«Disonansi valdībā ienes Valdis Zatlers, jo viņu aiz striķīšiem rausta sponsori, prasot pildīt dotos solījumus,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā, kā ierasts, kritizējot Valdi Zatleru, sacījis Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Uz jautājumu, vai runā tieši par V. Zatleru vai par viņa partiju, Lembergs atbildējis: «Šobrīd partijas jau vairs nav. Ir tikai Zatlers, kurš sevi pozicionē par fīreru, augstāko vadoni, ģeniālo virsaiti, kā visu tautu tēvu. Viņa galvenais uzdevums panākt, lai tiktu izpildīti sponsoriem dotie solījumi.»

«Piemēram, no Vienotības puses darbības sponsoru interesēs praktiski nav redzamas, vai arī to ir salīdzinoši maz. Tas pats sakāms par Visu Latvijai!TB/LNNK. Savukārt zatleristiem šādas darbības ir ārkārtīgi izteiktas. Tāpēc koalīcijā veidojas spriedze. Zatleru aiz striķīšiem rausta sponsori. Nauda ir saņemta. Daļa no tās iztērēta priekšvēlēšanu kampaņā, daļa naudas sabāzta zeķē. Sponsori prasa pildīt solījumus. Ja nepildīs, viņi pārgriezīs naudas nabas saiti. Lai pildītu solījumus, caur parlamentu tiek izdarīts spiediens uz valdību. Tās vēlmes ir šauri egoistiskas, pretrunā ar sabiedrības interesēm, neloģiskas, neizsvērtas un acīm redzami savtīgas. Ja tās nebūtu tādas, tad valdība tās realizētu bez liekām kolīzijām. Tādēļ Vienotība, kura ar nepārdomātiem soļiem jau iepriekš ir apdedzinājusies, nevēlas likt zem vēl lielāka sitiena Valda Dombrovska valdību. Jebkuri neloģiski pret sabiedrības interesēm vērsti soļi negatīvi atspoguļosies uz Dombrovska valdību un līdz ar to uz Dombrovska tēlu, kas Vienotībai ir ļoti neizdevīgi. Tāpēc šī spriedze pieaug, un tā arī turpinās pieaugt,» skaidrojis Lembergs.

Lai gan partiju kases strauji pildās, pavasarī notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas to kabatas krietni patukšojušas, Saeimas vēlēšanu reklāmām atstājot visai ierobežotus līdzekļus

Par to liecina DB pētījums, apkopojot informāciju par partiju saņemtajiem ziedojumiem, biedru naudām un tēriņiem priekšvēlēšanu izdevumiem. Jāņem gan vērā, ka saziedotās summas ik dienu mainās, turklāt, tuvojoties vēlēšanām, tas notiek ļoti strauji. Turklāt atsevišķām partijām ir no dažiem līdz vairākiem desmitiem tūkst. eiro mērāmi naudas uzkrājumi no iepriekšējiem gadiem papildus tam jau šobrīd Saeimā pārstāvētās partijas saņem arī valsts budžeta finansējumu, kas visa starpā arī izmantojams politiskajai aģitācijai, līdz ar to šis pētījums parāda tendenci, nevis absolūti precīzi atspoguļo situāciju.

Sociālās saziņas vietnē Twitter ziņa par to, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš nolēmis aicināt pašreizējo premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība) uzņemties jaunās valdības veidošanu, izplatīta vairāk nekā pusstundu pirms prezidents parakstīja rīkojumu par V. Dombrovska nominēšanu.

Pats V. Dombrovskis ziņu par savu nominēšanu uzzināja valdības sēdes laikā no sava preses sekretāra Mārtiņa Pankes. Īsi pēc tam V. Dombrovskis izsludināja valdības sēdē īsu pārtraukumu.

Valsts prezidenta mājaslapā jau labu laiku publicēts paziņojums presei, kurā citēts A. Bērziņš: «Tā kā visas trīs Reformu un tiesiskuma koalīciju pārstāvošās puses ir apliecinājušas pilnu atbildību par topošo valdību, koalīcijas sastāvu un arī par sešiem ZRP atstājušajiem deputātiem, esmu pieņēmis lēmumu aicināt Valdi Dombrovski sastādīt Ministru kabinetu.»

Balsojums par valdības sastāvu Saeimā gan būšot iespējams tikai tad, kad atbildīgās institūcijas būs sniegušas savus atzinumus par ministru amatu kandidātiem un Valsts prezidentam būs iesniegts valdības deklarācijas projekts.

Nevar izslēgt iespēju, ka pēc iespējamās Saeimas atlaišanas un gaidāmajām vēlēšanām Vienotība varētu veidot koalīciju kopā ar Saskaņas centru (SC), DB atzina Vienotības frakcijas priekšsēdētās Dzintars Zaķis. «Zatlera kungs ir paudis pietiekami skaidru atbalstu SC iesaistīšanai valdībā. Ja viņš pievienosies Vienotībai, tad līdz ar viņu varētu ienākt doma, ka ir pienācis īstais laiks sadarboties,» skaidroja deputāts.

Valda Zatlera nepārvēlēšana gan neesot nekas tāds, par ko būtu jāmēģina sodīt zaļzemniekus. «Kaut arī situācija nav mums tīkama, tā nav arī katastrofāla. Atliks vien strādāt un tos jautājumus, kas ir ļoti spilgti identificējušies tieši tiesiskuma jomā, nāksies vien realizēt,»turpmākās rīcības plānu klāsta Dz. Zaķis. Vienotība būšot daudzkārt uzmanīgāka tajos jautājumos, kas saistās tieši ar tiesiskuma regulējumu Latvijā.

Taču Dz. Zaķim ir ļoti grūti pateikt, kas notiks tālāk ar valdību. Ņemot vērā to, ka ir sācies priekšvēlēšanu cēliens (deputāti nepalaida garām iespēju skaļi un publiski izklāstīt savu viedokli debatēs) un, tuvojoties ārkārtas vēlēšanām, šī vēlme kļūs vēl lielāka, gan valdības, gan parlamenta darbs būšot apgrūtināts. Deputāts nepiekrīt, ka šobrīd ir mazākuma valdība. Koalīcija turpināšot strādāt.

Prezidenta amata kandidātu skaits būs atkarīgs no Saeimas deputātu un partiju aktivitātes, kā arī no partiju spējas vienoties pirms kandidātu izvirzīšanas, raidījumā 900 sekundes atzīmēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis.

Viņš vēl kādu konkrētu kandidātu, kas varētu pretendēt uz Prezidenta amatu, nevarēja nosaukt, bet norādīja, ka no tiem, kas jau izskanējuši publiskajā telpā, valsts kontroliere Inguna Sudraba arī esot labs kandidāts. Ministrs pieļauj, ka sacensība varētu būt starp V.Zatleru un I.Sudrabu.

Savukārt pamata iemesls tam, ka ZZS rezervēti attiecas pret Valsts prezidentu, esot Valda Zatlera izteikumi attiecībā uz Visaginas atomelektrostaciju - pirms iepriekšējām vēlēšanām, apciemojot frakcijas, viņš norādījis, ka neatbalsta Visaginas atomelektrostaciju. Tas kalpojis par vienu no iemesliem, kāpēc toreiz atbalstījuši V.Zatleru.

Saeimas priekšsēdētāja amatā arī otrajā balsošanas reizē netika ievēlēts bijušais Valsts prezidents un Zatlera Reformu partijas (ZRP) dibinātājs Valdis Zatlers. Turklāt otrajā balsojumā par V. Zatleru nobalsoja pat par vienu deputātu mazāk, proti, 45.

Saeimas spīkera amatam Valdi Zatleru virzīja Vienotība, ZRP, Nacionālā apvienība un ZRP pametušie seši deputāti.

Pirmajā balsošanas reizē par Zatleru balsoja 46, bet pret 49 deputāti. Pārējie biļeteni atzīti par nederīgiem. Otrajā balsošanas reizē par nobalsoja 45 deputāti, pret 51 deputāts, pārējie biļeteni atzīti par nederīgiem.

Runājot pēc balsojumiem LTV1, Zatlers sacīja, ka «balsojums ir tāds, kāds tas ir». Protams, tas neesot labs signāls. «Šeit nevar vainot oligarhus vai interešu grupas,» sacīja ZRP līderis, norādot, ka šoreiz iemesls ir koalīcijas iekšienē. Viņš arī sacīja, ka politiskajā kultūrā nekas neesot mainījies. «Tas bija zināms tests, cik stabila šī koalīcija varētu būt,» viņš norādīja. Runājot par citu kandidātu uz Saeimas priekšsēdētāja amatu, Zatlers nezināja teikt, vai to atbalstīs, viss esot atkarīgs no tā, kāda šī kandidatūra būs.

«Man ir šausmīgi sāpīgi, redzot, kā [Valdi] Zatleru knābā nost un visi ir gatavi par viņu izņirgāties. To dara cilvēki, kuri nepazīst viņu kā savas profesijas ģēniju,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis Latvijas Ārstu biedrības prezidents, grāmatizdevējs, blogeris Pēteris Apinis.

«Pēdējos piecus septiņus gadus, pirms kļuva par prezidentu, Zatlers sasniedza līmeni, kad cilvēks sāk dzīvot atrauti no realitātes. Viņš operēja sešas, astoņas, desmit stundas dienā un vadīja slimnīcu (jau ar citu rokām). Zatlers vakarā pieņēma pacientus, kuri stāvēja rindā līdz vienpadsmitiem divpadsmitiem naktī. Viņa cienījamā sieva piegādāja pusdienas uz darbu un kliedza uz tiem, kuri mēģināja iebarot Valdim kaut ko neveselīgu. Lilita Zatlere viņu veda ar mašīnu uz darbu un vakarā no darba atpakaļ uz mājām. Atceros, reiz, kad vēlā vakarā ar savu sāpošo celi biju aizgājis pie Zatlera kā pēdējais pacients, man gandrīz vai bija jāizlūdzas viņa sievai atļauja, ka aizvedīšu Valdi uz mājām no Arsa līdz Brīvības ielai...Tobrīd Zatlers dzīvoja vienīgi darbam, dzīvoja savai medicīnas filozofijai, savai profesionālajai izaugsmei un bija diezgan tālu no visas pārējās pasaules. Tāpēc nespēja reāli izvērtēt viņam izteikto piedāvājumu. Tie, kas gribēja Valdi Zatleru par prezidentu, vadījās no tā, ko redzēja tanī mirklī, proti - cilvēku ar milzīgām darbspējām, kurš pārņemts ar savu misiju, kurš visu dienu strādā un ir ļoti pozitīvs. Tāpēc varu apgalvot, ka Zatlers politikā nonāca labticīgi. Kāds cītīgi bija iegalvojis, ka viņš tai ir atbilstīgs,» stāstījis Apinis.

Pašreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers ir augstākajā līmenī profesionāls savā virzienā, kas ir ārstniecība – kā dakteris, tā norāda ZZS Saeimas frakcijas deputātu virzītais Valsts prezidenta amata kandidāts Andris Bērziņs, atbildot uz jautājumu, ar ko viņš būtu labāks par V. Zatleru, piebilstot gan, ka viņš neuzņemas vērtēt V. Zatleru kā prezidentu, jo tas nebūtu korekti.

Intervijā Latvijas Radio raidījumam Labrīt, Latvija! A. Bērziņš norāda, ka pats prezidenta amatam būtu atbilstošs kandidāts savas pieredzes dēļ. «Es varu teikt to, ka man dzīve ir bijusi saistīta ar tautsaimniecības attīstību, daļēji arī ar likumdošanu, jo es biju augstākās padomes deputāts, reizē arī strādāju Ekonomikas komisijā...» sacīja A. Bērziņš, piebilstot, ka viņa pieredze ir dažāda. «Es sāku kā strādnieks un beidzu kā ministra vietnieks vēl PSRS laikā,» tā ZZS virzītais Valsts prezidenta kandidāts.

Pašreizējā ekonomiskā situācijā prasa meklēt citādus risinājumus un citādu pieeju, pamatojot savu spriedumu ar zināšanām biznesa jomā, saka A. Bērziņš.

Politiskajos kuluāros izskan - ja Valsts prezidenta amatā pirmajā kārtā neievēlēs Valdi Zatleru un būs jaunas vēlēšanas, īstā kandidāte būšot Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība).

Pati Āboltiņa gan apgalvo, ka ne ar ZZS, ne kādu citu politisko spēku neesot runāts, kas notiek gadījumā, ja ir jārīko jaunas vēlēšanas. Uz jautājumu, vai viņa pati varētu kandidēt uz augsto amatu, S.Āboltiņa laikrakstam Diena atbildēja: «Es šobrīd neesmu kandidāte.»

Sociālantropologs, Prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs Roberts Ķīlis līdz šim nav manījis neko tādu, kas norādītu uz Valsts prezidenta Valda Zatlera interesi iesaistīties politikā, kur nu vēl dibināt jaunu partiju.

To viņš apliecināja sarunā ar db.lv.

Vienlaikus Ķīlis piebilda - tas neizslēdz iespēju, ka šāda interese varētu rasties.

Vaicāts, no kurienes, viņaprāt, varētu būt radušās šādas baumas, Ķīlis sacīja, ka to esot grūti pateikt, bet tas ir saprotami brīdī, kad pašreizējai Saeimai būs jālemj par Prezidentu. Deputātiem esot jāizdara specifiska izvēle. Ja noraida Zatleru, tā izskatās kā atriebība, kas Zatleram dod tādu kā upura tēlu. Tas savukārt sniegtu viņam priekšrocības Saeimas vēlēšanās. «Nebrīnos, ka šāda informācija cirkulē,» teica Stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs.

Lūgts prognozēt, kāds varētu būt deputātu lēmums attiecībā uz Zatleru kā prezidentu arī nākotnē, Ķīlis skaidroja, ka liela daļa no deputātiem tagad jau raugās, kā vēlēšanas varētu ietekmēt iekļūšanu Saeimā. Tā būs būtiska komponente priekšvēlēšanu cīņā. Ja negrib, lai Zatlers iesaistās politikā, tad jābalso par viņu kā Prezidentu. Tāpēc vairāk racionālu argumentu esot scenārijam, ka Zatleru ievēl uz otru termiņu. Taču Ķīlis piebilda, ka šo lēmumu var ietekmēt faktori, par kuriem viņam nav informācijas.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Tautas partijas problēma (TP) bijusi saistīta ar to, ka partija neesot spējusi atjaunināties. Tagad arī Vienotībai esot pienācis vecums, kad tā nespēj piedāvāt neko interesantu un pēc pāris gadiem to sagaida tādas pašas problēmas kā TP, uzskata ekspolitiķis Aigars Kalvītis.

«Politikā jādod svaigs, interesants piedāvājums. Jāspēj kaut kas piedāvāt. Vienotībai piegājis vecums, kad viņi vairs nespēj piedāvāt neko interesantu. Tautas partijai bija tas pats – politiķi bija noguruši. Vienotībai nepieciešami divi, trīs politiķi, kas var ienest kaut ko jaunu. Pēc četriem sešiem gadiem viņiem būs tādas pašas problēmas kā Tautas partijai,» raidījumā Dienas rīts klāstīja A. Kalvītis.

Komentējot Vienotības darbību, viņš norādīja, ka šis politiskais spēks realizē konsekventi kreisu politiku. «Man nav iebildumu pret Vienotību. Skaidrs, ka viņi realizē savu politiku,» sacīja A. Kalvītis. Tomēr atšķirībā no TP, kas bijusi taisnprātīga savās domās un neesot liekuļojusi, Vienotība cenšoties nokrāsot sevi skaistās krāsās.

Godātā redakcija, vēlētos caur jūsu laikrakstu paust prieku un gandarījumu par to atvieglojuma sajūtu, ko dod partiju kandidātu sarakstu iesniegšana.

Pirmkārt, varēsim pārliecināties, ka ne visi sportisti, teledīvas teledīvji un piketu advokāti ir politiskā drudža apsēsti un daži tomēr turpinās mūs priecēt jau pierastos izklaides formātos. Otrkārt, mēs beidzot varēsim droši zināt, kurš no kuriem, ar kuriem un pret kuriem un kādā secībā. Teiksim atklāti, paviršam vērotājam izsekot visu mūsu politisko tekuļu un bēguļu pārvietošanos nebija iespējams. Tagad vismaz uz pāris mēnešiem stāvoklis ir piefiksēts un var pa nopietnam sākties skaistākais posms: bezkompromisa politiskās cīņas priekšvēlēšanu kampaņā.

Te nu esam klāt pie raupjas prozas cauraustas tēmas: nauda. Kampaņošana pavisam bez naudas varbūt ir interesanta, bet mazproduktīva. Lai cik arī būtu skarbi pašreizējie politiskās reklāmas ierobežojumi, kāds kapiķis tomēr nepieciešams. Ierastā kārtā par to gādā partiju sponsori, kuru sociālā atbildība uz vēlēšanu laiku mēdz iekaist kā tāda nepārvarama nieze. Protams, ap to laiku arī saasinās visādas paranojas, un luknākie ziedojumi tiek atmaskoti kā ietekmes pirkšana un kas tik vēl ne.

Tikai pirms trim mēnešiem dibinātajai partijai Latvijas attīstībai, kuru vada ekspremjers Einars Repše, saziedoti jau 120 000 eiro. Salīdzinājumam – līdz šim bagātākā partija Vienotība identiskā laika periodā ziedojumos saņēmusi tikai aptuveni 80 000 eiro.

Vēl 16 000 latu (gandrīz 23 000 eiro) biedra naudās partijas kasē iemaksājuši divi šīs partijas biedri – Emīls Jakrins un Baiba Fromane, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Turklāt Latvijas attīstībai kasē nepārprotami dominē lielie ziedojumi.

Piemēram, biznesa partneri Leons Jakrins un Guna Eglīte ziedojuši katrs pa 16 000 eiro. Abiem pieder slavenais SIA Vincents, kuras pazīstamākā sastāvdaļa ir restorāns Vincents ar šefpavāru Mārtiņu Rītiņu priekšgalā.

Uzņēmēji Uldis Mierkalns un Ainārs Ščipčinskis E. Repšes partijai ziedojuši pa 10 000 latu. Naftas tranzīta miljonārs Olafs Berķis un viņa uzticamākais menedžeris Edgars Čeporjus ziedojuši par dažiem eiro mazākas summas. Latvijas attīstībai valdes locekles Baibas Fromanes tēvs Valdis Pirktiņš meitas partiju atbalstījis ar 4000 latu.

Uzņēmēji noraida enerģijas ražošanas licenču saņemšanas saistību ar ziedojumiem tā laika varas partijām. Ziedots no dažiem eiro līdz pat vairākiem desmitiem tūkstošu

DB veiktā selektīvā analīze par uzņēmumiem, kuriem laika posmā no 2009. līdz 2013. gadam atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 221 «Par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā» un Nr. 262 «Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus un cenu noteikšanas kārtību» izsniegtas licences enerģijas ražošanai, liecina, ka ekonomikas ministru Arta Kampara (Vienotība) un Daniela Pavļuta (Zatlera Reformu partija) ministrēšanas laikā licences saņēmušie uzņēmēji bijuši dāsni ziedotāji dažādām politiskajām partijām, tostarp Vienotībai un Zatlera Reformu partijai.

12.Saeimā visvairāk mandātu ieguvusi partija Saskaņa - 24 deputātu vietas.

Vienotība jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 23 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17 vietas.

Mārtiņa Bondara vadītā Latvijas Reģionu apvienība (LRA) Saeimā ieguvusi astoņus deputāta mandātus, bet Ingunas Sudrabas vadītā No sirds Latvijai (NSL) - septiņus, šodien preses konferencē informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Kā liecina CVK informācija par 1047 no 1054 iecirkņiem, par Saskaņu nobalsojuši 23,13%, par Vienotību - 21,76%, par ZZS - 19,62%, par nacionālo apvienību - 16,57%, par NSL - 6,88%, bet par LRA - 6,55%. LRA ieguvusi astoņus mandātus, lai arī par to nobalsojis mazāks vēlētāju skaits nekā par NSL. Par NSL nobalsoja 62 472 vēlētāji, bet par LRA - 60 553 balsstiesīgie.

Par Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdi šodien Aucē notikušajā LPS 24.kongresā atkārtoti tika ievēlēts Andris Jaunsleinis, kurš šo organizāciju vada jau 20 gadus.

Jaunsleinis bija vienīgais kandidāts uz LPS priekšsēža amatu.

Kongresa delegātiem tika izsniegti 170 vēlēšanu biļeteni, no kuriem balsošanas urnā tika iemesti 167 biļeteni, kuri visi tika atzīti par derīgiem. Par Jaunsleiņa kandidatūru nobalsoja 164 kongresa delegāti.

Uzrunājot kongresa delegātus, Jaunsleinis pateicās par milzīgo uzticību un apsolīja to godprātīgi izmantot LPS kopīgo problēmu risināšanā.

Pēc trīs nedēļas ilgušām smagām sarunām nolemts, ka koalīciju veidos Zatlera reformu partija (ZRP) un Vienotība kopā ar nacionālo apvienību Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK), opozīcijā atstājot gan vēlēšanu uzvarētāju Saskaņas centru (SC), gan parlamentā vismazāk pārstāvēto politisko spēku Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).

Šādā trīs partiju koalīcijā būs 56 deputāti.

Šo trīs politisko spēku vadība šovakar parakstīja vienošanos par reformu un tiesiskuma koalīcijas izveidošanu.

Koalīcijas sarunās ZRP panākusi sev veto tiesības lēmumu pieņemšanas procesā, savukārt nacionālā apvienība pievienojusi dokumentam savu izpratnes skaidrojumu par atsevišķiem jautājumiem, kas saistīti ar izglītību, okupāciju un pilsonības iegūšanu nepilsoņu bērniem. VL-TB/LNNK apņēmusies nevirzīt iniciatīvas Saeimā, ko neatbalstīs pārējie koalīcijas partneri, tomēr saglabā tiesības palikt pie saviem atsevišķajiem uzskatiem.

Žurnālisti ZRP līderim Valdim Zatleram atgādināja viņa iepriekš pausto, ka ZRP lēmumu par SC aicināšanu koalīcijā varētu izmainīt tikai «ar tankiem» un lūdza skaidrot, kas tad licis tomēr izvēlēties sadarbību ar nacionālo apvienību. Zatlers skaidroja, ka partija dibināta trīs mērķu realizēšanai - samazināt savtīgu interešu grupu ietekmi, realizēt reformas un saliedēt sabiedrību. ZRP labprāt atbalstījusi gan plašu četru partiju koalīciju, kā arī trīs partiju koalīciju ar SC, kurās vislabāk būtu realizējami šie mērķi un reformas, tomēr šie mēģinājumi nav izdevušies.

Bijušajai valsts kontrolierei Ingunai Sudrabai jau ir sava spēcīga komanda, kas top kā partija, - LNT raidījumā 900 sekundes sacīja eksprezidents Guntis Ulmanis.

Konkrētas personas Ulmanis nevēlējās nosaukt, «lai paši piesakās», taču komanda veidojoties jau labi sen, tai ir daudz programmatisku iestrādņu.

Jautājums ir, vai Sudrabai šī darbošanās paliks tikai kā hobijs, vai arī tā kļūs par spēcīgu partiju, piebilda Ulmanis.

Sudraba aģentūrai LETA nesen apgalvoja, ka nekādas sarunas par pievienošanos kādam politiskajam spēkam nenotiek. Viņa arī uzsvēra, ka neplāno iesaistīties politikā un startēt nākamajā gadā gaidāmajās parlamenta vēlēšanās. Tāpat viņa arī pati neplānojot dibināt partiju.

Tikmēr publiskajā telpā izskanējis, ka bijusī valsts kontroliere varētu pievienoties, piemēram, partijai Reģionu alianse. Sudraba gan norāda, ka viņai par šo ir «pirmā dzirdēšana» un nekādas sarunas par šo jautājumu nenotiek. Taujāta par nākotnes plāniem, Sudraba norādīja, ka šo jautājumu varētu komentēt vēlāk.

#Pēc trijām tikšanās reizēm es biju pārliecināts, ka varu pievienoties šai padomei.

Vēl viena Latvijas komercbanka nostiprina korporatīvo pārvaldību ar globāla politiskā smagsvara piesaisti

Rezidentu un nerezidentu banku pakalpojumu kombinācijas nepieciešamība Latvijā ir acīmredzama, saka AS Norvik Banka neatkarīgās padomes priekšsēdētāja vietnieks, bijušais NATO ģenerālsekretārs un Dānijas premjers Anderss Fogs Rasmusens (Anders Fogh Rasmussen).

Fragments no intervijas, kas publicēta 29. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Norvik aicinājums jums pievienoties padomei ierakstās plašākā Latvijas komercbanku tendencē, kad sevišķi bankas ar nerezidentu apkalpošanas portfeļiem mēģina piesaistīt sev slavenus Rietumu vārdus un uzvārdus, kam acīmredzot vajadzētu vairot šo banku uzticamības tēlu. Izņemot jūsu superlielo vārdu, kas ir tā pievienotā vērtība, ko jūs ienesat Norvik?

Latvijai «de iure» eirozonai vajadzētu pievienoties nākamā gada vasarā, sacīja Latvijas eiro projekta vadītāja Dace Kalsone, norādot, ka nākamā gada aprīlī tiks izvērtēts, kā Latvijai veicies ar Māstrihtas kritēriju izpildi.

Pēc viņas sacītā, katram kritērijam ir atbilstoša metodika - inflācija tiks mērīta no šā gada aprīļa līdz nākamā gada martam, tāpat tiks vērtēta gada vidējā procentu likme. Savukārt budžeta deficītu un valdības parādu vērtēs pēc faktiskajiem 2012.gada rādītājiem un vidēja termiņa prognozēm.

2013.gada aprīlī Eiropas Komisija (EK) un Eiropas Centrālā banka (ECB) izvērtēs Latvijas tautsaimniecības konverģenci. Līdz maijam konverģences ziņojums tiks analizēts, bet jūnijā pozitīva novērtējuma gadījumā Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padome (ECOFIN) aicinās Latviju pievienoties eirozonai. Pēc ECOFIN aicinājuma Eiropas Padome (EP) jūnijā pieņems politisku lēmumu aicināt Latviju pievienoties vienotai valūtai. Savukārt jūlijā ECOFIN pieņems gala lēmumu par Latvijas uzaicinājumu pievienoties eirozonai un noteiks arī valūtas kursu - lata pret eiro. Pēc EP jūnija lēmuma tiks atjaunota regula, kurā tiks fiksēts valūtas kurss, kas nozīmēs, ka Latvijai «de iure» ir ļauts pievienoties eirozonai.

Parādu krīzes nogurdinātā Eiropas Savienība (ES) 2014. gadā varētu nebūt gatava paplašināt savu eirozonas robežu austrumu virzienā, norādīja Lietuvas prezidenta Daļa Grībauskaite.

Ja Eiropa būs gatava paplašināt eirozonu, «protams, ka mēs tai pievienosimies», D. Grībauskaite norādīja intervijā Bloomberg News Čikāgā.

«Eirozonas paplašināšana nav atkarīga tikai no Lietuvas, bet gan visas Eiropas. Jautājums ir - vai Eiropa būs gatava paplašināt eirozonu 2014. gadā, jo mēs vēl joprojām redzam sarežģījumus Eiropas dienvidos, tāpat arī iepējamas jaunas vēlēšanas Grieķijā,» Bloomberg pauda Lietuvas prezidente.

Bloomberg atgādina, ka Latvija un Lietuva ir nākamās valstis, kuru pievienošanās paredzēta eirozonai. Savukārt Čehijas, Polijas un Ungārijas valdības ir atlikušas savu pievienošanās termiņu, ņemot vērā reģiona parādu krīzi, raksta medijs. Tāpat Eiropu nepamet bažas par to, vai Grieķija paliks vai izstāsies no 17 valstu lielās vienotās valūtas saimes.

Ņemot vērā to, ka šodien no plkst. 5.00 Valsts policija ir slēgusi A. Deglava pārvadu, «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus atturēties no iebraukšanas pilsētas centrālajā daļā ar saviem transportlīdzekļiem un aktīvi izmantot sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus spēkratus autobusu, trolejbusu un tramvaju galapunktu tuvumā.

«Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus transportlīdzekļus lielveikalu autostāvvietās pie pilsētas robežām, kur šāda iespēja tiek piedāvāta un atbilst šo uzņēmumu politikai, t. i., netiek prasīta maksa par ilgstošāku stāvēšanu, ja no šīm vietām ir iespēja pārsēsties uz Rīgas sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» arī aicina izmantot AS «Pasažieru vilciens» piedāvātos pakalpojums, lai nokļūtu pilsētas centrā. Vienlaikus «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus ievērot ceļu satiksmes noteikumus un atgādina, ka apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanas gadījumā personai var piemērot administratīvo sodu, bet, pārkāpjot privāto autostāvvietu noteikumus, – to operatoru noteiktos līgumsodus.

Pēc trīs nedēļas ilgušām smagām sarunām nolemts, ka koalīciju veidos Zatlera reformu partija (ZRP) un Vienotība kopā ar nacionālo apvienību Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK), opozīcijā atstājot gan vēlēšanu uzvarētāju Saskaņas centru (SC), gan parlamentā vismazāk pārstāvēto politisko spēku Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).

Šādā trīs partiju koalīcijā būs 56 deputāti.

Šo trīs politisko spēku vadība šovakar parakstīja vienošanos par reformu un tiesiskuma koalīcijas izveidošanu.

Koalīcijas sarunās ZRP panākusi sev veto tiesības lēmumu pieņemšanas procesā, savukārt nacionālā apvienība pievienojusi dokumentam savu izpratnes skaidrojumu par atsevišķiem jautājumiem, kas saistīti ar izglītību, okupāciju un pilsonības iegūšanu nepilsoņu bērniem. VL-TB/LNNK apņēmusies nevirzīt iniciatīvas Saeimā, ko neatbalstīs pārējie koalīcijas partneri, tomēr saglabā tiesības palikt pie saviem atsevišķajiem uzskatiem.

Arī šodien partiju sarunas ievilkās daudzu stundu garumā. Šopēcpusdien sarunas sāka ZRP un Vienotība, pēc tam pieaicinot arī nacionālo apvienību. Pēc pāris stundu ilgušām trīspušu sarunām tika izsludināts pārtraukums, lai nacionālā apvienība par piedāvājumu apspriestos ārkārtas valdes sēdē.

Valsts prezidentam Valdim Zatleram ceturtdien, 7.jūlijā, beidzas pilnvaru termiņš Valsts prezidenta amatā.

Savā pēdējā darbadienā prezidents rīkos atvērto durvju dienu Jūrmalas rezidencē plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.

Pēc pilnvaru beigām 8.jūlijā prezidentam gan vēl būs jāatgriežas Rīgas pilī, jo viņam svinīgā ceremonijā jānodod jaunievēlētajam prezidentam Andrim Bērziņam Rīgas pils atslēgas. Bērziņam arī paredzēta tikšanās ar Zatleru un prezidenta kancelejas darbiniekiem.

Zatleru Valsts prezidenta amatā ievēlēja 2007.gada 31.maijā. Pirms tam viņš strādāja par ārstu un kopš 1994.gada bija Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas vadītājs.

Šogad 16.martā Zatlers paziņoja, ka nolēmis kandidēt uz otro pilnvaru termiņu, viņš Latvijas Universitātē nāca klajā ar nākotnes skatījumu. Neilgi pirms prezidenta vēlēšanām uz šo amatu tika izvirzīts arī Saeimas deputāts eksbaņķieris Andris Bērziņš (tolaik – Zaļo un zemnieku savienība).