Ēdienu un ēdiena piedevu ražotājuzņēmums Spilva sācis jaunu majonēzes veidu ražošanu.

Sākotnēji plānots Somijā pārdot 11,2 tonnas majonēzes. Somijas tirgum tiek ražota speciāla majonēze, kas atšķirībā no Latvijas ir saldāka un treknāka, stāsta Spilvas mārketinga direktore Dana Erciņa - Užāne. Igaunijas un Somijas tirgiem Spilvas majonēze tiek ražota ar zīmolu Felix, bet citiem eksporta tirgiem – ar Spilva.

Kopumā Spilva paplašinājusi majonēzes eksporta tirgus un gada laikā majonēzes ražošanas apjomi pieauguši par 7,6%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Līdzšinējiem Spilvā ražotās majonēzes eksporta tirgiem 2011. gadā ir pievienojusies Krievija un 2012. gada sākumā – Somija.

Vairāku dārzeņu piegādes pārstrādes uzņēmumam Spilva kavējas par vairākām nedēļām, turklāt cenas ir augstākas.

Spilvas mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne skaidro, ka kopumā 2013. gada sezonas dārzeņu iepirkuma gaita ir apmierinoša, taču vairāku dārzeņu kategoriju piegādes aizkavējas par 2 - 3 nedēļām, kas lielā daļā gadījumu tiek skaidrots ar šīs vasaras sausumu kā Latvijā, tā citviet Eiropā. Piemēram, nedaudz lēnāka ir skābeņu pārstrāde, jo piegādes nāk no Vidzemes, kur pēc Jāņiem nav ilgstoši lijis. Tāpat Latvijas dārzeņu audzētāji ir spiesti par pāris nedēļām kavēt burkānu piegādi. Līdzīgas problēmas ir, piemēram, saldo piparu un baklažānu piegādātājiem Polijā un Nīderlandē.

Šovasar novērojamas būtiskas dārzeņu iepirkuma cenu korekcijas. «Visu kabaču apjomu iepirkām no Latvijas dārzeņu audzētājiem, taču daļu kabaču nācās iepirkt par 15% augstāku cenu nekā bijām pirms tam vienojušies. Bet, piemēram, iepirkumu sezonas sākumā Latvijas piegādātāji prasīja 5 reizes augstāku cenu par dillēm un 2 reizes – par pētersīļiem, ko arī nācās maksāt, jo bez šiem dārzeņiem konkrētos produktos nevar iztikt un ražošanu nevarēja atlikt,» tā Spilvas mārketinga direktore.

Ekonomikas ministrijas šā gada martā izsludinātajā atklātajā konkursā Drošības rezervju pakalpojuma sniegšana valsts (Latvijas Republikas) naftas produktu rezervju izveidei saņemti 9 piedāvājumi no pretendentiem, kuri pārstāv Latvijas Republiku, Igaunijas Republiku, Apvienoto Karalisti un Šveices Konfederāciju, informē ministrijā.

Iepirkumu komisija uzsākusi pretendentu iesniegto piedāvājumu vērtēšanu. Konkursa uzvarētāji iegūs tiesības sniegt un nodrošināt naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanas pakalpojumu līdz 2017.gada 30.jūnijam, kas nozīmē, ka izsludinātas valsts mēroga enerģētiskās krīzes laikā naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma sniedzējs pārdos valstij nepieciešamos naftas produktus vajadzīgajā daudzumā.

Iepirkuma ietvaros kopējais nepieciešamais naftas produktu drošības rezervju apjoms ir 345 638 tonnas.

Konkursā piedāvājumus iesniedza MERCURIA ENERGY TRADING SA, VITOL SA, AS Ventbunkers, SIA Circle K Latvia, SIA RDZ Energy, Hartree Partners (UK) Limited, SANDERS TRADING INC. EESTI FILIAAL, SIA Euro Energo Company, SIA Baltimar VT.

Noslēdzies ražošanas uzņēmuma AS Spilva izsludinātais iepirkums par vakuumiekārtas majonēzes un dresingu gatavošanai iegādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkumā piedāvājumus iesniedza septiņi pretendenti, bet tajā uzvarēja Šveices uzņēmums Fryma Koruma AG. Spilva iekārtu iegādāsies par 339 tūkstošiem eiro.

Iekārta iegādāta projekta Augstas pievienotās vērtības tehnoloģiju ieviešana SIA Spilva ražotnē ietvaros, lai nodrošinātu jaunu pārtikas produktu ražošanu vietējam un eksporta tirgiem.

Iekārta paredzēta homogenizācijas, maisīšanas un termiskās apstrādes procesu nodrošināšanai majonēzēm un dresingiem. Iepirkumā tika noteikts, ka iekārtas vārīšanas katla tilpumam jābūt vismaz 700 litriem, bet darba tilpumam – vismaz 500 litriem.

Uzņēmumā Spilva darbu sākusi jauna ražošanas līnija, kā rezultātā par 13% palielināta majonēzes ražošanas jauda un ieviests inovatīvs iepakojums – stāvpakas. Pastiprinātas izturības hermētiskais iepakojums nodrošina produkta aizsardzību pret saules staru un gaisa ietekmi, uzlabojot produkta uzglabāšanu un saglabājot kvalitātes īpašības ilgākā laika posmā, informē uzņēmumā.

«Projekta īstenošanai bija nepieciešams aptuveni gads, kura laikā veikti plānošanas darbi, laikietilpīga iekārtas uzstādīšana un arī speciāla iepakojuma materiāla izvēle. Pateicoties jaunajai iekārtai esam ieviesuši ne tikai jaunu iepakojuma veidu – stāvpakas, bet arī jaunu iepakojuma materiālu – ar trīs aizsargslāņiem, kas pasargā no saules staru ietekmes un nodrošina ilgāku produkta derīguma termiņu. Jaunais iepakojums ļauj noteiktu laiku – 7 dienas – uzglabāt produktu ārpus ledusskapja, kas majonēzes gadījumā ir nozīmīga inovācija,» skaidro Spilvas ražošanas direktore Egita Bērziņa.

Ēdienu un ēdiena piedevu ražotājuzņēmums Spilva iegādājusies tēju, garšvielu un pārtikas piedevu ražotājuzņēmumu a/s Latplanta, kas atrodas Siguldas novadā.

Spilva sadarbībā ar Latplanta plāno paplašināt produkcijas klāstu un atrast sinerģiju abu uzņēmumu kopīgā darba organizēšanā – izejvielu un pakalpojumu iepirkumos, ražošanā, loģistikā un pārdošanā, teikts kompānijas paziņojumā.

Lēmums par Latplanta uzņēmuma un zīmola iegādi Spilvā pieņemts saskaņā ar Spilvas stratēģiskās attīstības plānu. «Uzņēmums Latplanta Latvijā strādā kopš 1991. gada un tā zīmols ir iekarojis Latvijas tirgū spēcīgu atpazīstamību. Tāpēc Spilva plāno saglabāt Latplanta zīmolu, skaidro Spilvas Tirdzniecības un mārketinga direktore Dana Erciņa.

Šosezon ēdienu un ēdiena piedevu ražotājuzņēmums Spilva dažās dārzeņu kategorijās veica lielākus iepirkumu apjomus nekā bija plānots sezonas sākumā.

Vairāk iepirktas ir Latvijas audzētāju piegādātās skābenes, burkāni, tumšie kabači un citi dārzeņi. Spilva jau ir iepirkusi lielāko daļu ražošanai nepieciešamo augļu, ogu un dārzeņu. Ievērojamākais sezonas dārzeņu pirkums, kas vēl paredzēts šogad, ir 30 tonnas mārrutku sakņu.

Sezonas sākumā bija plānots iepirkt aptuveni 100 tonnas skābeņu, taču jau tagad ir iepirktas 111 tonnas, bet vēl sezonas noslēgumā plānots iepirkt 3,5 tonnas. Septembra sākumā par 9,6% vairāk nekā plānots Spilva iepirka burkānus, 6,3% - tumšos kabačus, 5,2% - sīpolus.

«Eksporta tirgos pieaug pieprasījums pēc Spilvas sezonas produktiem, un šī iemesla dēļ vairākām produktu grupām iepērkam vairāk izejvielu un attiecīgi palielinām saražotās produkcijas apjomu,» skaidro Spilvas tirdzniecības un mārketinga direktore Dana Erciņa.

Šajā nedēļā Spilvas ražotnē Babītes novadā ir uzsākta majonēzes ražošana Čehijas tirgum. Pirmajos četros mēnešos paredzētais ražošanas apjoms Čehijas vajadzībām ir 750 tonnas majonēzes, informēja uzņēmuma pārstāvis Andris Zeļenkovs.

Čehijas tirgum tiek ražota divu veidu majonēze - Provansas un Tatāru. Produkti tiek gatavoti pēc uzņēmuma Vitana pasūtījuma un sadarbībā ar šī uzņēmuma tehnologiem. Babītes novadā ražotā majonēze Čehijā būs pieejama ar zīmolu Vitana.

Pirmās divas majonēzes kravas plānots nokomplektēt līdz 2.martam, kad uz Čehiju paredzēts nosūtīt divus kravas auto. Vienā kravā jānogādā 30 paletes majonēzes, otrā - 33 paletes. Kopējais pasūtījums no Čehijas tirgus pirmajiem 4 mēnešiem paredz piegādāt 750 tonnas majonēzes.

Rīgas apgabaltiesa pilnībā noraidījusi SIA Spilva prasību pret konkurentu Milda KM par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu un negodīgas konkurences aizlieguma pārkāpumu.

Prasības pieteikumā Spilva pieprasījusi izņemt no tirdzniecības Milda KM ražoto Ķīnas saldskābo mērci un Aso Ķīnas saldskābo. Spilva vēlējās panākt, lai tiktu aizliegta vārda Ķīna izmantošana garšvielu un mērču marķēšanā, pauda neapmierinātību ar teiciena «2 reizes vairāk ananāsu» izmantošanu, kā arī vēlējās aizliegt produktu noformēšanā izmantot sarkanu vāciņu ar baltiem burtiem, informē Milda KM pārstāve Līga Popova.

Atbildētājs Milda KM neuzskata, ka ir jebkādā veidā pārkāpis prasītāja tiesības un šo prasības pieteikumu drīzāk saista ar abu minēto produktu veiksmīgu ienākšanu tirgū. Pēdējā gada laikā uzņēmumam Milda KM izdevies savu tirgus daļu palielināt gandrīz uz pusi, kas esot nopietns konkurences pieteikums līdzšinējam augļu un dārzeņu pārstrādes tirgus līderim Spilva. Milda KM ražotās Ķīnas mērces jau iekarojušas lielu popularitāti pircēju vidū, tāpēc konkurenta reakcija ir saprotama, norāda Milda KM vadība. Milda KM pārstāve tiesā, advokātu biroja Borenius zvērināta advokāte Līga Fjodorova uzsver, ka Rīgas apgabaltiesa tiesa piekritusi atbildētāja argumentiem un visas Spilvas celtās prasības pilnībā noraidījusi. «Es šo spriedumu uzskatu par taisnīgu, jo Spilvas prasības bija nepamatotas. Konkurējoša produkta ienākšanu tirgū nevar uzskatīt par konkurences tiesību pārkāpumu. Spilva preču zīmes nenodrošina tai ekskluzīvas tiesības piedāvāt vienīgajai tirgū mērci ar Ķīnas virtuvei raksturīgu saldskābu garšu. Konkurences likuma mērķis ir aizsargāt, saglabāt, un attīstīt brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci sabiedrības interesēs.

Līdz ar pirmo augļu un dārzeņu ražu nogatavošanos, ēdienu un ēdiena piedevu ražotājuzņēmums Spilva uzsāk vietējo Latvijas izejvielu aktīvo iepirkšanas ciklu, kas ilgs visu sezonu.

Šogad Spilva plāno iepirkt 205 tonnas Latvijā audzēto gurķu, palielinot gurķu iepirkuma un pārstrādes apjomus par 55% salīdzinājumā ar pagājušo sezonu.

Plānotie gurķu iepirkuma un pārstrādes apjomi ir ievērojami lielāki nekā visus iepriekšējos Spilvas darbības gadus. Lai saražotu visu iepriekš minēto gurķu apjomu, Spilvai ir nepieciešami piegādātāji, kas varētu nodrošināt 0.8 tonnas tīrītu ķiploku, 4.5 tonnas diļļu, 1.6 tonnas mārrutku sakņu un 500 kg pētersīļu lapu piegādi. Viss šis apjoms tiek iepirkts 8 nedēļu laikā, periodā līdz augusta vidum. Kopumā sezonā plānots iepirkt un pārstrādāt arī aptuveni 100 tonnu skābeņu, 5 tonnas kabaču, 41 tonnu mārrutku sakņu. Savukārt, Latvijā audzētās ogas – zemenes un avenes – kopumā sezonas garumā paredzēts iegādāties un pārstrādāt aptuveni 20 tonnu apmērā.

Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas noticis "Latvijas Televīzijas" (LTV) gadījumā, kas iepriekš ziņoja par Krievijā ražotā zīmola "Greenfield" tējas piegādi.

LTV iepirkumā tēja tika piegādāta no SIA "Lanekss", kuras pārstāvji norādīja, ka tā tiek iepirkta no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma - SIA "Tabakas nams grupa". Pārskatot preču sortimentu, "Lanekss" konstatējis, ka tās piedāvājumā ir arī majonēzes un mērces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija, kā arī Baltkrievijā ražotas konfektes un vafeļu tortes.

"Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa norādīja, ka mērces un majonēzes uzņēmums ir iepircis no SIA "Avi Trade", savukārt saldumus no Baltkrievijas piegādājis SIA "Sapnis-L".

Taujāta par to, vai Krievijā ražotās preces piegādātas ne tikai LTV, bet arī citām valsts un pašvaldības iestādēm, Siliņa pauda, ka patlaban nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nepieciešams laiks, lai pārskatītu pārtikas piegādes sortimentu saistībā ar iepirkumiem.

Orkla grupā ietilpstošo Latvijas uzņēmumu restrukturizācijas ietvaros augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmums SIA Spilva tiek apvienots ar sulu, nektāru, dzērienu un dzeramā ūdens ražotāju AS Gutta. Līdz ar restrukturizācijas procesa noslēgumu, kas plānots 2016. gada janvārī, apvienotajam uzņēmumam tiks ieviests juridiskais nosaukums – SIA Orkla Foods Latvija.

Arī juridiskās personas SIA NP Foods, AS Laima, AS Staburadze un AS Latfood tiks apvienotas vienā uzņēmumā. Reorganizācijas līgums un attiecīgie paziņojumi ir jau iesniegti kompetentajām reģistrācijas iestādēm. Reorganizāciju plānots pabeigt 2016.gada sākumā. Pēc šī procesa noslēgšanas uzņēmums turpmāk sauksies SIA Orkla Confectionery and Snacks Latvija. Reorganizācija un nosaukuma maiņa nekādā veidā neietekmēšot patērētājus, jo tirgū tāpat kā līdz šim būs pieejami Laimas, Staburadzes un Latfood zīmolu produkti.

Uzņēmumu restrukturizācija un arī juridiskā nosaukuma izvēle norisinās atbilstoši starptautiskās Orkla grupas uzņēmumu struktūrai, kuru veido četri biznesa virzieni, kas specializējas attiecīgo produktu ražošanā:

Uzticamus un jaunus partnerus šobrīd piesaistīt nav viegli, turklāt izskatās, ka tuvākā nākotnē vieglāk nebūs, jo ir definēti stingrāki sadarbības kritēriji – partneruzņēmumiem ir jābūt stabiliem maksājumiem, pozitīvai kredītvēsturei.

Tā uzskata SIA Spilva valdes locekle Lolita Bemhena, komentējot uzņēmuma kredītspēju un valsts kredītreitinga ietekmi uz uzņēmējdarbību. Coface Latvija veidotajā lielāko pārtikas ražotāju kredītspējas izvērtējumā, balstoties uz aktuālo finanšu datu izvērtējumu, Spilva ierindojusies 13. vietā, šodien vēsta Dienas Bizness.

Spilvas kredītspēju nosakot darbs ar Spilvas un tās pārstāvētās Orkla Grupas piegādātājiem. «Spilva strādā ar ilgtermiņā pārbaudītiem piegādātājiem Latvijā. Tāpat arī rūpīgs darbs ir veltīts darbam ar klientiem, ieviestas efektīvas naudas plūsmas kontoles sistēmas,» skaidro valdes locekle.

Šī gada novembrī SIA LDz Cargo, kas ir lielākais dzelzceļa kravu pārvadātājs Baltijas valstīs, sasniedzis jaunu rekordu, pārvadāto kravu apjomam viena mēneša sasniedzot 5.07 miljonus tonnu. Tas ir lielākais pārvadāto kravu apjoms kopš Latvijas valstiskuma atjaunošanas, informē uzņēmums.

Kopā 2008. gada vienpadsmit mēnešos SIA LDz Cargo pārvadāto kravu apjoms bijis 50.6 milj. tonnu, kas ir par 7.4% vairāk nekā 2007. gada atbilstošā laikā periodā, kad pārvadāto kravu apjoms bija 47.1 milj. tonnu.

Vislielākais pārvadāto kravu apjoma pieaugums (11.5%) ir vērojam eksporta pārvadājumos. Proti, ja 2007. gada vienpadsmit mēnešos ir pārvadātas 2 158 tūkst. tonnas kravu, tad jau 2008. gadā eksporta pārvadājuma apjoms sasniedza 2 407 tūkst. tonnas.

Pieaudzis ir arī importa kravu pārvadājumu apjoms. 2008. gada vienpadsmit mēnešos ir pārvadāts par 9.9% vairāk kravu nekā 2007. gada vienpadsmit mēnešos, attiecīgi 42 337 tūkst. tonnas un 38 522 tūkst. tonnas.

Jaunā dārzeņu pārstrādes sezona uzņēmumā Spilva ir sākusies. Jau ir iepirktas 30,5 tonnas skābeņu, kas veido 25% no plānotā skābeņu piegāžu apjoma, informēja uzņēmuma pārstāvis Andris Zeļenkovs.

«Darbs ar jaunās sezonas dārzeņiem tradicionāli sākas ar sezonas vēstnesi – skābeni. Šo kultūru sākam pārstrādāt pirmo un salīdzinoši lielā apjomā. Šogad ir plānots iepirkt un pārstrādāt 120 tonnas skābeņu, kas tiek piegādātas galvenokārt no Cēsu, Bauskas un Engures novadiem,» informē Spilvas Iepirkumu nodaļas vadītāja Anda Stepanoviča.

Šosezon plānotās lielākās dārzeņu iepirkuma pozīcijas ir – skābenes (120 tonnas), gurķi (180,2 tonnas), kabači (44,2 tonnas), saldie pipari (20 tonnas), baklažāni (12,6 tonnas), svaigi tīrīti sīpoli (13,4 tonnas), pelēkie zirņi (10 tonnas). Konkrēti ogu un arī mārrutku pārstrādes plānotie apjomi būs precīzi zināmi sezonas gaitā.

Aizvadītajā gadā lielākais Spilvas produkcijas apjoms eksportēts majonēžu, tomātu mērču, desertu un dresingu (salātu mērču) kategorijās. 2015. gadā sākts dresingu eksports uz Dāniju un majonēzes ražošana Čehijas tirgum, bet kopējais Spilvas produkcijas eksporta apjoma pieaugums 2015. gadā veidoja +20,7%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

«2015. gadā straujš izrāviens notika majonēžu kategorijā, kas iepriekš eksporta tirgos pēc apjoma bija septītajā vietā, bet aizvadītajā gadā kļuva par līderi starp kategorijām,» informē Dana Erciņa-Užāne, Orkla Foods Latvija mārketinga direktore.

«Pieprasījums pēc konkrētiem produktiem eksporta tirgos atšķiras. Piemēram, majonēzes kategorijas pieaugums galvenokārt veidojies, uzsākot ražošanu Čehijas tirgum. Bet Spilvas produkcijas eksporta pieaugums Dānijā (+46,3%) un Igaunijā (+6,6%) ir veidojies, pateicoties dresingu pārdošanas apjoma pieaugumam šajās valstīs. 2015. gadā uzsākts Spilvas Premium dresingu eksports uz Dāniju. Šajā tirgū esam strādājuši jau iepriekš, un Ziemeļvalstīm raksturīgie ēšanas ieradumi mums nav sveši. Dāņi, līdzīgi kā zviedri un norvēģi, novērtē salātu mērces, kas ir saldākas, nekā Latvijā ierasts, bet majonēzes Ziemeļvalstīs pieprasa skābākas, nekā pie mums,» skaidro Orkla Foods Latvija mārketinga direktore.

Jaunajā mārrutku sakņu mazgāšanas un smalcināšanas līnijā SIA Spilva ieguldījusi 57 tūkstošus eiro.

Kā informē uzņēmums, kopējais augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmuma Spilva investīciju budžets 2013. gadā ir 710 000 eiro.

«Ar jaunās mārrutku mazgāšanas un smalcināšanas līnijas uzstādīšanu esam ievērojami samazinājuši roku darba apjomu mārrutku pārstrādes procesā, kā arī ievērojami palielinājuši mārrutku ražošanas produktivitāti,» skaidro Spilvas ražošanas direktore Egita Bērziņa.

Šovasar uzņēmumā aizsākta virkne jaunu investīciju projektu, kuru īstenošanai nepieciešams ilgāks laika posms un kuru darba rezultāts būs novērtējams pakāpeniski. Jūlijā Spilvas ražotnē paredzēts pabeigt produktu vārītavas automatizācijas projektu, kurā investēti 36 000 eiro.

Pateicoties ražošanai Čehijas tirgum un eksporta izaugsmei Igaunijā, Lielbritānijā un citās Eiropas Savienības valstīs, ēdienu un ēdiena piedevu ražotājuzņēmuma Spilva kopējais eksporta apjoms 2015. gada 11 mēnešos (janvāris - novembris) pieaudzis par 18,5%, salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn, informē uzņēmuma pārstāvis Andris Zeļenkovs.

Šī gada sākumā Spilvas ražotnē tika uzsākta majonēzes ražošana Čehijas tirgum, un jau gada 11 mēnešos Čehija kļuvusi par lielāko Spilvā ražotās produkcijas noieta tirgu ārpus Latvijas. Otrs lielākais uzņēmuma produkcijas tirgus ārzemēs ir Igaunija, kur Spilvas produkcijas pārdošanas apjoma pieaugums veido 6,5%.

«Straujāk augošais no līdzšinējiem eksporta tirgiem ir Lielbritānija, kur pieaugums veido 148,8%. Iepriekšējā gada šajā pašā laika posmā Lielbritānija bija sestais lielākais Spilvas eksporta tirgus. Tagad eksports uz Lielbritāniju ieņem ceturto vietu, apsteidzot pat Spilvas tradicionālos noieta tirgus - Lietuvu, Somiju un Zviedriju,» informē Spilvas mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne.

2007. gadā Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir palielinājies. 2007. gadā kravu apgrozība ostās bija 62.4 milj. t kravu, kas ir par 4.9 % vairāk nekā 2006. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

No ostām 2007. gada 12 mēnešos nosūtīja 55.2 milj. t kravu, kas ir par 4 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – decembrī.

Pieaudzis no ostām nosūtīto naftas produktu apjoms. 2007. gada janvārī – decembrī no ostām nosūtīja 21.1 milj. t naftas produktu, kas ir par 7.1 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – decembrī. No ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms 2007. gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri – decembri, ir palielinājies par 3.4 % un tas bija 1.2 milj. t. Arī no ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms ir pieaudzis. No ostām nosūtīja 5.2 milj. t minerālmēslu – par 1.1 % vairāk nekā 2006. gada attiecīgā periodā, kā arī 4.6 milj. t kokmateriālu un 14.6 milj. t ogļu, kuru apjoms palicis 2006. gada līmenī.

Uzņēmuma Orkla Foods Latvija ražotnē Babītes novada Spilvē uzsākts darbs pie jaunas ražošanas līnijas uzstādīšanas.

Uz līnijas plānots ražot salātu mērces (dresingus) un majonēzes jauna dizaina pudelēs Latvijas un eksporta tirgiem. Līnijas ierīkošanā un jaunā iepakojuma izstrādē tiek investēti 122 000 eiro. Darbus pie jaunās līnijas uzstādīšanas paredzēts pabeigt līdz šā gada beigām.

Uz jaunās līnijas paredzēts ražot salātu mērces un majonēzes divu veidu plastmasas pudelēs – 305 ml un 425 ml. Jaunie ražojumi plānoti Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Somijas tirgum; produkcija būs pieejama ar zīmolu Spilva, bet eksporta tirgos – arī ar zīmolu Felix. Līdz ar jaunās līnijas iekārtu uzstādīšanu paredzēts uzsākt arī jaunu produktu ražošanu.

Uzņēmuma Orkla Foods Latvija ražojumu eksporta tirgi ir ASV, Čehija, Dānija, Igaunija, Īrija, Kanāda, Krievija, Lielbritānija, Lietuva, Norvēģija, Slovākija, Somija, Ukraina, Vācija, Zviedrija.

Olu un olu produktu ražotājs AS Balticovo uzsācis majonēzes ražošanu, informēja uzņēmuma pārstāve Liāna Bokša.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs stāsta: «To piedāvāsim HoReCa sektorā visos Eiropas Savienības tirgos un arī Latvijā. Uzsākot majonēzes ražošanu, turpinām īstenot pievienotās vērtības produktu ražošanas stratēģiju. Majonēzes ražošanas jauda ir 1,5 t stundā.»

Balticovo majonēzes ražošanā izmanto līdz 95% pašu ražotu izejvielu - svaigus olu dzeltenumus un Balticovo ražoto rapša eļļu, tiem pievienojot sinepes un garšvielas. Majonēze tiek pakota 10 litru tilpuma iepakojumā.

Šobrīd AS Balticovo tiek ražotas vārītās olas, pankūku un omlešu masa, melanža (šķidro olu masa), olu pulveris, rapša eļļa, majonēze. Tuvākajā nākotnē plānota arī pankūku ražošana.

No 2008.gada 1.janvāra Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nodokļu politikas jomā:

·grozījumi likumā ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījums likumā ''Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par akcīzes nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām'' (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par pievienotās vērtības nodokli'' (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā);

·Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumi;