Šodien, 6.oktobrī, Food Union akcionārs Andrejs Beshmeļņickis parakstīja vienošanos par Premia Foods saldējuma un saldēto produktu biznesa iegādi. Darījuma mērķis ir būtiski paplašināt biznesu Baltijas valstīs un Krievijā un apvienot vadošos reģionālos saldējuma zīmolus Food Union grupā, skaidroja Food Union pārstāve Linda Mežgaile.

«Premia Foods komanda ir profesionāla un ar lielu pieredzi saldējuma ražošanā, kā arī Premia ir ļoti spēcīgs un vērtīgs Baltijas zīmols, kuru mēs turpināsim attīstīt,» uzsver Food Union akcionārs A. Beshmeļņickis.

AS Premia Foods ir publiska akciju sabiedrība, kas ir kotēta NASDAQ OMX Tallinas biržā. Darījumā tiek pārdoti divi no trim AS Premia Foods biznesa virzieniem (ieskaitot AB Premia KPC (Lietuva), AS Premia TKH (Igaunija), AS Premia FFL (Latvija) un OOO Hladokombinat No1 (Krievija)), kas kopā veido pusi no uzņēmuma apgrozījuma.

Darījuma apmērs ir 27,1 miljons eiro. Darījumu vēl jāapstiprina Premia Foods ārkārtas akcionāru pilnsapulcē, kas notiks trīs nedēļas pēc 6.oktobra, un Konkurences padomē Latvijā.

Otrdien Nasdaq Tallinn piemērojusi uzraudzības statusu uzņēmumam AS Premia Foods, liecina paziņojums biržā.

Uzraudzības statuss piemērots saistībā ar uzņēmuma pirmdienas paziņojumu, ka tas pārdod saldējuma un saldēto produktu biznesu Baltijā un Krievijā, jo tas rada izmaiņas akciju emitenta aktivitātēs un sarežģī kompānijas akciju novērtējumu līdz brīdim, kamēr tiek noslēgts darījums, skaidro birža.

Db.lv jau rakstīja, ka Food Union akcionārs Andrejs Beshmeļņickis parakstījis vienošanos par Premia Foods saldējuma un saldēto produktu biznesa iegādi. Darījuma mērķis ir būtiski paplašināt biznesu Baltijas valstīs un Krievijā un apvienot vadošos reģionālos saldējuma zīmolus Food Union grupā, skaidroja Food Union pārstāve Linda Mežgaile.

Saldēto un atdzesēto pārtikas produktu ražošanas un izplatīšanas grupas Premia Foods apgrozījums šā gada sešos mēnešos pieaudzis par 7%, informē Premia FFL valdes priekšsēdētājs Andis Kļaviņš.

Visstraujākais apgrozījuma pieaugums 17% apmērā ir sasniegts Latvijā. Latvijā neauditētais konsolidētais apgrozījums šā gada sešos mēnešos bija 7,1 miljons eiro (5 miljoni latu) pretstatā 6,1 miljonam eiro (4,3 miljoniem latu) pērn attiecīgajā periodā.

Visas grupas konsolidētais apgrozījums šā gada pirmajā pusē pieauga līdz 46 miljoniem eiro (32 miljoniem latu), salīdzinot ar 43,2 miljoniem eiro (30 miljoniem latu) pagājušā gada sešos mēnešos.

Otrajā ceturksnī procentuālā izteiksmē Latvijā grupa sasniedza straujāko apgrozījuma pieaugumu saldējuma segmentā. Šajā biznesa jomā Latvijā Premia Foods no aprīļa līdz jūnijam salīdzinājumā ar 2012.gada otro ceturksni palielināja apgrozījumu par 0,4 miljoniem eiro (0,28 miljoniem latu) jeb par 20%. Kopumā saldējuma segmentā Baltijas valstīs Premia Foods apgrozījums minētajā periodā pieauga par 1,2 miljoniem eiro (0,8 miljoniem latu) jeb par 16,6%.

Saldēto un atdzesēto pārtikas produktu ražošanas un izplatīšanas grupas Premia Foods valdes priekšsēdētājas amatā ievēlēta Katre Kovaska, kas līdz šim bija kompānijas valdes locekle un mārketinga direktore, liecina kompānijas paziņojums.

K. Kovaska dzimusi 1975.gadā, bet1998.gadā viņa pabeigusi Tartu universitāti un specializējusies mārketingā un ārējā tirdzniecībā. Kopš 2006.gada Kovaska ir saldējuma ražošanas uzņēmuma Tallinna Kulmhoone, kas ir Premia Foods grupā, valdes locekle, bet kopš 2009.gada – Premia Foods valdes locekle. Viņa darbojas arī grupas uzņēmuma AS Premia FFL padomē.

Arī turpmāk Premia Foods savā darbībā fokusēsies uz līderpozīcijas stiprināšanu Baltijas valstu saldējumu tirgos un rentabilitāti, liekot uzsvaru uz inovatīvu produktu attīstību, stāsta K. Kovaska.

Viņa atzina, ka Baltijas valstu saldējuma tirgos valda visnotaļ sīva sāncensība. Zināmus izaicinājumus kompānijai rada izejvielu cenu pieaugums un svārstības, kā arī konkurentu aktivitātes.

Igaunijas pārtikas ražotāja Premia Foods apgrozījums pirmajā ceturksnī palielinājies par 6,9% līdz 18,3 miljoniem eiro, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Tallinn biržā.

Apgrozījums audzis saldēto pārtikas produktu un zivju biznesa segmentos. Saldējuma segmentā apgrozījums saglabājās iepriekšējā gada līmenī – 0,1 miljona eiro apmērā. Kritumu piedzīvoja apgrozījums Latvijā, Lietuvā un Krievijā, savukārt Igaunijā tas palielinājās par 5%.

Apgrozījums saldēto produktu segmentā pieauga par 11%, bet saldēto zivju produkcijas segmentā – par 8%.

Kā norāda Premia Foods, lielākais apgrozījuma kāpums pirmajā ceturksnī bijis Latvijā – par 19,5%. Tam seko kāpums Igaunijā par 8,4% un Krievijā – par 7,3%.

Db.lv jau rakstīja, ka Premia Foods mērķis ir būt pirmajā trijniekā katrā valstī un katrā segmentā, kur šī uzņēmumu grupa darbojas

Saldēto un atdzesēto pārtikas produktu ražotājs un izplatītītājs Premia Foods ieguldījis 750 tūkstošus eiro Tallinas saldējuma rūpnīcas ražošanas iekārtu modernizācijā, liecina paziņojums NASDAQ OMX Tallinn.

Ieguldījums veikts jaunā saldējumu ražošanas iekārtā, kas iegādāta no Tetra Pak, plānojot palielināt ražošanas ātrumu par 50% stundā. Papildus tādējādi plānots samazināt darbaspēka un enerģijas izmaksas.

Tāpat Premia veikusi ieguldījumus zīmola Eriti Rammus konusu saldējumu iepakošanas iekārtā, kas, salīdzinot ar iepriekšējo, saldējumu var safasēt divreiz ātrāk. Tādējādi uzņēmums plāno palielināt ražošanas apjomus un audzēt šī saldējuma ražošanas efektivitāti.

Db.lv jau rakstīja, ka Premia Foods Latvijā plāno būtiski kāpināt saldējuma pārdošanas apjomus, sasniedzot vismaz 10 miljonus pārdoto vienību, kas būtu par 25% vairāk nekā pērn, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Konkurences padome (KP) nolēmusi atļaut Nordic Foods Holding OÜ un AS Premia KPC apvienošanos, informē KP.

Darījums tika atļauts, jo tā rezultātā konkurencei netiks nodarīts kaitējums.

Saskaņā ar uzņēmumu norādīto informāciju darījuma rezultātā Nordic Foods Holding OÜ iegūst 100% AB Premia KPC akciju no AS Premia Foods. Vienīgā joma, kurā vienlaikus darbojas abi apvienošanās dalībnieki, ir saldējuma ražošana un izplatīšana. Padziļināti izvērtējot tieši šo tirgu, KP secināja, ka konkrēto uzņēmumu apvienošanās konkurenci tajā būtiski nemazinās. Vērtējot apvienošanos, KP arī ņēma vērā, ka uzņēmumi, kas šajā tirgū darbojas, konkurē ne vien Latvijas, bet vismaz Baltijas mērogā.

KP lēmumā norāda, ka patērētājiem svarīgākie saldējuma izvēles kritēriji ir zīmols un garša, vienlaikus Latvijas patērētāji dod priekšroku Latvijā ražotam saldējumam. AS Rīgas piena kombināts, kur 96,16% akciju pieder Nordic Foods Holding OÜ, ražotie saldējumi ir starp Latvijā populārākajiem, kamēr AB Premia KPC grupas saldējuma zīmoli Latvijā nav tik populāri, tāpēc ir vieglāk aizstājami. Lēmumā KP norāda, ka Latvijas patērētājiem pastāv plašas iespējas iegādāties citu – gan Latvijas, gan ārzemju – ražotāju produkciju, turklāt teju visi mazumtirgotāji piedāvā arī savu pašzīmolu saldējumu.

Koncerna Food Union grupā ietilpstošais Igaunijas uzņēmums Premia šā gada maijā izveidojis un laidis pārdošanā zīmolu Saldējums, kas tiek reklamēts kā «saldējums Nr.1 Latvijā» un tiekot izpirkts rekordlielā ātrumā, aģentūru LETA informēja Premia saldējuma zīmolu vadītāja Katrīna Tamma.

Viņa atzina, ka jaunais saldējums tiek ražots Latvijā pēc tradicionāli iecienītā zīmola Karlsons receptes, kas atbilstoši pārdošanas apjomiem ir populārākais saldējums Latvijā.

«Receptūra ir tā pati kas Karlsonam, jo tam ir ļoti labi pārdošanas rādītāji. Tieši tāpēc Igaunijā radījām jauno zīmolu Saldējums, kas tiek pozicionēts kā «saldējums Nr.1 Latvijā»», atzina uzņēmēja.

Viņa arī sacīja, ka igauņi, sentimentālu jūtu vadīti, šo zīmolu jau ir novērtējuši kā vienu no labākajiem, līdz ar to pārdošanas rādītāji pārsniedzot visas prognozes.

«Lai gan jaunums pārdošanā ir pieejams tikai Igaunijā un nosaukums ir latviešu valodā, patiesībā vārdu «saldējums» zina visi igauņi. Cilvēki atceras vēl no padomju laikiem, ka labākais saldējums tika ražots Latvijā, un viņi joprojām par to runā. Tāpēc, ņemot vērā lokālo iedzīvotāju sentimentu, nosaukt jauno zīmolu par Saldējumu bija loģisks lēmums. Cilvēki ir pamanījuši jauno zīmolu, runā par to, kā iznākumā pārdošanas apjomi ir pārsnieguši visas mūsu gaidas,» sacīja Tamma.

Pēc krīzes, kad dominēja lētums, šovasar saldējuma ražotāji sola konkurēt premium segmentā.

Saldējuma tirgus pērn pieaudzis par 5 % un ražotāji sagaida kāpumu arī šogad. Tendences liecina, ka pircēji priekšroku dod saldējumam no piena un krējuma un šīm tendencēm seko arī aukstā našķa ražotāji.

Valstī lielākais saldējuma ražotājs – Food Union jau pērn savu zīmolu Ekselence un Pols saldējumus sāka ražot no piena un šogad arī Latvijā pirktākais saldējums Tio tiek ražots bez augu taukiem, kā galveno sastāvdaļu izmantojot pienu un krējumu. Pagaidām vēl tikai Karlsona ražošanā tiek izmantoti augu tauki, bet plānots no tiem atteikties.

Food Union saldējuma kategorijas attīstības direktors Dmitrijs Dokins to skaidro ar tirgū valdošo tendenci, pircējiem arvien vairāk izvēloties dabīgus produktus. Arī citi ražotāji novērojuši, ka arvien lielāku uzmanību cilvēki Latvijas veikalos pievērš produktu sastāvam - pircēji izvērtē, vai tie nesatur mākslīgas piedevas un vai to gatavošanā izmantoti kvalitatīvi un dabiski produkti. «Ja ekonomiskās krīzes laikā izvēli galvenokārt noteica produktu cena, tagad pircēji ir kļuvuši izglītotāki un daudz rūpīgāk izdara izvēli par labu vienam vai otram pārtikas produktam,» klāsta Druva Food sabiedrisko attiecību konsultante Ieva Jansone. Šo tendenci apstiprina arī Premia FFL valdes priekšsēdētājs Andis Kļaviņš, uzsverot, ka pircēji aizvien vairāk dod priekšroku produktiem, kas ir veselīgi un satur dabīgas izejvielas. No Premia Foods produktu klāsta vairāk nekā 80% ir krējuma saldējums un šosezon uzņēmums sāk piedāvāt saldējumu no biezpiena, kas esot viens no sarežģītākajiem produktiem, ko pārvērst saldējumā. Premia Foods šogad plāno nostiprināt savu pozīciju Latvijas saldējumu tirgū, sasniedzot vismaz 10 miljonus pārdoto vienību, kas būtu par 25% vairāk nekā pērn. Jāpiebilst, ka Premia Foods daļa saldējuma tirgū pērn bija 22%.

Lai paplašinātu produktu portfeli un sniegtu iespēju attīstīties vietējam uzņēmumam, saldumu ražotāja AS Laima tuvākajā laikā plāno pārcelt saldējuma ražošanu no Igaunijas uzņēmuma Premia Foods, kas atrodas Tallinā, uz SIA Rūjienas saldējums, informēja uzņēmuma pārstāve Rita Voronkova.

«Izveidots kopdarbības projekts, kas nozīmē, ka turpmāk Laimas saldējumu ražošana vietējam un eksporta tirgum tiek pārcelta uz Rūjienu. Tur tiks ražoti jau esošie zīmoli, kā arī veidotas jaunas saldējuma šķirnes. Tas ļaus attīstīt gan vietējo uzņēmumu, gan arī ar zemāku pašizmaksu ražot vietējo saldējumu no vietējā piena un krējuma,» sacīja Voronkova, gan neprecizējot plānotos ražošanas apjomus un izmaksas.

Viņa arī norādīja, ka Laimas mātesuzņēmums NP Foods turpmāk izplatīs gan Laimas saldējumus, gan arī Rūjienas saldējuma produkciju.

2011.gadā maija sākumā Igaunijas saldējuma, zivju un saldētu pārtikas produktu koncerns Premia Foods pēc Laimas pasūtījuma sāka ražot trīs veidu saldējumus ar Laimas zīmolu, projektā investējot 40 000 latu.

Konkurences padome (KP) nolēmusi atļaut Meridian Capital CIS Fund iegādāties SIA Rīgas piensaimnieks, informē KP.

Atļauja dota, jo apvienošanās neradīs kaitējumu konkurencei un ļaus attīstīt eksportspēju, kā arī palielināt svaigpiena iepirkumu Latvijā.

Kaimanu salās reģistrētā holdingkompānija Meridian Capital CIS Fund caur Kiprā reģistrētu holdingkopmāniju Shiner Macost Limited īsteno izšķirošu ietekmi Rīgas piena kombināts grupas uzņēmumos. Grupa ietver tādus uzņēmumus kā AS Rīgas piena kombināts, AS Valmieras piens un AS Premia FFL, kā arī Latvijas kaimiņvalstu piena pārstrādes uzņēmumus Nordic Foods Holding AS (Igaunija), AB Premia KP (Lietuva), Premia Tallina Külmhoone AS (Igaunija).

Savukārt SIA Rīgas piensaimnieks pieder Kaimanu salās reģistrētai kompānijai DCEMF Holdings Ltd.

Līdz ar Tallinna Kaubamaja finanšu rezultātu publiskošanu, trešdien ir sākusies Baltijas uzņēmumu otrā ceturkšņa darbības rezultātu paziņošana, norāda LHV bankas Latvijas pārstāvniecības vadītājs Māris Rambaks.

Igaunijas vadošais mazumtirdzniecības uzņēmuma apgrozījums otrajā ceturksnī sasniedzis 123.8 miljonus eiro, kas ir par 4,2% vairāk, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu. Tikmēr tīrā peļņa esot dubultojusies līdz 4,6 miljoniem eiro. Tiesa gan, tas galvenokārt skaidrojams ar dividenžu nodokli, kurš šogad tika iekļauts pirmā ceturkšņa rezultātos, uzsver M. Rambaks.

No 18 kompānijām, kurām seko LHV analītiķi, lielākie apgrozījuma pieaugumi otrajā ceturksnī tiek gaidīti no Siauliu Bankas - par 44,7%, City Service - par 17%, Grindeks - par 14,9%, Apranga - par 14,8%, Olympic Entertainment Group – par 14,4% un Olainfarm – par 10,6%.

Jauna komercķīla 1,001 miljona eiro vērtībā reģistrēta AS Premia FFL, liecina Lursoft dati.

Jāatzīmē, ka par labu Nordea Bank AB ir ieķīlāta visa komercķīlas devēja manta kā lietu kopība uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas. Pieejamā komercķīlas izziņā kā parādnieki ir norādīti divi uzņēmumi - Nordic Foods Holding OU un AS Premia Tallina Kulmhoone.

Pārtikas produktu vairumtigotājam un saldējumu ražotājam 2013. gadā izdevās samazināt zaudējumu apjomu, ja 2012. gadā tie bija 334,813 tūkstoši eiro, tad 2013. gadā tie saruka līdz 73,516 tūkstošiem eiro. Tāpat arī pozitīvas izmaiņas vērojamas uzņēmuma neto apgrozījuma rādītājā, pārskata gadā tas pieaudzis līdz 14,025 miljoniem eiro. Lai arī 2013. gads uzņēmumam bijis salīdzinoši veiksmīgs, rentabilitātes rādītājs joprojām saglabāja negatīvu iezīmi, -1,77.

Piena pārstrādes uzņēmums Food Union gadu pēc Krievijas noteiktā embargo piena produktu importam un pērn augustā uzsāktās atlaižu kampaņas piena produktiem līdz 30% apmērā pārdevis produkcijas rekordapjomu Latvijā – par 17 tūkstošiem tonnu jeb 48% vairāk piena produktu, salīdzinot ar gadu iepriekš, informē ražotājs.

Vislielākais pieaugums esot novērojams tradicionālajiem ikdienas piena produktiem – pienam, kefīram, skābajam krējumam, biezpienam, sviestam un svaigajam sieram, kuru pārdošanas rezultāti Latvijā teju dubultojušies.

«Pārdošanas apjoma rekords gadu pēc tam, kad ieviesām atlaides visai mūsu piena produkcijai, apliecina, ka esam spējuši daļēji pārvarēt embargo radīto ietekmi un pielāgoties jaunajai tirgus situācijai. Esam spējuši realizēt vietējā tirgū būtisku daļu mūsu zemnieku piegādātā piena, kuru vairs nevarējām pārstrādāt produktos Krievijas tirgum. Pircēju aktivitāte mums ir palīdzējusi saglabāt nemainīgu svaigpiena iepirkuma apjomu, vienu no visaugstākajām iepirkuma cenām valstī un regulāri norēķināties ar zemniekiem par pienu. Redzam, ka vietējais tirgus šajā gadā ir izaudzis, un tā ir laba ziņa visai nozarei,» skaidro Normunds Staņēvičs, AS Rīgas piena kombināts (Food Union grupa) valdes priekšsēdētājs.

Ceturtdien Baltic Market Awards ceremonijā tika paziņoti NASDAQ OMX Baltijas biržās kotētie uzņēmumi kategorijās par labākajām investoru attiecībām un apbalvots Baltijas biržu Gada biedrs.

Tallinna Vesi pirmo reizi Baltijas uzņēmumu konkurencē saņēma galveno balvu nominācijā Labākās investoru attiecības Baltijas valstīs.

Lietuvas telekomunikāciju kompānija Teo LT ierindojās 2.vietā nominācijā par labākajām investoru attiecībām Baltijas valstīs, savukārt uzņēmums Baltika ieguva 3.vietu. Šajā nominācijā labāko uzņēmumu pieciniekā ierindojās arī Grindeks un Nordecon.

«Baltijas biržās kotētos uzņēmumus ar labākajām investoru attiecībām mēs vērtējam atbilstoši starptautiskajiem standartiem. Labas korporatīvās pārvaldības principu ievērošana un stiprināšana, nodrošinot caurskatāmību un atklātību, ir svarīgākie instrumenti investoru attiecībās gan emitentu vidū gan kapitāla tirgum kopumā,» saka Arminta Saladžiene, NASDAQ OMX Baltijas tirgus vadītāja. «Gūstot uzticību investoru un tirgus dalībnieku vidū, uzņēmumam ir vieglāk papildus piesaistīt kapitālu attīstībai, apliecinot savu atpazīstamību un konkurētspēju. Visbeidzot, caurskatāma un godīga biznesa vide pozitīvi rezonēs arī Baltijas valstu ekonomikas attīstības un iedzīvotāju labklājības kontekstā.»

Pēc Krievijas paziņojuma par embargo lielākajai daļai no Eiropas Savienības importēto pārtikas produktu samazinās Baltijas biržās kotēto uzņēmumu akciju cenas - sarūk gan pārtikas ražotāju un lauksaimniecības uzņēmumu, gan arī citu uzņēmumu akciju cenas.

Krievijas noteiktajam embargo ir ļoti negatīva ietekme uz Baltijas akciju tirgu, gan vakar, gan šodien visā Baltijā diezgan pamatīgi krīt cenas, sacīja IPAS Finasta Asset Management vadītājs Andrejs Martinovs.

Viņš skaidroja, ka investori, saņemot informāciju par ierobežojumiem pārtikas importam Krievijā un zinot Baltijas ekonomikas un uzņēmumu saistību ar Krievijas tirgu, kļūst nervozi un mēģina pārdot akcijas. Pircēju, kas ir optimisti, patlaban ir salīdzinoši maz, tādējādi cenas krīt, turklāt diezgan pamatīgi. Šodien tirgū dominē pārdevēji. Visticamāk, akciju cenu kritums kādu laiku turpināsies, vērtēja Martinovs.

OMX Baltic Benchmark indeksa grozā no nākamā gada 2. janvāra tiks iekļautas Baltika un Pro Kapital Grupp akcijas, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Indeksā ietilpst arī Apranga, City Service, Grigiškės, Grindeks, Harju Elekter, Invalda, Klaipėdos nafta, LESTO, Lietuvos dujos, Linas Agro Group, Merko Ehitus, Olainfarm, Olympic Entertainment Group, Panevėžio statybos trestas, Pieno žvaigždės, Premia Foods, Rokiškio sūris, SAF Tehnika, Šiaulių bankas, Silvano Fashion Group, Snaigė, Tallink Grupp, Tallinna Kaubamaja, Tallinna Vesi, TEO LT, Ūkio bankas, Valmieras stikla šķiedras, Vilniaus baldai un Žemaitijos pienas akcijas.

Indeksa grozs tiek pārskatīts ik pusgadu, 1.janvārī un 1.jūlijā, lai nodrošinātu augstu ieguldīšanas iespēju un zemas darījumu izmaksas.

«Valdošajā koalīcijā, dalot ietekmīgus amatus, pārbīdes gan, visticamāk, būs. Tā kā pēc vēlēšanu vietu sadalījuma ievērojami ir pakāpusies Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), Vienotība koalīcijā vairs nebūs «vecākā un varenākā māsa» ar nospiedošu portfeļu daudzumu. Tādējādi ZZS varētu pretendēt uz Saeimas spīkera posteni, ko līdz šim ieņēma šajās vēlēšanās daudz svītrotā Solvita Āboltiņa,» viedoklī raksta Līva Melbārzde.

27 miljonus vērtā darījumā Food Union iegādājas Premia Foods.

Mēbeļu ražošanas SIA Anna Barons no nulles izveidojusi uzņēmumu, kas produktus realizē ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs, apgrozījumu palielinot 10 reižu.

Jauna ritošā sastāva iegāde atkarīga no 2015. gada valsts budžeta; mainīs infrastruktūras apmaksas kārtību un vilcienu grafikus.

Pārdaugavai piemīt īpašības, kas ļautu tai kļūt par pilsētnieku iecienītu atpūtas vietu.

Pieteikumi šīm un citām aktuālajām ziņām - raksta galerijā!

Šā gada 24.novembrī, laikrakstā Latvijas Avīze tika publicēts raksts Saldējums citā glazūrā, kura autore, atsaucoties uz anonīmiem zemnieku un bijušo darbinieku komentāriem, informē par izmaiņām Food Union iekšējā kultūrā pēc tam, kad investors Andrejs Beshmeļņickis iegādājās AS Rīgas piena kombināts 2011.gadā un 2012.gadā apvienoja ar AS Valmieras piens, radot Food Union grupu (Daļēji šis raksts tika pārpublicēts arī portālā Db.lv http://www.db.lv/razosana/partika/pec-nonaksanas-krievijas-investora-ipasuma-rpk-mainijusies-iekseja-kultura-423582.).

Vēlamies jūs informēt, ka rakstā paustie anonīmie viedokļi ir subjektīvi un selektīvi, un tādējādi rada nepatiesu iespaidu par latviešu diskrimināciju Food Union grupā. Food Union ir starptautisks uzņēmums, kuru veido profesionāla komanda ar plašu un daudzveidīgu pieredzi. Kritēriji darbinieku pieņemšanai Food Union grupā ir profesionalitāte, kompetence un atbilstība amatam, nevis piederība kādai noteiktai etniskai grupai. Par to raksta autore varēja pārliecināties, pārbaudot rakstā citēto anonīmo viedokļu patiesumu, kas netika izdarīts. Turpmāk tekstā piedāvājam izvērstāku informāciju par iekšējās kultūras maiņu Food Union grupā un diskriminācijas neesamību.

Aktivitāte Baltijas uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumu (M&A) tirgū 2014. gadā ievērojami pieaugusi. Raugoties uz šo gadu, prognozējams, ka galvenokārt ģeopolitiskās situācijas dēļ tirgus aktivitāte varētu kļūt rāmāka, liecina jaunākais Prudentia M&A Folio apskats.

Aizvadītajā gadā Baltijā kopumā tika veikti 163 uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumu, kas ir par 61% vairāk nekā gadu iepriekš. Baltijas reģiona aktivitātes izmaiņas seko globālajām tirgus iezīmēm, taču salīdzinoši mazā un atvērtā tirgus dēļ Baltijā izmaiņas ir krietni dinamiskākas.

Lai gan arī 2015. gada globālā M&A tirgus prognozes ir pozitīvas, uz Baltijas tirgus perspektīvu būtu jāraugās nedaudz piesardzīgāk. Pašreizējā ģeopolitiskā situācija aizvadītajā gadā darījumu aktivitāti vēl nav pilnvērtīgi ietekmējusi, līdz ar ko tās ietekmes lielumu varēsim novērot šogad.

Vairāki aizvadītajā gadā notikušie uzņēmumu apvienošanas darījumi norāda, ka investoru acīs Baltija aizvien bieži tiek uzskatīta par vienotu tirgu. Kā piemērus var minēt Premia Foods pievienošanu Food Union grupai, kā arī PZU trīs Baltijas apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēju iegādi.

Pirmdien lielāko kāpumu starp NASDAQ OMX Baltijas biržu Oficiālā saraksta akcijām piedzīvoja Latvijas telekomunikāciju aparatūras ražotāja SAF Tehnika akcijas cena, liecina biržu informācija.

Ar uzņēmuma akcijām tika veikts 31 darījums, kura laikā īpašniekus mainīja 14,2 tūkstoši akciju. Rezultātā akcijas cena pakāpās par 7,58% līdz 1,42 latiem.

Otrs lielākais kāpums bija Igaunijas apģērbu mazumtirgotāja Baltika akcijas cenai – tā pieauga par 4% līdz 0,64 latiem. Ar akcijām tika veikti 19 darījumi, kuru laikā īpašniekus mainīja vairāk nekā 20 tūkstoši vērtspapīru.

Savukārt trešo lielāku pieaugumu varēja vērot Igaunijas saldētās un atdzesētās pārtikas ražotājam Premia Foods, kurš pirmdien ziņoja par 750 tūkstošu eiro lielām investīcijām saldējuma ražošanas iekārtās. Uzņēmuma akcijas cena pieauga par 3,46% līdz 0,484 latiem. Tiesa gan, ar akcijām tika veikti tikai pieci darījumi.

Ceturtdienu Baltijas biržas aizvadīja dažādi, NASDAQ OMX Baltic Benchmark indeksam tomēr sekojot pasaules akciju tirgos valdošajām tendencēm un sarūkot par 1,05%.

Lejupslīdi piedzīvoja arī OMX Tallinn indekss – par 1,34% un OMX Vilnius – par 0,98%, savukārt kāpums bija vērojams OMX Riga indeksam – par 0,39%.

Baltijas Oficiālajā sarakstā kāpumu piedzīvoja vien triju kompāniju akcijas – Ventspils naftas – par 3%, Latvijas kuģniecības – par 2,13% un Premia Foods – par 0,14%.

Savukārt lielāko kritumu piedzīvoja Igaunijas kokapstrādes uzņēmuma Skano Group akcijas cena, samazinoties par 5,31% līdz 0,752 latiem.

Lielākais apgrozījums ceturtdien bija ar Tallink Grupp akcijām – 334,45 tūkstoši latu, mazumtirgotāja Apranga Group akcijām – 202,75 tūkstoši latu un Tallinas ūdensapgādes uzņēmuma Tallina Vesi akcijām – 196,8 tūkstoši latu.

Nākamo nedēļu Baltijas akciju tirgos varam sagaidīt ar iespējamu optimismu, jo vairāku uzņēmumu sagaidāmie pirmā ceturkšņa rezultāti iespējams varētu radīt investoros lielāku aktivitāti, paredz bankas Citadele brokeris Kaspars Kurmiņš.

Šajā nedēļā Baltijas akciju tirgos varēja vērot nelielu lejupslīdi, un nedēļa tika noslēgta ar Baltic Benchmark indeksa vērtības kritumu par 0,7%. Vislielāko kritumu šonedēļ piedzīvoja OMX Tallin indekss (-1,44%), kam sekoja OMX Vilnius (-1,54%) un OMX Riga (-0,09%) indeksi.

Tomēr atsevišķiem uzņēmumiem šonedēļ ir izdevies pozitīvi ietekmēt akciju tirgu. Igaunijas Premia Foods paziņoja, ka ieguldījis 750 tūkstošus eiro saldējuma ražotnes modernizācijā, kas ļaus palielināt ražošanas apjomus vasarā, un uzņēmuma akcijas vērtība Tallinas biržā šonedēļ auga par 4,48% līdz 0,68 eiro par akciju.

Piena pārstrādes uzņēmums Food Union sācis ražot dzeramo Lakto ar meža zemenēm 500g iepakojumā. Turpinot attīstīt kopējo Lakto zīmola ražošanas jaudu, Food Union šogad tajā ir investējis vairāk nekā 35 tūkstošus eiro.

Jaunais Lakto nesatur konservantus, cieti, sintētiskos aromatizētājus un krāsvielas, uzsver ražotājs.

Šogad Food Union ir investējis 38,5 tūkstošus eiro kopējā Lakto zīmola ražošanas jaudas nodrošināšanā. Rezultātā AS Valmieras piens ražotnē tika palielināta termostata kamera, kas nodrošina Lakto konsistenci. Kopumā Lakto zīmolam ir 13 produkti.

Food Union zīmols apvieno divus piena ražotājus - AS Rīgas piena kombināts un AS Valmieras piens, un lielāko saldējuma ražotāju Igaunijā – AS Premia Foods. Provizoriski Food Union apgrozījums 2014.gadā sasniegs 125 miljonus eiro. Uzņēmumā šobrīd strādā vairāk nekā 800 darbinieki, un tā ražotnes Latvijā iepērk pienu no teju 400 Latvijas zemnieku saimniecībām.

Piena nozares izaicinājumi – konsolidācija un ES un valsts atbalsts nākamajā plānošanas periodā.

Pienrūpnieki saredz - nozarē nākamajā plānošanas periodā lielāks atbalsts jāpiešķir pārstrādei, lai varētu veicināt nozares turpmāku attīstību. Savukārt piena ražotāju viedoklis – jāturpina atbalsts kooperācijai, īpaši mazo lauksaimnieku vidū.

Lielos apjomos pēc apvienošanās restrukturizāciju jau pabeidzis Food Union ietilpstošais a/s Rīgas piena kombināts un Valmieras piens. Food Union ģenerāldirektors un valdes priekšsēdētājs Sergejs Beshmeļņickis stāsta, ka restrukturizācijas rezultātā izdevies veikt ievērojamu izmaksu optimizāciju un loģistikas izdevumu ietaupījumus. Tāpat notikusi specializācija – šobrīd zīmola Valmieras piens sviests tiek ražots Rīgā, bet biezpiena ražošana pilnībā pārcelta uz Valmieru. Tieši Valmieras ražotnē paredzēts attīstīt un pilnveidot graudainā biezpiena ražošanu, pēc kura pieprasījums pasaulē palielinās.