Arvien lielākam skaitam Latvijas iedzīvotāju mājās ir pieejami divu veidu datori, liecina TNS Latvia interneta auditorijas pētījuma 2007.gada vasaras perioda dati.

Pēdējo 6 mēnešu laikā internetu ir lietojuši 47% no Latvijas iedzīvotājiem 15 līdz 74 gadu vecumā.

Aplūkojot interneta lietošanu dažādās mērķa grupās, redzams, ka internetu joprojām aktīvāk izmanto 15 līdz 19 gadus veci Latvijas iedzīvotāji, no kuriem 92% ir lietojuši internetu pēdējā pusgada laikā. Analizējot interneta auditoriju pēc nodarbošanās, studentu un skolēnu vidū interneta lietošana ir sasniegusi 96%. Savukārt no strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem internetu pēdējā pusgada laikā ir lietojusi vairāk nekā puse jeb 54%.

70% no pēdējo sešu mēnešu interneta lietotājiem internetu ir lietojuši arī mājās. Šā gada vasaras periodā, salīdzinot ar pagājušā gada vasaru, ir dubultojies to iedzīvotāju skaits (no 4% 2006. gada vasarā uz 8% 2007. gada vasarā), kam mājās ir pieejams portatīvais dators. Pieaugot portatīvo datoru izplatībai, popularitāti pārnēsājamo datoru īpašnieku vidū iegūst bezvadu interneta (WiFi) lietošana publiskās vietās. 35% no pārnēsājamo datoru īpašniekiem pēdējā pusgada laikā ir izmantojuši bezvadu internetu publiskās piekļuves vietās.

Mūsu pasaules jaunā realitāte — Covid-19 pandēmijas izraisītais attālinātais vai hibrīdrežīma darbs —, visticamāk, kļūs par pierasto darba veidu arī pēc pandēmijas beigām. Mainītā darba organizācijas modeļa dēļ uzņēmumi ir spiesti meklēt tehnoloģiskās inovācijas, kas ļautu darbiniekiem produktīvi un ērti strādāt no jebkuras vietas — gan mājās, gan birojā, gan arī atrodoties otrā pasaules malā. Ņemot vērā šīs vajadzības, “Dell Technologies” ir nācis klajā ar jaunās paaudzes portatīvo datoru un monitoru sortimentu, kas atbilst ikviena vadītāja prasībām par jauno darba organizēšanas veidu.

Latitude 9000 — produktīvam darbam jebkuros apstākļos

Attālinātam vai hibrīdam darba veidam ir nepieciešama elastība, tādēļ šī raksturiezīme uzsvērta visos “Dell Technologies” jaunās paaudzes tehnoloģiskajos rīkos. Starp tiem ir arī premium sērijas Latitude 9000 portatīvie datori, kuru parametri pārspēj visus priekšgājējus.

Latitude 9000 sērija izceļas ar īpašu mākslīgā intelekta algoritmu Dell Optimizer, kas “mācās” un pielāgojas individuālajam lietotāja darba stilam. Tādējādi šīs sērijas datori nodrošina vēl augstāku izmantoto programmu produktivitāti un pielāgojas darba videi, mainot skaņas iestatījumus — dators uzlabo skaņas kvalitāti un samazina fona troksni, lai radītu uzlabotu darba vai konferenču pieredzi.

Taivānas datortehnikas ražotājas Asus nākotnē cer palielināt savu portatīvo datoru tirgus daļu Baltijas valstīs līdz 25%, salīdzinot ar 20% 2011.gadā, norāda Asus attīstības menedžeris Baltijas valstīs Rihards Stankovs.

«Nākotnē mēs plānojam nostiprināt savas pozīcijas portatīvo datoru tirgū un palielināt tirgus daļu līdz 25%,» teica Stankovs.

2011.gadā Baltijas valstīs (Lietuvā, Latvijā un Igaunijā) kopējais "Asus" portatīvo datoru pārdošanas apjoms veidojis 20%. Pēc pētījumu kompānijas GfK Retail and Technology Baltic datiem, kopumā Baltijas valstīs 2011.gadā tika pārdoti 377 000 portatīvo datoru, no kuriem 76 000 bija Asus produkti.

Asus Baltijas valstis liek cerības uz savu pēc svara vieglāko un pēc izmēriem plānāko Ultrabook datoru sēriju.

«Novērots, ka, pērkot portatīvo datoru, aizvien vairāk tiek pievērsta uzmanība iespējām to ērti pārnest, kas izraisa palielinātu interesei tieši par ultra-plāniem portatīvajiem datoriem no Ultrabook klases. Šīs Asus ierīces divu gadu laikā ieņems 30%-40% no kopējā portatīvo datoru tirgus,» norādīja Stankovs.

Forevers ir atzīts par tirgus līderi Latvijas gaļas produktu ražošanā. Kopš 2003. gada uzņēmums ir saņēmis vairākas atzinības "GADA PRODUKTS" no Latvijas Tirdzniecības asociācijas (LTA), kā arī turpina paaugstināt nozares standartus.

Uz doto brīdi uzņēmumā strādā vairāk nekā 750 darbinieki. Katru dienu uzņēmuma kontroles punkts rūpējas par drošību un darbinieku ielaišanu uzņēmumā, sniedzot piekļuvi aptuveni ~1000 cilvēkiem, tai skaitā darbiniekiem un viesiem. Šis skaitlis atspoguļo, ka Forevers saskaras ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem, kas saistīti ar darbinieku piekļuves kontroli un pārvaldību, jo viss process notiek manuāli, līdz ar to arī aizņem daudz laika.

Viena no galvenajām problēmām, ar ko saskarās Forevers, ir laika tērēšana, ko rada manuāla darbinieku pārbaude ieejot rūpnīcas teritorijā. Svarīgs aspekts ir arī nodrošināt, lai darbinieki uzņēmuma teritorijā neatrastos alkohola reibumā.

Tā kā augusts strauji tuvojas beigām, vairums cilvēku sāk apsvērt domu par jauna datora iegādi darba un izklaidei. Šodien datoru lieto gandrīz ikviens skolēns un students, arī datoru izmantošana mājās arvien pieaug. Kā liecina mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras "TNS Latvia" interneta auditorijas pētījums (LETA, 27.augusts) pēdējo sešu mēnešu laikā internetu (tātad arī izmanto datoru) ir lietojuši 47% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, bet aktīvākā iedzīvotāju grupa interneta lietošanā ir vecumā no 15 līdz 19 gadiem.

Vēl vairāk - 96% - interneta lietotāju ir starp studentiem un skolēniem. 70% no pēdējo sešu mēnešu interneta lietotājiem internetu ir lietojuši arī mājās. Salīdzinot ar pagājušā gada vasaru, no 4% līdz 8% ir palielinājies to iedzīvotāju skaits, kam mājās ir pieejams portatīvais dators. Pētījums arī liecina, ka arvien vairāk cilvēkiem mājās ir pieejams gan stacionārais, gan portatīvais dators. 7% aptaujāto datoru īpašnieku atzina, ka viņiem mājās ir vismaz viens galda un vismaz viens pārnēsājamais dators.

Mūsdienās dators ir kļuvis par ikdienas nepieciešamību. Evelīna Rimkiene, "Hewlett Packard" (HP) Personālo sistēmu grupas marketinga vadītāju Baltijas valstīs uzskata, ka "dators šodien ir kļuvis daudzfunkcionālāks, nekā tas bija agrāk. Šodien ikkatrs ģimenes loceklis novērtē datora sniegtos ieguvumus - to, kā tas palīdz ne tikai veikt mājas darbus, bet arī piedāvā daudzpusīgas mājas izklaides iespējas, kas sniedzas daudz tālāk par datorspēlēm.

Jaudīgs un stabili strādājošs dators ir nepieciešams ikvienam uzņēmējam, neatkarīgi no izvēlētās biznesa nozares. Portatīvie datori nodrošina iespēju strādāt jebkurā vietā un laikā, gan tiešsaistē, gan bezsaistē, tāpēc datora izvēle ir svarīgs jautājums, ko nevar atlikt uz vēlāku laiku.

Reti kurš uzņēmējs var atļauties greznību meklēt īsto datoru mēnešiem ilgi, tāpēc vērts pievērst uzmanību interneta veikalu piedāvājumam. Kāds portatīvais dators ir pieprasītākais Latvijas pircēju vidū? Kur meklēt labu datoru biznesa mērķiem par adekvātu cenu? Turpini lasīt un uzzini!

##Lenovo portatīvie datori – klusi, stabili, jaudīgi

Viens no vadošajiem datoru ražotājiem pasaulē, Lenovo, piedāvā plašu biznesa datoru segmentu. Interneta veikalā 1a.lv pirktāko portatīvo datoru topā ietilpst pieci Lenovo modeļi:

1. Lenovo V130-15 Full HD SSD Kaby Lake i5

● Windows 10 operētājsistēma;

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia apkopojusi Interneta auditorijas pētījuma Nacionālais Mediju Pētījums: Internets, Pavasaris 2008 rezultātus.

Interneta auditorijas pavasara pētījuma perioda dati liecina, ka vidēji 53 % jeb 952 000 Latvijas iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā pēdējo 6 mēnešu laikā ir izmantojuši internetu. Regulārāk – pēdējo 7 dienu laikā – tīmekli ir izmantojuši vidēji 49 % jeb 877 000 Latvijas iedzīvotāju aptaujātajā mērķa grupā, Db.lv informē TNS mārketinga vadītāja Laura Briča.

Regulāro interneta lietotāju skaits visvairāk ir pieaudzis vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem. Šajā vecumā grupā internetu pēdējo 7 dienu laikā ir izmantojuši vidēji 69 %, kas ir par 18 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada – 2007. gada pavasarī. Jāatzīmē, ka interneta izmantošana pēdējā gada laikā ir pieaugusi ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju vidū - +6 procentpunkti, salīdzinot ar 2007. gada pavasari. Pētījuma rezultāti liecina, ka regulāro interneta lietotāju īpatsvars ir izlīdzinājies starp galvaspilsētu un pārējām Latvijas pilsētām. Gan Rīgā, gan pārējās Latvijas pilsētās pēdējo 7 dienu laikā internetu ir izmantojuši vidēji 51 % iedzīvotāju.

Iepazīstoties ar dažādu ārzemju ekspertu vērtējumiem, kā arī apkopojot uzņēmuma speciālistu pieredzi Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, informācijas tehnoloģiju uzņēmums SIA Ermitāžas risinājumi brīdina Latvijas informācijas tehnoloģiju lietotājus par galvenajiem IT drošības draudiem, ar kuriem 2008.gadā visticamāk saskarsies daudzi Latvijas IT lietotāji, Db.lv informēja SIA Ermitāžas risinājumi vecākais IT konsultants Pēteris Matisons.

1. Interneta pārlūkprogrammu ievainojamības izmantošana. 2007.gadā strauji pieauga gadījumu skaits, kad dažādās Interneta mājas lapās tika izvietota kaitnieciska programmatūra, kura identificē apmeklētāju interneta pārlūkprogrammu ievainojamību un izmanto to nevēlamas programmatūras uzstādīšanai uz lietotāja datora. Paredzams, ka 2008. gadā šī tendence turpināsies. Ar kaitniecisko programmatūru tiek inficētas ne vien apšaubāma satura mājas lapas, bet arī visnotaļ uzticami interneta resursi. Šādas darbības mērķis ir iegūt personas datus un izmantot tos noziedzīgiem mērķiem. Lai izvairītos no šīs problēmas visiem, kuri ikdienā strādā ar internetu, ir regulāri jāuzstāda interneta pārlūkprogrammas atjauninājumi, kā arī jāizmanto programmatūra, kura filtrē interneta datu plūsmu un bloķē kaitnieciskās programmas.

2007. gadā ikdienas dzīvē vai darba vajadzībām datoru izmantoja 61% Rīgas iedzīvotāju, savukārt internetu lietoja 58% rīdzinieku, kas ir augstāks radītājs nekā iepriekšējos gados, liecina Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centra un SKDS veiktais pētījums. 2004. un 2005. gadā datoru izmantoja attiecīgi 56% un 57% Rīgā dzīvojošo, savukārt internetu lietoja 48% un 51% respondentu, Db.lv informēja Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centra sabiedrisko attiecību konsultants Gunārs Klēģers.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot iedzīvotāju paradumus datora un interneta lietošanā, kā arī izpētīt viņu iespējas un vēlmes attiecībā uz informācijas saņemšanu par Rīgas pašvaldību un elektronisko pakalpojumu izmantošanu. Pētījuma rezultāti tiks ņemti vērā, plānojot un izstrādājot e-pakalpojumus un citus e-risinājumus, kas paredzēti Rīgas iedzīvotājiem.

Datora un interneta izmantošanas paradumi

Analizējot datus par datora un interneta izmantošanas paradumiem, pētījumā konstatēts, ka galvenie interneta izmantošanas nolūki bijuši dažāda veida informācijas meklēšana darbam, mācībām (to atzinuši 55% respondentu), dažādu dienas notikumu, jaunumu uzzināšana (55%), elektroniskā pasta un īsziņu nosūtīšana (51%).

Starptautiskā bezvadu tehnoloģiju uzņēmuma Ubiquiti Networks (UBNT) izveidotais patērētāju produktu izpētes centrs Latvijā gada laikā radījis bezvadu interneta sistēmu mājas vajadzībām, pastāstīja UBNT pārstāvniecības Latvijā vadītājs Kristaps Rikāns.

Latvijas inženieru radītā bezvadu interneta sistēma Amplifi ir paredzēta lietošanai mājās, nodrošinot jaudīgu un stabilu interneta pieslēgumu arī tad, ja tiek lietots daudz viedierīču. Sistēmas izstrādē investēti trīs miljoni eiro, un tā nule ir kļuvusi pieejama iepriekšējā pasūtīšanā.

«Mūsu mājās aizvien vairāk parādās ierīces, kurām vajag stabilu un ātru bezvadu interneta pieslēgumu, taču - jo vairāk ierīču tiek pieslēgtas rūterim, jo lēnāks tas kļūst. Amplifi risina tā dēvēto «pudeles kakla» problēmu un vienlaikus būtiski paplašina rādiusu, kurā pieejams pastāvīgs un ātrs bezvadu internets. Faktiski mājās kļūst iespējama tāda kvalitātes datu apraide, kāda parasti ir pieejama tikai uzņēmumiem, kas izmanto lieljaudas risinājumus,» skaidroja Rikāns.

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Mobilā interneta tirgus Latvijā ir tikai tagad sācis attīstīties, un tā straujā augšupeja vēl tikai gaidāma, uzsver Telekomunikāciju operatora Telekom Baltija, kas plašāk pazīstams ar zīmolu Triatel, valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa.

Mobilā interneta tirgu būtiski ietekmē pārdoto portatīvo datoru skaits, kā arī Latvijas iedzīvotāji, kuriem bezvadu interneta risinājumi ir vienīgais veids, kā piekļūt internetam.

R. Peļņa piekrīt Latvijas Interneta asociācijas paustajam, ka šobrīd ir aptuveni 40-50 tūkstoši mobilā interneta pieslēgumu. „Tomēr, kā rāda mūsu pieredze, tieši pēdējo dažu mēnešu laikā mobilā interneta tirgus strauji aug. Tā, piemēram, Triatel klientu skaits mobilajam internetam vidēji aug par 10% mēnesī, un paredzams, ka šāds pieaugums saglabāsies arī turpmāk.”

„Mobilā interneta tirgus attīstību ietekmē vairāki faktori. Piemēram, daudziem Latvijas iedzīvotājiem bezvadu interneta risinājumi ir vienīgā iespēja piekļūt internetam. Kopš pagājušā gada martā uzsākām mobilā interneta pārklājuma izveidi visā Latvijā, ir vērojama pastiprināta interese no iedzīvotāju puses, jo tagad internets ir pieejams tur, kur līdz šim kabeļinterneta operatori metuši līkumu. Un tas neattiecas tikai uz lauku reģioniem, bet pat Rīgā, kas skaitās attīstītākā pilsētā Latvijā, daudzviet cilvēkiem nav pieejams internets,” uzsver Triatel valdes priekšsēdētājs.

2017. gada 1. pusgadā kiberdraudiem visvairāk bija pakļauti ražošanas uzņēmumi - aptuveni trešdaļa visu uzbrukumu bija vērsti pret to rūpniecisko vadības sistēmu datoriem, liecina Kaspersky Lab pārskats «Rūpniecisko automatizācijas sistēmu apdraudējumu vide 2017. gada 1. pusgadā».

Maksimālā uzbrucēju aktivitāte tika reģistrēta martā, bet pēc tam no aprīļa līdz jūnijam uzbrukumiem pakļauto datoru skaits pakāpeniski samazinājās.

Gada pirmajos sešos mēnešos Kaspersky Lab izstrādājumi ir bloķējuši uzbrukumu mēģinājumus 37,6% rūpniecisko vadības sistēmu datoru, no kuriem saņemta anonimizēta informācija. Kopumā tas ir vairāki desmiti tūkstošu datoru. Šis skaitlis gandrīz nav mainījies salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu — tas ir par 1,6 procentpunktiem mazāks nekā 2016. gada otrajā pusē. Lielākā daļa no tiem atradās ražošanas uzņēmumos, kas izgatavo dažādus materiālus, iekārtas un preces. Citas uzbrukumiem sevišķi pakļautas nozares ir inženierpakalpojumi, izglītība, kā arī pārtikas un dzērienu ražošana. Enerģētikas uzņēmumu rūpniecisko vadības sistēmu datori bija pakļauti gandrīz 5 % visu uzbrukumu.

2017. gada sākumā Latvijā 78,5 % iedzīvotāju vecumā no 16-74 gadiem regulāri (vismaz reizi nedēļā) lietoja internetu, liecina CSP aptaujas dati. Kopš 2010. gada šis rādītājs ir pieaudzis par 16 procentpunktiem, bet salīdzinot ar pagājušo gadu – par 1,5 procentpunktiem.

Būtiski atšķiras interneta lietotāju īpatsvars dažādās vecuma grupās. Ja vecumā no 16 līdz 44 gadiem gandrīz katrs jeb 96 % iedzīvotāju regulāri lieto internetu, tad 45-64 gadu vecumā tādu ir 71,3 %, savukārt vecumā no 65 līdz 74 gadiem tikai katrs trešais iedzīvotājs (35,5 %) vismaz reizi nedēļā lieto internetu.

2017. gada sākumā 70,2 % interneta lietotāju izmantoja mobilās ierīces, lai piekļūtu internetam ārpus mājām vai darba. Populārākā ierīce bija mobilais telefons, ko šim nolūkam izmantoja 64,2 % interneta lietotāju, bet 26,5 % piekļūšanai internetam ārpus mājām vai darba lietoja portatīvo datoru.

Iedzīvotāji internetu izmanto dažādām aktivitātēm. Visbiežāk to lieto, lai saņemtu vai nosūtītu e- pastu (85,5 % no iedzīvotājiem, kuri lietojuši internetu pēdējo 3 mēnešu laikā), kā arī ziņu portālu, avīžu un žurnālu lasīšanai tiešsaistē (83,6 %).

18 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem pēdējā pusgada laikā ir izmantojuši WAP internetu, liecina pētījums.

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia ir apkopojusi Interneta auditorijas pētījuma Nacionālais Mediju Pētījums: Internets, Ziema 2008 rezultātus.

2008.gada ziemas pētījuma rezultāti liecina, ka pēdējo sešu mēnešu laikā internetu ir izmantojuši vidēji 49 % Latvijas iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā. Vidēji 43 % Latvijas iedzīvotāju šajā vecuma grupā Internetu ir izmantojuši regulārāk - pēdējo 7 dienu laikā.

WAP (Wireless Application Protocol) Internets mobilajā telefonā jau sen vairs nav jaunums, un lielai daļai mobilo telefonu lietotāju šāda iespēja ir pieejama savos telefona aparātos. Interneta auditorijas pētījuma Ziema 2008 rezultāti liecina, ka 18 % no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem 15 līdz 74 gadu vecumā vismaz reizi pēdējā pusgada laikā ir izmantojuši WAP interneta iespējas. 10 % aptaujātajā vecuma grupā internetu mobilajā tālrunī ir izmantojuši pēdējo 7 dienu laikā. Lielākā daļa jeb 92 % WAP mobilā interneta lietotāju ir vecumā no 15 līdz 39 gadiem. Visvairāk jeb vidēji 7 % aptaujāto respondentu atbildēja, ka pēdējo 7 dienu laikā vismaz reizi ir apmeklējuši portāla Draugiem.lv wap versiju. Nākamajās divās vietās ierindojās wap.One.lv un wap.Inbox.lv, ko pēdējās nedēļas laikā bija izmantojuši vidēji 3 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

25. oktobrī 13:00 Jelgavā, Kr.Barona ielā 40 SIA NDD atklās bezmaksas wi-fi piekļuves zonu. Tas ir pirmais gadījums Latvijā, kad bez papildus maksas tiks nodrošināts pastāvīgs publiskais bezvadu interneta pieslēgums vairāk kā vienas ēkas ietvaros, Db.lv informēja

"Pirmajā posmā wi-fi interneta pieslēgums tiks piedāvāts Kr.Barona ielas posmā no Mātera līdz Pulkveža O.Kalpaka ielai," Db.lv norādīja SIA NDD pārstāve Kristīne Spriedēja. Turpinot viņa norādīja, ka SIA NDD ir noslēgusi līgumu ar BeŽe productions, kas ir apņēmusies izvietot reklāmas jelgavā uz ielām kā arī vietējā laikrakstā. Nobeigumā K. Spriedēja uzsvēra, ka internets būs pilnīgi bez maksas.

Bezvadu interneta pieslēgums Latvijas informācijas tehnoloģiju jomā ir attīstījies dažādos virzienos – tiek piedāvāti gan risinājumi mobilo telefonu lietotājiem, gan arī stacionārie risinājumi krogos un kafejnīcās, tomēr lielākoties attīstība ir vērojama vienīgi galvaspilsētā. Ārpus Rīgas wi-fi pieslēgumu nodrošina tikai daži uzņēmumi un arī tādos gadījumos tas ir izmantojams vienīgi par papildus samaksu.

Telekomunikāciju operators Telekom Baltija, kas plašāk pazīstams ar zīmolu Triatel, 2008. gada pirmajā pusgadā strādāja ar 3.7 miljonu latu lielu apgrozījumu, kas ir par 50% vairāk nekā pirms gada, kad tas bija 2.5 miljoni latu.

„Šī gada sākumā noslēdzām Triatel bezvadu telekomunikāciju tīkla izbūvi visā Latvijā, kas mums tagad ļauj kvalitatīvu bezvadu internetu piedāvāt pat tur, kur līdz šim citi telekomunikāciju operatori nevēlējās piedāvāt savus pakalpojumus. Tāpēc kopš gada sākuma galveno uzmanību esam pievērsuši jaunu klientu piesaistei un esošo klientu apkalpošanas kvalitātes pilnveidošanai visā valsts teritorijā,” apgrozījuma pieaugumu skaidro Triatel valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa.

Triatel 2007. gada apgrozījums bija 6.3 milj. latu, kas ir par 16% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa sasniedza 100 000 latu – četras reizes pārsniedzot 2006. gada peļņas rādītājus. 2008. gada pirmajā pusgadā arī lietotāju skaits audzis aptuveni par 50%.

2007.gada pirmajā ceturksnī internets bija pieejams katrai otrajai mājsaimniecībai (51%), liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktā apsekojuma* par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju lietošanu mājsaimniecībās rezultāti. Savukārt vismaz reizi mūžā internetu ir lietojis 61% no visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Lai piekļūtu internetam, mājsaimniecībās visvairāk tika izmantots galda dators (38%), kas ir par 10 procentpunktiem vairāk nekā 2006.gada pirmajos trijos mēnešos. Mobilo telefonu interneta piekļuvei izmantoja 30% no visām mājsaimniecībām, kas veidoja 2 procentpunktu pieaugumu, salīdzinot ar 2006.gada pirmajiem trim mēnešiem. 6% no visām mājsaimniecībām interneta piekļuvei izmantoja portatīvo datoru (pieaugums par 2 procentpunktiem).

Apsekojumā mājsaimniecībām tika uzdoti jautājumi arī par datora lietošanu. Tā rezultāti liecina, ka datoru un interneta lietošana ir apgriezti proporcionāla personu vecumam. Vecuma grupā 16–24 gadi pēdējo 3 mēnešu laikā datoru bija lietojuši 94%, 25–54 gadi – 65%, bet vecuma grupā no 55 līdz 74 gadiem – tikai 18% no visiem iedzīvotājiem. Savukārt internetu pēdējos 3 mēnešos vecuma grupā 16–24 gadi lietojuši 94%, vecuma grupā 25–54 gadi – 62%, bet vecuma grupā no 55 līdz 74 gadiem tikai 16% iedzīvotāju.

Cilvēki internetu arvien biežāk lieto viedtālrunī, kas pielej eļļu diskusiju ugunī par to, vai mobilais internets spēj aizstāt fiksēto, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Fiksētā interneta piedāvātāji norāda, ka mobilais internets ir papildu, nevis pamatizvēle, savukārt mobilā interneta nodrošinātāji uzsver, ka tas stāv plecu pie pleca tradicionālajam internetam, un ir daļa klientu, kuri fiksētā pieslēguma vietā izvēlas mobilo. Tiesa, ieraudzīt objektīvu ainu pašlaik ir faktiski neiespējami – konkurences apstākļos uzņēmumi datus atklāj skopi.

Ar mobilo nepietiek

«Cilvēkiem ir svarīga piekļuve informācijai un savām lietojumprogrammām neatkarīgi no izmantotās ierīces vai interneta pieslēguma veida. Līdz ar mobilo internetu patērētājiem parādās vairāk izvēles iespēju interneta pakalpojumiem, bet fiksētā interneta lietošanas apjomu tas neietekmē – mobilais internets vairāk ir papildu iespēja, nevis pamatizvēle. Tas ir ērts, piemēram, esot ceļā. Tomēr, atgriežoties mājās vai citur, kur ir fiksētais internets, cilvēks parasti arī savu mobilo ierīci pārslēdz uz fiksēto internetu, jo tas parasti ir ātrāks, stabilāks un lētāks. Mobilais internets ir alternatīva arī tādos gadījumos, kad fiksēto internetu ierīkot nav iespējams vai arī tas ir ļoti dārgi. Tad jārēķinās ar mobilā interneta pakalpojuma augstāku cenu kopumā un, iespējams, kādiem apjoma limitiem,» saka Elizabete Podinska, Baltcom mārketinga vadītāja. Pēc viņas teiktā, mobilais internets vismaz šobrīd ir ievērojami dārgāks un, ņemot vērā tehnoloģiju attīstībai un tīkla pārklājuma izveidošanai nepieciešamās milzīgās investīcijas, mobilā interneta pakalpojumu cenu samazinājums tuvākajā laikā esot maz ticams. Pieredze liecinot, ka aktīvāko tehnoloģiju lietotāju vēlmes pēc datu pārraides un darbības ātruma vienmēr pārsniedzot tehnoloģiju sniegtās iespējas neatkarīgi no tā, cik ātri tās attīstās.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments aicina Rīgas teritorijā strādājošos uzņēmumus izmantot Tirgus piekļuves punkta priekšrocības un saņemt informāciju un atbalstu potenciālo sadarbības partneru meklēšanā starptautiskajā mērogā.

Tirgus piekļuves punkts ir uzņēmumu informatīvā atbalsta pakalpojums, ko nodrošina Rīgas pašvaldība kopā ar partnerpilsētām - Berlīni, Kopenhāgenu, Helsinkiem, Oslo, Stokholmu, Tallinu, Viļņu, Varšavu un Sanktpēterburgu.

Rīgas uzņēmēji Tirgus piekļuves punktos var saņemt arī aktuālo informāciju par tuvākajiem kontaktus veicinošiem pasākumiem, izstādēm un starptautiskiem forumiem, kā arī iepazīties ar informatīvajiem materiāliem. Partnerpilsētu Tirgus piekļuves punktos pamatinformācija interesentiem tiek nodrošināta bez maksas, taču uzņēmējiem, atkarībā no nepieciešamības, var tikt piedāvāti arī maksas pakalpojumi, kā, piemēram, iespēja izmantot telpas biznesa inkubatorā vai tehnoloģiskajā parkā, izmantot uzņēmuma reģistrēšanas pakalpojumus, pasūtīt tirgus izpēti un organizēt sadarbības partneru meklēšanu.

Laikā, kad piedāvājumā ir tādi tehnoloģiju brīnumi kā planšetdatori un jaudīgi viedtālruņi, grūtākas dienas piedzīvo jau portatīvo datoru tirgus, taču vissmagāk cieš mūsdienu tehnoloģiju celmlauzis – galda dators. Tiesa, vairāki eksperti lēš, ka tam vēl ir iespējas «atdzimt», raksta BBC.

Par to, ka sācies galda datoru noriets liecina vairākas lietas, piemēram, ziņojumi par to pārdošanas apjomiem jau kādu laiku rāda, ka galda datoru popularitāte krīt. Turklāt pētījumu kompānijas Gartner personālo datoru tirgus apsekotājs Randžits Atvals (Ranjit Atwal) prognozē ievērojamu pieprasījuma kritumu vēl šā gada beigās, kas turpināsies 2012. gadā.

Pieprasījumu pēc galda datoriem nepalielina arī fakts, ka tie ir salīdzinoši lētāki, turklāt to cena turpina «liesēt». Tendences liecina, ka mājsaimniecības nevēlas iegādāties kaut ko, kas tām jau ir, bet gan investē naudu jaunās tehnoloģijās, piemēram, planšetdatora vai vismaz portatīvā datora iegādē.

Interneta izpētes uzņēmuma Gemius Latvia vadītāja Linda Egle stāsta par Latvijas iedzīvotāju interneta lietošanas paradumiem, par to, ko visbiežāk meklē google meklētājā, kā arī skaidro, kāds ir vidējais interneta lietotājs Latvijā.

80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā

Latvieši ir aktīvi interneta lietotāji. Pirms vairākiem gadiem valdīja uzskats, ka internets ir domāts jauniešiem, tāpēc arī reklāmdevēji bieži svārstījās, vai likt reklāmu internetā vai nelikt, jo tādējādi sasniegtu tikai jauniešus. Šobrīd varu teikt, ka tā noteikti nav - arī vecāka gada gājuma cilvēki apgūst un lieto internetu. Šobrīd 80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā. Tendences liecina - jo mazāka valsts, jo lielāka sasniedzamība. Noteikti var teikt, ka esam aktīvi lietotāji, lai gan par mums aktīvāki ir igauņi. Runājot skaitļos, Latvijā mēneša griezumā ir 1 430 000 aktīvie interneta lietotāji, kuri izmanto datoru; 800 000, kuri lieto internetu telefonā un apmēram 400 000 - planšetē, protams, jāatceras, ka šie skaitļi nav saskaitāmi, jo viens un tas pats cilvēks var lietot internetu gan datorā, gan telefonā, gan planšetē - šie dati pārklājas. Mēs mērām ne vien to, kā internets tiek lietots, bet arī reklāmas kampaņu efektivitāti internetā, piemēram, kuras vecuma grupas vairāk klikšķina uz baneriem. Esam noskaidrojuši, ka vairāk uz baneriem klikšķina vecuma grupa 55+, jaunieši skrien visam pāri ar acīm, viņu uzmanību piesaista bildes un video - viņi nav pieraduši lasīt garus tekstus, taču, ja 40+ vecuma grupas cilvēku ieinteresēs informācija banerī, viņš uz tā uzklikšķinās un uzzinās par konkrēto piedāvājumu visu iespējamo informāciju. Vidējā un vecākā paaudze ir pieradusi pie avīžu laika, viņi ir gatavi lasīt un iedziļināties.

A/s Pasažieru vilciens gada laikā plāno ar bezvadu interneta ierīcēm aprīkot lielāko daļu – vismaz 180 – vilcienu vagonus, nodrošinot bezmaksas internetu, Db.lv stāstīja Pasažieru vilciens preses pārstāve Jana Priedniece.

Pašlaik a/s Pasažieru vilciens izsludinājusi sarunu procedūru, kuras ietvaros pretendenti līdz 18. oktobrim var pieteikties uzstādīt bezvadu interneta ierīces vagonos. Kopumā šim pasākumam Pasažieru vilciens paredz tērēt mazāk nekā 50 tūkstošus Ls, tomēr, ja visu pretendentu piedāvājumi pārsniegs Pasažieru vilciena prognozēto summu, tad uzņēmums izsludinās konkursu. Jāpiebilst, ka, summai nepārsniedzot 50 tūkst. Ls, uzņēmumam konkurss nav jāizsludina un var iztikt tikai ar sarunu procedūru.

Kopā a/s Pasažieru vilciens ir 238 vagoni, tādējādi, realizējot šo projektu, bezvadu internets būs pieejams lielākajā daļā vilcienu. Kā skaidroja J. Priedniece, bezvadu internets būs pieejams visos maršrutos, jo vagoni nav piesaistīti noteiktiem kursēšanas ceļiem. Plānots, ka jauninājums varētu tikt ieviests gada laikā.