Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Vācijas autoražotājs "Porsche" apsver iespēju iegādāties daļu grūtībās nonākušā bateriju un akumulatoru ražotāja "Varta", lai novērstu tā maksātnespēju un saglabātu "nozīmīgās tehnoloģijas Vācijā.

Kā pirmdien paziņoja luksusa automobiļu ražotājs, jau iepriekš ir interesējies par vairākuma iegūšana "Varta" elektromobilitātes atzarā, kas ražo litija jonu akumulatoru elementus.

Tomēr pēc tam, kad "Varta" svētdien paziņoja, ka meklē veidus parāda restrukturizācijai, lai "novērstu iespējamo maksātnespēju", "Porsche" paziņoja, ka apsver lielāku līdzdalību uzņēmumā.

"Mūsu saistību mērķis būtu saglabāt tādas nozīmīgas tehnoloģijas Vācijā," paziņoja "Porsche", piebilstot, ka "izpildoties noteiktiem apstākļiem" uzņēmums varētu piedalīties "Varta" finanšu reorganizācijā.

Sarunas turpinās, piebilsts Vācijas autoražotāja paziņojumā.

"Varta" atsevišķā paziņojumā norādīja, ka sarunās ar kreditoriem un iespējamiem investoriem, kuru vidū ir "Porsche" un citas puses, apsver dažādas restrukturizācijas iespējas.

Pēdējā laikā sabiedrībā ir aktualizējušās diskusijas un šaubas par elektrisko automobiļu nākotni. Vai nākotne patiešām ir elektriska un vai uzlādes infrastruktūra ir pietiekami laba, lai iegādātos elektroauto?

Šie un citi jautājumi tika aplūkoti Moller Baltic Import nesen rīkotajā vebinārā “Elektroauto uzlādes infrastruktūra Baltijas valstīs”.

Pāreja uz elektriskajiem transportlīdzekļiem Baltijā uzņem apgriezienus, sekojot pasaules tendencēm ilgtspējīgas mobilitātes jomā. Tomēr, lai gan Lietuvā, Latvijā un Igaunijā elektrisko transportlīdzekļu skaits strauji pieaug, šo transportlīdzekļu atbalstam nepieciešamā infrastruktūra ir tikusi kritizēta, jo elektroauto skaits ir pieaudzis straujāk, nekā publiskā uzlādes infrastruktūra. Autoražotāju un uzlādes infrastruktūras attīstītāju aktīvais darbs šo plaisu ir ievērojami mazinājis, padarot patērētājiem vieglāku izvēli par labu elektroauto iegādei.

Vācijas autobūves uzņēmums "Audi" otrdien paziņoja, ka Beļģijas elektrisko automobiļu ražotnes potenciālais pircējs atsaucis savus piedāvājumu, tādējādi zaudētas cerības, ka šī rūpnīca varētu tikt glābta no slēgšanas.

Oktobra izskaņā uzņēmums apstiprināja, ka nākamā gada februārī plāno pārtraukt "Q8 e-tron" modeļa ražošanu Vorstas rūpnīcā uz dienvidiem no Beļģijas galvaspilsētas, tāpēc šī ražotne varētu tikt slēgta.

"Potenciālais investors no komercauto sektora ir atsaucis savu interesi. Rūpnīcai vairs nav neviena potenciāla investora, tāpēc aktīvi investora meklējumi ir noslēgušies," otrdien norādīja "Audi".

Tādējādi šī kļūs par pirmo rūpnīcu, kuru Vācijas autobūves grupa "Volkswagen" slēgusi Eiropā pēdējo vairāku desmitgadu laikā.

"Audi" šajā rūpnīcā nodarbina aptuveni 3000 cilvēku.

Tikmēr pats "Volkswagen" pagājušajā mēnesī paziņoja par plāniem Vācijā slēgt vismaz trīs rūpnīcas un likvidēt desmitiem tūkstošu darbavietu.

Latvijā dibinātā fintech kompānija Eleving Group pērno gadu noslēgusi ar lieliskiem peļņas rādītājiem, un aiziešana no Ukrainas un Baltkrievijas tirgiem nav samazinājusi uzņēmuma izaugsmes tempus un pārstāvēto valstu sarakstu, tieši otrādi - grupa klātbūtni ārvalstu tirgos palielinājusi par četrām valstīm.

Kā krīzes un ekonomiskās vētras pārvar Eleving Group, intervijā Dienas Biznesam atklāj grupas izpilddirektors Modests Sudņus (Modestas Sudnius).

Pirms nedaudz vairāk kā gada intervijā ar jums Dienas Bizness rakstīja par Eleving Group kā vienu no straujāk augošajām Austrumeiropas kompānijām, kas darbojas 14 valstu tirgos un trīs kontinentos un kam galvenais birojs ir Rīgā. Kas šajā laikā ir mainījies, noticis? Turpināt augt tikpat strauji?

Neraugoties uz visiem pretvējiem, ko aizvadītajā gadā piedzīvoja globālā ekonomika, Eleving Group ir turpinājusi organisku izaugsmi ne tikai svarīgākajos biznesa rādītājos, bet arī produktu piedāvājumā un kvalitātē. Salīdzinot ar 2022. gadu, ir piedzīvots lēciens kā portfeļa izaugsmē, tā arī peļņas un rentabilitātes rādītājos. Sasniegtie rezultāti apliecina, ka ir ielikts labs pamats turpmākai attīstībai un Eleving Group šobrīd atrodas ļoti stabilā finanšu pozīcijā. Aizvadītajā gadā izjutām augstu inflāciju un samērā nelabvēlīgu procentu likmju vidi, kas ietekmēja patērētājus un uzņēmumus. Tādēļ vairāk nekā citos gados šajā laikā pievērsām pastiprinātu uzmanību portfeļa kvalitātes celšanai, procesu efektivizācijai, kā arī saistību struktūras un risku diversifikācijai. Tie bija galvenie pīlāri, uz kuriem balstījām savu stratēģiju, un skaitļi rāda, ka šāds lēmums ir bijis pareizs. Pērn sekmīgi emitējām obligācijas 50 milj. eiro apmērā, un esošajiem Latvijas obligāciju turētājiem tā bija iespēja apmainīt viņu rīcībā esošās nenodrošinātās obligācijas pret jaunajām nodrošinātajām, kas turklāt bija ar augstāku fiksēto kupona likmi un dzēšanas termiņu pēc pieciem gadiem. Šīs apmaiņas rezultātā mums izdevās refinansēt aptuveni pusi no Latvijas obligācijām, kurām dzēšanas termiņš būs jau šā gada 31. martā, tādējādi ievērojami uzlabojot Grupas parādu dzēšanas struktūru. Šobrīd mums nav neviena nozīmīga parāda, kas būtu jāatmaksā tuvākajā laikā.

Vācijas elektrisko automobiļu tirgus pieaugs krietni lēnākā tempā nekā prognozē valdība, liecina konsultāciju kompānijas "Deloitte" aplēses.

Tās norāda, ka līdz 2030.gadam uz Vācijas ceļiem būs vien 11,2 miljoni pilnībā elektrisku automobiļu, kas ir par 3,8 miljoniem spēkratu mazāk salīdzinājumā ar valdības noteikto 15 miljonu automašīnu mērķi.

Šobrīd sabrukusī Vācijas koalīcijas valdība 2021.gadā noteica mērķi Vācijai kļūt par elektriskās mobilitātes vadošo tirgu, paredzot, ka līdz 2030.gadam valstī būs vismaz 15 miljoni pilnībā elektrisku automobiļu, neietverot hibrīdautomašīnas.

Taču Vācijas valdības pēkšņais lēmums budžeta ierobežojumu dēļ 2023.gada decembrī atcelt elektroauto iegādēm paredzētās subsīdijas negatīvi ietekmējis šādu automobiļu tirdzniecību.

Federālās motorizēto transportlīdzekļu aģentūras KBA apkopotie dati liecina, ka Vācijā uz 1.oktobri reģistrēti gandrīz 1,6 miljoni elektrisko automobiļu.

Daudzu automobiļu īpašniekiem, kas nav izmantojuši sertificētu auto dīleru servisu pakalpojumus, ir priekšstats, ka remonts tur noteikti izmaksās dārgāk. Taču bieži vien tas ir tikai mīts.

Manā profesionālajā pieredzē bieži nākas saskarties ar situācijām, kad klienti, veicot pēcgarantijas remontu, sākotnēji vēršas tā sauktajā “pelēkajā servisā”, bet pēc tam pieprasa auto remonta tāmi arī no mums. Gala rezultāts viņiem bieži vien ir pārsteigums, jo autorizētā servisa piedāvātā summa izrādās zemāka. Tas ir īpaši raksturīgi sarežģītākiem remontdarbiem.

Jautāsiet – kā tas iespējams, ja autorizētajos servisos darba stundas izmaksas var būt divas vai pat trīs reizes augstākas nekā “pelēkajos servisos”?

Normstundas pret virsstundām

Atbilde ir vienkārša – “pelēkie servisi” piedāvājumā norāda remonta kopējo summu, bet autorizētie servisi veic remontu saskaņā ar ražotāja noteiktajām normstundām katram darbam. “Pelēkā servisa” mehāniķis savā aprēķinā vadās pēc pieredzes, aptuveni novērtējot, cik ilgs laiks būs nepieciešams remontdarbiem. Autorizētajā servisā šādi aprēķini nav nepieciešami, jo ražotājs jau ir noteicis precīzas normstundas.

2023.gadā Latvijā bija nodarbināti 884,2 tūkstoši jeb 64,2% iedzīvotāju¹ vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar 2022.gadu, pērn nodarbinātības līmenis palielinājies par 0,3 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits samazinājies par 2,0 tūkstošiem.

Lielākais nodarbināto skaita samazinājums bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta nozarē; valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomā, kā arī apstrādes rūpniecībā.

2023.gada 4. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 877,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 13,2 tūkstošiem mazāk nekā 3. ceturksnī. Nodarbinātības līmenis bija 64,0%, kas ir 0,7 procentpunktiem zemāks nekā 3. ceturksnī.

Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 2023.gadā bija 5,7 tūkstoši (4. ceturksnī - 6,3 tūkstoši). Turpmāk tekstā informācija tiks atspoguļota par personām vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem.

Pērn Latvijā lietoto vieglo pasažieru automobiļu reģistrāciju skaits ir krities par 2,6%, salīdzinot ar 2022.gada rādītājiem, informē Auto asociācija.

Savukārt pirktākais zīmols lietotu auto tirgū saglabājās BMW, otrajā pozīcijā atstājot "Volvo", bet trešajā - "Volkswagen" markas automašīnas.

2023.gadā kopā importētas 43 203 vieglās pasažieru automašīnas, to apjomam samazinoties līdz 2013.gada līmenim. "Pērnā gada dati skaidrojami ar straujo cenu kāpumu, ko izraisīja jaunu automašīnu deficīts, to ražošanas problēmas, kā arī būtisks ražošanas materiālu cenu kāpums. Toties pirktāko zīmolu lietotu auto tirgū topa augšgala pozīcijas saglabāja BMW ar 7581 reģistrētiem automobiļiem, otro pozīciju ieņēma "Volvo" ar 6781 spēkratiem, savukārt topu noslēdza "Volkswagen" ar 5398 reģistrētām automašīnām," skaidro Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

SIXT franšīzes turētājs Baltijas valstīs (SIA Transporent) iegādājas Veho Group piederošo Veho Rent Oy Ab. Veho Rent šobrīd darbojas kā neatkarīgs SIXT franšīzes ņēmējs Somijā, savukārt SIA Transporent darbojas kā neatkarīgs SIXT franšīzes ņēmējs visās Baltijas valstīs.

Līdz ar šo darījumu tiek nodrošināta SIXT zīmola nomas piedāvājumu nepārtrauktība, tostarp turpmāka attīstība Somijā sadarbībā ar SIA Transporent.

“Esam priecīgi paziņot par veiksmīgu Veho Rent Oy Ab iegādi, kas atspoguļo mūsu apņemšanos stratēģiski attīstīties Somijā. SIA Transporent, kopš 2010. gada darbojoties kā neatkarīgs SIXT franšīzes partneris, spējis konsolidēto apgrozījumu palielināt līdz 63 miljoniem eiro, bet autoparks pieaudzis līdz vairāk nekā 7000 transportlīdzekļu. Mēs esam pārliecināti, ka saglabāsim stabilu SIXT zīmola klātbūtnes izaugsmi Somijas tirgū, izmantojot abu organizāciju stiprās puses, lai veicinātu inovācijas un uzlabotu vispārējo klientu pieredzi,” norāda SIA Transporent valdes priekšsēdētājs Arnis Jaudzems.

Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģiona "Top500" lielāko un pelnošāko uzņēmumu reitingā šogad iekļuvuši 35 uzņēmumi no Baltijas valstīm - pieci no Latvijas, deviņi no Igaunijas un 21 uzņēmums no Lietuvas, liecina ikgadējais globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" pētījums par ekonomisko situāciju CAE reģionā.

Latvija CAE uzņēmumu "Top500" reitingā tajā pārstāvēto uzņēmumu skaita ziņā gan Baltijas, gan CAE mērogā šogad ieņem pēdējo vietu.

No Latvijas uzņēmumiem CAE uzņēmumu "Top500" visaugstāko pozīciju - 151. reitinga vietu ieņem AS "Latvenergo". Uzņēmums, salīdzinot ar situāciju gadu iepriekš, reitingā pakāpies par 16 pozīcijām un uzrādījis apgrozījuma kāpumu 10% un pelņas kāpumu 91% apmērā. Reitingā iekļauti arī SIA "Rimi Latvia" (300. reitinga pozīcija), SIA "Maxima Latvija" (302.), AS "Elko Grupa" (311.) un SIA "Orlen Latvija" (425.).

Šo piecu Latvijas uzņēmumu apgrozījums 2023.gadā bija 6,072 miljardi eiro, bet peļņa - 452,12 miljoni eiro. Tāpat tie pērn nodarbināja kopumā 13 189 darbinieku, kas ir apmēram 1,5% no visa darbaspēka Latvijā.

Pēdējos gados visā Eiropā novērojams diezgan straujš elektroauto popularitātes pieaugums. To veicina dažādu Eiropas Savienības (ES) valstu īstenotās atbalsta programmas. Piemēram, Eiropā kopumā aizvadītajā gadā jaunu elektrisko automašīnu skaita pieaugums salīdzinājumā ar 2022. gadu sasniedza gandrīz 20%.

Arī Latvijā, pateicoties dažādiem atbalsta pasākumiem jaunu elektroauto iegādei iedzīvotājiem, e-auto pieprasījums šajā laikā ir krietni pieaudzis.

Turpretī, ja runājam par uzņēmējiem, ilgu laiku viņiem nekāda ievērības cienīga atbalsta mehānisma nebija. Tikai pērnā gada maijā valdība apstiprināja grozījumus ES Atveseļošanas fonda atbalsta programmā energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai un elektroauto iegādei. Šis solis beidzot deva iespēju arī uzņēmējiem pretendēt uz atbalstu elektroauto iegādei. Savukārt šī gada 11. jūnijā tika izsludināta jau 7. atlases kārta finanšu attīstības institūcijas ALTUM sniegtajam atbalstam līdz 5000 vai 10 000 eiro apjomā programmas „Elektroauto iegādes garantija ar kapitāla atlaidi” ietvaros.

Par krīzi Latvijas drukāto mediju tirgū, tās cēloņiem un sagaidāmajām negatīvajām sekām valstiskā līmenī Guntars Gūte sarunājas ar nupat slēgtā reģionālā laikraksta Ludzas Zeme izdevēju un galveno redaktori Laimu Linužu.

Latvijas drukāto mediju tirgū nupat, 28. jūnijā, iezīmējās vēl viena, atļaušos teikt, skumja diena – savu uzticamo lasītāju rokās pēdējo reizi nonāca viens no Latgales zināmākajiem un ilggadīgajiem laikrakstiem Ludzas Zeme (LZ). Cik ilgi jūs bijāt saistīta ar laikrakstu?

Ludzas Zemē sāku strādāt 18 gadu vecumā uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas un bez pārtraukuma tur nostrādāju septiņus gadus. Pēc tam kādu brīdi dzīvoju Rīgā un strādāju Latvijas Avīzē, bet pēc tam pavērās iespēja kļūt par LZ īpašnieci un atgriezos Ludzā – šos pēdējos desmit gadus esmu bijusi gan LZ īpašniece, gan galvenā redaktore, gan uzņēmuma vadītāja. Mans vīrs Dāgs LZ pildīja gan žurnālista, gan redaktora, gan šofera, gan mājaslapas un sociālo tīklu redaktora, dažreiz maketētāja pienākumus, gan birojā pieņēma reklāmas un sludinājumus. Kādā brīdī lūdzu vīram nākt palīgā strādāt avīzē, jo bija tik grūti strādāt, ka gribējās visu pamest, līdz ar to vīra atnākšana uz LZ savā ziņā bija glābiņš. Jāatzīst, LZ pastāvēšanu būtībā nodrošināja tas, ka bija cilvēki, kuri ar pienākuma apziņu katrs darīja teju piecu cilvēku darbu. Mēs visu šo laiku vilkām šo smago nastu.

Reģistrēto elektrisko automobiļu skaits Norvēģijā pirmo reizi pārsniedzis ar benzīndzinējiem aprīkotu transportlīdzekļu skaitu, liecina publicētā valsts automašīnu tirgu uzraugošās grupas OFV informācija.

No Norvēģijā privātīpašumā reģistrētajiem 2,8 miljoniem automobiļu 754 303 ir pilnībā elektriski, salīdzinot ar 753 905 automašīnām, kas aprīkotas ar benzīndzinējiem, norāda OFV.

Tikmēr visvairāk valstī joprojām ir ar dīzeļdzinējiem aprīkoti automobiļi, to skaitam esot teju vienam miljonam, taču to tirdzniecības apjoms strauji samazinās.

Jau ziņots, ka šī gada augustā 94,3% no Norvēģijā reģistrētajiem jaunajiem automobiļiem bijušas elektriskās automašīnas, kas ir jauns pasaules rekords.

Norvēģija piedāvā ievērojamas nodokļu atlaides, tādējādi elektriskajiem automobiļiem nodrošinot konkurētspējīgu cenu.

Tikmēr citviet Eiropā augstās cenas un nepietiekama infrastruktūra kavējusi elektrisko automobiļu pārdošanu, taču palielinājusies hibrīdautomašīnu tirdzniecība.

Ķīnas lielākais elektrisko automobiļu ražošanas uzņēmums BYD vienojies par viena miljarda ASV dolāru (924 miljoni eiro) vērtas rūpnīcas būvēšanu Turcijā.

Jaunajā rūpnīcā varēs saražot līdz 150 000 automobiļu gadā, vēsta Turcijas valsts ziņu aģentūra "Anadolu".

Gaidāms, ka rūpnīcā tiks radīti ap 5000 jaunu darbavietu un ražošana tajā tiks sākta 2026.gada nogalē.

Rūpnīcu paredzēts būvēt Manisas provincē, valsts rietumos.

Vienošanos par rūpnīcas būvniecību puses parakstīja pasākumā Stambulā, kuru apmeklēja Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans un BYD vadītājs Vans Čuaņfu.

Pagājušajā nedēļā Eiropas Komisija noteica papildu tarifus Ķīnas elektromobiļu importam, kas nozīmē, ka BYD ražotajiem spēkratiem, tos importējot no Ķīnas, papildu 10% muitas nodevai jāmaksā arī 17,4% tarifs.

Turcija ir daļa no Eiropas Savienības Muitas savienības, kas nozīmē, ka valstī ražoto transportlīdzekļu eksportu uz bloku var neaplikt ar papildu tarifu.

Møller Baltic Import (MBI), Volkswagen automobiļu importētājs Baltijā un Audi automobiļu importētājs Latvijā un Lietuvā, informē, ka šā gada 16. augustā darba attiecības noslēgusi izpilddirektore Ilze Grase-Ķibilde.

Jauns izpilddirektors tiks izraudzīts tuvāko mēnešu laikā. Līdz tam MBI turpinās savu darbību Møller Baltic Import valdes priekšsēdētāja Tūres Nilsena Brēna (Tore Nilsen Breen) vadībā.

Ilze Grase-Ķibilde pārcelsies uz Vāciju, lai turpinātu karjeru pie viena no pasaules vadošajiem automobiļu ražotājiem. Sīkāka informācija par viņas amatu tiks publiskota drīzumā.

“Gatavojoties uzsākt šo aizraujošo jauno karjeras posmu, es ar milzīgu pateicību atskatos uz savu darbu Møller Baltic Import. Pēdējā desmitgade sniegusi ievērojamu pieredzi, kas bija piepildīta ar izaugsmi, izaicinājumiem un nenovērtējamām mācībām. Esmu ļoti pateicīga savai uzticīgajai komandai par smago darbu, atbalstu un kopīgo apņemšanos sasniegt ambiciozus mērķus. Kopā mēs esam veidojuši vidi, kurā uzticēšanās un sadarbība ir bijusi mūsu panākumu pamatā, ļaujot mums gūt nozīmīgus panākumus,” saka Ilze Grase-Ķibilde. “Man ir bijis gods strādāt kopā ar tik talantīgiem cilvēkiem, kuri pastāvīgi pārvar inovāciju un veiktspējas robežas.”

Vācijas autobūves uzņēmums "Audi" nākamā gada februāra beigās plāno pārtraukt elektrisko automobiļu ražošanu rūpnīcā netālu no Briseles, otrdien paziņoja autoražotājs un arodbiedrības pārstāvji.

Vācijas autobūves koncernā "Volkswagen" ietilpstošais "Audi" par ieceri pārtraukt "Q8 e-tron" modeļa ražošanu Vorstas rūpnīcā uz dienvidiem no Beļģijas galvaspilsētas paziņoja jau gada sākumā, neminot konkrētu datumu.

"Audi" Beļģijas struktūrvienība apstiprinājusi, ka no 2025.gada 28.februāra valstī vairs netiks ražots šis modelis, tāpēc šī rūpnīca tiks slēgta, paziņoja valsts arodbiedrība CNE.

Tādējādi šī kļūs par pirmo rūpnīcu, kuru "Volkswagen" grupa slēgusi Eiropā pēdējo vairāku desmitgadu laikā.

"Audi" šajā rūpnīcā nodarbina aptuveni 3000 cilvēku.

Tikmēr pats "Volkswagen" šonedēļ paziņoja par plāniem Vācijā slēgt vismaz trīs rūpnīcas un likvidēt desmitiem tūkstošu darbavietu.

Vācijas autobūves uzņēmums "Mercedes-Benz" pirmdien valstī atklāja rūpnīcu elektrisko automobiļu akumulatoru pārstrādei, tādējādi cenšoties veicināt šīs nozares ilgtspējību.

Rūpnīca Kupenheimā, Vācijas dienvidrietumos, gadā spēs pārstrādāt 2500 tonnas materiāla, ko pēc tam varēs izmantot aptuveni 50 000 elektroauto akumulatoru ražošanā.

"Mercedes-Benz" vadītājs Ola Kelleniuss norāda, ka šī rūpnīca veicinās izejmateriālu ilgtspējību, un Vācijas kanclers Olafs Šolcs, kurš apmeklēja rūpnīcas atklāšanas pasākumu, sacīja, ka pārstrāde elektrisko automobiļu akumulatoru ražošanā ir ārkārtīgi svarīga.

Eiropas Savienība noteikusi mērķi līdz 2035.gadam pakāpeniski pārtraukt jaunu ar iekšdedzes dzinējiem aprīkotu automobiļu tirdzniecību, tāpēc aizvien vairāk tiek uzmanība pievērsta elektrisko automašīnu akumulatoru ražošanai un pārstrādei bloka valstīs.

Autoražotāji "Stellantis" un BMW ASV atsauc aptuveni 725 000 automobiļu, ņemot vērā problēmas ar gaisa spilveniem, liecina ASV Ceļu satiksmes drošības pārvaldes (NHTSA) trešdien publiskotie dokumenti.

Francijas un ASV autobūves uzņēmums "Stellantis" norāda, ka drošības jostas sprādzes sensors var būt nepareizi savienots, tādējādi neļaujot priekšējiem gaisa spilveniem atbilstoši darboties.

Šī problēma ietekmē aptuveni 330 000 automobiļu, tostarp atsevišķus "Alfa Romeo", "Jeep" un "Fiat" modeļus, kas ražoti no 2017.gada līdz 2024.gadam.

Tikmēr Vācijas BMW vēstī, ka atsauc aptuveni 394 000 automobiļu, kas ražoti no 2006.gada līdz 2011.gadam un aprīkoti ar defektīviem gaisa spilveniem, ko ražojis Japānas uzņēmums "Takata".

"Takata" kopš 2013.gada tika ierauts vērienīgā starptautiskā skandālā saistībā ar defektīviem gaisa spilvenu piepūšanas mehānismiem, kas var izraisīt gaisa spilvenu piepūšanos ar pārmērīgi lielu spēku, tādējādi tam pārsprāgstot un automašīnā izraisot iespējamu nāvējošu atlūzu izplatīšanos.

Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.-2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējums" ar priekšlikumiem īstenot papildus pasākumus, lai sasniegtu plānā izvirzīto mērķi - samazināt ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) smagi ievainoto un bojāgājušo personu skaitu 2027.gadā par 35%, salīdzinot ar 2020.gadu.

Papildu steidzami veicamie un ilgtermiņa pasākumi izstrādāti, balstoties uz pētījumu datiem un diskusijām ar nozares ekspertiem. Tāpat uz Saeimas otro lasījumu ir sagatavoti satiksmes ministra priekšlikumi Ceļu satiksmes likuma grozījumiem.

Ar Eiropas Komisijas piešķirto tehniskā atbalsta instrumenta finansējumu pēc Satiksmes ministrijas pasūtījuma SIA "Ernst & Young Baltics" ir veicis pētījumu "Ceļu satiksmes drošības uzlabošana mazaizsargātiem satiksmes dalībniekiem Latvijā", kurā ietverti priekšlikumi papildu pasākumiem, lai sasniegtu plānā izvirzīto mērķi. Pētījumā analizēta situācija Latvijā, aplūkota citu valstu pieredze, izvērtējot drošas satiksmes pamata elementus: ceļus, ātrumu, transportlīdzekļus, satiksmes dalībniekus un aprūpi pēc negadījumiem. Pētījuma autori ir identificējuši virkni pasākumu, kuru ieviešana veicinātu situācijas uzlabošanu, kas ir iekļauti informatīvajā ziņojumā.

Uzņēmējiem, kas ieved un pārdod videi kaitīgas preces vai preces dažādu veidu iepakojumos, tiek piemērots dabas resursu nodoklis. Lai saņemtu atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa, nodrošinātu atkritumu savākšanu, šķirošanu, otrreizēju pārstrādi un utilizāciju, Latvijā darbojas ražotāju atbildības sistēmas jeb RAS.

Būtībā RAS ir pasākumu kopums, ar kuru preces ražotājam un importētājam ir pienākums nodrošināt tirgū laistās preces un to iepakojuma atkritumu efektīvu apsaimniekošanu. Ja tu ieved valstī elektriskās iekārtas, piemēram, ledusskapjus vai veļas mazgājamās mašīnas, tad jānodrošina, ka tiek savākts un pārstrādāts gan šo iekārtu kartona, putuplasta un plastmasas iesaiņojums, kā arī pēc kalpošanas termiņa beigām savāktas un pārstrādātas arī pašas iekārtas. Kā jau redzams no šī piemēra, atkritumu apsaimniekošanas pasākumu kopums ietver attiecīgā veida atkritumu dalīto savākšanu, šķirošanu, pārstrādi un reģenerāciju, lai sasniegtu normatīvajos aktos par iepakojumu un atkritumu apsaimniekošanu noteiktos mērķus. Ja tas viss tiek paveikts saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto, tad preces ražotājs vai importētājs tiek atbrīvots no dabas resursu nodokļa nomaksas.

Šī gada pirmajā pusgadā par 27% pieaudzis privātpersonām izsniegto kredītu skaits, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn.

Tajā pašā laikā kopējā izsniegtā summa augusi vien par nepilniem 5%. Lielākais noslēgto līguma skaita pieaugums bijis mājokļu kredītam, kredītkaršu kredītam un studējošā kredītam, liecina "Kredītinformācijas Biroja" (KIB) apkopotā informācija par Finanšu nozares asociācijas biedriem, kuri iesniedz datus KIB.

2024.gada pirmajos sešos mēnešos kredītiestādes noslēgušas teju 80 tūkstošus kredītlīgumu, un tas ir augstākais skaits pēdējo 5 gadu laikā attiecīgajā laika periodā. Salīdzinoši 2023.gada pirmajā pusgadā iedzīvotāji noslēdza nepilnus 63 tūkstošus, bet vēl gadu iepriekš - nepilnus 60 tūkstošus līgumu.

Par ceturto daļu audzis arī aizņēmēju skaits (25%), ja pērn pirmajā pusgadā tas sasniedza nepilnus 60 tūkstošus, tad šogad klientu skaits palielinājies virs 74 tūkstošiem.

Zaļā reforma radīs desmitiem miljardu eiro lielus zaudējumus mežsaimniecībai un valsts bagātībai.

Pēdējā laikā Latvijā, neņemot vērā ievērojamo kopējo meža platību pieaugumu, ir raksturīga izteikta tendence strauji palielināt mežu platības, kurās tiek aizliegta mežsaimnieciskā darbība. 2021. gadā 107,9 tūkstošu hektāru lielās meža platībās bija pilnībā aizliegta mežsaimnieciskā darbība, bet 2022. gadā – jau 143,1 tūkstoša hektāru lielā platībā.

Šogad 5. martā Rīgā notika otrie vērienīgākie protesti pēc 2023. gada 24. aprīļa skolotāju streika gājiena. Latvijas mežsaimnieki protestēja pret valdības iecerēm liegt saimniecisko darbību simtos tūkstošu hektāru lielās meža platībās. Turklāt šie aizliegumi iecerēti bez jebkādām ieplānotām kompensācijām mežu īpašniekiem un nozarē nodarbinātajiem. Marta beigās tikai nedaudzi mediji un visai pieklusinātos toņos atainoja viena no Latvijas ietekmīgākajiem eksportējošajiem uzņēmumiem AS Latvijas finieris padomes priekšsēdētāja Ulda Biķa viedokli par centieniem izmantot valsts rīcībā esošos instrumentus, lai Latvijā iznīcinātu mežsaimniecību un kokrūpniecību gan kā saimniecības, gan kā eksporta nozari.

“Novaturas”, kas ietver arī Latvijas uzņēmumu “Novatours”, 2024. gada trešajā ceturksnī guvis ieņēmumus 61,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 3,6% mazāk nekā 2023. gada attiecīgajā periodā.

Uzņēmuma EBITDA (peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas) bija negatīva un bija 2,6 miljoni eiro, savukārt tīrie zaudējumi bija 2,9 miljoni eiro. Tomēr negatīvos ceturkšņa rezultātus mazināja ienesīgais septembris.

“Trešajā ceturksnī joprojām jutām iepriekš minēto iemeslu negatīvo ietekmi, proti, ceļojumu pārpalikumu un aso cenu konkurenci tirgū, īpaši ceļojumiem uz Turciju un Grieķijas salām. Lai nodrošinātu klientu apmierinātību un saglabātu viņu uzticību pat pārprodukcijas apstākļos, esam veikuši diezgan mērenu optimizāciju. Turklāt ceļojumu programmas optimizācijas iespējas bija ierobežotas arī mūsu saistību ar aviokompānijām dēļ. Tomēr, izmantojot mūsu plašo galamērķu klāstu, mēs spējām mazināt ceturkšņa zaudējumus un septembrī gūt peļņu. Ņemot vērā tūrisma tirgus dinamiku šogad, to vērtējam pozitīvi,” stāsta “Novaturas” grupas vadītājs Kristijons Kaikaris (Kristijonas Kaikaris).

Pēdējos gados jaunas akciju sabiedrības tiek reģistrētas aizvien mazāk. Ja vēl 2018. gadā reģistrētas 52 akciju sabiedrības, tad turpmākajos gados to skaits ievērojami sarucis. Pērn bijušas vien 14 jaunas akciju sabiedrības, liecina Lursoft IT pētījums.

Aizvadītā gada 1. jūlijā spēkā stājās grozījumi Komerclikumā, kas cita starpā nosaka akciju sabiedrībām pienākumu atklāt savus akcionārus. Informāciju par akcionāriem akciju sabiedrībām jāatklāj līdz š.g. 30. septembrim. Gadījumos, kad minētā prasība netiks izpildīta, akciju sabiedrībai var tikt piemērota vienkāršotā likvidācija.

Pētījuma dati liecina, ka vairāk nekā trešdaļa no visām akciju sabiedrībām (37,6%) reģistrētas vēl pirms 2000. gada un akciju sabiedrību vidējais vecums jau pārsniedz 18 gadus. “Lursoft IT” dati rāda, ka šobrīd Latvijā reģistrētas 899 akciju sabiedrības, taču, neskatoties uz to, ka līdz 30. septembrim, kad jābūt atklātai akcionāru informācijai, atlikuši vairs mazāk nekā trīs mēneši, to izdarījuši vien 35%.