Citas ziņas

8 497 Jāņi ir dalībnieki 11 130 uzņēmumos; 699 Līgām pieder daļas 795 uzņēmumos

Lelde Petrāne,20.06.2012

Jaunākais izdevums

Tuvojoties vasaras gaidītākajiem svētkiem Jāņiem, Lursoft tradicionāli, kā ik katru gadu, apkopojis datus par to, cik aktīvi Līgas un Jāņi Latvijā iesaistās uzņēmējdarbībā, un cik bieži vārdi, kas mums saistās ar Jāņiem, tiek izmantoti uzņēmumu un organizāciju nosaukumos.

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, nedēļas nogalē vārda dienu svinēs 10 587 Līgas un 58 469 Jāņi. Lursoft apkopotā informācija liecina, ka patlaban 8 497 Jāņiem pieder kapitāldaļas 11 130 uzņēmumos, un 7 134 stiprā dzimuma pārstāvji ar šādu vārdu ir amatpersonas 9 763 uzņēmumu valdēs.

Savukārt 699 Līgas ir īpašnieces 795 uzņēmumiem un 619 23.jūnija vārda dienas gaviļnieces ieņem amatus 702 uzņēmumos.

Apkopojot datus redzams, ka no vārdiem, kas latviešiem saistās ar Jāņiem, visbiežāk nosaukumos tiek izmantots vārds «Ozols», kas pieminēts 352 uzņēmumu un organizāciju nosaukumos, taču popularitātes ziņā daudz neatpaliek arī vārds «Ozoliņš» (reģistrēti 233 uzņēmumi un organizācijas, kuru nosaukumos ir iekļauts šāds vārds). Retāk uzņēmēji un organizāciju dibinātāji izvēlas nosaukumos ietvert vārdus «Vainags», «Ugunskurs», «Siers».

No visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem 23 juridiskā adrese ir mājās ar nosaukumu «Jānīši», savukārt 15 – ar nosaukumu «Jāņi».

Iepazīstoties ar reģistrētajiem uzņēmumiem un organizācijām, Lursoft atlasījis dažus ar interesantākajiem nosaukumiem un darbības mērķiem.

Tā, piemēram, Biedrību un nodibinājumu reģistrā 2007.gadā reģistrēta organizācija Jānis, kuras mērķis ir Latvijas vīriešu pašapziņas celšana, Latvijas vīriešu tēla spodrināšana un Latvijas popularizēšana pasaulē.

Interesantie uzņēmumu un organizāciju nosaukumi:

• SIA Diena pirms Jāņu nakts;

• SIA Alus Kungs;

• SIA Akadēmiskais alus;

• SIA Alus vēstniecība;

• Jāņa loža JĀŅUGUNS.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Dzērumā braukuši 494 Jāņi un trīs Līgas

Lelde Petrāne,22.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Transportlīdzekļu un to vadītāju reģistra datiem patlaban vadītāju apliecības ir 32081 Jānim un 4788 Līgām.

Tieši pirms vasaras saulgriežiem apkopotā informācija vēsta, ka arī šo vārdu īpašnieki ir pamanījušies «nopelnīt» pārkāpumu uzskaites punktus – gandrīz seši tūkstoši (5928) Jāņu un 337 Līgas par likuma pārkāpumiem kopā «nopelnījuši» 6265 pārkāpumu uzskaites punktus.

Lielākai daļai svētku gaviļnieku ir 1-4 punkti, tomēr likumsargu īpašu vērību izpelnījušies 14 Jāņi, kuri katrs jau uzkrājuši 16 punktus un viņiem ir atņemtas tiesības vadīt transportlīdzekli. Salīdzinot ar Jāņiem, Līgas ir prātīgākas braucējas – maksimālais punktu skaits kādai no Līgām ir sasniedzis desmit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LTAB: Jāņi ir apzinīgāki autoīpašnieki nekā Līgas

Dienas Bizness,22.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) ir apkopojis datus par autoīpašniekiem ar vārdiem Jānis un Līga, to izraisītajiem ceļu satiksmes negadījumiem un Bonus – Malus klasēm. LTAB dati liecina, ka vairāku iepriekšējo gadu tendence, ka Jāņi ir neapzinīgāki autoīpašnieki kā Līgas, ir mainījusies, un statistika pierāda, ka, piemēram, pērn proporcionāli vairāk CSNg ir izraisīti tieši ar transportlīdzekļiem, kuru īpašnieces ir Līgas.

Saskaņā ar LTAB datiem, 2014.gadā transportlīdzekļi, kuru īpašnieki ir Jāņi, kopumā izraisījuši 809, bet Līgas – 104 CSNg. «Ja vērtējam šos datus kontekstā ar kopējo Latvijā uz Jāņiem un Līgām reģistrēto transportlīdzekļu skaitu, tad varam secināt, ka pērn transportlīdzekļi, kuru īpašnieki ir Jāņi, proporcionāli pret transportlīdzekļiem, kuru īpašnieces ir Līgas, izraisījuši par 0,8 % mazāk CSNg,» stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, piebilstot, ka pēc LTAB pieejamiem datiem Latvijā ir reģistrēti 50230 transportlīdzekļi, kuru īpašnieki ir Jāņi un 4245 transportlīdzekļi, kas pieder Līgām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas Telpu futbola līga "Baltic Futsal League" sadarbībā ar "FanApps" izveido mobilo lietotni piecu valstu komandām "Baltic Futsal League".

"2019./2020. gada sezona jau ir pusceļā un ir jāņem vērā fanu un komandu ieteikumi, lai "Baltic Futsal League" kļūtu populārāka Eiropā un mūsu līga būtu viena no vadošajām un atzītajām Eiropas futbola pārvaldības organizācijas (UEFA) līgām, pieejamāka faniem un pievilcīgāka sponsoriem.

Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, ir jāpieņem lēmumi, lai mūsdienu tehnoloģiskie risinājumi kā mobilā lietotne būtu neatņemama ikdienas sastāvdaļa visu sacensību atspoguļošanā un nodrošinātu klātbūtnes efektu visiem, kuri jau seko mūsu līgai un uzrunātu jaunu auditoriju," norāda Boriss Šipunovs (Boris Shipunov), Baltijas Telpu futbola līgas "Baltic Futsal League" prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

U-19 Eiropas telpu futbola čempionāta finālturnīra aplikāciju izstrādā FanApps

Anda Asere,06.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

U-19 Eiropas telpu futbola čempionāta finālturnīra aplikāciju izstrādā "FanApps", informēja uzņēmuma pārstāvji.

«FanApps» izstrādā mobilās lietotnes sportistiem, klubiem, līgām, turnīriem un federācijām, lai tie varētu proaktīvi komunicēt ar faniem. Uzņēmuma jaunākais veikums ir Eiropas futbola pārvaldības organizācijas UEFA apstiprinātā mobilā lietotne Eiropas čempionāta finālturnīram telpu futbolā.

«FanApps» vadītājs Anrijs Brencāns ir gandarīts, ka Latvijas Futbola federācija ir novērtējusi tehnoloģiju nozīmi fanu iesaistei sacensībās. Līdz šim veiktā analīze ļāvusi secināt, ka vairāk nekā puse skatījumu federācijas mājas lapā ir veikti no mobilajiem tālruņiem. Līdz ar to loģisks ir lēmums, ka mobilā lietotne ir vide, ar kuras palīdzību komunicēt.

«Ļoti precīzi ir noteikta mērķa auditorija, uz ko vērst mārketinga aktivitātes. Ir izplānota programma, kādā veidā veicināt jaunās aplikācijas atpazīstamību un vēlmi to izmantot. Aplikācijas lietotāji saņems karstos jaunumus, video stāstus par notikumiem aiz laukuma un varēs viktorīnās iegūt federācijas dāvātās balvas,» viņš stāsta. Eiropas futbola pārvaldības organizācija UEFA akceptēja «FanApps» piedāvāto risinājumu, apstiprinot izvēlēto kursu inovatīva risinājuma izmantošanai komunikācijā ar faniem. Viņš piebilst, ka jaunā pieredze uzņēmumam dod iespēju piedāvāt visiem sporta veidiem mobilo aplikāciju kā mūsdienīgu risinājumu atsevišķu turnīru un notikumu atspoguļošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pēdējos piecos gados Līgas un Jāņi atlīdzībās saņēmuši vairāk nekā 3 miljonus eiro

Žanete Hāka,22.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos piecos gados (2011. – 2015.) Līgas un Jāņi apdrošināšanas atlīdzībās par CSNg nodarītajiem zaudējumiem, tajā skaitā braucot meklēt papardes ziedu, saņēmuši 3,04 miljonus eiro.

Lauvas tiesa, jeb gandrīz 89% atlīdzības izmaksātas Jāņiem, kas skaidrojams ar to, ka uz Līgu vārda reģistrēts mazāk transportlīdzekļu, informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšēdētājs Jānis Abāšins.

Vislielākais Jāņiem izmaksāto atlīdzību īpatsvars bijis 2014.gadā (0,66 milj. EUR), bet Līgām – pērn (0,08 milj. EUR).

Jāatzīmē, ka atlīdzību apjomi, kas izmaksāti Jāņiem un Līgām, pēdējos gados ir pieauguši. Tā Līgas pērn atlīdzībās saņēmušas gandrīz divkārt vairāk, bet Jāņi – par aptuveni 20% vairāk nekā pirms pieciem gadiem, informē J.Abāšins. Viņš piebilst, ka šoreiz tas gan nav saistīts ar maģisko spēku, ko sevī iemieso abi vārdi, bet kopējo tendenci OCTA apdrošināšanas nozarē, kas rāda, ka atlīdzību īpatsvars pēdējo piecu gadu laikā pieaudzis par aptuveni 30%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sportistiem, klubiem, līgām, turnīriem un federācijām domātu mobilo lietotņu izstrādātājs "FanApps" šogad plāno 24 aplikācijas – pa divām katru mēnesi.

Pērn uzņēmums izstrādāja sešas mobilās lietotnes, piemēram, tenisistei Aļonai Ostapenko, pludmales volejbola duetam Aleksandram Samoilovam un Jānim Šmēdiņam, "Ghetto Games", U-19 Eiropas telpu futbola čempionāta finālturnīram, basketbola klubam "Ventspils".

Šā gada pirmajā pusē plānots izstrādāt pamatīgāku analītikas bloku, lai klienti var ātrāk reaģēt uz dažādiem statistikas signāliem. Jau šobrīd ir pieejams daudz dažādu datu, taču nereti cilvēkiem ir grūti saprast, ko tie nozīmē un kā ar tiem strādāt. "Plānots iedot sešus septiņus kontroles skaitļus, kam sekot līdzi un kas liecinātu par kopsakarībām un palīdzētu saprast, kā rīkoties," teic Anrijs Brencāns, "FanApps" (SIA "Fan Apps") līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sportistiem, klubiem, līgām, turnīriem un federācijām domātu mobilo lietotņu izstrādātājs "FanApps" 2019. gadu noslēdz ar sešām aplikācijām.

"FanApps" pērn izstrādājis aplikāciju Aļonai Ostapenko, pludmales volejbola duetam Aleksandram Samoilovam un Jānim Šmēdiņam, "Ghetto Games", U-19 Eiropas telpu futbola čempionāta finālturnīram, basketbola klubam "Ventspils", kā arī vienu mobilo lietotni, kur "FanApps" ir izstrādātājs un uzturētājs, bet kuras nosaukums netiek atklāts. "T.s. white-label aplikācijas ir viens no mūsu mērķiem, jo mums pats svarīgākais ir dot pievienoto vērtību. Tas, kā sportisti izmanto aplikāciju, ir viņu brīva izvēle," teic Anrijs Brencāns, SIA "Fan Apps" līdzdibinātājs.

Nesen kā pabeigta arī video bloga 11TV mobilā lietotne "Sporta ekspertu komentāri un viedokļi par aktuālajiem notikumiem sportā un par Latvijas atlētu sniegumiem pasaulē". "Šis ir nedaudz atšķirīgs formāts un aplikācija tika papildināta un tāpēc man ir liels prieks, ka mūsu piedāvātais risinājums derēja arī šādam formātam," saka A. Brencāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi, kuru vadības groži ir Jāņu rokās, pērn uzrādījuši izcilu apgrozījumu, novērojis Lursoft.

Uzņēmumu, kuru amatpersona ir Jānis, vidējais apgrozījums 2012. gadā bijis 549,514 tūkst. Ls, kas ir divas reizes vairāk nekā valstī kopumā vidēji uz vienu uzņēmumu. Savukārt vidējais apgrozījums kompānijām, kuras vada Līga – 139,019 tūkst. Ls.

Noskaidrots, ka Jāņu vadītajiem uzņēmumiem arī izdevies strādāt ar lielāku peļņu – pērn vidējā peļņa Jāņu vadītajiem uzņēmumiem bijusi 25,463 tūkst. Ls, tomēr Līgu vadīto uzņēmumu vidējais rādītājs bija zaudējumi 12,646 tūkst. Ls apmērā.

Līdzīgi kā ar Jāņu vadītajiem uzņēmumiem, arī Jāņiem piederošie uzņēmumi aizvadītajā gadā uzrādījuši labākus finanšu rādītājus nekā Līgām piederošie.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā Jāņiem pieder 9301 uzņēmumu, bet Līgām – 836, liecina «Lursoft» apkopotā informācija.

Kopumā uzņēmumu īpašnieku vidū atrodami 7860 Jāņi, bet Līgu ir desmit reižu mazāk.

Starp uzņēmumu vadītājiem Jāņu un Līgu ir mazāk nekā dalībnieku sarakstos. «Lursoft» dati parāda, ka 670 Līgas ir atrodamas 815 uzņēmumu valdēs un padomēs, savukārt 6665 Jāņi vada kopskaitā 8926 uzņēmumus.

Gana daudz Jāņu meklējami arī starp Latvijā reģistrēto uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem. Pēc «Lursoft» aprēķiniem, patiesos labuma guvējus atklājuši aptuveni 40 tūkstoši uzņēmumu, bet 5% no tiem ir Jāņi. Līgas kā uzņēmumu patiesās labuma guvējas norādītas desmit reizes retāk.

«Lursoft» informēja, ka izpētot uzņēmumus, kurus vada Līgas un Jāņi, redzams, ka gan vieni, gan otri ieņem amatus Latvijas lielākās kompāniju valdēs un padomēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvā rajona tiesa pagājušajā nedēļā par prettiesisku atzinusi Jelgavas pašvaldības lēmumu par Loka maģistrāles būvnieka izvēli, līdz ar to pilsētai var nākties atmaksāt daļu projektam izmantotā Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma, kura kopējais apmērs sasniedz 12 795 946 eiro.

Būvdarbus Loka maģistrālē personu apvienība "ReRe vide - Hidrostatyba" sāka 2018.gada rudenī, un 2020.gada beigās par teju 22 miljoniem eiro izbūvētā iela nodota ekspluatācijā. Tiesā par būvdarbu iepirkuma konkursa iznākumu vērsās cits tā dalībnieks - piegādātāju apvienība "Igate KT".

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) 2018.gada vasarā divreiz vērtējis "Igate KT" sūdzības saistībā ar Jelgavas pašvaldības iepirkumu par Loka maģistrāles pārbūvi. Pirmajā reizē līgumu ar iepirkuma uzvarētāju IUB aizliedza slēgt, un pašvaldībai piedāvājumi bija jāizvērtē atkārtoti. Pēc atkārtotas piegādātāju apvienības sūdzības IUB pieņēma lēmumu lietvedību izbeigt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kredītu reģistrā ziņas par 1,052 miljoniem personu un 3,497 miljoniem saistību

BNS,14.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredītu reģistrā šogad septembra beigās bija ziņas par 1,052 miljoniem personu, kas ir par 2,1% vairāk nekā 2013.gada beigās, un 3,497 miljoniem saistību, aģentūra BNS uzzināja Latvijas Bankā, kas reģistru izveidojusi.

Pēc centrālās bankas datiem, 2014.gada 30.septembrī Kredītu reģistrā bija ziņas kopumā par 1 051 879 personām, tajā skaitā par 971 215 fiziskajām personām rezidentiem (92,3% no visu personu skaita), 12 204 fiziskajām personām nerezidentiem (1,2%), 57 237 juridiskajām personām rezidentiem (5,4%) un 11 223 juridiskajām personām nerezidentiem (1,1%).

Vienlaikus spēkā esošas saistības, kas uzskaitītas Kredītu reģistra dalībnieku bilancēs, šogad septembra beigās bija 650 112 personām, tajā skaitā 613 918 fiziskajām personām rezidentiem (94,4% no kopējā šo personu skaita), 5243 fiziskajām personām nerezidentiem (0,8%), 27 531 juridiskai personai rezidentam (4,2%) un 3420 juridiskajām personām nerezidentiem (0,5%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau iepriekš sportā liela daļa komunikācijas ar faniem bija attālināta – tagad ir vēl lielāks fokuss uz attālināto komunikāciju.

"Šobrīd sporta vide dramatiski mainās. Taču vienā brīdī pēc trim vai sešiem mēnešiem stadioni būs vaļā un atkal notiks sacensības. Protams, ir liels jautājums, vai tikpat ātri stadioni piepildīsies ar skatītājiem. Turpmāk lielākais izaicinājums būs piesaistīt skatītājus," spriež Anrijs Brencāns, sporta un tehnoloģiju kompānijas SIA "Fan Apps" valdes loceklis.

"FanApps" turpina mārketinga kampaņas ar klientiem Eiropā. "Esam spiesti pielāgoties situācijai un meklēt klientus starptautiski, jo citās valstīs ir lielāki mārketinga budžeti un tur uz sportu skatās ilgākā termiņā," saka A. Brencāns. Viņa skatījumā šoks ir pārgājis ļoti ātri un šobrīd 30% klientu ir gatavi turpināt sadarbību. "Viņi zina, ka šodien ir grūti, bet viņi jau gatavojas tam, kas būs pēc mēneša. Cilvēki redz, ka dzīve turpinās. Protams, ja grib, var turpināt šokēties, bet tas šobrīd nekādi nepalīdz," norāda A. Brencāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta (12.35) - Liepnieku un Ēķi atzīst par vainīgiem digitālās televīzijas lietā

LETA,15.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa piektdien nolēma atzīt par vainīgiem 12 digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodus. Tikmēr piecas personas attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības.

Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā. Kriminālprocesā uz apsūdzēto sola sēdās 19 personas - Jānis Loze, Harijs Krongorns, Andrejs Ēķis, Andrejs Zabeckis, Gints Bandēns, Jurģis Liepnieks, Guntars Spunde, Māris Pauders, Mārtiņš Kvēps, Jānis Svārpstons, Valdis Purvinskis, Jānis Zips, Juris Ulmanis, Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs, Andrians Ļublins, Alfrēds Janevics, Jānis Plūme un Uldis Kokins, kā arī Ināra Rudaka, kas lietas iztiesāšanas laikā nomira.

Piektdien tiesa atzina par vainīgu bijušo Latvijas Neatkarīgās televīzijas dibinātāju valdes priekšsēdētāju Andreju Ēķi, sodot ar naudas sodu 120 minimālo mēnešalgu jeb 43 200 eiro apmērā. Tāpat no Ēķa valsts labā piedzīti vairāk nekā 184 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

FOTO: Eiropas vērtīgākie futbola klubi

Žanete Hāka,14.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas vadošo futbola klubu vērtības reitingā pirmajā vietā ierindojas Spānijas Real Madrid un Lielbritānijas Manchester United, katra futbola kluba vērtībai sasniedzot 2,9 miljardus eiro.

Savukārt trīs vadošo futbola klubu (Real Madrid, Manchester United un Barcelona) vērtība veido aptuveni trešdaļu no visu 32 vadošo Eiropas futbola klubu kopējās vērtības, kas ir 26,3 miljardi eiro, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Eiropas nozīmīgāko futbola klubu vērtības pētījums Futbola klubu vērtējums: Eiropas elite (Football club’s valuation: The European elite).

KPMG Baltics SIA partneris Ondrejs Fikrle: «Eiropas profesionālo futbola klubu analīze parāda mainīgo ekonomisko situāciju futbolā. Lai gan futbola klubi ir starp pasaulē visatpazīstamākajiem zīmoliem ar ļoti lielu līdzjutēju skaitu visā pasaule, tomēr to finansiālā vērtība ir salīdzinoši maza. Tikai 9 no 32 pārskatā iekļautajiem klubiem vērtība pārsniedz 1 mljrd. EUR. Protams, būs arī interesanti novērot, vai Francijā notiekošais Eiropas futbola čempionāts Euro 2016 ienesīs izmaiņas kopējā futbola klubu novērtējumā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Mana pieredze: Palīdz sportistiem komunicēt ar faniem un tikt pie naudas

Anda Asere,20.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

FanApps izstrādā mobilās lietotnes sportistiem, klubiem, līgām un federācijām, lai tie varētu proaktīvi komunicēt ar faniem.

Šobrīd SIA Sportrocket.net izstrādātā mobilā lietotne FanApps ir gan Aļonai Ostapenko, gan pludmales volejbola duetam Aleksandram Samoilovam un Jānim Šmēdiņam, kuri to izmanto ceļā uz olimpiādi. Pavisam drīz būs arī Ghetto Games aplikācija. Izstrādes procesā ir mobilās lietotnes arī citiem sportistiem. Anrijs Brencāns, FanApps dibinātājs, pats ir bijis profesionāls sportists, zina šīs «maizītes» garšu un ar kuru roku ir pelnījis naudu. Anrijs ir vadījis Latvijas Handbola federāciju, kas deva iespēju būt arī Latvijas Olimpiskajā komitejā, Eiropas Handbola federācijā un dažādos starptautiskos notikumos. Tur viņš pamanīja problēmu – sportisti nekomunicē ar saviem faniem. «Pašmērķis nav dot ziņu, bet gan veidot kanālu, ar kuru pelnīt naudu. Šodien sports ir bizness, un tiek lauzti šķēpi, kā tikt pie naudas. Šī aplikācija ir nopietns kanāls līgām, klubiem un atlētiem, kā sevi pareizi pozicionēt fanu un sponsoru priekšā un tikt pie naudas,» klāsta Anrijs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA PlayGineering Systems sadarbībā ar Zaļo Tehnoloģiju Inkubatoru un Rīgas Tehnisko Universitāti ir radījusi risinājumu sporta industrijai komandu sporta spēļu filmēšanai, translēšanai internetā, spēles analītikas un video tiesāšanas nodrošināšanai.

Risinājums nodrošina spēlētāju izsekošanu, automatizētu filmēšanu bez operatora, reālā laika spēles analītikas datus, reālā laika video apstrādi un miksēšanu.

Jaunradītais produkts sniedz iespēju profesionālā sporta komandām, federācijām un līgām nodrošināt godīgu spēli, gūt papildu ieņēmumus, palielināt skatītāju skaitu, piesaistīt sponsorus, samazināt izdevumus un nodrošināt iepriekš nebijušas multimediju iespējas.

Līdz šim līdzīgas augstās tehnoloģijas ir bijušas pieejamas tikai pasaules bagātākajām līgām un komandām, bet šobrīd, pateicoties inovatīvajam risinājumam, tās ir pieejamas gandrīz jebkura līmeņa komandas un līgas budžetam, skaidro SIA PlayGineering Systems.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Vācijas futbola bundeslīga atsāks sacensības maija otrajā pusē

LETA--DPA,06.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas abām spēcīgākajām futbola līgām ir dota atļauja atsākt darbību aiz slēgtām durvīm maija otrajā pusē, vēsta ziņu aģentūra DPA.

Aģentūrai DPA par futbolam pozitīva lēmuma pieņemšanu paziņoja ziņu avoti pēc videokonferences ar Vācijas kancleres Angelas Merkeles un 16 federālo zemju premjerministru dalību.

Vācijas Futbola līga (DFL) un klubi paši var izlemt par precīzu datumu, kad atsākt sacensības.

Vācija sociālās distancēšanās prasības atvieglos, termiņu pagarinās līdz 5.jūnijam 

Vācijas federālā valdība un federālo zemju valdības panākušas principiālu vienošanos pagarināt...

DFL un Vācijas Futbola federācija (DFB) ir iesniegušas detalizētu instrukciju klubiem un citām ieinteresētajām personām. Tajā rakstīts, kā pēdējo deviņu kārtu spēlēm jānotiek, lai tas būtu tik drošā vidē, cik iespējams, ievērojot attāluma noteikumus ārpus laukuma esošajiem, kā arī paredz biežus visu iesaistīto personu koronavīrusa testus.

Visiem klubiem arī ir jāievēro stingri karantīnas pasākumi, ja iespējams, pat treniņnometnē, pirms bundeslīga var kļūt par pirmo no lielajām futbola līgām pasaulē, kas atsākusi darbību.

Pēdējā spēle Vācijas pirmajā bundeslīgā notika 11.martā.

Vadībā ar 55 punktiem 25 mačos ir Minhenes "Bayern", kurai ar 51 punktu seko Dortmundes "Borussia" un ar 50 punktiem - "Leipzig".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Patiesā labuma guvēja rekordisti labumu gūst 68 uzņēmumos

Zane Atlāce - Bistere,06.06.2018

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka rekordisti patiesā labuma guvēja statusa ziņā ir divi uzņēmēji – Guntis Rāvis (attēlā) un George Rohr – abi ir patiesā labuma guvēji 68 uzņēmumos.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pirms kāda laika spēkā stājusies likuma norma, kas paredz, ka Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām ir jāatklāj savi patiesā labuma guvēji. Līdz šim to izdarījuši vien 17 282 uzņēmumi, lai gan to skaitam vajadzētu būt daudzkārt lielākam, liecina Lursoft apkopotā informācija.

No iepriekš pieminētajiem 17 828 uzņēmumiem, kuri snieguši datus par saviem patiesā labuma guvējiem, 951 norādījis, ka patiesā labuma guvēju nav iespējams noskaidrot, savukārt starp pārējiem 73,11% gadījumu norādītais patiesā labuma guvējs vienlaikus ir arī uzņēmuma dalībnieks.Visvairāk patiesā labuma guvēju – no tuvējām kaimiņvalstīm. Vairumā gadījumu uzņēmumu patiesā labuma guvēji ir Latvijas iedzīvotāji, jo no visām personām, kuras reģistrētas kā patiesā labuma guvējas kādā no uzņēmumiem, vien 21,71% ir ārvalstnieki.

Veicot izpēti, kuru valstu pilsoņi visbiežāk ir patiesā labuma guvēji Latvijā reģistrētajos uzņēmumos, redzams, ka pirmajās vietās atrodamas valstis, kuras ieņem arī pirmās pozīcijas sarakstā pēc ārvalstu tiešo investīciju ieguldījumu skaita. Proti, patlaban mūsu valstī reģistrēti 6117 uzņēmumi, kuros tiešās investīcijas ieguldījuši pārstāvij no Krievijas, un arī patiesā labuma guvēji visbiežāk nāk tieši no šīs kaimiņzemes. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 1223 patiesā labuma guvēji nāk no Krievijas, bet no Lietuvas un Igaunijas – teju 3 reizes mazāks skaits patiesā labuma guvēju. Proti, attiecīgi 489 un 443 personas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ministrijās strādājošie Andri vidēji saņem lielākās algas (neto) valsts pārvaldē, viņiem seko Māri un Jāņi, tikmēr vistrūcīgākās algas dienas ir Lindām.

Apkopojot datus par ierēdņu saņemtajām algām pērnā gada decembrī (ieskaitot atvaļinājuma naudas) un atlasot vārdus, kas sastopami biežāk nekā 15 reizes, ir redzams, ka ar vidēji saņemtiem 893.39 latiem līderos izvirzījušies 16 ministrijās strādājošie Andri, 17 Māri ir pēc vidējās algas otrajā vietā (844.11 Ls), bet 38 Jāņi saņem vidējo 768.20 latus.

Pirmais sieviešu vārds lielāko vidējo algu saņēmēju sarakstā ir Ilze - sestā vieta ar 737.83 latiem vidēji decembra mēnesī.

Ilze ir arī biežāk sastopamais sieviešu vārds ministriju algu sarakstos - ministrijās strādā 51 Ilze. Otrs populārākais vārds ir Dace (46), tad seko Inga (45). Populārākais vīriešu vārds ir Jānis (38).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pusei valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgums septembra beigās gada laikā bija negatīvs, liecina manapensija.lv publiskotā informācija.

Tostarp aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, ienesīgums 2020.gada septembra beigās bija no -17,33% līdz 3,17%, bet aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 75%, ienesīgums bija no -1,56% līdz 5,63%. Vienlaikus sabalansēto ieguldījumu plānu ienesīgums gada laikā bija no -10,15% līdz 0,46%, bet konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums bija no -4,88% līdz 1,54%.

No deviņiem aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, negatīvs ienesīgums bija sešiem plāniem, tostarp lielāko negatīvo ienesīgumu gada laikā uzrāda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "PNB Asset Management" pārvaldītais ieguldījumu plāns "Gauja", kura ienesīgums bija -17,33%. Seko "SEB Investment Management" pārvaldītie pensiju plāni "SEB Eiropas plāns" un "SEB aktīvais plāns", kuru ienesīgums bija attiecīgi -1,87% un -0,78%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Padziļinātās sadarbības programmā ietvertie 3976 uzņēmumi pērn nodokļos samaksājuši 4,297 miljardus eiro, visvairāk – pievienotās vērtības nodoklī.

To liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija. Jāatgādina, ka Padziļinātās sadarbības programma darbojas kopš 2012. gada, taču, pēc VID informācijas, tajā bija iekļauti tikai 79 dalībnieki. Veicot šīs programmas reformu, kopš šī gada 1. janvāra padziļinātās programmas dalībnieki atkarībā no to rādītājiem tiek sadalīti trijos līmeņos – zelta, sudraba un bronzas. Proti, padziļinātās sadarbības programmas zelta līmeņa dalībnieki valsts budžetā iemaksāja 1,397 miljardus eiro, sudraba līmeņa dalībnieki – 1,561 miljardus eiro un bronzas līmeņa dalībnieki – 1,339 miljardus eiro. Jāņem vērā, ka visvairāk dalībnieku ir bronzas līmenī (3522 dalībnieki), sudraba līmenī – 325, bet zelta – 129 uzņēmumi. Tieši sudraba līmenī esošie uzņēmumi ir veikuši vislielākās iemaksas valsts budžetā. Pēc VID datiem, 2018. gadā iekasēti tikuši 9,407 miljardi eiro, kas ir par 9,1% vairāk nekā 2017. gadā, kad iekasēja 8,619 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kuģu būvētāja mazākuma akcionāriem nāksies gaidīt

Mārtiņš Apinis,30.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav pamata automātiski summēt diviem laulātajiem piederošas akcijas, jo personu sastāvēšana laulībā vēl automātiski nenozīmē, ka attiecīgā uzņēmuma akcijas, kuras pieder laulātajiem, ir nevis katras personas atsevišķa manta, bet gan to kopmanta, šādu viedokli pauž Finanšu un Kapitāla tirgus komisija (FKTK) attiecībā uz iespējamību, ka Meļņiku ģimenes rīcībā esošais Rīgas kuģu būvētavas (RKB) akciju skaits pārsniedz 50%,kas daudziem investoriem liek cerēt uz kompānijas vērtspapīru atpirkšanu par ievērojami augstāku cenu nekā patlaban biržā.

FKTK ir sākusi pārbaudi par minēto jautājumu un Komisijas turpmākā rīcība būs atkarīga no pārbaudes rezultātiem.

Pagājušajā nedēļā kļuva zināms, ka Lietuvas investoru asociācija, kurā apvienojušies vairāk nekā 600 biedru, vērsusies pie FKTK ar aicinājumu uzlikt par pienākumu a/s RKB kontrolpaketes īpašniekam Vasīlijam Meļņikam izteikt citiem akcionāriem adresētu akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Asociācijas izsūtītajā paziņojumā minēts, ka no vairākiem biedriem ir saņemtas sūdzības par to, ka laulātajiem Vasīlijam un Irinai Meļņikiem kopā pieder RKB kontrolpakete, tomēr joprojām nav izteikts citiem akcionāriem adresēts akciju atpirkšanas piedāvājums, lai gan to paredz Latvijas Republikas likumdošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Kapitālsabiedrību īpašnieku struktūra kā aplī noslēgta ķēde

Andra Rubene, partnere, zvērināta advokāte Tark Grunte Sutkiene; Raivis Znotiņš, jurists, Tark Grunte Sutkiene,11.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav retums gadījumi, kad vairākas kapitālsabiedrības (akciju sabiedrības un sabiedrības ar ierobežotu atbildību) ir savstarpēji viena ar otru cieši saistītas, viena kapitālsabiedrība pilnībā vai kādā tās daļā pieder otrai, otrā pieder trešajai, trešā – ceturtajai. Šādas kapitālsabiedrības kā vienas ķēdes posmi veido savstarpēji saistītu struktūru – ķēdi. Reizēm vienkāršas, reizēm sazarotas un samudžinātas, bet parasti tām kaut kur ir sākums un ir arī beigas. Tomēr praksē ir sastopami arī savdabīgi izņēmumi, kad šāda kapitālsabiedrību īpašnieku ķēde noslēdzas kā aplis – viena kapitālsabiedrība pilnībā pieder otrai, otrā – trešajai, bet trešā – pirmajai.

Vai šāda kapitālsabiedrību īpašnieku struktūra, kas noslēdzas kā aplis, nav Latvijā aizliegta?

Likums nosaka, ka, izņemot likumā noteiktos gadījumus, kapitālsabiedrībai ir aizliegts iegūt īpašumā savas daļas. Turklāt arī šajos izņēmuma gadījumos, kad kapitālsabiedrībai ir atļauts iegūt savas daļas, likums nosaka kapitālsabiedrībai pienākumu savas daļas noteiktā termiņā atsavināt vai dzēst.

Attiecībā uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību šie ierobežojumi nav tulkojami paplašināti un sabiedrībai ir aizliegts tikai tiešā veidā iegūt savas daļas, bet nav aizliegts sabiedrībai iegūt savas daļas netiešā veidā ar citu sabiedrību starpniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru