Valdība jaunos kases aparātu noteikumus atbalstīja jau šā gada februārī, taču, ņemot vērā uzņēmēju aktīvos iebildumus, tika nolemts neskaidros jautājumus risināt pie sarunu galda. Tirgotāji un uzņēmēji apliecina – neviens neiebilst pret ēnu ekonomikas apkarošanu, taču noteikumu prasības nav saprotamas pat speciālistiem.
«Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ideja ir atbalstāma, nodokļi ir jāiekasē, bet tehniskais risinājums ir ārpus katras kritikas,» DB saka Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis. Sarunu dalībnieki DB stāsta, ka sarunas uz priekšu virzās ļoti lēni, jo VID pusē nav atbilstošu tehnisko speciālistu. Tiesa gan, pēc otrās tikšanās aprīļa beigās pusēm esot pārliecība, ka noteikumos būs grozījumi.
Turpina tikties
11. februārī valdības atbalstītie noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību paredz, ka tirgotājiem, kuru apgrozījums iepriekšējā gada laikā pārsniedz 200 tūkstošus eiro, no 2015.gada 1. jūlija būs jāizmanto hibrīda kases aparāti. Savukārt, ja gada apgrozījums pārsniedz 1,5 miljonus eiro, būs jāizmanto kases sistēma. Tirgotāji joprojām uzsver, ka šīs izmaiņas «sitīs» pa godīgajiem uzņēmējiem, nevis negodīgajiem darboņiem, kas kases aparātus neizmanto vispār, turklāt tas prasīs ievērojamus ieguldījumus gandrīz no visiem tirgotājiem. Ņemot vērā VID un nozares atšķirīgās aplēses par izmaksām, finanšu ministrs Andris Vilks aicināja diskusijas turpināt pie sarunu galda, bet vēlāk tika nolemts kopā ar nozares ekspertiem līdz šā gada 20.maijam sagatavot skaidrojošu materiālu par jauno noteikumu prasībām, lai tās visiem būtu skaidras un saprotamas.
VID DB norāda – gadījumā, ja ekspertu tikšanās laikā tiks identificētas problēmas ar jaunajām tehniskajām prasībām kases aparātiem un kases sistēmām, tiks izskatīta iespēja sagatavot minēto MK noteikumu grozījumus, lai problēmas novērstu. N.Krūzītis uzsver, ka noteikumi ir brāķis divu iemeslu dēļ. «Pirmkārt, daudzas prasības ir diezgan nesaprotamas, atsevišķas prasības pat nav izpildāmas vispār,» viņš norāda. Otrs jautājums ir konceptuāls – ja nav bijuši pārmetumi uzņēmumiem par kādiem pārkāpumiem, kāpēc jāiegulda lieli līdzekļi, lai izpildītu noteikumu prasības. Pēc tirgotāju aplēsēm lielajiem tirgotājiem ieguldījumi būs mērami vairākos simtos tūkstošos eiro.
Pretī cits līmenis
Daudzās nesaprotamās lietas deleģēts atrisināt Latvijas Kases aparātu un sistēmu apkalpojošo dienestu, tirgotāju un ražotāju asociācijai (LKASA). Tās prezidents, kases aparātu ražotāja CHD tehniskais direktors Ritvars Ziders DB stāsta, ka sarunās ar VID nozari pārstāv inženieri, elektronikas, IT speciālisti, savukārt VID darbiniekiem nav pietiekams tehnisko zināšanu līmenis. «Saruna nesanāk pietiekami tehniskā līmenī,» viņš saka, piebilstot, ka VID darbinieki neizprot, piemēram, kāda tipa atmiņas tiek izmantotas kases aparātos. «Man nav nekas pret VID darbiniekiem, bet viņiem nav tehnisko zināšanu par portiem, atmiņām, slēgumiem, nav nepieciešamās izglītības,» klāsta R. Ziders. Kā piemēru viņš min to, ka pastāv dažādi atmiņas tipi – ir atmiņa, kur datus iespējams ierakstīt vairākkārt, un ir atmiņa, kur datus iespējams ierakstīt tikai vienu reizi. Noteikumi paredz, ka visur jāizmanto vienreiz ierakstāmās atmiņas, arī datiem, kas atjaunojas visu laiku, vairākas reizes dienā.
«Tas ir kā spidometrs, kas visu laiku mainās. Piemēram, pēc pirmā čeka ir 100 eiro, pēc otrā – 150, pēc trešā 220 eiro,» skaidro R. Ziders.
Līdz šim bijušas divas tikšanās, taču būtisks progress neesot panākts. Tā kā VID pārstāvjiem nav pietiekamas izpratnes par elektroniku, nākas ilgi skaidrot pamatlietas, norāda R. Ziders. «Nevar teikt, ka sarunas būtu būtiski pavirzījušās uz priekšu, taču laiks iet strauji,» viņš saka.
Gaida grozījumus
Pasākumiem cīņā ar pelēko sektoru jābūt mērķtiecīgiem, efektīviem un jēgpilniem, savukārt šogad pieņemtie noteikumi par jaunām prasībām kases aparātiem un sistēmām atspoguļo pilnīgi pretējas darbības, uzņēmēju sašutumu skaidro Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) viceprezidente, Tirdzniecības padomes priekšsēdētāja Daina Pečate. Pēc viņas stāstītā, iepriekš VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone apliecinājusi, ka pieņemtajos noteikumos tiks veiktas izmaiņas, tiklīdz jauno prasību tehniskā specifikācija būs nepārprotama visām iesaistītajām un atbildīgajām pusēm.
Lai arī sākotnēji uzņēmēju vidū varēja nojaust šaubas par to, vai sarunas ar VID nebūs tikai formālas, pēc otrās tikšanās R. Ziders atzīst – pašlaik izskatās, ka visas puses ir pārliecinātas par to, ka noteikumos būs izmaiņas, piemēram, tiks precizēts, ko darīt ar jaunajiem kases aparātiem, kas pirkti pērn – vai arī tie būs derīgi tikai līdz 2015.gada jūlijam. Tāpat varētu precizēt noteikumu prasības mazajiem kases aparātiem. Kopīga valoda vēl jārod ar lielajiem tirgotājiem. N. Krūzītis atzīst – noteikumi ir jāpilda, bet, ja nekādi grozījumi netiks veikti, sekas grūti prognozēt. Tirgotāji noteikti publiskošot savus izdevumus, kas ietekmēs arī cenas.
«Nevar šaut ar lielgabalu pa zvirbuļiem,» saka N. Krūzītis. «Joprojām nav atbildes uz jautājumu, vai ar jaunajām prasībām tiks sasniegts to formālais mērķis – palielināt nodokļu ieņēmumus un beidzot noķert tos dažus aizdomās turamos, ar kuriem VID speciālistiem neizdodas ilgstoši tikt galā,» piebilst D. Pečate, vēršot uzmanību uz to, ka liela apmēra ēnu ekonomikas darboņi kases aparātus nelieto. Viņas ieskatā krāpniekus ir iespējams sodīt arī veiksmīgi realizējot jau esošos normatīvus, veicot tajos laikam atbilstošas korekcijas un nepakļaujot visus tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums un dažādu nozaru pakalpojumu sniedzējus, tostarp veselības iestādes un arī valsts uzņēmumus nelietderīgām investīcijām mūsu ekonomikai nesamērīgos apmēros. «Uzņēmēji vēlas, lai valsts iestāžu prasības būtu adekvātas un mērķtiecīgas, izstrādātie dokumenti kvalitatīvi un tiktu veikts arī izvērtējums par plānoto mērķu sasniegšanu,» saka D. Pečate.