Nosakot, ka par luksusa auto uzskatāms ikviens spēkrats, kura vērtība ieskaitot PVN pārsniedz 30 tūkstošus latu, neļaujot ar šī kategorijas auto iegādi un ekspluatāciju saistītos izdevumus uzņēmumiem norakstīt saimnieciskās darbības izdevumos Latvija kaimiņvalstīm ik gadu uzdāvina miljonus, uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).
Līdzīgu viedokli pauž arī Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs, kurš norāda, ka valsts gada laikā varētu zaudēt pat 3,6 miljonu latu nodokļu naudas.
«Latvijā ir spēkā tālajā 2007.gadā pieņemtā luksusa auto definīcija - Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteikts, ka luksus klases automašīna ir tāda, kuras vērtība pārsniedz 30 tūkstoši latu, ieskaitot PVN. Turklāt būtiski ir nepiemirst, ka 2007. gadā Latvijā PVN apmērs bija 23% nevis 21%,» norāda LTRK viceprezidente, nodokļu un nodevu eksperte Lienīte Caune. Viņa vērš uzmanību uz to, ka jaunierosinātie «Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā» problēmsituāciju saasinās un vairos Igaunijā un Lietuvā reģistrēto spēkratu pieaugumu.
«Latvijas valsts budžets zaudē gan PVN, kas netiek iekasēts par šiem luksus auto, gan CSDD nodevas. Pilnībā atbalstām Latvijas Auto asociācijas ierosinājumu jomas sakārtošanai, un aicinām Finanšu ministriju un Valsts Ieņēmumu dienestu pārskatīt luksus klases auto definējumu, veikt pārrēķinus, kāds ir luksus klases auto cenas slieksnis,» akcentē LTRK viceprezidente.
Jau izskanējis, ka šā gada 11. jūlija Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts likumprojekts «Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā», kas paredz, ka turpmāk par luksusa klases automašīnām un ar tām saistītiem izdevumiem vairs nebūs iespējamas saņemt PVN priekšnodokļa atmaksu.
Auto asociācijas prezidents savukārt uzsver, ka valdības īstenotās nodokļu politikas dēļ, piecu gadu laikā, Latvijas budžetam garām jau paslīdējuši nodokļi piecu miljonu latu apmērā, kas nonākuši kaimiņu – lietuviešu un igauņu – valsts kasēs. «Pie nodokļu pašreizējās politikas nākamā gada laikā budžets varētu zaudēt vēl 1,4 miljonus latu. Savukārt, ja tiks pieņemts jaunais likumprojekts, kas paredz, ka turpmāk par luksusa klases automašīnām un ar tiem saistītiem izdevumiem vairs nebūs iespējams saņemt PVN priekšnodokļa atmaksu, valsts riskē zaudēt pat 3,6 miljonus latu nodokļu naudas,» skaidroja A. Kulbergs.
Viņš norādīja, ka premium zīmolu automobiļu cenas, sākot ar 2007. gadu, palielinājušās vidēji par 10%. Tāpēc ieviešot jauno likumprojektu Latvija riskējot ar to, ka uzņēmumi automašīnas, kas vērtīgākas par 30 latiem centīsies reģistrēt kaimiņvalstīs, kur gan nodokļi, gan reģistrēšanas izmaksas ir vismaz par 60-70% zemākas nekā Latvijā. «Ja salīdzina izcenojumus uz šo brīdi, tad piecu gadu griezumā izmaksas par vienu uz to pašu automašīnu Latvijā uzņēmējam izmaksā 15,4 tūkstoši latu, Igaunijā 5,6 tūkstoši lati, bet Lietuvā 8,7 tūkstoši lati,» sacīja A. Kurlbergs.
Arī auto asociācija aicinājusi skaidri definēt luksusa auto klasi un veikt nopietnu pārrēķinu, nosakot luksusa klases auto cenas slieksni.
Asociācijas izstrādātais automašīnu klasifikators nosaka, ka luksusa un reprezentatīvā automobiļa statusam atbilst lielā Premium klase, kupejas, kabrioleti un rodsteri premium, kā arī zaļās automašīnas, piemēram, Opel Ampera un Toyota Plug-in Hybrid. Šāds iedalījums tiekot veikts, pamatojoties uz to, ka reprezentācijas jeb luksusa auto būtība nosaka, ka automobilis gabarītu ziņā ir apjomīgs, jaudīgs ar izteiktiem papildu komforta elementiem, skaidro asociācijas prezidents A. Kulbergs.