«Protams! Jaunais vilnis šogad notiks! Kāpēc lai nenotiktu?» atbild komponista un starptautiskā populārās mūzikas jauno izpildītāju konkursa Jaunais vilnis mākslinieciskā vadītāja Igora Krutoja pasākumu aģentūrā ARS Maskavā. Projektu vadītāja Natālija atklāj, ka «zvaigžņotās blices» sastāvs vēl tiekot apzināts, bet uz jautājumu, vai konkursā piedalīties tiks aicināti arī Ukrainas pārstāvji, Jaunā viļņa organizētāja atbildējusi: «Ja Ukraina izvirzīs spējīgus dziedātājus, tad kāpēc ne?»

Tā šodien ziņo laikraksts Diena.

Tas norāda, ka, kamēr pasaules lielvalstis spriež par sankciju piemērošanu pret Krieviju, bet daudzu valstu, to skaitā Latvijas, mākslinieki aicina pārtraukt kultūras sakarus ar Krieviju, līdz tā nebeigs savu agresiju Ukrainā, Jūrmalā šovasar līksmos viss austrumu lielā kaimiņa šovbiznesa zieds un viņu performances no skatītāju rindām, kā parasti, vēros Krievijas amatpersonas. Diena uzsver, ka vairākas Jaunā viļņa zvaigznes, kas Dzintaru koncertzālē ik gadu uzstājas ar priekšnesumiem un sēž žūrijas krēslos, ar savu parakstu publiski apliecinājušas atbalstu Krievijas prezidenta Vladimira Putina pozīcijai attiecībā uz Krimas pussalu un Ukrainu.

Šā gada augusta vidū Babītes pagasta Piņķos durvis vērs modes zīmolu outlet jeb, latviskojot saskaņā ar Valsts valodas centra norādēm, zīmolpreču izpārdošanas ciemats "Via Jurmala Outlet Village". Baltijā šis būs pirmais outlet ciemats zem klajas debess, saskaņā ar attīstītāja vīziju - pilsēta pilsētā.

"Via Jurmala Outlet Village", kura raksturīgā iezīme, raugoties no dizaina viedokļa, ir Vidusjūras stila ēkas un ieliņas, visa gada garumā apmeklētājiem tiks piedāvāts iegādāties pasaulē populāru zīmolu iepriekšējo sezonu un outlet konceptam īpaši veidotu kolekciju preces.

"Via Jurmala Outlet Village" mārketinga vadītāja Anna Žigalova biznesa portālam db.lv stāsta: "Skatāmies uz tirgu, kurā jau darbojas esošie spēlētāji. Mēs varam tikai to pārdalīt, paņemt kādu tirgus daļu ar izdevīgāku piedāvājumu." Šobrīd uzstādīts 15% relatīvās (starp definētiem konkurentiem) tirgus daļas mērķis pirmajos divos gados.

"Via Jurmala Outlet Village" tiks attīstīts divās kārtās. Pirmajā kārtā ir ieguldīti 27 miljoni eiro. Otrās kārtas koncepts vēl tiek izstrādāts, saskaņojot ar potenciālo nomnieku vēlmēm, tādēļ plānotais investīciju apjoms vēl tiek rēķināts. Vaicāta, kad varētu sākties otrās kārtas attīstība, A. Žigalova teic, ka saskaņā ar šā brīža plāniem vismaz pusotru gadu plānots veltīt uzmanību pirmajai kārtai un pēc tam pievērsties tālākai attīstībai.

«Varam piedāvāt tikai ekonomiskās klases numuriņu ar skatu uz parku. Jūras pusē viss ir aizņemts. Cena 1310 latu. Jā, tas ir par vienu nakti,» laipni atbildējusi Baltic Beach Hotel administratore, kad vaicāts par iespēju pārnakšņot viesnīcā 26. jūlijā.

Augusta beigās, kad tūrisma sezona vēl nebūs galā, bet konkurss Jaunais vilnis pagājis, šis numurs maksāšot 85 latus. Tātad uzcenojums ir piecpadsmit reizes, vēsta izdevums Ir.

Jāatgādina, ka konkurss Jaunais vilnis Jūrmalā notiks no 24.jūlija līdz 29.jūlijam.

Viesnīcas īpašnieks Maikls Avrutins nav vēlējies sīkāk komentēt savu cenu politiku, bet neslēpis, ka šis ir īstais pļaujas laiks. «Domāju - neviens jums nepateiks, par cik Jaunā viļņa laikā pieaug cenas. Es arī neteikšu. Bet tāda prakse ir visā pasaulē - es nesen viesojos Ņujorkā liela simpozija laikā un samaksāju par viesnīcu piecreiz vairāk nekā ikdienā. Tas ir normāli,» sacījis uzņēmējs, kura viesnīca ir pazīstama kā Krievijas šovbiznesa lielāko spīdekļu mītne Jaunā viļņa laikā.

Jūrmalas viesnīcas ir gandarītas, ka pretēji iepriekš izskanējušajai informācijai jauno izpildītāju konkurss Jaunais vilnis arī šogad tomēr notiks Jūrmalā, saka viesnīcu pārstāvji.

Viesnīcas Amber Sea Hotel pārstāve Jeļena Soboļenko norādīja, ka ziņa par to, ka konkurss Jaunais vilnis tomēr notiks Jūrmalā, iepriecina, tomēr neatkarīgi no pasākuma norises vasaras sezonā viesnīcā esot pietiekams klientu skaits.

«Vasaras sezonas garumā strādājam ar vienādām cenām, tādēļ klientu nekad nav trūcis,» paskaidroja Soboļenko.

Viesnīcas Baltic Beach Hotel pārstāve Zane Šteinberga norādīja: «Tā kā oficiāli konkurss nebija atcelts - turpinājās biļešu tirdzniecība, viesnīcu rezervācijas, šo situāciju dēvējam kā loģisku un saprātīgu situācijas atrisinājumu.»

Šteinberga paskaidroja, ka viesnīcas cenas 2012.gadam tika apstiprinātas jau 2011.gada vidū, līdz ar to cenu maiņa konkursa norises laikā netiek paredzēta.

Festivālu Jaunais vilnis neuzskata par tiešas peļņas avotu; uzņēmēji pesimistiski, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Humora šovi KVN un Jūrmala (Jurmaļina) oficiāli atcēluši pasākumu datumu rezervācijas šī gada jūlijā Dzintaru koncertzālē. Tajā pašā laikā organizatori lūguši rezervēt laiku pasākumu norisei Dzintaru koncertzālē nākamajā gadā. Jauno izpildītāju konkursa Jaunais vilnis rīkotāji šobrīd nav snieguši oficiālu paziņojumu par koncertzāles rezervācijas atcelšanu.

«Jauno vilni nekad neesam uzskatījuši kā peļņas avotu pašvaldības uzņēmumam Dzintaru koncertzāle. Pašvaldība nosedz zāles izmaksas vairākiem festivāliem, tai skaitā Jaunajam vilnim, Summertime. Jauno vilni vairāk uztveram kā pasākumu, kurā kūrotpilsētā satiekas rietumi un austrumi. To nevar izmērīt dažos desmitos tūkstošu eiro,» uzsver Jūrmalas mērs Gatis Truksnis. Viņš atzīst, ka festivāla nozīme vairāk ir reklāmā, ko pašvaldība nevar nopirkt, kā arī naudā, ko nopelna pilsētas viesnīcas, restorāni un citi uzņēmumi.

Tā kā viena no versijām, kāpēc starptautiskais mūzikas festivāls Jaunais Vilnis ir gatavs pamest Jūrmalu, ir nolaistās Dzintaru koncertzāles tualetes, PAA Vannu Fabrika ir gatava dāvināt Dzintaru koncertzālei jaunas, moderna dizaina izlietnes un pisuārus.

Mūzikas festivāls Jaunais Vilnis ir svarīgs pasākums Latvijas ekonomikas stimulēšanai un žēl, ka nemākam strādāt ar ārvalstu organizatoriem, kas gatavi investēt Latvijā, paudis SIA PAA vadītājs Pēteris Treicis. «Ja tiešām viens no iemesliem, kas kavē festivāla Jaunais Vilnis rīkošanu Jūrmalā – ir sliktā stāvoklī esošās tualetes, esam gatavi dāvināt mūsu ražoto produkciju, lai nāktu pretī šī jautājuma atrisināšanai. Esmu pārliecināts, ka atrastos arī kompānijas, kuras būtu gatavas atbalstīt Dzintara koncertzāli ar citu nepieciešamo produkciju un remonta darbiem.»

To, lai Jaunais vilnis notiktu Doma laukumā, Rīgā, būtu ļoti grūti saskaņot, tāpēc pasākums, visticamāk, tur nenotiks, taču darbs pie tā, lai Jaunais vilnis notiktu Rīgā notiek.

Tā Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija! norādīja Rīgas mērs Nils Ušakovs, piebilstot, ka, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, Jaunais vilnis Jūrmalā varētu vairs nenotikt.

Viņš uzsvēra, ka aktīvi strādās pie tā, lai – gadījumā, ja Jaunais vilnis vairs nenotiks Jūrmalā – pasākums notiktu Rīgā, jo tas pilsētai «ir vajadzīgs». Nekādas iespējamās Jaunā viļņa norises vietas Rīgā Ušakovs neminēja, vien sacīja, ka tāda tiks meklēta. Viņš arī norāda, ka pasākuma norises vieta tiks saskaņota ar sabiedrību.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) liedzis Latvijā ieceļot trīs plaši pazīstamiem Krievijas dziedātājiem - Oļegam Gazmanovam, Josifam Kobzonam un Allai Perfilovai, kura pazīstama ar skatuves vārdu Valērija, informēja Ārlietu ministrijā. Kobzons Latvijas «melnajā sarakstā» nonācis jau otro reizi.

Gazmanovs, kurš ir biežs viesis Latvijā, un kura tuvinieki dzīvo Rīgā un Jūrmalā, jau iepriekš ir nonācis Ārlietu ministrijas redzeslokā. Mūziķis Krievijas konstitūcijas divdesmitgades svinībās dziesmā Ražots Padomju Savienībā aizrautīgi slavinājis padomju impēriju. «Ukraina un Krima, Baltkrievija un Moldova - tā ir mana valsts. Sahalīna, Kamčatka, Urālu kalni - tā ir mana valsts, Krasnodaras novads, Sibīrija un Pievolga, Kazahstāna un Kaukāzs un Baltija arī,» - šādi «savas valsts» ģeogrāfiju Gazmanovs izklāstījis dziesmā, kuras piedziedājumā skan vārdi «Esmu dzimis Padomju Savienībā, ražots es esmu PSRS». Tolaik arī Lietuvas Seima deputāts bijušais Ārlietu ministrs Audroņs Ažubalis aicinājis neļaut Gazmanovam iebraukt valstī.

Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Naglis, šefpavārs un restorāna 36. līnija līdzīpašnieks Lauris Aleksejevs, Jūrmalas uzņēmēju konsultatīvās padomes vadītāja un Akvaparks izpilddirektore Velta Lasmane, režisore Žaklīna Cinovksa u.c. atklātā vēstulē Raimondam Paulam lūdz darīt visu iespējamo, lai konkurss Jaunais vilnis arī turpmāk notiktu Jūrmalā.

«Cienījamais Maestro! Latvijā nav daudz tādu cilvēku, kuru autoritāte ir tika augsta, kā Jūsējā,» teikts atklātās vēstules, kas publicētā laikrakstā Telegraf, ievadā.

«Šodien, kad atsevišķi cilvēki, savu merkantilo interešu vadīti, liek šķēršļus konkursa Jaunais vilnis rīkošanai Jūrmalā, tikai Jūs varat palīdzēt saglabāt cilvēkiem tik vērienīgus svētkus. Skatītāju un uzņēmēju vārdā vēršamies pie Jums ar lūgumu: izdariet visu iespējamo, lai festivāls neaizietu no Jūrmalas,» teikts vēstulē.

Vēstuli ar aicinājumu darīt visu iespējamo, lai Jaunais vilnis arī turpmāk notiktu Jūrmalā, parakstījuši:

Viens no pašlaik aktīvākajiem punktiem Latvijas būvniecības kartē ir Jūrmala, turklāt tā koncentrējusies t.s. jauno projektu segmentā

Vai šo punktu var raksturot kā karsto, vai varētu runāt par pārprodukciju, DB aptaujāto speciālistu viedoklis ir atšķirīgs. Domas dalījās arī par iespējamo dzīvokļu cenu uzvedību.

Dati nepilnīgi

Jauno projektu attīstības aktivitāti nenoliedzami ir veicinājusi Jūrmalas popularitāte nerezidentu vidū, kā arī iespēja pret ieguldījumiem nekustamajā īpašumā iegūt termiņuzturēšanās atļauju (TUA). Tieši pēdējos gados attīstītāji naski cenšas reaģēt uz šo interesi.

Pēc Arco Real Estate veiktā pētījuma, šobrīd būvniecības stadijā vai jau tapuši vairāk nekā 80 jauno daudzdzīvokļu māju projekti. Brīdī, kad ēkas sāk būvēt, notiek projekta prezentācija, var fiksēt konkrētu projektu, taču kopumā visaptverošu informāciju Latvijā par jebkuru no nekustamā īpašuma segmentiem ir samērā grūti iegūt, uzskata Arco Real Estate valdes loceklis, 1. vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs. Taču projektu skaits pats par sevi maz ko izsakot, jo to lielums ir dažāds. Vēl sarežģītāk esot iegūt datus par dzīvokļu skaitu un izmaiņām, proti, cik to ir pārdoti noteiktā laika posmā, cik ir atlikuši. Informācija ir rodama Zemesgrāmatā, taču jārēķinās ar faktu, ka Jūrmalā dzīvokļi tiek tirgoti vēl tad, kad ēka tiek būvēta, nevis pēc tās nodošanas ekspluatācijā. Turklāt tirdzniecībā vēl nav nonākusi daļa projektu, ko krīzes laikā pārņēmuši ar bankām saistītie uzņēmumi.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins Kremļa oficiālajā mājaslapā apsveicis latviešu dziedātāju Laimu Vaikuli dzimšanas dienā.

Vietne Kremlin.ru informē, ka telegrammā Krievijas prezidents esot paudis: «Talants, milzīgs mākslinieciskais potenciāls, mērķtiecība un ticība savam sapnim palīdzējusi Jums piepildīt pelnīto atzinību un kļūt par patiesu estrādes «zvaigzni»».

Tāpat V. Putins esot paudis, ka L. Vaikule ir «gaidīta viešņa koncertzālēs gan Krievijā, gan Latvijā un citās valstīs».

Jau ziņots, ka pret Krieviju Ukrainas krīzes kontekstā plešas plašumā arī «starptautiskais kultūras boikots». Plānotās uzstāšanās un pasākumus šajā valstī atcēluši dažādu mākslas nozaru pārstāvji. Plānotās viesizrādes atcēla arī Rīgas Jaunais teātris un aktrise Guna Zariņa. Protestējot pret Krimas militāro okupāciju, plānoto vizīti Krievijā atcēlis slavenais Polijas teātra režisors Kristians Lupa u.c. Rietumvalstu mākslinieki. Savukārt Latvijas Nacionālais teātris viesizrādēs uz Krieviju tomēr dosies.

Kaut arī daudziem Jūrmala asociējas ar slavenāko Baltijas valstu kūrortu, realitāte ir nedaudz cita, jo tūristu skaits jau gadiem daudz lielāks ir Igaunijas piejūras pilsētā Pērnavā. Izņēmums nav bijusi arī šīs vasaras tūrisma sezona. Lai arī apkalpoto viesu skaitā Baltijā plusi bijuši visiem, Pērnavas viesnīcās nakšņotāju ir bijis teju uz pusi vairāk nekā Jūrmalā.

Iespējams, kaut ko varētu mainīt nākamais ES fondu periods, kurā atbalsts tiek solīts tieši veselības tūrisma attīstībai. Vai šīs iespējas tiks izmantotas, būs atkarīgs no Jūrmalas pašvaldības un uzņēmējiem.

Tūristu vairāk

Baltijas piejūras slavenākie tūrisma centri šo vasaru var ierakstīt pozitīvajā bilancē, jo tūrisma mītnēs nakšņojošo tūristu skaits ir audzis.

CSP dati liecina, ka šā gada aktīvajā tūrisma sezonā, kas ilgst no maija līdz septembrim, Jūrmalas naktsmītnēs ir apkalpots 86,1 tūkst. viesu, kas ir par 17% vairāk nekā 2012.gadā šajā laikā. Tikpat sekmīgi gan nav veicies ar nakšņojumu skaitu – no maija līdz septembrim Jūrmalas naktsmītnēs tas sasniedzis 264 tūkstošus, kas ir par 3,7% vairāk nekā 2012.gadā. Tas nozīmē, ka nakšņojumu skaita kāpums būtiski atpaliek no viesu skaita pieauguma un ļauj secināt, ka daudzi no jauniegūtajiem tūristiem Jūrmalas naktsmītnēs ir pavadījuši ļoti īsu laiku. Tradicionāli «karstākais» laiks tūrisma sezonā ir bijis jūlijs un augusts.

Šogad starptautiskajā populārās mūzikas jauno izpildītāju konkursā Jaunais vilnis 2013 paredzēts gandrīz pilnībā atteikties no fonogrammas izmantošanas.

Taujāts, kāpēc tieši šogad notiks šādas izmaiņas, konkursa žūrijas priekšsēdētājs komponists Igors Krutojs preses konferencē sacīja, ka visam ir savs laiks un, šim jautājumam aktualizējoties, tika pieņemts šāds lēmums. Viņš arī stāstīja, ka daudzi Krievijas dziedātāji sākuši vairāk dziedāt dzīvajā, kad sapratuši, ka tas ir neizbēgami, un kad šo tēmu sāka apspriest Krievijas Valsts domē.

Krutojs teica, ka šogad konkursa organizatoriem izveidojās labas attiecības ar Jūrmalas pašvaldības pārstāvjiem. Vaicāts par konkursa nākotni Jūrmalā, Krutojs atbildēja, ka nav kādas ilgtermiņa vienošanās uz 25 gadiem, tomēr pilsēta ir ieinteresēta konkursā un arī organizatori ir ieinteresēti to rīkot šajā vietā. «Mēs saņēmām citus piedāvājumus, taču es neplānoju neko mainīt,» akcentēja Krutojs.

Jūrmalas pilsētas dome šodien nolēmusi parakstīt trīspusējo līgumu par jauno izpildītāju konkursa Jaunais vilnis rīkošanu.

Sadarbības līguma termiņš būs viens gads.

Jūrmalas domes deputāts Māris Dzenītis informēja, ka Jaunā viļņa rīkotāji no savas puses līgumu parakstījuši jau februāra sākumā.

Līguma projektā iestrādāts, ka līgums tiek slēgts tikai uz gadu, kā arī ir pievienoti divi punkti, kas skar VIP zonu, tai skaitā jautājumus par ēdināšanu, reklāmas izvietošanu un VIP biļešu tirdzniecību.

Jau ziņots, ka konkursa organizators un komponists Igors Krutojs februāra sākumā izplatīja paziņojumu, ka jauno izpildītāju konkurss Jaunais vilnis Jūrmalā vairs nenotiks, jo konkursa organizatoru sadarbība ar Jūrmalas domi ir sasniegusi kritisko robežu, kas tagad ļauj par pasākuma norises vietu izraudzīties kādu citu pasaules pilsētu, starp kurām ir arī Rīga.

Viesnīca “Hotel Jūrmala SPA” pēc gandrīz divu mēnešu dīkstāves, ievērojot papildus drošības pasākumus, atkal ir atvērta apmeklētājiem. Nepadodoties pandēmijas izaicinājumiem, tā durvis ver līdz ar atjaunoto restorānu “Jūrmala”.

Restorāna “Jūrmala” atjaunošanas projektā tika ieguldīti 1,5 miljoni eiro. Remontdarbi tika uzsākti 2020.gada janvāra beigās un pabeigti pandēmijas uzliesmojuma laikā, kad viesnīca jau bija slēgta valsts ārkārtas stāvokļa dēļ. Atjaunotais restorāns durvis apmeklētājiem vēra līdz ar viesnīcas darbības atsākšanos 15.maijā.

Atskatoties uz situāciju pavasarī, viesnīcas pārstāve Kristīne Štāla-Bula stāsta, ka pēc Covid-19 izplatīšanās sākuma, viesu skaits strauji sāka samazināties, līdz kļuva jau tik zems, ka nācies pieņemt lēmumu par viesnīcas slēgšanu, lai neradītu uzņēmumam vēl lielākus zaudējumus.

Daļa viesnīcu meklē risinājumus, lai nebūtu jāaptur darbība 

Arvien vairāk Latvijas viesnīcu pēdējo dienu laikā lemj par darbības apturēšanu uz...

“Rezervāciju atteikumi nāca katru dienu un lielos apmēros. Tika atceltas visas konferences un semināri, visas tūristu grupas - viss tika anulēts un zaudētas tika lielas naudas summas. Tāpat cilvēki vairs neapmeklēja spa un skaistumkopšanas salonu, nemaz nerunājot par saunu un baseinu centru. Papildus tam valdīja neziņa par to, kādi lēmumi tiks pieņemti no valdības puses. Šodien, atskatoties saprotam, ka tika pieņemts pareizais lēmums - gan par viesnīcas slēgšanu, gan par to, ka darbiniekus neatlaižam un gaidam valdības lēmumu pabalstu sakarā,” teic K. Štāla-Bula.

Šovasar sezona būs citādāka

K. Štāla-Bula ir pārliecināta, ka šī gada vasara apmeklējuma ziņā būs pavisam citāda. “Ja iepriekšējos gadus šis bija “karstās sezonas” periods, kad viesnīcas galvenie viesi ieradās no Krievijas, Izraēlas un Skandināvijas, tad tagad tie būs Baltijas valstu iedzīvotāji,” prognozē viesnīcas pārstāve. Tā kā joprojām ir valstis, starp kurām robežas nav atvērtas, pastāv iespēja, ka liela daļa cilvēku šovasar tomēr centīsies nekur tālu savā atvaļinājumā nedoties.

“Sagaidām, ka palikšanas laiks viesnīcā saīsināsies uz vienu vai divām naktīm, ar lielāku koncentrāciju tieši uz nedēļas nogalēm,” prognozē K. Štāla-Bula. Tā kā rezervācijas tiekot veiktas īsi pirms pašas atpūtas, reālo noslogojuma “bildi” savlaicīgi redzēt nav iespējams.

Tāpat viņa norāda, ka Baltijas valstu maksātspēja ir krietni zemāka, kā ārvalstu tūristiem. Viesnīcas komanda gatavojas tam, ka sezona tā pa īstam varētu arī nesākties, un līdz ar to nebūs arī iespējas “uzkrāt ietaupījumus” garajai ziemai.

Šogad “Hotel Jūrmala SPA” svin 15 gadu jubileju. Tās viesu skaits viesnīcas pastāvēšanas laikā no 2005. līdz 2019.gadam ir pieaudzis par 14%.

Viena no lielākajām viesnīcas mērķauditorijām, jau kopš tās atvēršanas, ir Krievijas tūristi. Tūristu skaits no Krievijas gadu laikā esot mainījies dēļ dažādiem politiskiem faktoriem, taču joprojām Jūrmalā spēlē lielu lomu. Viesu skaits no Baltijas valstīm esot palielinājies, savukārt no Somijas un Skandināvijas - samazinājies, stāsta K.Štāla-Bula.

“Esam novērojuši, ka arī atpūtas ilgums ir samazinājies. Ja kādreiz vidējais uzturēšanās laiks vasaras sezonā bija piecas naktis, tad tagad tas ir sarucis līdz divām vai trīs naktīm. Novērojam arī to, ka šodien brauc vairāk ģimenes ar bērniem, un tās ir kļuvušas lielākas. Ja kādreiz tās bija ģimenes ar 1-2 bērniem, tad tagad brauc arvien vairāk lielas ģimenes ar 3-4 bērniem. Un arī viesu prasības ir augušas. Iespēja ceļot un salīdzināt viesus dara prasīgākus pret sniegtā pakalpojuma kvalitāti,” uzskata “Hotel Jūrmala SPA” pārstāve.

Papildus tam, viesnīcas kopējo darbību ietekmē tas, ka arī pasākumi netiek plānoti tik daudz un tādā apjomā, kā tas bijis iepriekš. Sakarā ar ierobežojumiem un piesardzību, daudzi ir izlēmuši atcelt izlaidumus, kāzas, seminārus un konferences, piebilst K. Štāla-Bula.

Renovācijas plānus nākas atlikt

2020. gadā viesnīcā tika plānoti vairāki vērienīgi pasākumi: restorāna “Jūrmala” atjaunošana, 15.gadu jubilejas svinības, kā arī viesu numuru remonta uzsākšana. Ja restorānu izdevās atjaunot līdz pavasarim, ieguldot tikai viesnīcas uzkrātos līdzekļus, tad jubilejas svinības, kā arī numuru renovāciju nācās nedaudz atlikt.

Pusi no uzņēmuma kopējiem ienākumiem veido nakšņošanas pakalpojumi, un otru pusi - restorāna un SPA un “Wellness” centra ienākumi, pastāsta K. Štāla-Bula. Šonedēļ, atzīmējot viesnīcas 15.gadu jubilejas svinības, viesiem tiek piedāvātas arī īpašas atlaides SPA apmeklējumam.

FOTO: Atklāts rekonstruētais Welness Oasis saunu un baseinu centrs 

Pēc rekonstrukcijas oficiāli atklāts viesnīcas Hotel Jūrmala SPA saunu un baseinu centrs Welness...

“Šī noteikti būs šīs vasaras tendence – apceļot Latviju un tuvās kaimiņvalstis – Lietuvu un Igauniju,” teic “Hotel Jūrmala SPA” pārstāve Kristīne Štāla-Bula.

Šobrīd viesnīca nodarbina 150 darbiniekus, un, sākoties ārkārtas situācijai, atlaisti tika tikai daži no tiem. Pārējie saņēma dīkstāves pabalstu un lielākā daļa nu jau ir atsākusi strādāt. Esot arī daži darbinieki, kas dīkstāvē atradīsies līdz pat jūnija beigām, sakarā ar to, ka viesnīca dotajā brīdī vēl nav sākusi strādāt uz pilnu jaudu. Noslogojums esot stipri zems – apmēram uz pusi mazāks, kā tam vajadzētu būt, stāsta uzņēmuma pārstāve.

“Skatoties tā reāli uz šīs vasaras iespējām, plānojam, ka viesnīcas noslogojums varētu būt līdzīgs 2009.gada līmenim, kad pārdzīvojām iepriekšējo krīzi, kas ir aptuveni 25-30% zemāks, kā tika plānots pirms aizsākās Covid-19 notikumi. Arī cenu politika šovasar būs cita,” pauž K.Štāla-Bula.

“Hotel Jūrmala SPA” ir 4 zvaigžņu viesnīca, kas atrodas Jūrmalā. Viesnīca piedāvā 190 viesu numurus, saunu un baseinu centru “Wellness Oasis”, spa un skaistuma kopšanas procedūras, kā arī maltītes restorānā “Jūrmala” un kokteiļus “Seaside” kokteiļu bārā.

Jūrmalas vadība no nākamā gada iecerējusi visiem Jūrmalā deklarētajiem iedzīvotājiem nekaustamā īpašuma nodokli samazināt par 70%. Tas attieksies uz visiem – arī daudzajiem miljonāriem, kas apmetušies Jūrmalā, vēsta raidīijums Nekā Personīga.

Atbildot uz jautājumu, vai sanāks tā, ka Liepiņu ģimene, kurai vīrs strādā, bet sieva ir bezdarbniece, saņems tādu pašu atlaidi, piemēram, kā Kirovs Lipmans, Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis norāda: «Ja mēs noteiktu šo te nosacītā Kirova Lipmana ieņēmumu slieksni un visiem, kam ir tāds vai virs, tiem nebūs nekādas atlaides un tiem, kam ir zem, tiem būs – tad visi nāktu pie mums ar iesniegumiem, ko nav iespējams apstrādāt. Mums būtu jāpieņem vesela armija cilvēku.»

Pēc Zemes grāmatas datiem septiņu vērtīgāko Jūrmalas privātmāju kadastrālās vērtības kopā veido turpat 6 miljonus latu (5 874 679 Ls). Ja šobrīd no šiem īpašumiem Jūrmala nodokļos iekasē aptuveni 88 tūkstošus latu gadā, tad pēc atlaižu ieviešanas summa būs 26 tūkstoši.

Konkursa Jaunais vilnis organizētāji pārtraukuši biļešu tirdzniecību, līdz brīdim, kamēr tiks noslēgts līgums ar Jūrmalas domi, liecina paziņojums Biļešu Servisa mājaslapā.

Organizatori cer, ka līgums tiks noslēgts jau tuvākajā laikā un biļešu tirdzniecība atsāksies pēc 10.marta. Pagaidām vēl valda neskaidrība, vai konkurss šogad norisināsies Jūrmalā, un ja nē, kur tas varētu notikt.

Jūrmalas mērs Gatis Truksnis vērsies pie konkursa organizatoriem un apsolījis pašvaldības atbalstu pasākuma organizēšanā. Vēstulē viņš apliecinājis, ka Jaunais vilnis ir vēlams un vērtīgs pasākums gan Jūrmalai kā pilsētai, gan arī visiem tās iedzīvotājiem un viesiem. Viņš norāda, ka ir izstrādāts Dzintaru koncertzāles rekonstrukcijas projekts, ir panākta vienošanās par finansējuma piesaisti no valsts budžeta un Eiropas fondiem, lai šā gada rudenī sāktu koncertzāles rekonstrukciju.

Absolūtais vairākums (70%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka koncerta Jaunais vilnis norises pārcelšana negatīvi ietekmēs Jūrmalas pilsētas attīstību.

Savukārt 17% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka koncerta norises vietas pārcelšana neietekmēs Jūrmalas pilsētas attīstību. To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvija sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, februārī veiktais pētījums.

Neliela daļa (4%) aptaujāto Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka koncerta Jaunais vilnis norises vietas pārcelšana pozitīvi ietekmēs Jūrmalas pilsētas attīstību, bet 9% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Koncerta sarīkošanu Rīgā atbalstītu 50% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, no kuriem 19% Jaunā viļņa rīkošanu galvaspilsētā noteikti atbalstītu, bet 31% - drīzāk atbalstītu. Jaunā viļņa rīkošanu Rīgā neatbalstītu 39% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, bet 11% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Daudzu peltais, taču vietējiem uzņēmējiem ievērojamu peļņu nesošais muzikālais konkurss Jaunais vilnis ir aizvadīts, un Jūrmalas pašvaldība ar tā organizētājiem jau aizsākusi sarunas par iespējām konkursu pilsētā organizēt arī nākamgad. Tomēr kūrorta pilsētas uzņēmējiem plānot nākamā gada aktivitātes ir par agru, jo Kultūras ministrijas gaiteņos briest plāns, lai panāktu, ka nākamajā gadā Jaunais vilnis Latvijā nenotiek, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Konkrēts rīcības plāns politizētā pasākuma iznīdēšanai vēl neesot izkristalizējies, taču apņēmība panākt, lai skaļi kritizētais un pulgotais pasākums kopā ar viesiem un Krievijas naudu pamestu Latviju, esot nostiprinājusies. Par to liecinot notikušais apvienotajā Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas un partijas valdes sēdē, kurā piedalījušies arī kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes biroja pārstāvji.

Kāds sanāksmes aculiecinieks Neatkarīgajai atklājis, ka līdz ar citiem sapulcē iztirzātajiem jautājumiem ministres biroja pārstāvis aizskāris arī Jaunā viļņa tematiku, neslēpjot, ka ministrijas un Nacionālās apvienības mērķis ir panākt, lai Jaunais vilnis nākamgad Jūrmalā nenotiktu.

Latvijas zivju konservu ražošanas uzņēmums Brīvais vilnis ieguldījis pusmiljonu eiro jauna, caurspīdīga plastikāta konservu iepakojuma izveidē. Uzņēmuma vadītājs Andris Babris norāda, ka nākotnē šis iepakojums «varētu izmainīt visu zivju konservu biznesu».

Tuvākos divus gadus šis iepakojums būs pieejams tikai Brīvajam vilnim, savukārt pēc tam to varēs sākt izmantot arī citi zivju konservu ražošanas uzņēmumi.

«Uzņēmums pirms diviem gadiem sāka darbu pie jaunu zivju konservu iepakojuma veidu meklēšanas, kas patērētājiem dotu iespēju redzēt produkciju, kas atrodas konservos. Šāds lēmums tika pieņemts, jo dažu negodprātīgo uzņēmēju dēļ patērētājiem sāka zust ticība zivju konservu kvalitātei slēgtajās kārbās» stāstīja Brīvā viļņa valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Jaunais iepakojums izveidots, sadarbojoties ar Vācijas ražotāju Weidenhammer Packaging Group GmbH. Jaunu iekārtu iegādei un esošo modernizācijai tika piesaistīts Lauku atbalsta dienesta līdzfinansējums.

Nekustamo īpašumu attīstītājs GALIO Group kopā ar būvkompāniju Merks, SEB Global Services un arhitektu biroju SIA Vilnis Mičulis iemūrēja simbolisku laika kapsulu jaunā un ilgtspējīgā biznesa centra Gustavs tapšanas būvlaukumā.

Plānots, ka 1100 SEB Global Services darbinieki pārcelsies uz biznesa centru Gustavs jau 2023. gada sākumā.

Biznesa centrs Gustavs ir pirmais „GALIO Group” projekts Rīgā, un pirmā ēka būs SEB grupas biznesa pakalpojumu centram Rīgā īpaši pielāgots birojs. Biznesa centra Gustavs kompleksu veidos trīs ilgtspējīgas ēkas ar galvenajām zonām, piemēram, atpūtas un pasākumu telpām, lai nodrošinātu komfortu gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem.

Merks par 22 miljoniem eiro būvēs biznesa centru Gustavs Rīgā 

Būvkompānija SIA "Merks" par 22 miljoniem eiro būvēs biznesa centru "Gustavs" Rīgā,...

Projekts atrodas uzņēmējdarbības kvartālā – VEF teritorijā – Gustava Zemgala gatvē 73 –, kas ir pieejama gan ar sabiedrisko, gan privāto transportu, savienojot pilsētas centrālo daļu un citus nozīmīgus Rīgas rajonus.

"VEF apkārtne ir viena no tām teritorijām Rīgā, kas attīstās visprogresīvāk, un mēs esam priecīgi būt par daļu no tās, attīstot pavisam jaunas biznesa telpas Latvijā strādājošiem uzņēmumiem. Ēkām ir jākalpo cilvēkiem, jāsargā vide un jārada harmoniska pilsēta – tas ir GALIO Group darbības pamats un vēstījums, ko nododam nākamajām paaudzēm. Vienlaikus mums šis ir īpašs brīdis, jo biznesa centrs GUSTAVS ir GALIO Group debijas projekts Latvijā. Pielietojot zināšanas no īstenotiem biroju kompleksu projektiem Lietuvā, mūsu mērķis ir nodrošināt izcilas un ilgtspējīgas biznesa telpas lieliskām komandām Rīgā," saka Kaspars Beitiņš, GALIO Development valdes loceklis Latvijā.

"Ar kapsulas iemūrēšanu ir sācies biznesa centra “GUSTAVS” pirmās ēkas būvniecības sākums. Esam gandarīti papildināt Rīgas pilsētvidi ar mūsdienīgu un atbilstošu darba vidi jaunajiem profesionāļiem. Šis ir īpaši nozīmīgs projekts arī mums kā kompānijai, jo pirmo reizi būvēsim objektu atbilstoši augstākajām BREEAM Excellent sertifikāta prasībām ilgtspējas jomā. Kapsulā ievietojām tradicionāli austu grāmatzīmi ar spēka, veiksmes un zinību simboliku, lai jaunā biznesa centra nākotne būtu panākumiem tīta," teic Andris Bišmeistars, SIA "Merks" valdes loceklis un celtniecības direktors.

"Jaunais birojs būs jaunas nodaļas sākums mūsu organizācijai Rīgā, pulcējot visus kolēģus zem viena jumta un pārejot uz jaunu sadarbības un koprades vidi. Mēs ticam, ka arī pēc pandēmijas birojam būs svarīga loma kā vietai, kur satikties un mācīties vienam no otra, kā arī dalīties mūsu uzņēmuma kultūrā. „GUSTAVS” vērtējam kā ilgtermiņa ieguldījumu, kas kļūs par spēcīgu pamatu „SEB Global Services” darbībai Rīgā turpmākajos gados. Mūsu mērķis ir ar mūsu darbinieku un partneru palīdzību izveidot vienu no modernākajiem un iedvesmojošākajiem birojiem Rīgā," papildina Aļesja Kirčenko, SEB Global Services vadītājas vietniece Rīgā.

"Projektētais biroju ēku kvartāls būs būtisks pienesums Rīgai un Rīgas pilsētvidei kopumā. Projektā ir iekļauti vairāki, pēc būtības – pirmreizēji – risinājumi, kuri demonstrē īpaši augstu izpratni un atbildību pret pilsētvidi – ar to apzīmējot ne tikai pilsētas telpisko struktūru, bet t.sk. arī socioloģiskus parametrus. Mērogs, kādā projektēti tādi risinājumi kā bezauto virszeme, izmantotais "shared street" princips, arhitektoniskie risinājumi ar koplietošanas zonām gan ārtelpā, gan iekštelpā, plašās un dažādās labiekārtojuma zonas visām sociālajām grupām, ir unikāls, tādēļ īpaša pateicība kvartāla attīstītājiem par šādu risinājumu akceptēšanu," komentē Fricis Vilnis, SIA “Vilnis Mičulis” arhitekts.

Biznesa centrs Gustavs projektēts kā sešstāvu biroju ēkas ar divlīmeņu pazemes autostāvvietu, ātriju ar koka jumta logu konstrukciju, jumta terasēm, konferenču zālēm, restorānu zonu, elektromobiļu uzlādes iespējām, velosipēdu novietni un ģērbtuvēm. Šobrīd projekts tiek izstrādāts atbilstoši BREEAM Excellent starptautiskajam ilgtspējīgu ēku standartam.

Nosaukums izvēlēts par godu otrajam Latvijas Valsts prezidentam (1927–1930) Gustavam Zemgalam. Šovasar Latvijā tika atzīmēta Latvijas otrā Valsts prezidenta 150. gadadiena.

Biznesa centra Gustavs arhitekti un projektu autori ir SIA Vilnis Mičulis. Būvuzraudzību nodrošina SIA Būvuzraugi LV.

Aizvadītās nedēļas nogalē Jūrmalā norisinājās Pludmales volejbola pasaules līmeņa turnīrs "Beach Pro Tour Challenge Jūrmala", kurā četras dienas Majoru saulainajā pludmalē noritēja spraigas spēles ar negaidītu lielu dalībvalstu skaitu – 32.

Pasākuma rīkošanā ieguldīts milzīgs komandas darbs. Eiropā ir daudz vietu, kur var spēlēt pludmales volejbolu, konkurence pasākumu rīkotāju vidū ir sīva, tāpēc sarunu process bija garš, taču mums izdevās sevi pierādīt no labākās puses. Kā sava veida mēraukla pasaules volejbola turnīriem ir Šveices pilsēta Gštade, kas allaž izceļas ar visaugstāko organizatorisko līmeni, līdz ar to šobrīd, runājot ar delegāciju pārstāvjiem un dzirdot, ka mūsu posms tiek salīdzināts ar Šveici, zinu, ka esam paveikuši lielisku komandas darbu. Uzskatu, ka šādi pasākumi ir milzīgs ieguvums ne tikai Latvijas sportistiem, bet arī ekonomikai.

Kopā mūsu valstī bija ieradušās teju 100 komandas no visas pasaules. Viskuplāk pārstāvētās delegācijas bija no Ķīnas, Brazīlijas un ASV. Bez tam daudzas delegācijas mūsu valstī uzturas jau vairāk nekā nedēļu, trenējoties gan Rīgā, gan Jūrmalā un sildot mūsu valsts ekonomiku – mitinoties viesnīcās, izmantojot ēdināšanas un izklaides iespējas. Notikumiem seko līdzi arī ārvalstu mediji, līdz ar to Latvijas vārds izskan visā pasaulē.

Ar vēlmi paplašināt savu dzīves telpu un uzlabot komforta apstākļus pieprasījums pēc premium privātmājām šī gada pirmajā pusgadā ir bijis lielākais pēdējo piecu gadu laikā, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums .

Rīgā, Pierīgā un Jūrmalā šogad sešos mēnešos nopirktas 26 premium privātmājas 14,6 milj. eiro vērtībā. Jūrmalā mazāk pirktas īpaši ekskluzīvas mājas, kas skaidrojams ar to niecīgo piedāvājumu, bet Rīgā apgrozījums pieaudzis iespaidīgi – par 73%.

Uzņēmuma pētījumā par darījumu aktivitāti 2021. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos pētīta informācija par privātmājām, kas maksājušas dārgāk nekā 350 000 eiro.

Īpašumiem reģionos kāpj cenas un samazinās piedāvājums 

Ja ir interese par īpašumu reģionos, tad ir pēdējais laiks rīkoties, jo...

Privātmāju tirgus šogad pirmajā pusgadā veidoja 14.7% no kopējā Latvijas premium nekustamo īpašumu tirgus.

Jau ziņots, ka kopumā šajā pusgadā Rīgā, Pierīgā un Jūrmalā iegādāti 376 īpašumi (augstākās klases dzīvokļi, privātmājas un apbūvējamas zemes) kopsummā par 99.5 milj. eiro. Lai gan šogad iegādāto premium māju skaits (26) ir lielākais pēdējo piecu gadu laikā un pārspēj arī pērn sešos mēnešos iegādāto 20 māju apjomu, apgrozījumu izsakot eiro izteiksmē, redzams, ka šie 26 nami tika iegādāti par 3.7 milj. eiro lētāk jeb apgrozījums bijis par 20.3% zemāks nekā pērn gada pirmajā pusē, kad apgrozījums sasniedza 18.4 milj. eiro.

Kopējos apgrozījuma datus ietekmēja norises lielākajā premium privātmāju reģionā – Jūrmalā, t.sk. ierobežotais piedāvājums kūrortpilsētā. Pēdējā laikā jūtami pieaudzis pieprasījums pēc premium privātmājām Pierīgā ar vēlmi paplašināt savu dzīves vietu. "Īpaši interesējas par mājām Jūrmalā, kā arī tādās apkaimēs kā Mārupe, Bieriņi, Berģi, Carnikava u.c. vietās, kas ir līdz 20 - 30 km attālumā no Rīgas centra. Cilvēki izvērtē, cik kvalitatīvs un komfortabls ir pašreizējais mājoklis, kāds ir dzīvesvietas plašums. Ja ilgāks laiks jāpavada ierobežotā dzīves vidē, kur notiek gan dzīvošana, gan darbs, klienti sāk domāt par tās paplašināšanu tieši komforta apsvērumu dēļ, sevišķi, ja ģimenē ir arī bērni. Agrāk vairumam primārā dzīves vieta bija dzīvoklis Rīgas centrā un atpūtai otrs īpašums - māja ārpus pilsētas, tagad tas ir otrādi," komentē Latvia Sotheby’s International Realty pārstāve Līga Kohtanena.

Premium dzīvokļiem Rīgā ir niecīga izvēle 

Rīgas centrā, aktīvajā centrā un premium īpašumu pircēju iecienītajā klusajā centrā jūtami...

Ir novērojams, ka klienti meklē mājas ar platību no 150 līdz maksimums 350 m2, diemžēl jaunu kvalitatīvu māju piedāvājums ir ļoti niecīgs. Tieši Jūrmalā faktiski nav jauna, augstvērtīga un kvalitatīva dzīvojamā fonda, tāpēc var teikt, ka pārdevējs var diktēt savu cenu, kas ne vienmēr ir atbilstoša tirgum. Pašlaik ir pārdevēja tirgus.

Savukārt otrreizējā tirgū, kur pieejamas desmit un vairāk gadu vecas mājas, kurām nepieciešams remonts, piedāvājums ir plašāks un arī konkurence lielāka. Tomēr pircējs ne vienmēr ir gatavs ieguldīt papildu līdzekļus ilgstošā remontā, tāpēc labprātāk piemaksā vairāk un atrod māju, kurā var uzreiz sākt dzīvot. Ne mazāk būtiska mājas izvēlē ir arī apkārtējā infrastruktūra (ceļu stāvoklis u.c.), īpaši pēdējā gada laikā klienti novērtē ātru un labu interneta pieslēgumu, jo mājās tiek arī strādāts.

Rīgas premium mājokļu tirgus tradicionāli ir bijis mazākais, un arī šis pusgads nav bijis izņēmums. Galvaspilsētā šajos sešos mēnešos noslēgti septiņi privātmāju darījumi par kopējo summu 3.3 milj. eiro. Tas gan ir iespaidīgs – 73.2% apgrozījuma pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošajā periodā par 1.9 milj. eiro pārdotajām trim mājām, un arī summas ziņā pārspēj piecos gados sasniegto, kad galvaspilsētā pusgadā ierasti tika sasniegts apgrozījums no 1.3 līdz teju 2 milj. eiro apmērā.

Pierīgas teritorijā situācija premium privātmāju tirgū pirmajā pusgadā saglabājusies diezgan stabila. Pēdējos sešus gadus pusgadā Pierīgā tika iegādātas trīs privātmājas (izņēmums bija 2019. gads, kad tika nopirktas sešas mājas). Šogad pusgadā Pierīgā nopirktas piecas premium privātmājas par kopējo summu 2.5 milj. eiro, kas ir par divām mājām vairāk nekā pērn pusgadā, un kopējās naudas izteiksmē tas ir 1.2 milj. eiro pieaugums.

Pretēji Rīgas un Pierīgas kāpuma rādītājiem Jūrmalā apgrozījums sarucis par divām piektdaļām, lai gan māju skaita ziņā šī pusgada aktivitāte bija identiska kā pirms gada: pārdotas 14 premium privātmājas. Vēsturiski lielākajā Latvijas premium privātmāju tirgū šī gada sākumā jauniegūto īpašumu kopējā vērtība sasniedza 8.8 milj. eiro. Pērn ar līdzvērtīgu skaitu pārdoto māju to vērtība bija par 6.3 milj. eiro lielāka.

Jāpiebilst gan, ka 2020. gada sākums kūrortpilsētā bija viens no straujākajiem kopš 2014. gada: tikai vēl 2018. gada sešos mēnešos tika pārdoti 14 nami. Šī gada sākumā Jūrmalā iegādāto privātmāju vidējā darījuma cena bija 629 000 eiro, kas nozīmē, ka premium privātmāju pirkumi kūrortpilsētā bija kopumā par 453 100 eiro izdevīgāki, jo pērn pusgadā šādu privātmāju varēja iegādāties par vidēji 1.1 miljonu eiro.

Šajā pusgadā Jūrmalā iegādāto privātmāju vidējā cena ir zemākā pēdējo desmit pusgadu laikā. Lielākais kritums vērojams tieši ekskluzīvāko namu grupā: šogad iegādātas vien divas privātmājas cenā virs viena miljona eiro – kopā par 2.3 milj. eiro. Salīdzinājumam ar 2020. gada pirmo pusi - tad septiņi pircēji savā īpašumā ieguva šādus mājokļus, kuru vērtība kopā sasniedza 11.5 milj. eiro. Analizējot datus ilgākā laika periodā, jāsecina, ka Jūrmalas premium privātmāju tirgus ir samērā svārstīgs. Tāpēc nav viennozīmīgi vērtējams šī gada sākumā novērotais.

Premium apbūves zeme šai pusgadā veidoja 2.9% no kopējā augstākās klases nekustamo īpašumu tirgus. Apbūvei paredzētas zemes darījumi cenu kategorijā virs 150 000 eiro joprojām nav bieži sastopami. Trijos pārskata reģionos 2021. gada janvārī – jūnijā kopumā iegādāti 11 zemes īpašumi, kuru kopējā vērtība sasniedza 2.9 milj. eiro. Tas bija par 1.3 milj. eiro mazāk nekā attiecīgajā laikā pirms gada, kad seši pircēji premium apbūves zemes iegādē ieguldīja 4.2 milj. eiro.

Visvairāk savām vēlmēm atbilstošu zemes gabalu šogad pircēji atraduši Rīgā, – nopirkti septiņi zemes gabali par 1.7 milj. eiro. Iegādātie trīs zemes gabali Jūrmalā par 660 tūkst. eiro jūtami atpaliek no pērn pusgadā sasniegtā, kad kūrortpilsētā tika nopirkti pieci zemes gabali par 3.8 milj. eiro, starp kuriem pāris bija patiesi ekskluzīvi zemes gabali. Pierīgā savu pircēju atradis tikai viens zemes gabals teju triju Jūrmalas īpašumu vērtībā – par 550 tūkst. eiro.

Uz starptautiskā populārā mūzikas jauno izpildītāju konkursa Jaunais vilnis norises laiku liela daļa viesnīcu un viesu namu jau ir 100% noslogota. Lai gan sameklēt naktsmītni vēl ir izredzes, uzņēmēji iesaka labāk to darīt pusgadu iepriekš, liecina viesnīcu biznesa pārstāvju aptauja.

Kūrortviesnīca Hotel Jūrmala Spa uz Jaunā viļņa norises laiku jau ir 100% noslogota un uz visu konkursa norises laiku numuriņu rezervēt vairs nevar, informēja viesnīcas Pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītāja Kristīne Štāla. Numuru rezervācija viesnīcā sākusies jau no brīža, kad izskanējis iepriekšējā gada konkurss noslēguma koncerts.

Zvanot uz viesnīcas Jomas sēta kontakttālruni, noskaidrojās, ka visi numuriņi jau ir rezervēti un tagad to vairs izdarīt nav iespējams. Viesnīcas klienti numuriņus rezervējuši jau šī gada sākumā.

Līdzīga situācija esot arī viesnīcā Light House Jūrmala - visi numuriņu jau esot rezervēti un klienti to darījuši pusgadu iepriekš.

Līdz ar Krievijas viesu plūsmas nobremzēšanos, situācija tūrisma un viesmīlības biznesā Jūrmalā ir mainījusies, taču tā nav dramatiska, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Nekas neapstājas tāpēc vien, ka Jaunā viļņa te nav. Viļņi nāk un iet, nav šis vilnis, būs cits. Ir jāpārorientējas uz citiem tirgiem, vairāk jāstrādā, lai gan jau pāris pēdējos gadus aktivitāte nebija vērsta tikai uz Krieviju. Vienmēr esam strādājuši ar vairākiem reģioniem. Jau vēsturiski ir pierādījies, ka nedrīkst tikai uz vienu tirgu koncentrēties – tas var izrādīties ļoti sāpīgi. Turklāt Krievija vienmēr ir bijis ļoti nestabils tirgus,» DB saka Hotel Jūrmala SPA pārdošanas un mārketinga vadītāja Kristīne Štāla-Bula.

Pēc viņas teiktā, viesnīcas noslogojums šosezon nebūs sliktāks par pagājušo gadu. Piemēram, jūlijā, augustā tā jau ir par 70% aizpildīta, turklāt rezervācijas vēl turpinās. Atšķirība ir tajā, ka viesnīca piepildās lēnāk, rezervācijas nāk vienmērīgāk – iepriekš aģentūras uz festivāla Jaunais vilnis laiku ņēma numurus blokiem. Tagad tie vairs netiek rezervēti, bet tas nav saistīts tikai ar Jaunā viļņa neesamību, bet gan ar kopējo situāciju Krievijā. Šīs kaimiņvalsts tūristi tāpat turpina braukt uz Jūrmalu, vairāk ir pamanāmi skandināvi, arī viesu no Igaunijas viesnīcā netrūkst. Jautāta raksturot viesnīcas viesus, K. Štāla-Bula uzskaita: tie ir cilvēki ar vidējiem ienākumiem, atpūsties brauc ar visu ģimeni, apmetas vidēji uz nedēļu, daži pat uz divām, ir ekonomiskāki, tērē mazāk, seko līdzi tam, cik pakalpojums maksā.