Pēdējās dienās esam daudz dzirdējuši par Valsts Kases plāniem aizņemties 400 miljonu latu vietējā tirgū. Atmetīsim emocijas un paskatīsimies vai tas ir daudz vai maz un kādas tam varētu būt sekas.
Kopējais valsts izlaisto latu vērtspapīru apjoms uz 13.09.2009 sastādīja 855 miljonu latu (Valsts Kases dati). No tiem 531 miljons latu valstij ir jādzēš līdz 2010. gada beigām, kamēr tikai 2010. gada laikā (neskaitot šā gada atlikušos mēnešus) - 217 miljonus latu. Līdz šā gada beigām valstij ir jādzēš 314. milj. latu, taču visticamāk šī summa tiks daļēji vai pilnībā refinansēta (vietā izlaisti jauni vērtspapīri).
Kopējos valsts vērtspapīru apgrozībā apjomus var redzēt attēlā.
Ja Valsts Kase pilnībā refinansēs visus 2009. gadā dzēšamos vērtspapīrus un jauno vērtspapīru termiņš nepārsniegtu vienu gadu, tad valstij 2010. gadā būtu jādzēš jau iepriekš minētie 531 miljons latu. Ja Valsts Kasei ir uzlikts aizņemšanās limits/mērķis 400 milj. latu, tas nozīmē, ka 131 miljons latu būs jādzēš no citiem avotiem - visticamāk izmantojot EK/SVF piešķirtos līdzekļus. Vēl, protams, pastāv iespēja, ka VK nerefinansēs visus šajā gadā dzēšamos vērtspapīrus un izmantos jau šogad EK/SVF līdzekļus to dzēšanai. Lietas būtību tas gan sevišķi nemaina, jo 2010. gadā emitējot vērtspapīrus par 400 milj. latu un šā gada atlikušajos mēnešus iekšējo parādu nepalielinot, kopējais valsts vērtspapīru apgrozībā apjoms 2010. gadā samazināsies (nevis palielināsies, kā dažiem varētu sākotnēji šķist, dzirdot vien skaitli 400 milj. latu). Tas nozīmē, ka varētu samazināties arī kopējais apgrozībā esošais valsts vērtspapīru apjoms latos, kas atbrīvos (nevis samazinās) latu līdzekļus uzņēmējdarbībai. Cita lieta, ka varētu vēlēties daudz straujāku samazinājumu, taču tas atkarīgs no vienošanās.
Ko vēl mēs visticamāk redzēsim 2009. un 2010. gada laikā? Pašlaik vairāk kā puse visu izlaisto vērtspapīru tiek izlaisti ar termiņu līdz 1 gadam (skat. attēlu)
Viens svarīgs mērķis būtu pārkārtot šo struktūru uz garāku termiņu, lai valsts būtu mazāk atkarīga no īstermiņa naudas pieejamības. Tas būtiski uzlabotu valsts finanšu stabilitāti un tuvākajā laikā būtu uzskatāms par ne mazāk svarīgu mērķi kā kopējās aizņemšanās samazināšana.