Lielbritānijas premjera Deivida Kamerona lēmums par Eiropas Savienības (ES) referenduma sarīkošanu līdz 2017. gadam ir nozīmīgs notikums, taču Eiropā nevalda milzīga vēlme izklāt britiem sarkano paklāju, atzina Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docents, ārpolitikas eksperts Toms Rostoks.
Sarunā ar Latvijas Radio viņš norādīja, ka britu premjera lēmums ir diezgan riskants, jo viņš vēlas pārskatīt Lielbritānijas attiecības ar ES un tad sarīkot referendumu par pārskatīto darījumu. «Ko darīt tad, ja neviens ar viņu šādu darījumu nevēlas slēgt? Reakcija uz D. Kamerona runu citās valstīs ir bijusi diezgan skeptiska un piezemēta. Nav tā, ka būtu milzīga gatavība izklāt Lielbritānijai sarkano paklāju un iesaistīties sarunās par visiem Apvienoto Karalisti interesējošiem jautājumiem,» sacīja T. Rostoks.
Politologs arī norādīja, ka britu premjers savā runā pieskāries atsevišķām, vispārīgām ES problēmām, taču pagaidām vēl nav zināms, kas būtu tie konkrētie jautājumi, kuri līdz šim vēl nav formulēti.
Ārpolitikas eksperts atzina, ka Lielbritānija ir diezgan vientuļa savos centienos pārskatīt attiecības ar ES. «Manuprāt nav pamata bažām, ka tagad arī citas valstis, kā Dānija vai Zviedrija, arī mēģinās darīt kaut ko līdzīgu. Haoss būtu, ja puse ES valsu vēlētos mainīt savas attiecības ar Briseli,» sacīja T. Rostoks.
Viņš arī akcentēja, ka faktiski D. Kamerona teiktais ir vairāk Lielbritānijas iekšpolitikas atspulgs. Apvienotajā Karalistē pieaug nacionāli noskaņotas partijas – Britu Neatkarības partija ietekme un D. Kamerona vadītajiem konservatīvajiem jāpārņem vadība pār šo procesu.
Db.lv jau vēstīja, ka britu premjers trešdien apsolīja sarīkot referendumu par Apvienotās Karalistes izstāšanos vai palikšanu ES, ja Konservatīvo partija uzvarēs nākamajās vēlēšanās. Paredzēts, ka referendums par Lielbritānijas dalību ES tiks sarīkots pēc 2015. gadā notiekošajām parlamenta vēlēšanām, bet ne vēlāk kā līdz 2017. gadam.