Igaunijas iedzīvotāji šogad var doties uz valstij piederošajiem mežiem un paši sev sameklēt eglīti un par to norēķināties internetbankā vai arī zvanot uz konkrētu numuru no sava mobilā telefonu, vēsta BBN.

Šo pakalpojumu piedāvā Igaunijas valsts mežu uzraugs RMK. Norēķināties par eglīti var divos veidos: internetbankā, kur maksājums jāveic pirms došanās uz mežu, lai nepieciešamības gadījumā var uzrādīt maksājuma izdruku. Otra iespēja ir norēķināties turpat mežā – izvēloties eglīti un zvanot uz konkrētu numuru, kas attiecīgi atbilst eglītes izmēram. Pēc zvana pakalpojuma lietotājs saņem apstiprinājuma īsziņu par izdarīto maksājumu, kurš uzrādās nākamajā telefona rēķinā.

Par eglīti, kas īsāka par metru jāmaksā 50 kronas (2.25 Ls), par eglīti, kas izmēros ir no 1 līdz 2 metriem, jāmaksā 150 kronas (6.75 Ls), savukārt par egli, kas ir 2 līdz 3 metrus gara, jāmaksā 200 kronas (8 Ls).

Vēloties dzīvot pēc iespējas videi draudzīgāk, rodas jautājums, vai šogad Ziemassvētkos izvēlēties īstu vai mākslīgu svētku eglīti? Ir vairāki apsvērumi, kurus būtu vērts ņemt vērā.

Mākslīgo kociņu galvenais mīnuss ir tas, ka tie ir izgatavoti no plastmasas un tiek piegādāti no tālienes, parasti no Ķīnas, kur tie tiek masveidā ražoti. Lai saražotu mākslīgo eglīti, nepieciešams daudz lielāks energoresursu patēriņš nekā īsta koka gadījumā, turklāt to nevar pārstrādāt.

Turpretī īstus kokus var iegādāties uz vietas, kā arī pārstādīt vai pārstrādāt. Un, lai arī ideja par koku nozāģēšanu nešķiet videi draudzīga, Ziemassvētku eglītes kā jebkura cita lauksaimniecības kultūra pēc novākšanas tiek aizstātas ar jaunu ražu. "Nordmann", kas ir vispopulārākā Ziemassvētku eglīte, un citas šķirnes tāpat kā pārējie koki augot spēj pārveidot oglekļa dioksīdu skābeklī, tādējādi attīrot gaisu, un absorbē transportlīdzekļu radīto piesārņojumu.

Ziemassvētku eglītes savu misiju ir izpildījušas; DB pēta, kā eglītes mūžu pagarināt

Ik gadu pieaug to pircēju skaits, kas iegādājas podiņos stādītās eglītes. Kokaudzētava Īve īpašnieks Dainis Ozoliņš akcentē, ka eglītes uzglabāšanas process līdz pārstādīšanai var būt piņķerīgs. Īpašu piepūli tas prasa tiem, kas dzīvo dzīvokļos. «Istabas temperatūrā uzsildītai eglītei, kuras šūnās sācis cirkulēt ūdens un kāds pumpurs jau pārsprādzis, pārziemošanai jāievēro vairāki noteikumi. Tā jāuzglabā gaismā, no 0 līdz 10 grādu temperatūrā un aprīlī jāpārstāda,» viņš turpina. Reizēm cilvēki eglīti uzglabā iestiklotā lodžijā vai neapsildītā garāžā, bet šāds variants ir optimāls tikai tādā gadījumā, ja ziemā termometra stabiņš nenoslīd līdz mīnus divdesmit grādu atzīmei. Savukārt, ja eglīti podiņā līdz pavasarim uzglabā tumšā pagrabā, jāņem vērā, ka pavasarī kociņu pie saules stariem jāpieradina pakāpeniski. Pretējā gadījumā eglītei var rasties saules apdegums. Nedrīkst aizmirst eglīti vismaz reizi mēnesī apliet, lai līdz pavasarim augsne nepārvērstos par putekļiem.

SIA Rīgas Meži izplatījusi brīdinājumu iedzīvotājiem ar atgādinājumu, ka Rīgas pilsētai piederošajos mežos, kuri atrodas 50 km rādiusā ap Rīgu, nedrīkst cirst eglītes, un lauzt priežu vai egļu zarus adventes vainagu pīšanai.

«Rīgas pilsētai piederošajos mežos aug salīdzinoši nedaudz egļu, bet lielākais iedzīvotāju skaits koncentrējas tieši galvaspilsētā. Tādēļ, ja katrs nocirtīs mežā eglīti, tiks nodarīts nopietns postījums mežam. SIA Rīgas Meži inspektori un mežsargi decembra mēnesī pastiprināti kontrolēs, lai netiktu skartas egļu jaunaudzes. Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz, ka sods par eglītes nociršanu un zaru laušanu privātpersonām ir 50 – 500 latiem, bet juridiskām personām līdz 1000 latiem,» norādīja Rīgas Meža aģentūras sabiedrisko attiecību speciāliste Elga Zēģele. Saskaņojot ar mežniecību, eglīti drīkst nocirst vienīgi grāvmalēs un zem elektropārvades līnijām. Vienu Ziemassvētku eglīti ģimene drīkst nocirst tikai AS Latvijas Valsts meži apsaimniekotajos mežos, to saskaņojot ar konkrēto mežniecību. Pārējie mežu īpašnieki (privātie un pašvaldības) to nav atļāvuši, atgādināja E.Zēģele.

Noslēgusies jaunas dabas tūrisma infrastruktūras būvniecība Siguldas apkārtnē, un daudzie jaunie objekti nodoti ekspluatācijā, informē Dabas aizsardzības pārvalde.

Kopumā Siguldā un apkārtnē ar Eiropas Savienības Kohēzijas atbalstu atjaunotas un izbūvētas takas aptuveni 20 km garumā. Līdztekus taku, kāpņu, atpūtas un informācijas infrastruktūras u.c. izbūvei tapis jauns serpentīna ceļš.

Tas ir bruģēts, ar vairākiem skatu laukumiem, atpūtas zonām, aptuveni 600 metru garumā un ved no Svētku jeb tā sauktā Panorāmas laukuma līdz Gaujai, dodot iespēju tūristiem iepazīt Gaujas senlejas unikalitāti no cita skatupunkta. Vienlaikus jaunais maršruts uzlabo Siguldas un Gaujas Nacionālā parka viesu drošību, jo tūristu plūsma tiek novirzīta no autoceļa.

Jāpiebilst, ka Siguldā dabas tūrisma infrastruktūras uzlabošanas darbi šoruden norisinājās daudzviet. Piemēram, Velnalas apkārtnē, kur veikta Piķenes kraujas takas atjaunošana un labiekārtošana. Līdztekus ir izveidota taka Gūtmaņas alas apkārtnē 1,4km garumā. Tā dēvētās Mazās Siguldas ierīkošana ļauj Gaujas tuvumu un burvību baudīt arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Savukārt, lai gājēju plūsmu novirzītu no autoceļa, tapusi jauna taka no Gūtmaņalas līdz Turaidai teju 300 metru garumā. Tāpat ir labiekārtota Paradīzes kalna apkārtnē – arī turienes infrastruktūra gandrīz 700 metru garumā ir piemērota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Apjomīgi darbi pašlaik norisinās vienā no populārākajiem tūrisma galamērķiem Latvijā ārpus Rīgas – Gaujas Nacionālā parka teritorijā Siguldas pilsētā. Tur līdztekus taku, kāpņu, atpūtas un informācijas infrastruktūras u.c. izbūvei top jauns serpentīna ceļš, informē Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP).

Tas būs bruģēts, ar vairākiem skatu laukiem, atpūtas zonām un velonovietnēm, un aptuveni 600 metru garumā vedīs no Svētku jeb tā sauktā Panorāmas laukuma līdz Gaujai, dodot iespēju tūristiem iepazīt Gaujas senlejas unikalitāti no cita skatupunkta. Vienlaikus jaunais maršruts uzlabos Siguldas un Gaujas Nacionālā parka viesu drošību, jo gājēju un velosipēdistu plūsma tiks novirzīta no autoceļa.

Jāpiebilst, ka Siguldā dabas tūrisma infrastruktūras uzlabošanas darbi šoruden norisinās daudzviet. Piemēram, Velnalas apkārtnē, kur notiek Piķenes kraujas takas atjaunošana un labiekārtošana. Līdztekus norisinās takas Gūtmaņas alas apkārtnē 1,4km garumā izveide. Tā saucamās Mazās Siguldas ierīkošana ļaus Gaujas tuvumu un burvību baudīt arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Savukārt, lai gājēju plūsmu novirzītu no autoceļa, top jauna taka no Gūtmaņalas līdz Turaidai teju 300 metru garumā. Tāpat tiek labiekārtota Paradīzes kalna apkārtnē – arī turienes infrastruktūra gandrīz 700 metru garumā būs piemērota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Ministru kabinets 9.jūnijā lēma palielināt apmeklētāju skaitu, kas vienlaikus var piedalīties kultūras pasākumos, nosakot, ka laika posmā no 10. līdz 30.jūnijam iekštelpās notiekošā kultūras pasākumā kopējais apmeklētāju skaits nedrīkst pārsniegt 100 personas, savukārt ārā - 300 personu skaitu, informē Kultūras ministrija.

Kā obligāts nosacījums gan kultūras pasākumu norisē, gan kultūras iestāžu un izstāžu zāļu darbībā arī turpmāk noteikta 2 metru distances ievērošana starp personām jeb 4 m² platības uz vienu personu nodrošināšana (nepārsniedzot 50% no telpas ietilpības), biļešu iegāde tiešsaistē, izmantojot internetu (ja šāda iespēja ir nodrošināta), kā arī dezinfekcijas līdzekļu pieejamība roku un virsmu higiēnas nodrošināšanai pasākuma norises vietās un kultūras iestādēs, izstāžu zālēs.

Līdz ar Veselības ministrijas virzīto, 9.jūnijā valdības sēdē apstiprināto Ministru kabineta noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" stāšanos spēkā darbību pārtrauc ar kultūras ministra rīkojumu izdotie t.s. sanitārie protokoli jeb kārtība, kādā kultūras institūciju darbībā ievērojami sociālās un fiziskās distancēšanās pasākumi un pasākumi norises vietu dezinficēšanas prasības. Tomēr KM aicina kultūras iestādes un kultūras norišu vietas arī turpmāk izmantot tos kā vadlīnijas pasākumu un darba organizēšanai.

Ziemassvētku eglīšu un piegādes cenas šogad kāpušas par vidēji 10-20%, savukārt pieprasījums pēc tām, salīdzinot ar citiem gadiem, palicis nemainīgs, sacīja aptaujātie tirgotāji.

SIA "Egļu serviss" pārstāve Ingrīda Buliņa norādīja, ka pieprasījums ir tikpat augsts, cik pērn. Šogad uzņēmumā pieprasītākas ir mazākas eglītes, "Nordmann" šķirnes eglītes un egles podiņos.

Taujāta par inflācijas ietekmi uz eglīšu tirdzniecību, Buliņa sacīja, ka šogad uzņēmums bijis spiest eglīšu cenas celt par aptuveni 10%, savukārt pakalpojumu cenas, piemēram, piegādēm bijis jāceļ par aptuveni 20%.

Komentējot pircēju paradumus, uzņēmuma pārstāve atklāja, ka līdz ar pandēmijas sākumu novērots, ka cilvēki par svētku noskaņu sāk domāt laikus. Cita starpā "Egļu serviss" tirdzniecības sezona sākta jau oktobrī. Viņa pieļauj, ka vēlme par svētkiem domāt agrāk saistīta ar attālināto darbu un vēlmi svētku sajūtu uzturēt ilgāk.

Tuvojoties 2010. gada Ziemassvētkiem Tallinā eglītes cenas bija vidēji 100 kronas (6 eiro) par katru metru, savukārt šogad svētku eglītes cena ir aptuveni 10 eiro par katru metru, ziņo BNN.

Eglīšu tirgotāji Tallinā uzskata, ka cena ir normāla, jo pieprasījums joprojām esot. «Es nedomāju, ka cena samazināsies, jo egles ir speciāli audzētas šim mērķim, turklāt atalgojums un degvielas cenas aug,» norāda viens no tirgotājiem.

Latvijā šogad eglītes maksā divi līdz trīs lati par eglīti garumā līdz metram, bet metru vai nedaudz garākas eglītes cena jau ir pieci lati, iepriekš vēstīja portāls Tvnet.lv.

"Kopš Rīgas domē pie varas stājusies jaunā koalīcija, mistiska slimošanas lēkme ķērusi Rīgas Kurzemes rajona izpilddirekcijas vadību, tas ir, izpilddirektoru Armandu Agrumu no partijas Jaunais laiks un viņa vietnieci Vitu Eglīti," šodien, 16.oktobrī, vēsta laikraksts Neatkarīgā Rīta Avīze. A. Agrums praktiski nav bijis darbā jau kopš maija, bet viņa vietniece – kopš augusta.

Iespējams, ka Rīgas dome pat vērsīsies Veselības inspekcijā (kādreizējā MADEKKI), lai pārbaudītu, cik pamatota ir A. Agruma un viņa vietnieces darba nespēja, informē laikraksts.

Neatkarīgās rīcībā esošā informācija par A. Agruma un V. Eglītes slimošanas ligu atklājusi patiešām satriecošu ainu. "Sākot no maija, kad JL pārstāvji sāka šķirties no vadošiem amatiem pašvaldībā, A. Agrumam "pārejošā darba nespēja" bijusi sešas (!) reizes, turklāt turpinās joprojām. Pa starpu slimošanai A. Agrums paguvis aiziet ikgadējā un arī papildu atvaļinājumos, turklāt interesantas sakritības dēļ uzreiz pēc tiem atkal saslimis. Veselības likstas viņam gan nav traucējušas uzņemties donora pienākumus.

Saskaņā ar Ministru kabineta 7. maija ārkārtas sēdē apstiprinātajiem grozījumiem Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", no š.g. 12. maija tiek atcelts darbības ierobežojums tirdzniecības centru darbībai brīvdienās un svētku dienās, kas tika ieviests Covid-19 izplatības ierobežošanai.

"Sekojot epidemiologu rekomendācijām, fiziskā distancēšanās un higiēnas prasību strikta ievērošana joprojām mums visiem jāievēro. Tāpēc aicinu gan pircējus, gan tirgotājus arī turpmāk rūpīgi ievērot 2 metru distanci un visus citus valdības noteiktos ierobežojumus un piesardzības pasākumus. Jo īpaši aicinu iedzīvotājus būt maksimāli piesardzīgiem, iepirkšanos veikt pēc iespējas retāk un laikā, kad veikalos ir mazāk cilvēku; kā arī būt atbildīgiem un neapmeklēt veikalu, ja parādījušās jebkādas elpceļu infekcijas pazīmes," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

"Tirdzniecības centru darbības ierobežojuma brīvdienās un svētku dienās atcelšana veicinās iekšējo patēriņu," viņš pauž.

Par egļu ciršanu Rīgas un Pierīgas mežos draud sods līdz tūkstoš latiem un brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, tuvojoties svētku laikam, atgādina SIA Rīgas meži.

Tāpat Rīgas pilsētai piederošajos mežos, kas atrodas aptuveni 50 kilometru rādiusā ap Rīgu, nav ļauts arī lauzt priežu vai egļu zarus.

«Par patvaļīgu egļu ciršanu mežā draud ne tikai administratīvais sods, bet arī kriminālā atbildība: Administratīvo pārkāpumu kodeksa 67. pants paredz, ka sods par eglītes nociršanu un zaru laušanu privātpersonām ir no 50 līdz 500 latiem, bet juridiskām personām - līdz 1000 latiem. Savukārt Krimināllikuma 109. pants paredz, ka par patvaļīgu koku ciršanu svešā mežā vai citā svešā zemes platībā persona var tikt sodīta ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai arī ar naudas sodu,» skaidro SIA Rīgas meži meža apsardzības daļas vadītājs Valerijs Morozs.

Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz, ka sods par eglītes nociršanu un zaru laušanu ir 50 – 500 Ls.

Sakarā ar to, ka pēdējo dienu laikā pierīgas mežos bijuši vairāki nelikumīgi eglīšu ciršanas gadījumi, RPA Rīgas Meža aģentūra kā Rīgas pilsētai piederošo mežu apsaimniekotāja atkārtoti lūdz iedzīvotājus Rīgas pilsētai piederošajos mežos, kuri atrodas 50 km rādiusā ap Rīgu, necirst eglītes, kā arī adventes vainagu pīšanai nelauzt priežu vai egļu zarus.

Rīgas pilsētai piederošajos mežos aug salīdzinoši nedaudz egļu, bet lielākais iedzīvotāju skaits koncentrējas tieši galvaspilsētā. Tādēļ, ja katrs nocirtīs mežā eglīti tiks nodarīts nopietns postījums mežam. Rīgas meža aģentūras inspektori decembra mēnesī pastiprināti kontrolē, lai netiktu skartas egļu jaunaudzes, liecina sniegtā informācija medijiem.

Glauna viesnīca Abu Dabi izstādījusi Ziemassvētku eglīti, kas, kā aprēķinājusi pati viesnīca, ir vairāk nekā 11 miljonus ASV dolāru vērta, ziņo BBC.

Koka zaros līdzās tradicionālajām bumbām un gaismiņām sakarināti arī juvelierizstrādājumi ar dārgakmeņiem.

Viesnīcas pārstāvis Hanss Olberts stāstījis, ka koka vērtība ir 10 tūkstoši ASV dolāru, bet rotaslietas pievieno vēl papildus vairāk nekā 11 miljonus ASV dolāru.

Viņš arī teicis, ka šāda Ziemassvētku eglītes ideja radusies viesnīcas mārketinga komandai. Svētku egle viesnīcā ir katru gadu, bet šogad mēs gribējām kaut ko atšķirīgu, viņš skaidrojis.

Emirates Palace hotel lūgšot Ginesa Rekordu grāmatai apstiprināt šo eglīti kā pasaulē dārgāko.

Aprocēs, kaklarotās un pulksteņos, kas rotā 13 metrus augsto koku, ir vairāk nekā 180 dimanti, pērles, safīri un citi dārgakmeņi.

Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra amatā plāno iecelt bijušo «Microsoft Latvia» vadītāju Ēriku Eglīti, aģentūrai LETA apliecināja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Patlaban Eglītis strādā Būvniecības valsts kontroles birojā, kur pilda būvniecības informācijas sistēmas (BIS) projekta vadītāja pienākumus.

Ašeradens norādīja, ka, meklējot līdzšinējā EM valsts sekretāra Jura Stinkas aizvietotāju, ministrs meklējis kandidātus EM resorā, kā arī konsultējies ar ekspertiem, kuri ieteikuši, kādas prasmes būtu jāpārvalda nākamajam EM valsts sekretāram. Kā viena no svarīgākajām prasmēm tika minēta korporatīvās zināšanas un prasmes.

«Es vērtēju pieejamos kandidātus, vērtēju EM vadības cilvēkus, bet manu uzmanību pievērsa cilvēks, kurš kritiskā brīdī iesaistījās BIS projektā un panāca lielu progresu,» stāstīja Ašeradens.

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Ilze Siliņa, Statoil Fuel & Retail Latvia izpilddirektore

Cilvēku interese par eglīšu rotājumiem ir vien dažas nedēļas gadā, kad nākas izlemt, kādas rotas šajā gadā tiks kārtas eglītē, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pašmāju ražojumiem nākas konkurēt ar importa krāsainajiem bumbuļiem un mantiņām. Par spīti īslaicīgajam peļņas posmam Latvijā ir uzņēmumi, kas eglīšu rotājumus ražo jau gadu desmitiem.

Jau 20 gadus SIA G Stils meistari katru stikla bumbu individuāli izpūš un apglezno. Tā ir vienīgā šāda veida stikla eglīšu rotājumu ražotne Baltijā. «Rotājumi ir roku darbs, katras bumbiņas izveidošana prasa septiņu cilvēku iesaistīšanos. Darbs ir laikietilpīgs, stikla pūtējus un māksliniekus atrast nav viegli, bet aktīvais tirdzniecības laiks ir vien dažas nedēļas gadā, kad cilvēki atceras, ka vēlas izrotāt eglīti. Nevaram saražot 50 tūkstošus rotājumu gadā un to arī necenšamies darīt. Esam amatnieki,» stāsta SIA G Stils direktore Raisa Loze.

Pieņemt ekspluatācijā objektus ar atliktiem darbiem ir normāla prakse, aģentūrai LETA sacīja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) pārstāve Daiga Reihmane, komentējot Liepājas būvvaldes 2023.gada izskaņā ekspluatācijā pieņemtās vairākas Liepājā pārbūvētas ielas ar kopējo garumu vairāk nekā četri kilometri.

Reihmane skaidroja, ka īpaši tas ir raksturīgi objektiem, kuru pabeigšanas termiņš ir ziemā, jo ziemas laikapstākļi var traucēt atsevišķu darbu paveikšanu.

Līdz ar to šie darbi parasti tiek atlikti līdz labvēlīgākiem laikapstākļiem. Pēc Reihmanes minētā, galvenais ekspluatācijā pieņemšanas kritērijs ir iespēja objektu ekspluatēt tam paredzētajiem mērķiem, kā arī tas, ka atlikto darbu paveikšana netraucē objekta ekspluatācija.

Reihmane sacīja, ka par Liepājā veiktajiem ielu un tramvaju ceļu pārbūves darbiem Eiropas Savienības finansējuma pieprasījumi CFLA vēl nav iesniegti. Kad maksājumu pieprasījumi tiks saņemti, arī CFLA vērtēs izpildītos darbus.

Francijas futbola izlase svētdien Krievijā otro reizi vēsturēizcīnīja Pasaules kausu.

Turnīra finālmačā Francijas futbolisti «Lužņiku» stadionā Maskavā ar 4:2 (2:1) uzvarēja Horvātijas valstsvienību.

Šī mača rezultātu 18.minūtē atklāja Francijas izlase, jo pēc tās standartsituācijas bumbu ar galvu savos vārtos raidīja horvātu uzbrucējs Mario Mandzukičs. Savukārt desmit minūtes vēlāk Horvātija panāca neizšķirtu, kad izcēlās Ivans Perišičs, bet 38.minūtē Francijas labā 11 metru soda sitienu realizēja Antuāns Grīzmans, atkal vadībā izvirzīdams francūžus. Pirmais puslaiks noslēdzās ar 2:1 par labu francūžiem.

Otrajā puslaikā Francija pamanījās izvirzīties vadībā ar 4:1, kad pa vārtiem guva Pols Pogbā un talantīgais Kilians Mbapē, tomēr 69.minūtē Mandzukičs pēc rupjas franču vārtsarga Igo Lorī kļūdas vienus vārtus atguva. Rezultāts pēc tam gan vairs nemainījās.

Salu tilta pārbūves darbu apjoms apsteidz plānoto darba apjomu – lai gan līgums paredz, ka būvdarbi jābeidz līdz 2020.gada beigām, būvnieks uzsver, ka lielāko daļu būvdarbu plānots pabeigt jau līdz šā gada beigām.

Uzņēmuma SIA ACB un Tilts būvdarbu operatīvais vadītājs Armands Sviķis teica, ka, ja vien laikapstākļi būs labvēlīgi, līdz oktobrim būs pabeigti jau 90% darbu, nākamajam gadam atstājot asfalta virskārtas ieklāšanu atsevišķos posmos un labiekārtošanas darbus. «Arī naudas plūsmu apgūstam ātrāk, nekā paredz grafiks, kas nozīmē, ka par līdzekļu pārdali būs jāvienojas ar domi,» sacīja A.Sviķis.

Salu tiltam pašlaik tiek īstenota pārbūves otrā kārta, kura paredz demontēt pārvada segumu, izbūvēt jaunas hidroizolācijas, nostiprināt un atjaunot laiduma konstrukciju betona virsmas, kā arī izbūvēt jaunas deformācijas šuves.

Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs atzina, ka paveiktajos darbos netrūkst arī nepilnības - neesot pareizi nostiprināti borti, kas nākotnē varot sadrupt daudz ātrāk, augsnei zaļajā zonā konstatēti dažādi piemaisījumi, kā stikls, akmeņi u.c. V.Reinbahs pauda bažas, ka lietus laikā tas ar laiku varētu veidot izskalojumus, bet sausā laikā radīt nevajadzīgus putekļus.

Gatavojoties Ziemassvētku eglīšu iegādei, šogad pircēji vairāk interesējoties par balteglēm, savukārt podiņu egles vairs neesot tik ļoti pieprasītas kā iepriekš, atzina Stādu audzētāju biedrības vadītājs un stādu audzētavas Dimzas līdzīpašnieks Andrejs Vītoliņš.

«Pasūtījumu apjoms pakāpeniski, bet lēnām aug. Par precīzākiem apjomiem pāragri runāt, bet skaidrs, ka šogad īpaša interese ir par balteglēm. Savukārt pēc eglītēm podiņos pieprasījums ir stabili zemā līmenī. Manā audzētavā pēc tām ir nedaudz vairāk pasūtījumu nekā pagājušajā gadā, tas gan nav rādītājs, bet kopumā podiņegles vairs nav tik populāras,» atzina A. Vītoliņš.

«Turklāt, ja baltegle ir veidota, tai konkurentu nav - smaržīga, mīkstām skujām, koša un nebirst. Tādēļ pēdējo divu gadu laikā vairāki lielie stādaudzētāji ir sākuši Ziemassvētku egļu jeb dažādu šķirņu baltegļu audzēšanu, vienlaikus testējot vēl dažādas šķirnes, jo gandrīz nekas no tā, kas populārs Eiropā, pie mums īsti labi neaug,» sacīja A. Vītoliņš.

Metrum, izmantojot uzņēmuma lidmašīnu un speciālo aerofotografēšanas aparatūru, ir veicis lidojumus virs Rīgas līča un Baltijas jūras piekrastes zonas Latvijas teritorijā, apzinot jūras krasta erozijas apjomus un apbūves attīstību 300 metru kāpu aizsargjoslā. Materiāli atklāj vietas piekrastē, kur atsevišķas būves atrodas jau gandrīz ūdenī un turpmākās vētrās var tikt pilnībā sagrautas.

Kā liecina Metrum sniegtā informācija medijiem, šo projektu Ls 58 253 apjomā ir finansējis Latvijas vides aizsardzības fonds piekrastes pašvaldību, vides aizsardzības speciālistu, izglītības un zinātniski pētnieciskām vajadzībām.

Projekta ietvaros ir iegūti piekrastes aerofoto attēli 500 km garumā 500 – 1000 metru platumā, sākot no Lietuvas līdz Igaunijas robežai. No aerofotogrāfijām ir izveidota piekrastes teritorijas ortofoto karte mērogā 1:2000 ar telpisko izšķirtspēju 20 cm dabā. "Mēroga un kvalitātes ziņā šie ir visprecīzākie līdz šim iegūtie kartogrāfiskie dati par Latvijas piekrastes teritoriju. Līdzšinējās ortofoto kartes bija mērogā 1:10000," informēja Metrum valdes loceklis Aivars Gontarevs.

Labi pazīstamajā parfimērijas uzņēmumā Dzintars ieplūdināts arī padomju režīma upura fabrikanta Antona Rimeika mūža darbs.

Kas cenšas, tas sasniedz — tik kodolīgi fabrikanta Antona Rimeika panākumus biznesā raksturoja dzejnieks Ēriks Ādamsons. Sākot no nekā, 11 gadu laikā Antons Rimeiks izveidoja ķīmisko, sveču un tūbiņu fabriku Inženieris–ķīmiķis Antons Rimeiks un ražoja populāro zobu pastu Mētra, sejas krēmu Rota, ziepes un sveces.

— Vienkāršu ļaužu japānietes pēc kāzām nokrāso zobus melnus, bet pie mums, paldies Dievam, par skaistiem arvien uzskatīti tikai tādi zobi, kas spoži viz kā perlamutrs. Tādēļ arī zobu kopjamie līdzekļi allaž mūsu zemē bijuši lielā godā un it sevišķi tagad, kad mūsu ķermenis kļuvis vārīgāks kā senos laikos un ēdieni tapuši izsmalcinātāki un reizē ar to arī kaitīgāki zobiem. Bet ilgus gadus mums nebija savas latvju zobu pastas un tikai 1929. gadā Armijas ekonomiskā veikala toreizējais priekšnieks pulkv. Alksnis ierosināja jauno inženieri ķīmiķi tādu radīt. Rimeiks, kas jau 1927. g. ar trim draugiem inženieriem pagatavoja kādu zobu krēmu un pēc tam sveces, ķērās pie darba un pusgada laikā, apkrāvies neskaitāmām pudelītēm un grāmatām un sēdēdams savā laboratorijā pie uguns kā kāds viduslaiku alķīmiķis, jauca krītu ar dziedniecības ziedēm, piparmētru un dažādām ēteriskām eļļām, līdz pagatavoja vajadzīgos paraugus, — raksta Ēriks Ādamsons 1938. gadā.

Plūdi Ogres upē laiku pa laikam ogrēniešiem liek pārdomāt pašu drošību, pašvaldības spēju rūpēties par šo drošību un lieku reizi pārbauda arī operatīvo dienestu gatavību ārkārtas situācijām. Kā uz visiem laikiem pasargāt Ogres lejteces iedzīvotājus no nepatīkamām situācijām, kad pie mājas palodzes klauvē ledi? To, sarunā ar pieredzējušu hidroenerģētiķi un upju «rakstura» pazinēju Hariju Jaunzemu no Ķeguma novada, skaidroja portāls www.daugavasbalss. Izrādās, risinājums šai problēmai noformulēts jau Rīgas HES nodošanas aktā. Tas ir salīdzinoši lēts, taču nepopulārs.

— Interneta vietnēs lasāmi satrauktu iedzīvotāji viedokļi par to, ka Ogres upē aizsprostam pie hidroelektrostacijas saliktas atpakaļ slūžas un pacelts ūdenslīmenis. Vai šāda rīcība, zinot, ka pavasarī atkal gaidāmi plūdi, ir pamatota?

— Ja upē ir aizsprosts, tad labāk, lai ledus izveidojas pie augstāka ūdenslīmeņa. Biezāks ūdens slānis neizsals cauri un, ja būs nepieciešams, plūdu laikā upē varēs nodrošināt pietiekamu ūdens caurplūdi. Ledus nav nosēdies uz upes gultnes un, operatīvi rīkojoties, cilvēkus var pasargāt.

Protams, ir dzirdēti arī viedokļi, ka dambi vajadzētu nojaukt pavisam. Mēs, cerot uz labāku iznākumu, jau daudz ko esam Latvijā nojaukuši un cerētā ieguvuma vietā ir tikai papildu problēmas. Līdzīgi būtu arī ar spēkstacijas dambi. Tā tomēr ir iespēja kaut nedaudz, tomēr ietekmēt upes plūdumu.

Pirms 38 gadiem Somijā savu aizsākumu guvušais uzņēmums nodarbojas ar būvju un infrastruktūru nosēšanās problēmu risināšanu vairāk nekā 50 valstīs, izmantojot nosēdušos ēku un grunts stabilizēšanai ģeopolimēra sveķus. Gadu desmitu laikā ir apturēta simtiem tūkstošiem ēku nosēšanās, un pirmie objekti nevainojami kalpo līdz pat šodienai, t.i., gandrīz 40 gadus.

URETEK ir izstrādājis pārdesmit ģeopolimēru maisījumus, kas ļauj piedāvāt ilglaicīgus risinājumus gan privātmājām un daudzdzīvokļu namiem, gan ražošanas uzņēmumiem un infrastruktūras objektiem. Kā liecina laboratorijās veikto izmēģinājumu rezultāti, ģeopolimēru kalpošanas laiks ir vismaz 100 gadi. URETEK materiāliem ir visi nepieciešamie vides un drošības sertifikāti, un uzņēmuma speciālistu darbam tiek dota divu gadu, bet materiāliem - 10 gadu garantija. URETEK Baltic darbojas Igaunijā jau divus gadus, un šajā laikā uzņēmums ir stabilizējis un pacēlis iepriekšējā līmenī jau pārsimts objektu - no privātmājām līdz pat tirdzniecības centriem un autoceļiem.