Tuvojoties vasaras gaidītākajiem svētkiem Jāņiem, Lursoft tradicionāli, kā ik katru gadu, apkopojis datus par to, cik aktīvi Līgas un Jāņi Latvijā iesaistās uzņēmējdarbībā, un cik bieži vārdi, kas mums saistās ar Jāņiem, tiek izmantoti uzņēmumu un organizāciju nosaukumos.

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, nedēļas nogalē vārda dienu svinēs 10 587 Līgas un 58 469 Jāņi. Lursoft apkopotā informācija liecina, ka patlaban 8 497 Jāņiem pieder kapitāldaļas 11 130 uzņēmumos, un 7 134 stiprā dzimuma pārstāvji ar šādu vārdu ir amatpersonas 9 763 uzņēmumu valdēs.

Savukārt 699 Līgas ir īpašnieces 795 uzņēmumiem un 619 23.jūnija vārda dienas gaviļnieces ieņem amatus 702 uzņēmumos.

Apkopojot datus redzams, ka no vārdiem, kas latviešiem saistās ar Jāņiem, visbiežāk nosaukumos tiek izmantots vārds «Ozols», kas pieminēts 352 uzņēmumu un organizāciju nosaukumos, taču popularitātes ziņā daudz neatpaliek arī vārds «Ozoliņš» (reģistrēti 233 uzņēmumi un organizācijas, kuru nosaukumos ir iekļauts šāds vārds). Retāk uzņēmēji un organizāciju dibinātāji izvēlas nosaukumos ietvert vārdus «Vainags», «Ugunskurs», «Siers».

Pēdējos piecos gados (2011. – 2015.) Līgas un Jāņi apdrošināšanas atlīdzībās par CSNg nodarītajiem zaudējumiem, tajā skaitā braucot meklēt papardes ziedu, saņēmuši 3,04 miljonus eiro.

Lauvas tiesa, jeb gandrīz 89% atlīdzības izmaksātas Jāņiem, kas skaidrojams ar to, ka uz Līgu vārda reģistrēts mazāk transportlīdzekļu, informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšēdētājs Jānis Abāšins.

Vislielākais Jāņiem izmaksāto atlīdzību īpatsvars bijis 2014.gadā (0,66 milj. EUR), bet Līgām – pērn (0,08 milj. EUR).

Jāatzīmē, ka atlīdzību apjomi, kas izmaksāti Jāņiem un Līgām, pēdējos gados ir pieauguši. Tā Līgas pērn atlīdzībās saņēmušas gandrīz divkārt vairāk, bet Jāņi – par aptuveni 20% vairāk nekā pirms pieciem gadiem, informē J.Abāšins. Viņš piebilst, ka šoreiz tas gan nav saistīts ar maģisko spēku, ko sevī iemieso abi vārdi, bet kopējo tendenci OCTA apdrošināšanas nozarē, kas rāda, ka atlīdzību īpatsvars pēdējo piecu gadu laikā pieaudzis par aptuveni 30%.

Uzņēmumi, kuru vadības groži ir Jāņu rokās, pērn uzrādījuši izcilu apgrozījumu, novērojis Lursoft.

Uzņēmumu, kuru amatpersona ir Jānis, vidējais apgrozījums 2012. gadā bijis 549,514 tūkst. Ls, kas ir divas reizes vairāk nekā valstī kopumā vidēji uz vienu uzņēmumu. Savukārt vidējais apgrozījums kompānijām, kuras vada Līga – 139,019 tūkst. Ls.

Noskaidrots, ka Jāņu vadītajiem uzņēmumiem arī izdevies strādāt ar lielāku peļņu – pērn vidējā peļņa Jāņu vadītajiem uzņēmumiem bijusi 25,463 tūkst. Ls, tomēr Līgu vadīto uzņēmumu vidējais rādītājs bija zaudējumi 12,646 tūkst. Ls apmērā.

Līdzīgi kā ar Jāņu vadītajiem uzņēmumiem, arī Jāņiem piederošie uzņēmumi aizvadītajā gadā uzrādījuši labākus finanšu rādītājus nekā Līgām piederošie.

Augstā debess, kāda bēdu ieleja! Aizvadītajās dienās un nedēļās mediju ziņās Latgale iekļuvusi tikai un vienīgi ar negatīviem notikumiem.

Noris Krievijas un Baltkrievijas «militāri teatrālo» mācību Zapad aktīvā fāze. Nokrišņu daudzums, lauksaimniekiem lietavu nodarītie zaudējumi un to kompensēšana, kā arī ūdens izmērcētā ceļu infrastruktūra. Tie ir galvenie ziņu bloki, no kuriem pašlaik būvēts Latgales tēls masu medijos. Pašķirstot ziņu aģentūras LETA aizvadīto dienu ziņas, kur minēta Latgale, paveras drūmākā aina arī bez abām piesauktajām aktualitātēm. Policija Kārsavā uziet marihuānas audzētavu, iztiesā lietu par 200 tūkst. latu izzagšanu no Preiļu slimnīcas, policija pieķērusi 12 dzērājšoferus – no tiem sešus Latgalē. Briesmu stāstu ēdienkartes desertā tiek piedāvāta ziņa par to, ka pēc alkohola lietošanas slimnīcā nogādāts bērns. Tādu ainu rāda prese, tomēr skaidrs, ka pamatā Latgalei pašlaik galīgi neiet: pirmkārt, ar meteoroloģiskajiem apstākļiem un, otrkārt, ar sabiedriskajām attiecībām to plašākā izpratnē. Tā ir tikai pavirši sameistarota Latgales «fasāde», jo reģiona saturs ir krasi atšķirīgs, vērtīgs un īpašs.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Turpinot izmeklēšanu tā sauktajā Bunkus slepkavības lietā, Valsts policija 9. augustā Rīgā aizturējusi vēl vienu personu.

Ņemot vērā, ka izmeklēšanā aizvien notiek aktīvs darbs, Valsts policija aizvien atturas no plašākiem komentāriem, tostarp par aizturēto personu un izmeklēšanas niansēm.

Vienlaikus Valsts policija aizvien aicina arī tās personas, kuras šīs lietas izmeklēšanas saistībā nav sniegušas visu tām zināmo informāciju, vai personas, kuras var vēl ko liecināt, pieteikties pašām labprātīgi un sadarboties ar policiju un negaidīt, kad šajā lietā kriminālpolicija pieklauvēs pie jūsu durvīm. Valsts policija garantē anonimitāti.

Maijā tika vēstīts, ka Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1. nodaļas četrus gadus veiktā izmeklēšana tā sauktajā Bunkus slepkavības lietā vainagojusies panākumiem - ir gan noskaidrota noziegumā faktiski visu iesaistīto personu ķēde sākot no pasūtītāja līdz organizētājam un izpildītājam, gan šodien rūpīgi plānotas operācijas laikā aizturētas vairākas personas, tostarp izpildītājs un pasūtītājs.

Londonas policija izplatījusi brīdinājumu par Londonas olimpisko un Paraolimpisko spēļu biļešu pirkšanas vietnēm, kuras, iespējams, ir krāpnieciskas un cilvēki, kuri iegādājušies biļetes konkrētajās interneta vietnēs, tās var nesaņemt.

Ja cilvēki iegādājušies biļetes kādā no zemāk minētajām kompānijas EUROTEAM interneta vietnēm, nekavējoties nepieciešams sazināties ar kompāniju, no kuras sākotnēji biļetes tika pirktas un kontaktēties ar maksājuma servisa nodrošinātāju.

Iespējams, krāpnieciskas kompānijas EUROTEAM biļešu vietnes:

euroteam.net

tixnet.com

olympicticket.info

euroteam.info

euroteamtickets.com

2012tickets.org

londonsummergames.net

londonsummergames.org

euroteam.travel

worldticketservice.net

Metropolitēna policijas pārstāvis Niks Daunings (Nick Downing) aicina ikvienu pārliecināties, vai Olimpisko spēļu biļetes nav iegādātas kādā no šīm vietnēm. Viņš izsaka pamatotas bažas, ka tie, kuri biļetes iegādājušies šajās vietnēs, tās nesaņems.

Žurnālists Leonīds Jākobsons uzskata, ka cilvēki, kuri vakar viņam uzbruka, vēlas apturēt viņa profesionālo darbību.

Mērķis bijis vai nu viņu iebiedēt, vai nogalināt, kolēģiem Latvijas Radio 4 ar īsziņu palīdzību teicis žurnālists.

Jākobsons patlaban no Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ir pārvests uz Stomatoloģisko institūtu. Viņš fiziski nespējot parunāt, bet uz īsziņām varot atbildēt. Žurnālists atzina, ka vakar zaudējis daudz asiņu, uz sejas viņam esot aptuveni astoņus centimetrus gara rēta. «Knapi paliku dzīvs,» rakstījis žurnālists.

Vaicāts, vai policija atradīs vainīgos, Jākobsons kolēģiem rakstījis, ka policija turpinot cīņu ar viņu. Četri policisti par viņu slimnīcā smējušies un ņirgājušies, viņi esot skatījušies filmas, kā arī runājuši, cik labs mērs ir Nils Ušakovs (SC).

Pēdējās nedēļās kārtējo reizi aktivizējusies diskusija par pārtikas cenām veikalos un mazumtirdzniecības uzcenojumu ražotāju piegādātajām precēm. Stāsts nav jauns – tas ilgst jau vairāk nekā 15 gadus, un šo gadu laikā ir tikai augusi mazumtirgotāju tirgus vara – spēja ietekmēt ražotājus un uzspiest tiem mazumtirgotājiem izdevīgus noteikumus.

Kamēr publiski no mazumtirgotāju puses tiek manevrēts ar taktiku labākā aizsardzība ir uzbrukums, neviens no iesaistītajiem nav balts un pūkains un taisnība ir kaut kur pa vidu, īstenībā šai spēlei ir skaidri noteikumi un visiem zināms arbitrs. Pēdējo 15 gadu laikā ir izstrādāta un pieņemta virkne likumdošanas iniciatīvu, lai normatīvi regulētu noteikumus darījumos starp ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju, ar pēdējo likumdošanas iniciatīvu šajā pārtikas piegādes ķēdē iekļaujot arī lauksaimnieku, lai veicinātu godīgas uzņēmējdarbības praksi visos pārtikas piegādes ķēdes posmos. Normatīvi izstrādāti, lai skaidri visiem pateiktu, ka spēcīgākais spēlētājs ir pārtikas (un arī nepārtikas) preču iepircējs - mazumtirgotājs, pret kuru jāaizstāv lauksaimnieks un pārtikas preču ražotājs. Līdz ar to nevajadzētu ļauties mazumtirgotāju publiskajai retorikai par ražotāju veikto cenu palielinājumu, jo likumdevējs skaidri noteicis, ka atbildība par gala cenu jāuzņemas mazumtirgotājam. Pēdējā desmitgadē nav notikusi šo normu piemērošana no uzrauga, kas attiecīgi spārno mazumtirgotāju. Kamēr sabiedrisko pakalpojumu cenas ierobežo SPRK, komercbankas uzrauga Latvijas Banka, zāļu maksimālie uzcenojumi ir noteikti ar MK noteikumiem, mazumtirgotājus jau kopš 2008. gada uzrauga Konkurences padome (KP).

Gads pēc lielākā krāpšanas mēģinājuma Latvijas vēsturē: policijas izmeklēšanai a/s Olainfarm lietā iespaidīgi rezultāti, vēsta laikraksts Diena.

Pirms nedaudz vairāk kā gada, 2021. gada 30. aprīlī, Valsts policija uzsāka izmeklēšanu lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau ir iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, iespējams, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, lielākā a/s Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča mēģināja par vairāk nekā 40 miljoniem eiro izkrāpt SIA Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi Čehijas čaulas kompānijai Black Duck Invest a.s. Gadu pēc notikušā Diena uzrunāja Valsts policiju, aicinot izklāstīt, kā šajā laikā ir veicies ar izmeklēšanu. Jāteic, ka atšķirībā no citām reizēm, kad ar sarežģītu noziegumu atklāšanu policijai tik raiti un veiksmīgi nav gājis, šoreiz policijai ir, ar ko palielīties, un izmeklēšanas rezultāti solās būt iespaidīgi. Turklāt krāpšanas stāstā arvien spilgtāk iezīmējas arī vairākas citas personas, kuras krāpšanā tieši nepiedalījās, bet bijušas ieinteresētas, lai Olainfarm nelikumīgā pārņemšana būtu izdevusies.

Agrā piektdienas rītā piejūras kūrortā Kambrilsā, kas atrodas 120 kilometrus uz dienvidiem no Barselonas, "domājamu teroristu" automašīna ietriekusies cilvēku pūlī, ievainojot septiņus cilvēkus.

Pēc tam policija uzbrucējus nošāvusi.

Pieci no ievainotajiem nogādāti slimnīcā, un divi no viņiem ir smagā stāvoklī, bet viens - kritiskā, ziņo ātrās palīdzības dienests.

Starp cietušajiem ir arī viens policists.

Uzbrukums Kambrilsā notika vairākas stundas pēc terorakta Barselonā, kur ceturtdienas vakarā tika nogalināti 13 cilvēki, bet aptuveni 100 guvuši ievainojumus.

Policija ziņo, ka automašīnā "Audi A3", kas Kambrilsā ietriecās cilvēkos jūras krasta promenādē, atradās pieci iespējamie teroristi, kurus policija nošāva.

Spāņu mediji ziņo, ka uzbrukumā izmantotā automašīna apgāzusies, un, tikko tajā esošie cilvēki no tās izkļuvuši, policija atklājusi uguni.

Restorānu tīkls «Vairāk saules» kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) plāno aicināt iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (V) izvērtēt policijas darbu izmeklēšanas gaitā par iejaukšanos uzņēmuma kases aparātu sistēmā, aģentūrai LETA atklāja «Vairāk saules» pārstāve Laura Minskere.

Viņa sacīja, ka lēmums par vēršanos pie ministra pieņemts, ņemot vērā, ka operatīvo dienestu darbība ir viņa kompetencē, un pašlaik policija vilcinot izmeklēšanas gaitu. Minskere atzīmēja, ka iepriekš Kozlovskis paudis ieinteresētību, lai izmeklēšanā pret «Vairāk saules» tiktu iespējami ātrāk rasts risinājums, tomēr pašreizējā situācija, pēc viņas teiktā, liecina par pretējo.

Uzņēmuma pārstāve skaidroja, ka restorānu tīkls aicinājis policiju pēc iespējas ātrāk veikt viņu rīcībā esošo «Vairāk saules» kases aparātu ekspertīzi, lai noteiktu, vai ir notikusi iejaukšanās to programmatūrā. Viņa sacīja, ka, ja tam tiktu piesaistīti Valsts ieņēmumu dienesta (VID) eksperti, tad to būtu iespējams veikt 24 stundu laikā, turklāt VID piedāvājis sniegt palīdzību šajā jautājumā un vērsās policijā, lai noskaidrotu lietas apstākļus. Tāpat restorānu tīkla kases aparātu apkalpojošais uzņēmums policijai sniedza konsultācijas par to darbību.

Valsts policija, izmeklējot restorānu tīkla «Vairāk saules» krimināllietu, guvusi apstiprinājumu, ka šajā uzņēmumā darbiniekiem maksātas «aplokšņu» algas, apliecināja Valsts policijas Rīgas reģiona kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Sozinovs.

Policija izmeklēšanā guvusi apstiprinājumu, ka «kases sistēmas (uzņēmuma) darbībās ir notikusi iejaukšanās, kā arī ir veikta kases sistēmā reģistrēto datu izmainīšana un dzēšana. Tāpat gūts apstiprinājums, ka daudziem uzņēmuma darbiniekiem ir maksāta alga skaidrā naudā,» norādīja Sozinovs.

Viedoklis: Krāpniecība ar kases aparātiem un algām nav notikusi

Ņemot vērā, ka izmeklēšana ir apjomīga un policija iegulda lielas pūles pierādījumu vākšanā, tad patlaban netiek atklāts, cik ilgi noziedzīgā shēma izmantota. «Policija veica 35 kratīšanas un izņēmusi lielu daudzumu dokumentu, datoru cietos diskus un cita veida pierādījumus, kuru analizēšana ir ļoti apjomīgs process, taču darām visu iespējamo, lai izmeklēšanu pabeigtu pēc iespējas ātrāk,» piebilda Sozinovs.

Labie laikapstākļi maijā veicinājuši alus noietu un daži alus ražotāji jau raizējas, ka alus uz Jāņiem var pietrūkt.

Ja marts pēc akcīzes palielināšanas, aukstā laika dēļ un pieaugušo komunālo rēķinu dēļ izskatījās ļoti drūms, tad pusgada rezultāti būs optimistiskāki, tieši pateicoties maija mēnesim, skaidro alus darītavas Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis.

Lielākajai daļai mazo alus darītavu jūnijā un, iespējams, uz Jāņiem alus var pietrūkt, jo jaudas ir ierobežotas un mazās alus darītavas jau tā strādā uz pilnu jaudu, viņš piebilda. Valmiermuižas alus restorānus pilnībā nodrošinās ar savu produkciju, taču var gadīties, ka kādam veikalam alus var pietrūkt. Taču tad tirdzniecības vietām tiek skaidrota situācija un izskan aicinājums to izprast.

Šosejas A7 posmu no Iecavas līdz Bauskai, kam pēc pērn atjaunotās virsmas šopavasar jāuzklāj horizontālais marķējums, ceļu būves uzņēmums SIA «Lemminkainen Latvija» sola pabeigt līdz Jāņiem, informē reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Marķējums jeb baltās sadalošās joslu līnijas bija vienīgais darbs, kas ģenerāluzņēmējam šajā projektā bija palicis nepadarīts, Bauskas Dzīvei apstiprinājis firmas tehniskais direktors Andris Velmunsks: «Lai to uzklātu, ceļam bija jābūt sausam, taču, kaut arī rudens bija silts, tas tomēr bija visai lietains, tāpēc ar pasūtītāju vienojāmies līnijas uzlikt pavasarī.»

Tumšais ceļš bez līnijām bija slikti saredzams, tāpēc rudens vakaros šoferiem dzīvās satiksmes posmā bija apgrūtināta braukšana. Tika uzklāta pagaidu viduslīnija, kas tagad jau padzisusi. Posma no Iecavas līdz Zorģiem būvnieki marķējumu bija paguvuši salikt.

Ceļu policijas rosība gadumijā parādījusi, ka ar esošajiem resursiem iespējams strādāt efektīvāk un redzamāk, uzskata raidījuma Zebra veidotājs Pauls Timrots.

To apliecinot veiktā aptauja, kurā piedalījās vairāk nekā 1000 iedzīvotāju. Analizējot aptaujas rezultātus, secināts - lielākā daļa respondentu 31.decembrī, 1. un 2. janvārī redzējuši vismaz vienu vai divas ceļu policijas ekipāžas. Neliela daļa pat trīs, četras un vairāk. Tikai 28,4% respondentu gadumijā nav redzējuši nevienu ceļu policistu. Salīdzinot ar 2012. un 2013.gada Jāņiem, vērojama pozitīva tendence - toreiz nevienu ceļu policijas ekipāžu nebija redzējuši vairāk nekā puse aptaujas dalībnieku.

Aptaujātie norādījuši, ka svētku brīvdienās ceļu policija apturējusi 14% no kopējā respondentu skaita, kas ir divreiz vairāk nekā pērnā gada vasaras saulgriežos. Salīdzinājumā ar iepriekš veiktajām aptaujām šie rādītāji uzlabojušies (2013.gadā - 6,5%, 2012.gadā - 3,9%).

Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Transportlīdzekļu un to vadītāju reģistra datiem patlaban vadītāju apliecības ir 32081 Jānim un 4788 Līgām.

Tieši pirms vasaras saulgriežiem apkopotā informācija vēsta, ka arī šo vārdu īpašnieki ir pamanījušies «nopelnīt» pārkāpumu uzskaites punktus – gandrīz seši tūkstoši (5928) Jāņu un 337 Līgas par likuma pārkāpumiem kopā «nopelnījuši» 6265 pārkāpumu uzskaites punktus.

Lielākai daļai svētku gaviļnieku ir 1-4 punkti, tomēr likumsargu īpašu vērību izpelnījušies 14 Jāņi, kuri katrs jau uzkrājuši 16 punktus un viņiem ir atņemtas tiesības vadīt transportlīdzekli. Salīdzinot ar Jāņiem, Līgas ir prātīgākas braucējas – maksimālais punktu skaits kādai no Līgām ir sasniedzis desmit.

Gandrīz divu mēnešu laikā, no 21. jūnija, iedzīvotāji policijas interaktīvajā «točku» kartē izdarījuši 1007 atzīmes par dažādām nelegālo akcizēto preču tirdzniecības vietām, informē policija.

Visvairāk atzīmes izdarītas Rīgas reģionā (606), savukārt, no pārējiem reģioniem visaktīvākie bijuši Latgales (122 atzīmes) un Zemgales (110 atzīmes) iedzīvotāji. Kurzemē un Vidzemē cilvēki informāciju par nelegālām akcizēto preču tirdzniecības vietām snieguši attiecīgi 89 un 80 reizes.

Policija atgādina, ka šie skaitļi nav pielīdzināmi nelegālo tirdzniecības vietu skaitam, jo nereti vairāki cilvēki atzīmējuši vienu un to pašu vietu, tāpat ir gadījumi, kad pēc policijas pārbaudēm sniegtā informācija neapstiprinās.

Policija arī norāda, ka lielākajā daļā atzīmēto vietu policija jau strādājusi vairākkārt un tās bijušas zināmas, taču vērtīga ir iedzīvotāju sniegtā detalizētā informācija par konkrēto vietu darbību.

Igaunija nolēmusi valsts iestādēm nodot 75 elektroautomašīnas, tajā skaitā 19 automašīnas tiks arī valsts policijai neoperatīvu uzdevumu pildīšanai. Savukārt Latvijas policija pašlaik par elektroauto nedomā.

«Elektroauto plānots izmantot neoperatīvu uzdevumu izpildīšanai, jo ziemas laikā tās izmantot patruļmašīnu lomā ir neefektīvi,» medijam Postimees sacīja Igaunijas policijas pārstāvji.

«Tajā pašā laikā mēs uzskatām, ka, pateicoties elektroautomašīnām, policija varēs strādāt elastīgāk,» norādīja policija. Igaunijas policijas elektroautomobiļu izmantošana būšot atkarīga no daudziem faktoriem – tehniskajiem rādītajiem, infrastruktūras, un no tā kādiem uzdevumiem tos paredzēts lietot. Igaunijas policija elektroauto varētu saņemt līdz vasaras sākumam.

Kā Db.lv pastāstīja Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Lita Juberte, tad pašlaik šāda ideja neesot aktuāla, tomēr, lūkojoties nākotnē, netiek izslēgts, ka arī Latvijas policija kādreiz varētu izmantot elektroauto. Viņa arī norādīja, ka policija nesen saņēmusi jaunas automašīnas.

Valsts policija jau iepriekš informējusi sabiedrību par krāpniecības veidiem, kas notikuši interneta vidē. Likumsargi atkāroti aicina iedzīvotājiem būt uzmanīgiem un kritiski izvērtēt interneta vidē pieejamo informāciju un riskus, kas saistīti ar savu personīgo datu, tostarp kredītkaršu datu, sniegšanu trešajām personām, informē Valsts policija.

Pēdējā laikā novēroti divi jauni krāpšanas veidi – neeksistējoša kompensācija internetkrāpnieku upuriem un viltus loterija.

Valsts policija saņēmusi informāciju par diviem pēdējā laikā novērotiem krāpšanas veidiem, kas saistīti ar naudas līdzekļu pārskaitījumiem. Šobrīd parādījies jauns krāpniecības veids, kad interneta lietotājiem tiek nosūtītas e-pasta vēstules, ziņojot, ka Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) kompensē zaudējumus internetkrāpšanas upuriem. E-pasta vēstules saņēmējam tiek stāstīts, ka viņš ir nonācis to personu sarakstā, kuriem SVF ir gatavs pārskaitīt kompensāciju – 850 tūkstošu ASV dolāru apmērā. Taču, lai saņemtu minēto naudas summu, e-pasta vēstules saņēmējam ir jāsedz administratīvās izmaksas un jāpārskaita 5000 ASV dolāru, kā arī jāsniedz personas dati. Valsts policija norāda, ka būtiski vērst uzmanību, ka e-pasta vēstule rakstīta kļūdainā latviešu valodā, turklāt e-pasta vēstules autors norādīts kādas Togo Republikas pilsētas bankas direktors.

Rīgas apgabaltiesa pirmdien nolēma atbrīvot no apcietinājuma Zolitūdes traģēdijas krimināllietā aizdomās turēto veikala projekta būvekspertīzes veicēju Andri Gulbi un būvinženieri Ivaru Sergetu.

Drošības līdzekļus abiem aizdomās turētajiem tiesa pārskatīja atsevišķās sēdēs. Abi aizdomās turētie pēc tiesas lēmuma ar žurnālistiem runāt nevēlējās, un policijas konvojs, žurnālistiem neredzot, viņus no apcietinājuma atbrīvoja nedaudz vēlāk, pēc tiesas sēdes.Kā aģentūrai LETA sacīja Gulbja advokāte Vaida Davidsone, rīt, 27.janvārī, viņas klientam plānots piemērot citu drošības līdzekli, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu.

Davidsones vērtējumā, acīmredzot tiesa uzskatīja, ka Gulbis nevar traucēt izmeklēšanai un neizvairīsies no izmeklēšanas. Pēc viņas vārdiem, pirmās instances tiesa savā lēmumā bija uzskaitījusi «veselu buķeti» iemeslu, kādēļ Gulbis jāapcietina, tostarp tika minēta iespējamība, ka viņš varētu izvairīties un pretdarboties izmeklēšanai.

Teju puse jeb 47% Latvijas iedzīvotāju ar šodienas zināšanām būtu pagātnē aktīvāk veidojuši uzkrājumus neparedzētiem gadījumiem, atklāj "Luminor" veiktās aptaujas rezultāti. Tas nozīmē, ka uzkrājumu nozīmi cilvēki visbiežāk novērtē tikai krīzes situācijās, bet ikdienā par to bieži vien nepadomā, secina kredītiestāde.

Iztaujājot cilvēkus par to, kā viņi ar šodienas zināšanām būtu pagātnē rīkojušies citādi saistībā ar savām finansēm, noskaidrots, ka vairums jeb 47% būtu aktīvāk veidojuši papildu uzkrājumus neparedzētiem gadījumiem, 13% būtu vairāk investējuši, piemēram, nekustamajā īpašumā, 7% uzsāktu veikt iemaksas pensiju uzkrājumiem vai palielinātu jau esošās iemaksas, savukārt 38% rīkotos tieši tāpat kā līdz šim.

Nepietiekamu uzkrājumu veidošanu pagātnē vairāk atzīst sievietes (50%) nekā vīrieši (43%), bet vīrieši aktīvāk nekā sievietes būtu investējuši savus līdzekļus, piemēram, nekustamajā īpašumā.

Savukārt, raugoties vecuma grupu kontekstā, var secināt, ka vislielākais īpatsvars cilvēku, kas ar šodienas zināšanām būtu aktīvāk veidojuši uzkrājumus, ir tieši jaunu cilvēku vidū – šādi uzskata 60% respondentu vecumā no 18 līdz 29 gadiem.

Valsts policija pieņēmusi lēmumu izbeigt kriminālprocesu skandalozajā malumedību lietā Jelgavas novada Platonē, kur tika aizturēts arī Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune (ZZS), atklāja Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Ieva Sietniece. Lieta izbeigta nozieguma sastāva trūkuma dēļ.

Lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu pieņemts pēc Kriminālprocesa likuma 377. panta 2. punkta un, pamatojoties uz Veterinārmedicīnas fakultātes Veterinārmedicīniskās ekspertīzes atzinuma par to, ka nevienai no notikuma vietā izņemtajām stirnām kā nāves cēlonis nav šauti ievainojumi, kā arī, ņemot vērā ballistiskās ekspertīzes atzinumu, izņemtie šaujamieroči un izņemtās patronu čaulītes nav no kriminālprocesa ietvaros nopratināto personu piederošajiem šaujamieročiem.

Kā ziņots, šo kriminālprocesu policija sāka aptuveni pirms gada - pēc tam, kad 2011. gada 24. februārī Jelgavas novada Platonē medību lieguma laikā un vietā, kur aizliegtas medības, tika konstatētas nošautas stirnas, patronu čaulas un sniega motocikla pēdas.