Nebanku kreditētājam AS "4finance" pievienos uzņēmumus SIA "Vivus", SIA "Ondo", SIA "4finance Media" un SIA "4finance IT", teikts pirmdien publiskotajos paziņojumos oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Reorganizācijas procesā "4finance IT", "4finance Media", "Ondo" un SIA "Vivus" manta, tiesības un saistības tiks nodotas "4finance", un visas pievienojamās kompānijas beigs pastāvēt bez likvidācijas procesa.

Kreditoru prasības piesakāmas mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas dienas.

Kompānija "Vivus" reģistrēta 2014.gadā, un tās pamatkapitāls ir 425 000 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas vienīgā īpašniece ir Luksemburgas "4finance Holding", bet patiesie labuma guvēji ir Edgars Dupats un Krievijas pilsone Vera Boiko. 2019.gadā "Vivus" apgrozījums bija 13,97 miljoni eiro, bet kompānijas peļņa bija 6,687 miljoni eiro.

Arī kompānija "Ondo" reģistrēta 2014.gadā, un tās pamatkapitāls ir 425 000 eiro. Kompānijas vienīgā īpašniece ir "4finance Holding". 2019.gadā "Ondo" apgrozījums bija 5,424 miljoni eiro, bet peļņa - 1,239 miljoni eiro.

Kopējais 4finance Holding SA Group apgrozījums no darbības desmit valstīs 2022. gadā sasniedza 337 miljonus eiro. Uzņēmuma apgrozījums no komercdarbības Latvijā pērn bija 26 miljoni eiro.

4finance Group peļņa pirms nodokļu nomaksas bija 48,9 miljoni eiro, no kuras 10% bija peļņa no komercdarbības Latvijā.

Grupa pērn Latvijā nodokļos samaksāja 5,2 miljonus eiro, kas ir par 39% vairāk nekā pirms gada.

AS 4finance finanšu pārskatā tagad ir atspoguļoti visi 4finance mazumtirdzniecības zīmoli, kas tika apvienoti 2022. gadā. Peļņas pieaugums galvenokārt tika panākts, pateicoties šai uzņēmuma reorganizācijai, kas vienkāršoja tā struktūru, kā arī plašākai automatizācijas procesu izmantošanai kompānijas biznesa procesos. Apgrozījuma pieaugums atspoguļoja kreditēšanas apjoma pieaugumu pērn, ko savukārt veicināja valsts ekonomiskie apstākļi. Peļņa pirms nodokļu nomaksas no komercdarbības Latvijā 2022. gadā bija 4,9 miljoni eiro, kas ir nebūtisks pieaugums salīdzinājumā ar 2021. gada rādītājiem. Šis rādītājs ir audzis, pateicoties tajā iekļautajām dividendēm no citām Grupas valstīm, kurās AS 4finance ir akcionārs.

Virtuālais asistents vai klientu apkalpošanas speciālists? Svarīgākā ir problēmjautājumu risināšanas kvalitāte, ne tas, vai atbildes sniedz robots vai reāls cilvēks. Tomēr ir būtiski zināt, ko ņemt vērā, lai “saruna ar robotu” būtu izdevusies, īpaši, ja komunikācijas tēma skar finanšu informāciju, kurai nekādā gadījumā nebūtu jānonāk pie trešajām pusēm.

Septembra izskaņā “4finance” rīkoja tiešsaistes diskusiju par klientu servisa nākotni, kur viens no sarunas tematiem bija robotizācija, procesu automatizācija un tas, kā tās ietekmē klientu apkalpošanas kvalitāti. Sabiedrībā aizvien valda vairāki mīti par čatbotiem, tāpēc par to izmantošanu klientu apkalpošanas kvalitātes pilnveidē komentē “4finance” personāla daļas vadītāja Kristīne Isajeva.

Mīts – čatbots spēj atbildēt tikai uz vienkāršiem jautājumiem

Sarakstes, kurās atbildes sniedz virtuālais palīgs, tiek monitorētas jeb uzraudzītas. Ir gadījumi, kad cilvēki izmanto virtuālo asistentu kā palīgu ikdienas situācijās. Tehnoloģija šodien ir tik ļoti attīstīta, ka spēj risināt kompleksus jautājumus, nesekojot standartizētam algoritmam. Viens no interesantiem piemēriem, ar kuru dalās “4finance” personāla daļas vadītāja, ir par kāda cilvēka uzdoto jautājumu, kas, kā izrādījās, bija matemātikas uzdevums, ar kuru čatbots tika galā teicami. Ir bijuši gadījumi, kad čatbots tiek izmantots kā iepazīšanās rīks, lai atrastu savu otru pusīti, kas vien apliecina to, ka virtuālais sarakstes partneris spēj atpazīt dažādas situācijas un uz tām reaģēt.

Jurists vienmēr ir bijusi populāra profesijas izvēle topošo studentu vidū un pieprasīta darba tirgū. Pastāv stereotipisks viedoklis, ka juristi ikdienā vienatnē sēž pie dokumentu kaudzes, mēdz būt “burta kalpi” un pēc rakstura ir diezgan ciniski cilvēki. Vai tā tiešām ir, kādas īpašības un prasmes ir būtiski attīstīt juristam un ar ko ir īpaša juridiskā prakse tieši finanšu jomā, skaidrojām sarunā ar AS “4finance” juridiskās daļas vadītāju Sergeju Jevdokimovu.

Pastāstiet, kā sākās Jūsu karjera finanšu jomā? Kāpēc izvelējāties specializēties tieši finansēs?

Mana karjera tieši finanšu jomā sākās 2012. gadā. Pasaulē un valstī vēl bija jūtamas 2008. gada krīzes sekas, un finanšu nozares reputācija kopumā bija neviennozīmīga. Vienlaicīgi šī joma man šķita ļoti dinamiska, izaicinoša, vērsta uz izaugsmi un pārmaiņām. Tieši AS “4finance” bija šīs pārmaiņas un tajā laikā inovatīvā pieeja kreditēšanai. Ņemot vērā to, ka man jau bija iepriekšēja plaša pieredze darbā ar cilvēkiem, es sāku savu ceļu uzņēmumā tieši klientu apkalpošanā, turpinot studēt jurisprudenci. Iepazinu uzņēmumu un nozari, un tad tika izsludināta jurista vakance, kurai pieteicos, jo tā bija iespēja pielietot praksē iegūtas akadēmiskās zināšanas.

Tehnoloģiju attīstība sniedz neiedomājamas iespējas visiem, kas tās prot izmantot, diemžēl tās arī saasina aizvien pieaugošo problēmu – personas datu izmantošanu ļaunprātīgos nolūkos.

Lielākā problēma šādos gadījumos ir tā, ka krāpniekus ir ļoti sarežģīti identificēt un izkrāptos datus vai līdzekļus – atgūt. Krāpnieku izmantotās metodes kļuvušas izsmalcinātākas, pārdomātākas, tiek pielietoti daudzveidīgi un efektīvi paņēmieni, kā rezultātā vairums cilvēku iekrīt ļaundaru izliktajās lamatās.

“Ņemot vērā krāpnieku aktivitāti un shēmošanas metodes, lai izkrāptu no cilvēkiem naudu, arī mēs, “4finance”, vēlamies pasargāt un informēt mūsu klientus, lai viņi nenonāktu krāpnieku nagos. Ceram, ka klienti arvien vairāk pievērsīs uzmanību brīdinājumiem un paziņojumiem, kuri tiek plaši atspoguļoti medijos, sociālajos tīklos, uzņēmumu mājas lapās. Mēs uzņēmumā esam izstrādājuši iekšējo procedūru krāpniecisku gadījumu novēršanai, kā arī veicam ikdienas monitoringu aizdevumu pieteikumiem, un, ja, izvērtējot riskus (ņemot vērā uzņēmuma iekšējos nosacījumus), klienta pieteikums nonāk statusā “aizdomīgs”, papildus veicam biometrisko datu un identifikācijas datu pārbaudi,” pieredzē dalās un ieteikumus personīgo datu pasargāšanai sniedz Agnese Masa, “4finance” klientu apkalpošanas daļas vadītāja.

Latvijas iedzīvotāju finanšu zināšanu nepietiekams līmenis arvien paliek aktuāla sabiedrības problēma. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) “Finanšu pratības indeksa” dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība ir 59%, kas ir zemāk par OECD dalībvalstu vidējo līmeni (63%).

Laikā, kad nestabila ekonomiskā situācija rada riskus iedzīvotāju budžeta stabilitātei, zināšanas par finanšu pārvaldību, ilgtermiņa uzkrājumu un ieguldījumu veikšanu ir īpaši noderīgas. Lai veicinātu iedzīvotāju, it īpaši jauniešu, finanšu pratības progresu AS “4finance” jau trešo gadu iniciē un organizē Latvijas skolās lekciju ciklu “Finanšu prasmes”.

Finanšu pratība ļauj gudri lietot finanšu produktus, veicina pareizu personīgu finanšu organizēšanu un finanšu mērķu sasniegšanu, palīdz veikt uzkrājumus un veidot ieguldījumus. Uzkrājumu veikšanas jautājums ir aktuāls jebkurā vecumā, bet, iemācoties veikt uzkrājumus jau jaunībā, pastāv lielāka iespēja pasargāt sevi no riskiem, kas saistīti ar neparedzētiem tēriņiem, kā arī laicīgi uzkrāt līdzekļus savu materiālo vēlmju īstenošanai un finansiālā stāvokļa stabilizēšanai.

AS "4finance" ir pieņēmusi vairākus ar kredītu izsniegšanu saistītus lēmumus, kuru mērķis ir palīdzēt ārkārtas stāvokļa dēļ grūtībās nonākušajiem klientiem un veicināt atbildīgu aizņemšanos.

Kompānija kopš marta vidus ir ieviesusi stingrākus kreditēšanas izvērtēšanas nosacījumus, samazinājusi maksimālās izsniedzamās summas un turpina piedāvāt maksājumu pārcelšanu periodā līdz 60 dienām.

Kredītbrīvdienu iespējas esošajiem klientiem

Tiem "Vivus.lv", "Ondo.lv" un "SMScredit.lv" klientiem, kuriem kopš ārkārtējā stāvokļa pasludināšanas 12. martā vairs nav iespēju izpildīt savas kredītsaistības, ir iespēja pārcelt regulāro maksājumu periodā līdz 60 dienām. Atkarībā no konkrētā klienta situācijas un ārkārtas stāvokļa ietekmes uz privātpersonas finanšu stāvokli, izvērtējot katru klientu individuāli, kompānija var lemt arī par maksājumu pārcelšanu garākā termiņā.

Objektīvi vērtējot Latvijas ekonomikas un kreditēšanas tirgus šī brīža situāciju, jāsecina, ka mēs vēl aizvien atrodamies kara un energokrīzes radīto seku pārvarēšanas posmā. Kaut gan Latvijas sabiedrība jau ir apradusi ar “saspiestiem” apstākļiem un pamazām sākusi atgriezties pie līdzšinējiem patēriņa ieradumiem, par ko liecina arvien pieaugošs izsniegto kredītu apjoms, ko alternatīvo finanšu pakalpojumu nozare demonstrēja 2022. gadā.

Tomēr inflācijas līmenis joprojām paliek samērā augstā līmenī, kas var radīt patērētājiem finansiālus un labklājības riskus. Lai samazinātu kredītņēmēju finanšu slogu un atvieglotu aizdevumu atmaksas procesu, AS “4finance” ievieš ierobežojumus izsniedzamo aizdevumu summu apjomos.

Sākot ar šī gada jūniju 4finance piemēroja izsniedzamo kredītu apjoma ierobežojumus Vivus.lv zīmola klientu jauniem kreditēšanas līgumiem. Visu Vivus.lv klientu profilos tika atjaunots līdzšinējais kredītlimita aprēķināšanas mehānisms, bija pārskatīti un no jauna noteikti klientiem pieejamie kredītu limiti. Pēc katra aizdevuma atmaksas maksimālais kredītlimita slieksnis tiek pārskatīts un aizdevējs izveidos labāko piedāvājumu atbilstoši katra klienta maksātspējai, kredītvēsturei un atjaunotajam Vivus.lv iekšējam kredītreitingam, kurš balstās uz modernās skoringa tehnoloģijas un vērtē ap 3000 dažādu kritēriju.

Latvija, tāpat kā daudzas citas Eiropas valstis, pēdējos gados ir piedzīvojusi dažādas ekonomiskās nestabilitātes, jo būt daļai no Eiropas Savienības nozīmē arī iesaistīties tās sociāli-politiskajās norisēs un sadalīt riskus no to īstenošanas. Globālo tirgu dinamiskais raksturs apvienojumā ar iekšējām problēmām ir radījis svārstīgu vidi, kurā uzņēmējiem ir nepieciešama rūpīga orientēšanās.

Stabilitātes sasniegšana un līdzsvara atrašana Latvijas nestabilajā ekonomiskajā ainavā ir gan izaicinājums, gan iespēja, kas prasa no uzņēmējiem nemitīgi eksaminēties, pilnveidoties un proaktīvi īstenot arvien jaunas risku pārvaldības stratēģijas.

Kreditēšanas nozare vienmēr ir bijusi ne tikai svarīgs tautsaimniecības elements, bet arī valsts ekonomikas “lakmusa papīrs”. Kredītu pieejamība ir rādītājs, kas liecina par vispārējo ekonomikas veselību, bet pieprasījums pēc kreditēšanas pakalpojumiem norāda uz aizņēmēju pārliecinātības līmeni par savu finanšu stabilitāti un uzticēšanos ekonomikas sistēmai kopumā. Tāpēc kreditēšanas sektors būtībā kalpo kā agrīna brīdinājuma sistēma par iespējamām tirgus svārstībām vai ekonomikas lejupslīdi.

Izglītots un zinošs klients ir jebkura atbildīga aizdevēja prioritāte. Tāpēc, lai sniegtu ieguldījumu Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības veicināšanā, radītu izpratni par alternatīvo finanšu pakalpojumiem, tai skaitā, distances kredītu būtību, nebanku kreditēšanas pakalpojumu nozares līderis AS “4finance" ir atjaunojis izglītības platformu Aiznemiesatbildigi.lv.

Izglītības platfroma ir paredzēta visiem finansiāli aktīviem cilvēkiem, kas vēlas padziļināti izprast finanšu jautājumus un visus ar kreditēšanas pakalpojumiem saistītos aspektus, iespējas un riskus.

Ar finanšu platformas Aiznemiesatbildigi.lv palīdzību ir plānots uzlabot patērētāju zināšanu līmeni finanšu pratības jomā, kā arī kopumā sniegt atbalstu nozares kvalitatīvai pilnveidošanai. Šajā vietnē ir publicēts uzticamo (legālo un licencēto) aizdevēju saraksts, tās saturs atklāti stāsta par kredīta cenu veidojošām sastāvdaļām, klientu maksātspējas vērtēšanas kritērijiem, skaidro kas ir kredītreitings un kā to uzlabot, konsultē par to, kādos gadījumos kredīts ir vai nav laba opcija, kā arī dod vērtīgus padomus, kā pareizi plānot un izmantot savu vai ģimenes budžetu, aizsargāt savus datus un izvairīties no krāpšanas.

Nebanku kreditētājs "4finance", kas strādā ar zīmoliem "Vivus.lv", "Ondo.lv" un "SMScredit.lv", samazinājis darbinieku skaitu par 15%, tostarp pieci darbinieki ir saņēmuši dīkstāves pabalstu, atzina kompānijas reģionālais vadītājs Gvido Endlers.

"Līdzīgi kā citas nozares, arī nebanku patēriņa kreditēšanas biznesu ir ietekmējuši šobrīd notiekošie ekonomiskie procesi. Jau trešo mēnesi nebanku patēriņa kreditēšanā ir vērojams izsniegto aizdevumu apmēra kritums. Šo tendenci ir radījusi ne vien iedzīvotāju piesardzīgā rīcība, kuras rezultātā daudz rūpīgāk tiek izvērtēta vajadzība pēc aizdevuma, bet arī kredītdevēju arvien konservatīvākā pieeja kredītu izsniegšanā," skaidroja Endlers.

Viņš arī atzīmēja, ka uzņēmums bijis spiests pārskatīt īstenotās operācijas, kā arī kompānijas rīcībā esošos resursus, un pieņemtie lēmumi ir ietekmējuši algoto darbinieku skaitu.

"Šobrīd kompānijā algoto darbinieku skaits ir samazināts par aptuveni 15%. Starp šiem 15% pieci darbinieki ir saņēmuši dīkstāves pabalstu un, visdrīzāk, nākamajā mēnesī darbinieku skaits, kuri saņem dīkstāves pabalstu, saglabāsies līdzšinējā līmenī vai arī tiks samazināts," pauda Endlers.

"Repharm" grupa aicina AS "Olainfarm" akcionāres Annas Emīlijas Maliginas likumisko pārstāvi Signi Balderi-Sildedzi rīkoties atbildīgi un pildīt uzņemtās saistības, pavēstīja "Repharm" pārstāvji.

"Repharm" ieskatā Balderes-Sildedzes izvēlētā nomelnošanas taktika "Olainfarm" akcionāru jautājumu risināšanai kaitē visām iesaistītajām pusēm, tāpēc "Repharm" grupa aicina Balderi-Sildedzi uz konstruktīvām sarunām par visu abpusēju norunu izpildi.

"Repharm" pārstāvji atgādināja, ka starp SIA "Farma Fund" un Annu Emīliju Maliginu 2019.gada septembrī tika noslēgts līgums, saskaņā ar kuru Anna Emīlija Maligina saņēma daļu no pirkuma maksas vairāku miljonu eiro apmērā.

Pirkuma maksas samaksa tika veikta ar kredītiestāžu starpniecību, vairākas Latvijas kredītiestādes veica naudas līdzekļu izcelsmes pārbaudi, un nevienai no tām nav radušās nekādas aizdomas, pretējā gadījumā pirkuma maksa nevarētu tikt pārskaitīta Annai Emīlijai Maliginai, norādīja "Repharm" pārstāvji.

Analizējot 22 aizvadītā gada publiski izskanējušus notikumus eksperti izvēlējās desmit nozīmīgākos un, izvērtējot 80 speciālistu viedokli, apkopojuši 2019. gada desmit lielākās krīzes Latvijā.

Kā krīzi nr.1 eksperti pērn izceļ ASV piemēroto sankciju ietekmi uz Ventspils ostu un šis notikums speciālistu aptaujā ieguvis atzīmi 8.36.

Otrajā vietā izvirzījies notikums, kad Zviedrijas televīzija ziņoja par aizdomīgiem pārskaitījumiem caur "Swedbank" filiālēm Baltijas valstīs (6.89), bet trešajā – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadības maiņa (6.58).

Tālāk seko "Rail Baltica" pārvaldības, vadības un organizācijas problēmas (6.56), saindēšanās ar "Baltic Restaurants Latvia" piegādāto pārtiku Siguldas izglītības iestādēs un universālveikalā "Stockmann" (6.39), drošības apdraudējums un evakuācija Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā (5.83), LNT Ziņu dienesta likvidēšana (5.78), "PNB Bankas" atzīšana par maksātnespējīgu (5.69), Latvijas Universitātes rektora vēlēšanas (5.69), bet topu noslēdz nesaskaņu turpināšanās "Olainfarm" vadībā (4.64).

Satversmes tiesa (ST) ierosinājusi lietu par normu, kas nosaka uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas aprēķina un apmaksas kārtību un šī nodokļa piemērošanu caurplūstošajām dividendēm, informē tiesā.

Tiesā vērsās nebanku kreditētājs AS "4finance", lūdzot tiesu vērtēt Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4.1 panta pirmās, otrās un ceturtās daļas un 17.panta 7.1 daļas atbilstību Satversmes 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

"4finance" ir patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja un uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs. Tā ietilpst uzņēmumu grupā, un tai ir vairāki ārvalstu meitas uzņēmumi, kā arī mātes uzņēmums. No saviem meitas uzņēmumiem pieteikuma iesniedzējs saņem caurplūstošās dividendes, kas cita starpā tiek sadalītas ar mātes uzņēmumu. Šādas caurplūstošās dividendes saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 6.panta pirmo daļu neesot apliekamas ar uzņēmumu ienākuma nodokli.

Foto: no personīgā arhīva

Nebanku aizdevēju nozare mainās, un nākamie gadi ienesīs jaunas vēsmas nebanku kreditēšanas tirgū, intervijā žurnālam "Dienas Bizness" prognozē AS "4finance" reģionālais vadītājs Gvido Endlers. Viņš novērojis, ka cilvēki šobrīd daudz rūpīgāk izvērtē nepieciešamību pēc kredīta un kredītdevēji pielāgo savu kreditēšanas praksi jaunajai realitātei.

"Izmaiņas kredītņēmēju uzvedībā mēs novērojam kopš marta, kad tika izsludināts ārkārtas stāvoklis. Šobrīd jau trešo mēnesi redzam stabilu kritumu pieprasījuma un izsniegto kredītu apjomos," viņš saka.

"Ņemot vērā ekonomikas lejupslīdi, "4finance" ir pieņēmusi lēmumu pārskatīt kompānijas šā brīža operācijas un pieejamos resursus. Pieņemtie lēmumi ir atstājuši iespaidu uz algoto darbinieku skaitu, ko esam bijuši spiesti samazināt par 15%. Diemžēl pie šā brīža kreditēšanas tendencēm un stingrajiem ierobežojumiem, kas eksistē Latvijas nebanku sektorā, ir neiespējami sabalansēt izmaksu un ieņēmumu pozīcijas iepriekšējā līmenī," stāsta G. Endlers.

Viņš paredz, ka "aizņemšanās turpmāk notiks ar ievērojamu piesardzību, līdz ar to strauju atgūšanos nebanku kreditēšanas tirgus nepiedzīvos".

AS "Repharm" grupas uzņēmums AS "Rīgas farmaceitiskā fabrika" iegādāsies tiesības 2023.gadā pirkt Annai Emīlijai Maliginai tieši un netieši piederošās zāļu ražotāja "Olainfarm" akcijas, pavēstīja kompānijā.

Kompānijā informēja, ka "Rīgas farmaceitiskā fabrika" iegādāsies SIA "Farma Fund" 100% kapitāldaļu, savukārt "Farma Fund" ir noslēgts līgums par tiesībām 2023.gadā iegādāties Annai Emīlijai Maliginai tieši un netieši piederošās "Olainfarm" akcijas.

"Farma Fund" ir veicis daļu no pirkuma samaksas Annai Emīlijai Maliginai un turpinās veikt maksājumus atbilstoši noslēgtajam grafikam.

Noslēgtais darījums paredz noteiktu pasākumu izpildi no abām darījuma pusēm līdz 2023.gadam un nerada tiesības šobrīd rīkoties ar "Olainfarm" akcijām.

"Rīgas farmaceitiskā fabrika" saskaņos attiecīgo darījumu ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un Konkurences padomi līdzko iestāsies likumdošanā noteikti nosacījumi, norādīja kompānijā.

Negatīvās tendences pasaules finanšu tirgos ietekmē arī uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas pakalpojumu, taču apdrošināšanas kompāniju pārstāvji norāda, ka šobrīd atbrīvoties no šiem ieguldījumiem nebūtu prātīgi, drīzāk tieši pretēji, un vērts veikt ieguldījumus.

Runājot par atlīdzības izmaksu gadījumā, ja polises īpašnieks miris no koronavīrusa, apdrošinātāji norāda, ka visdrīzāk tā tiks veikta.

Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājuma veidošanu apvieno divus elementus – savas dzīvības apdrošināšanu un uzkrājuma veidošanu nākotnei. Veicot regulārus maksājumus, iespējams veidot uzkrājumu savas nākotnes finansiālai nodrošināšanai vai kāda noteikta mērķa vai sapņa īstenošanai, vienlaikus nodrošinot materiālu aizsardzību savai ģimenei personas nāves gadījumā, skaidro Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA).

Šī apdrošināšanas veida ietvaros ir iespēja veidot uzkrājumu ar garantētu jeb fiksētu peļņu (%) vai arī veidot uzkrājumu, kas piesaistīts ieguldījumu fondiem. Ieguldot līdzekļus fondos, ir iespējams nopelnīt vairāk, vienlaicīgi gan jāapzinās, ka peļņas iespējamība un apmērs ir atkarīgs no izvēlētās ieguldījumu stratēģijas un ieguldījumu fondu darbības rezultātiem.

Pasaules finanšu tirgū pēdējās dienas bijušas trauksmainas. Pēc jaunumiem par to, ka koronavīruss sācis straujāk izplatīties ārpus Ķīnas, spēji zemāk planējusi daudzu riska aktīvu vērtība.

Piemēram, ASV "Dow Jones Industrial Average" akciju indeksa vērtība šo pirmdien saruka vairāk nekā par 1000 punktiem un procentuālā izteiksmē - par 3,6%. Rezumējot - akcijām pats šīs nedēļas sākums bija sliktākais divos gados.

ASV akciju cena straujāk sarūk jau kopš pagājušās nedēļas vidus, un šajā visai nelielajā laika posmā tās ir iespējušas paspēlēt jau visus savus šā gada guvumus. Līdzīgas tendences vērojamas arī citos lielākajos pasaules akciju tirgos. Turklāt šīs otrdienas pēcpusdienā izskatījās, ka cenu kritums turpināsies. Viedokļi par notiekošo tradicionāli ir visai daudz. Finanšu tirgos ne vienmēr tendences nosaka kādi dzelžaini fakti. Patiesībā tie mēdz būt visai emocionāli. Mēdz teikt, ka Volstrītā cenu tendences drīzāk nosaka alkatība un bailes. Vēl pagājušonedēļ DB rakstīja, ka februāris akciju tirgos varētu būt ieskicējis eiforiju.

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Cenšoties ierobežot koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību, Eiropas valstis noteikušas jaunus ierobežojumus, sevišķi ceļošanai uz Itāliju, kas ir Covid-19 smagāk skartā valsts Eiropā.

Austrija brīdinājusi savus pilsoņus nedoties uz Itāliju, un ceļotāji no Itālijas varēs iebraukt Austrijā vienīgi tad, ja viņiem būs veselības sertifikāts vai ja viņiem piekritīs 14 dienu paškarantīnai pēc robežas šķērsošanas.

Austrijā aizliegti arī pasākumi ar lielu dalībnieku skaitu, un Austrijas universitātes uz laiku pāries uz e-apmācību.

LASI ARĪ: Vīrusa riski var pavērt arī iespējas

Malta pilnībā aizliegusi pasažieru satiksmi ar Itāliju, un aizliegumu iebraukt valstī ceļotājiem no Itālijas ieviesusi arī Serbija.

Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājs Dāvids Sasoli pēc Itālijas apmeklējuma nedēļas nogalē pats noteica sev karantīnu.

Eksperimentālajā ražotnē "SpirulinaNord" spēj ražot 3 kg svaigas spirulīnas nedēļā un cer ik pa dažiem mēnešiem šo apjomu dubultot.

Latvijas ziemeļu klimatā uzņēmums var audzēt spirulīnu 12 mēnešus gadā pretēji aptuveni sešu mēnešu sezonai Francijā un deviņu mēnešu sezonai Āfrikā. Baltijā un tuvākajā reģionā neviens neaudzē mikroaļģes biofotoreaktoros. Uzņēmums strādā pie ceturtās fotobioreaktora versijas, kas būs efektīvāka, ražīgāka, aizņems mazāk vietas.

Zinātnē un pētniecībā arī ir savas modes tendences, un, saprotot, ka viņas iepriekš apskatītā tēma – implanti no stikla keramikas – šobrīd īsti nav aktuāla, kā arī to, ka, lai tos komercializētu, ir vajadzīgas desmitgades, "SpirulinaNord" līdzdibinātāja un Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētniece Agnese Stunda-Zujeva vēlējās nomainīt pētniecības tēmu. Otra līdzdibinātāja – RTU Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorijas vadošā pētniece Kristīne Veģere – zināja, ka mikroaļģes ir modē un būs arvien pieprasītākas, jo tā ir strauji augoša biomasa un ir pat tādas sugas, kas dubulto biomasu reizi dažās stundās.

Eirozonas tautsaimniecības izaugsme pagājušā gada ceturtajā ceturksnī gandrīz stājusies.

Eurostat apkopotie dati liecina, ka tā, salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, pieaugusi vien par 0,1%. Savukārt gada skatījumā fiksēts pieaugums par 0,9%, ko diez vai var uzskatīt par ko ļoti spožu. Turklāt, ja ņem vērā šā gada trauksmaino sākumu un, ja nenotiek kādi brīnumi, droši vien būs kļuvis sliktāk. Jau pagājušā gada nogalē eirozonas ekonomika auga lēnākajos tempos kopš reģiona parādu krīzes pirms septiņiem gadiem.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, pilnībā uz zemes, piemēram, nosēdusies Vācijas ekonomika (tā vispār nav augusi). Bija gan arī pa pozitīvai ziņai – nodarbinātība eirozonā ceturtajā ceturksnī turpinājusi augt – gada skatījumā par procentu.

Pirmais ar jauno koronavīrusa slimību "Covid-19" inficējies Latvijas iedzīvotājs sestdien, 29.februārī, ielidojis no Minhenes, pirms tam ceļojot vīrusa skartajā Itālijas reģionā, žurnālistus informēja SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Lidsabiedrības "airBaltic" lidmašīna ar reisa numuru "BT-226" 29.februārī plkst.15.40 izlidojusi no Minhenes un plkst.17.55 ielidojusi Rīgā. Perevoščikovs skaidroja, ka inficēšanās notikusi Itālijā. Sieviete kopā ar ģimeni ceļojusi no Itālijas uz Minheni Vācijā un tad ar lidmašīnu uz Rīgu.

Persona tikusi izmeklēta ambulatori, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķiem analīzes paņemot cilvēka mājās, rezultātam apstiprinoties.

Sieviete nogādāta Latvijas Infektoloģijas centrā ārstēšanai un izolēšanai. Kopā ar sievieti slimnīcā ievietots arī viņas bērns, kuram gan minētā slimība nav konstatēta.

Speciālisti jau ir ieguvuši visu nepieciešamo informāciju par ceļojumu, kā arī lidmašīnas pasažieriem. Identificētas tuvākās kontaktpersonas, kas sēdējušas tuvu saslimušajai personai.

Koronavīruss Ķīnā neveicina ekonomikas izaugsmi, vienlaikus tā radītie riski var pavērt iespēju analogu izstrādājumu ražošanai arī Latvijā un līdz ar to arī iespējas piesaistīt investīcijas.

To, ka Latvijai ir sava veida iespējas izmantot šo situāciju, Latvijas Radio 4 raidījumā "Darbojošās personas" atzina ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Viņš uzsvēra, ka koronavīruss Ķīnā jau ir izraisījis daudz problēmu, vienlaikus pastāvot iespējas tiem, kas ražo Latvijā. Proti, tiem uzņēmumiem, kuri agrāk nespēja konkurēt ar lētākajām Āzijā ražotajām precēm, pašlaik ir pavērusies iespēja sekmīgi realizēt preces, kaut arī tās ir dārgākas par analogiem, kuru piegādes var apsīkt.

"Tā varētu būt," uz jautājumu, vai koronavīrusa risks varētu būt pietiekams arguments potenciālajiem investoriem ne tikai pašiem veidot ražotni Ķīnā, bet pat tur jau esošajās rūpnīcās nepasūtīt preces, atbildēja R. Nemiro. Viņš gan aicināja nesteigties ar secinājumiem un situāciju vērtēt apmēram pēc pusgada.

Akciju cenas ceturtdien kritās Eiropas un Āzijas biržās, ko noteica bažas par lēnu ekonomikas atveseļošanos un otru jaunā koronavīrusa vilni, bet tās pieauga Volstrītā, neraugoties uz to, ka ASV kopš marta vidus bezdarbnieka pabalsta saņemšanai kopumā pieteikušies gandrīz 36,5 miljoni cilvēku.

Eiropas un Āzijas biržās turpinājās kritums, kas bija noticis trešdien pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela pesimistiskās prognozes par recesiju un tās potenciālo smagumu, sacīja IG analītiķis Kriss Bošamps.

"Ja FRS vadītājs ir satraukts, tad ir laiks apsēsties un ņemt to vērā," teica Bošamps.

Pauels trešdien brīdināja, ka ekonomikas prognoze ir "ļoti neskaidra", un sacīja, ka ASV varbūt vajadzēs iztērēt ekonomikas atveseļošanai vairāk par Kongresa apstiprinātajiem apmēram trim triljoniem ASV dolāru.

Investoru noskaņojumu pasliktināja arī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) brīdinājums, ka jaunais koronavīruss var nekad nepazust. Optimistiska scenārija gadījumā vakcīna pret jauno koronavīrusu varētu būt gatava gada laikā, lēsa Eiropas Medicīnas aģentūra (EMA).