Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs otrdien paudis viedokli, ka Ukraina atrodas uz pilsoņkara sliekšņa.

«Es izteikšos īsi: Ukraina ir uz pilsoņkara sliekšņa, tas ir biedējoši,» paziņoja D. Medvedevs, paužot cerību, ka Ukrainas «de-facto varasiestādes» būs saprātīgas un ko tādu nepieļaus.

Krievija neatzīst jaunās Kijevas varasiestādes, kas izveidojās pēc Maskavas atbalstītā prezidenta Viktora Janukoviča krišanas.

Jau vēstīts, ka Ukrainas varasiestādes ir sākušas pretterorisma operāciju pret prokrieviski noskaņotajiem kaujiniekiem Ukrainas austrumos, kur faktiski vairs nav šaubu par Krievijas militārpersonu klātbūtni.

Tomēr ziņas par Austrumukrainā notiekošo ir pretrunīgas un tiek arī vēstīts, ka pretterorisma operācijas aktīvā fāze vēl nav uzsākta un pagaidām beidzas tikai sagatavošanās posms.

Krievija noteikusi «pilnīgu embargo» lielākajai daļai pārtikas produktu, kas tiek importēti no Eiropas Savienības (ES), ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu, ceturtdien paziņoja Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

(Papildināts viss teksts.)

«Krievija ievieš pilnīgu embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam un piena produktiem no ES, ASV, Austrālijas, Kanādas un Norvēģijas,» norādīja Medvedevs.

Importa aizliegums stājas spēkā nekavējoties un tiek ieviests uz gadu, ja vien «mūsu partneri nedemonstrēs konstruktīvu pieeju», sacīja Krievijas premjers.

Aizliegums neattiecas uz bērnu pārtiku, un Krievijas iedzīvotāji varēs aizliegtos produktus iegādāties ārzemēs un ievest tos valstī privātam patēriņam. Sankciju sarakstā nav iekļauti arī alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni.

Krievija aizliedz šādu produktu ievešanu no ASV, ES, Kanādas, Austrālijas un Norvēģijas:

Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs, uzrunājot Federālo sapulci, aicinājis reformēt valsts politisko sistēmu.

D. Medvedevs aicināja atgriezties pie reģionu vadītāju tiešajām vēlēšanām, kā arī mainīt Valsts domes formēšanas principus, ieviešot proporcionālo pārstāvniecību 225 vēlēšanu iecirkņos.

«Likumīga iespēja piedalīties politiskajā dzīvē jādod visiem aktīviem pilsoņiem. Uzskatu, ka nepieciešams pāriet uz kārtību, kad Krievijas Federācijas subjektu vadītājus tiešās vēlēšanās ievēl reģionu iedzīvotāji,» sacīja D. Medvedevs, vēsta ziņu portāls Newsru.

D. Medvedevs tuvākajās dienās Valsts domē iesniegs vismaz divus politisko reformu likumprojektus, un jaunais gubernatoru ievēlēšanas princips var stāties spēkā jau 2012. gadā, pēc prezidenta runas norādīja viņa palīgs Arkādijs Dvorkovičs.

Krievija ir gatava jaunām Rietumu sankcijām, kas tai varētu tikt noteiktas Ukrainas krīzes dēļ, otrdien atzina Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

«Esmu drošs, ka mēs spēsim minimizēt to sekas,» televīzijā pārraidītajā uzrunā parlamentam sacīja Medvedevs. «Valdība gatava rīkoties apstākļos, kad par mūsu darba prioritāti kļūst ekonomikas un pilsoņu aizsardzība no šādiem nedraudzīgiem soļiem, kas varētu būt sagaidāmi, ņemot vērā saspīlējumu ārpolitiskajā situācijā.»

Vienlaikus gan Krievijas premjers atzina, ka valsts tautsaimniecību sagaida «iepriekš nepieredzēts izaicinājums».

Maskava sankcijas uzskata par «ceļu uz nekurieni», uzsvēra Medvedevs, piebilstot, ka Krievija ir gatava funkcionēt izolācijā, ja tas būs nepieciešams.

«Dialogs būtu vislabākā pozīcija sadarbībā ar Baltijas valstīm,» tā noradīja Krievijas Federācijas prezidents Dmitrijs Medvedevs, atbildot uz Lietuvas Rytas uzdoto jautājumu: kā viņš saredz turpmāko attiecību attīstību ar Baltijas valstīm.

Maskavā notiekošajā Eiropas un Āzijas mediju forumā D.Medvedevs, atbildot uz žurnālistu jautājumiem un runājot par Krievijas attiecībām ar Baltijas valstīm, atzina, ka Krievija, protams, gribētu, lai attiecības ar Baltijas valstīm būtu labākas un tādas kļūtu ne tikai uz papīra, dokumentos nostiprinātas, bet arī reālā dzīvē: apmainoties ar precēm, aktivizējot tūrismu, runājot augsta līmeņa delegāciju līmenī utt.

Aizvadītajā laikā šīs attiecības nav bijušas pārāk labas, norādīja D. Medvedevs, uzsverot, ka mums būtu jāpiemirst tas, kas bijis, un jāsāk skatīties nākotnē. Šobrīd šo situāciju varētu raksturot kā savstarpējas sadarbības, saskarsmes punktu meklējumus, un, atrodot svarīgāko, kas mūsu valstis apvieno, tas arī būtu pamats auglīgām sarunām, teica D. Medvedevs.

Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs trešdien paziņoja, ka operatīvi taktiskie raķešu kompleksi Iskander tiks izvietoti Kaļiņingradā, ja Maskavai sarunās ar Vašingtonu neizdosies panākt, ka tiek ņemti vērā tās iebildumi pret NATO iecerēto pretraķešu aizsardzības sistēmu Eiropā.

Ja netiks veikti pasākumi NATO plānu ierobežošanai, «valsts rietumu un dienvidu daļā izvietos modernas ieroču sistēmas, kas varētu tikt izmantotas ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas Eiropas objektu iznīcināšanai,» viņš brīdināja.

«Viens no šiem soļiem varētu būt Iskander raķešu sistēmas izvietošana Kaļiņingradā,» uzrunā televīzijas kanālā Rossija24 sacīja Kremļa saimnieks.

Turklāt, ja «situācijas attīstība nebūs veiksmīga, Krievija patur tiesības apturēt turpmākos soļus attiecībā uz apbruņošanos un attiecīgo ieroču kontroli», viņš piebilda.

Parādu krīzes māktajai Kiprai piešķirtais starptautiskais aizdevums, kura ietvaros paredzēta banku rekonstrukcija, kā arī nodeva noguldījumiem virs 100 tūkstošiem eiro, saniknojis Krieviju.

Kaimiņvalsts premjers Dmitrijs Medvedevs aizdevumu nosaucis par zagšanu. «Manā ieskatā [Kiprā] turpinās jau nozagtā zagšana,» D. Medvedeva sacīto Krievijas ministru sanāksmes laikā citē aģentūra Reuters. D. Medvedevs arī uzsvēris, ka Krievija sāks rūpīgu aizdevuma un tā seku izpēti. «Mums būs jāizvērtē tas, kā šis stāsts izvērtīsies nākotnē un kādas būs tā sekas starptautiskajai finanšu un monetārajai sistēmai, tostarp arī mūsu interesēm,» sacījis Krievijas premjers.

Iepriekš Krievijas premjers atzina, ka Kipras finanšu iestādes izmantojot liels daudzums kaimiņvalsts valsts struktūru, jo sala esot ērta jurisdikcija. Krievijas premjers iepriekš arī atzina, ka viņam nav saprotams, kāpēc kaimiņvalsts konti parādu krīzes skartajā valstī ir nobloķēti, jo šīs naudas izcelsmes avots esot acīmredzams, un finanšu līdzekļi ir visur uzrādīti. Iepriekš starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s tika aplēsusi, ka Krievija Kiprā varētu zaudēt aptuveni 19 miljardus ASV dolāru. Savukārt Krievijas prezidents Vladimirs Putins Kipras starptautiskā aizdevuma ietvaros paredzēto nodevu noguldījumiem aizvadītajā nedēļā nosauca par negodīgu, neprofesionālu un bīstamu.

Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs otrdien brīdināja, ka valstij ir risks ieslīgt «dziļā lejupslīdē», ja valdība neīstenos savus izdevumu plānus.

Uzstājoties partijas Vienotā Krievija sanāksmē, Medvedevs norādīja, ka valdība neatkāpsies no saviem stratēģiskajiem mērķiem un sociālajiem izdevumiem. Pretējā gadījumā, Krievija ieslīgs «dziļā lejupslīdē».

Medvedevs uzsvēra, ka Krievijas Bankas veiktā bāzes refinansēšanas likmes paaugstināšana līdz 17% ir pagaidu pasākums, un tā tiks samazināta tiklīdz rubļa vērtība stabilizēsies.

Viņš paziņoja, ka Krievijas pašreizējās ekonomiskajās grūtībās ir vainojamas citas valstis.

Premjerministrs norādīja, ka Krievija šobrīd ir sliktākā situācijā nekā 2008.gadā, jo «virkne valstu kavē mūsu valsts ekonomikas attīstību».

Krievija trešdien paudusi satraukumu par Eiropas Savienības (ES) ieceri aplikt ar tā dēvēto oglekļa nodokli importu no trešajām valstīm.

Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks un bijušais premjerministrs Dmitrijs Medvedevs brīdinājis, ka gadījumā, ja iecere tiks īstenota, Krievijas ekonomiku gaida "ļoti nopietnas sekas".

Viņš piebildis, ka īpaši smagi cietīs enerģētikas un ķīmiskās rūpniecības nozares, kā arī degvielas un ogļu eksports.

Medvedevs norādījis, ka saskaņā ar Krievijas Zinātņu akadēmijas aplēsēm valsts tautsaimniecība var zaudēt miljardiem eiro.

ES, cenšoties vienlaikus īstenot "zaļo kursu" un saglabāt savas tautsaimniecības konkurētspēju, iecerējusi aplikt importu ar īpašu nodokli, kura lielums būs atkarīgs no oglekļa izmešu daudzumu, ko radījusi attiecīgā produkcija.

Krievija no nākamā mēneša noteiks embargo pārtikas produktu importam no Ukrainas saistībā ar Kijevas tirdzniecības vienošanos ar Eiropas Savienību (ES), pirmdien paziņoja Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

Tādējādi Krievija paplašinās represīvos pasākumus, kas šobrīd noteikti pret rietumvalstīm.

«Šie pasākumi tiks paplašināti, lai iekļautu arī Ukrainu, jo nav panākta vienošanās, kas ņemtu vērā Krievijas tirdzniecības intereses,» norādīja Medvedevs. «Es tikko parakstīju attiecīgu dekrētu.»

Sākot ar nākamā gada 1.janvāri spēkā stāsies Ukrainas un ES brīvās tirdzniecības līgums, taču Krievija vairākkārt paudusi bažas, ka tas varētu pārpludināt tās tirgu ar Eiropas precēm.

Savukārt pagājušajā nedēļā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu par brīvās tirdzniecības līguma apturēšanu ar Ukrainu, sākot ar nākamā gada 1.janvāri.

Maskavas un Rietumu attiecībās turpinot pieaugt spriedzei saistībā ar plāniem par ASV pretraķešu vairoga izvietošanu Eiropā, Krievija pirmdien Kaļiņingradas apgabalā aktivizējusi pretraķešu brīdinājuma sistēmas radaru.

«Es ceru - mūsu partneri sapratīs, ka šīs solis ir pirmais signāls, kas apliecina mūsu valsts gatavību sniegt adekvātu atbildi draudiem, ko mūsu stratēģiskajiem bruņotajiem spēkiem rada [Rietumu] pretraķešu vairogs,» sacīja Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs. «Ja šis signāls netiks sadzirdēts, mēs izmantosim citas aizsardzības metodes, arī sperot noteiktus pretsoļus un izmantojot uzbrukuma ieročus.»

Vēl pagājušajā nedēļā prezidents sacīja, ka Krievija Kaļiņingradas apgabalā, kas robežojas ar NATO dalībvalstīm Poliju un Lietuvu, izvietos raķetes Iskander, kuru darbības rādiuss ir 500 kilometri.

Krievijas varas struktūrām vairākas dienas izdevās piesaistīt pasaules uzmanību ar vienu vienīgu jautājumu - tiks vai netiks no amata gāzts ilggadējais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs. Beidzot otrdienas rītā Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs parakstījis pavēli par viņa atbrīvošanu sakarā ar uzticības zaudēšanu.

Varbūt varētu šķist, ka tādējādi sācies teju vai jauns perestroikas process mūsu lielajā kaimiņvalstī. Tomēr, pavērojot notikušo nedaudz uzmanīgāk, jāsecina, ka līdz kaut cik būtiskām izmaiņām ir visai patālu. Pirmkārt, visi iepriekšējie paziņojumi it kā par nesaskaņām starp Medvedevu un Lužkovu ir vērtējami vien kā augsnes sagatavošana tam, ka Lužkovs vairs nebūs mērs. Būtu naivi domāt, ka trešdienas rītā Medvedevs pamodās un pēkšņi atskārta - nu nevar uzticēties tam partijas biedram Lužkovam… Turklāt minētās otrdienas rītā Medvedevs atradās Ķīnā, kas ļauj domāt, ka attiecīgā pavēle tikusi parak-stīta jau ievērojami agrāk. Otrkārt, svarīgs jautājums ir - kam šobrīd ir uzticēta Maskavas vadība? Līdzšinējam vicemēram Vladimiram Resinam! Jūrmalas eksmērs Romualds Ražuks varēja pieļaut, ka par viņa vietnieku tiek iecelts cilvēks, kurš jau piecas minūtes vēlāk sāk plānot jaunu domes vadības maiņu. Taču būtu naivi iedomāties, ka Lužkovs pieļautu, ka vicemēra krēslā sēž viņam neuzticams cilvēks. Tādējādi nav grūti saprast, ka vismaz pagaidām Lužkova vara Maskavā nav diez ko mazinājusies.

Kalifornijas gubernators Arnolds Švarcenegers izteicies, ka, apmeklējot Silikona ieleju šovasar, Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu visvairāk pārsteidzis ASV tehnoloģiju centra brīvais gars, ziņo Bloomberg.

«Ja neesi savējais, tur izskatās mežonīgi,» intervijā Bloomberg Televīzijai Maskavā sacījis 63 gadus vecais Švarcenegers, piebilstot: «Tā ir pilnīgi atšķirīga atmosfēra. Viņam tā patika. Ko tādu viņš vēlas radīt šeit.»

Švarcenegers, kurš pirmo reizi satika Medvedevu Sanfrancisko jūnijā, nekavējoties atbalstīja 45 gadus vecā līdera plānu radīt Silikona ieleju ārpus Maskavas. Gubernators patlaban pilda savu solījumu aizvest uz Maskavu Kalifornijas biznesa līderu komandu, lai palīdzētu īstenot Medvedeva ideju.

Medvedevs, kurš 2008.gadā amatā nomainīja pašreizējo premjeru Vladimiru Putinu, aicinājis pielikt punktu valsts atkarībai no dabas resursiem un radīt uz zināšanām balstītu ekonomiku, kas var konkurēt pasaules merogā. Maskavas Skolkovo priekšpilsēta izraudzīta kā vieta jaunajam tehnoloģiju centram.

Reaģējot uz savas lidmašīnas notriekšanu pie Sīrijas robežas, Krievija gatavo virkni ekonomisku sankciju pret Turciju, ceturtdien paziņoja Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

«Valdībai, reaģējot uz šo agresijas aktu, dots rīkojums izstrādāt pretpasākumu sistēmu ekonomikas un humanitārajā sfērā,» uzrunājot valdības locekļus norādīja Medvedevs.

Viņš piebilda, ka starp plašajām soda sankcijām varētu būt kopīgo ekonomisko projektu apturēšana, finanšu un tirdzniecības ierobežojumi, kā arī muitas tarifu grozīšana.

Sankcijas tiks vērstas arī pret tūrisma un transporta sektoriem, kā arī skars darba tirgu un «humanitāros kontaktus», norādīja Medvedevs.

«Es ierosinu visu to paveikt divu dienu laikā, lai mēs varētu ķerties pie atbilstošu procedūru ieviešanas, cik drīz vien iespējams,» ministriem sacīja valdības vadītājs.

Piezīme Krievijas prezidentam Dmitrijam Medvedevam: nākamreiz, kad jūs ienirsiet pūlī, neaizmirstiet pirms tam noparkot savu automašīnu, raksta Reuters.

Kā norāda medijs, spriežot pēc kāda video, Medvedevs mazliet aizrāvies ar savu moto: «Uz priekšu, Krievija!» Viņš izkāpis no SUV vadītāja krēsla un pēc tam izmisīgi centies apturēt transportlīdzekli, kas virzījies virsū cilvēkiem, kuri bija sanākuši viņu sveikt.

Prezidentam ātri nākuši palīgā dūšīgie miesassargi, kuriem izdevies automašīnu - lielu, melnu Mercedes - apturēt pirms tas iebrauc satrauktajā cilvēku pūlī. Incidents noticis sestdienā Kazaņā.

Netiek sniegta informācija, ka šī incidenta laikā, kāds būtu ievainots, taču interneta lietotāji Prezidentam jau veltījuši skarbus komentārus.

Krieviju Pasaules kausa futbola finālturnīra laikā apmeklējuši vairāk nekā trīs miljoni tūristu, pirmdien paziņoja Krievijas premjers Dmitrijs Medvedevs.

«Tas ir divas reizes vairāk, kā 2014.gada Soču olimpisko spēļu laikā,» norādījis Medvedevs intervijā aģentūrai «Interfax».

Futbola līdzjutēji, kuri devās uz Pasaules kausu, Krievijā varēja iebraukt bez vīzām, taču viņiem bija nepieciešamas līdzjutēju identitātes kartes, bet kurām nevarēja iekļūt stadionos.

Medvedevs bija pārliecināts, ka tūristu pieplūdums atstās pozitīvu iespaidu par Krieviju visā pasaulē.

Jau ziņots, ka par Pasaules kausa ieguvējiem svētdien kļuva Francijas izlase, kas šo trofeju izcīnīja otro reizi vēsturē. Francūži finālā ar 4:2 uzvarēja Horvātiju.

Tikmēr trešo vietu ieņēma Beļģija, bet ceturtā palika Anglija.

Pasaules kausa finālturnīrā no 14.jūnija līdz 15.jūlijam piedalījās 32 valstu izlases.

Eiropas Savienībai cīnoties, lai ierobežotu valstu parādu krīzi, nevar izslēgt eiro sabrukumu, uzskata Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs, ziņo Bloomberg.

Vaicāts, vai pašreizējā situācija varētu apdraudēt vienoto valūtu, D. Medvedevs atbildējis: «Līdz šim, nē. Bet neviens nevar izslēgt šos draudus, jo ir radusies unikāla situācija.»

44 gadus vecais D. Medvedevs nākamnedēļ dosies uz ASV, lai tiktos ar prezidentu Baraku Obamu. Pēc tam viņš dosies uz Kanādu, lai piedalītos G20 valstu pārstāvju sanāksmē.

Komentējot naftas noplūdi Meksikas līcī, kas piespieda Londonā bāzēto kompāniju BP nolikt 20 miljardus ASV dolāru potenciālajiem zaudējumiem, Krievijas prezidents norādījis, ka katastrofa varētu novest pie kompānijas sabrukuma, un viņš vēloties pārliecināties, ka Krievijas akcionāru intereses TNK-BP kopuzņēmumā ir aizsargātas. Puse kopuzņēmuma pieder Krievijas miljardieriem, ieskaitot Viktoru Vekselbergu.

Ukrainas Iekšlietu ministrija pavēstījusi, ka negarantē drošību Kontinentālās hokeja līgas (KHL) Gagarina kausa spēļu laikā Doņeckā, tomēr cīņas tur tiks aizvadītas vietējo līdzjutēju dēļ, pavēstījis līgas prezidents Aleksandrs Medvedevs.

Kā ziņots, pirmajās divās Gagarina kausa Rietumu konferences ceturtdaļfināla cīņās piektdien un sestdien vietējā Doņeckas Donbass vienība uzņems Latvijas komandu Rīgas Dinamo.

«Cilvēciski ļoti žēl klubu un tā līdzjutējus. Komanda aizvadīja lielisku sezonu, tomēr politisku apstākļu dēļ tai draudēja mājas spēļu atņemšana play-off cīņās,» līgas oficiālajā mājaslapā citēts Medvedevs. «Protams, Donbass komanda un tās līdzjutēji to nebija pelnījuši.»

Tomēr Medvedevs atzina, ka Ukrainas Iekšlietu ministrija vēstulē devusi mājienu, ka negarantē drošību gaidāmajās spēlēs.

Krievijas ekonomika 2009.gadā saruks par 7.5%, paziņojis Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs. Viņš apgalvojis, ka Kremļa iejaukšanās novērsusi vēl lielāku ekonomikas samazinājumu, vēsta BBC.

Krieviju, kura ir spēcīgi atkarīga no naftas eksporta, sāpīgi skāris enerģijas cenu straujais kritums.

D. Medvedevs sacījis, ka ekonomikas sarukums ir «ļoti nopietns» un atzinis, ka valdība bijusi pārsteigta par to, cik smagi Krieviju ir skārusi krīze.

Taču paredzētais iekšzemes kopprodukta sarukums ir mazāks nekā iepriekš prognozētais.

«Reālais kaitējums mūsu ekonomikai bijis daudz lielāks, nekā tas, ko prognozējām paši, Pasaules Banka un citas ekspertu organizācijas,» D. Medvedevs stāstījis Krievijas televīzijai.

Bet piebildis, ka pasākumi, lai saglabātu darbavietas un stabilizētu valsts banku sektoru, ir atmaksājušies.

Bank of America Corp. un Credit Suisse AG ir starp bankām, kas sniegs ieteikumus Krievijai par globāla finanšu centra izveidi Maskavā, stāstījis valdības darba grupas, kas pārrauga šos centienus, vadītājs Aleksandrs Vološins, ziņo Bloomberg.

Saskaņā ar Vološina teikto konsultatīvajai padomei pievienosies arī Societe Generale SA, UniCredit SpA, Nomura Holdings Inc., Ernst & Young un KPMG International. Tiks pārstāvētas arī Sberbank un VTB Group, Krievijas divas lielākās bankas, Maskavā bāzētā investīciju banka Troika Dialog un attīstības banka VEB. Paneli vadīs Sberbank vadītājs Germans Grefs un Credit Suisse priekšsēdētāja vietnieks Urs Roners.

«Mēs izvēlējāmies tos, kuriem ir pieredze lielu projektu uzsākšanā,» stāstījis Vološins.

Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs parakstīja dekrētu, izveidojot paneli, 29.decembrī. Viņa plāns ir pārvērst Krievijas galvaspilsētu globālā finanšu centrā, lai palīdzētu diversificēt ekonomiku un samazināt tās atkarību no enerģijas eksporta.

Šogad Gazprom Export ārvalstu partneriem plāno piegādāt 151 miljardu kubikmetru dabasgāzes, vēsta ziņu aģentūra ITAR-TASS.

«Esam pārliecināti, ka šī gada laikā turpināsies Eiropas tirgus atdzimšana, lai gan parametri varētu neatgriezties normālā līmenī,» norāda Aleksandrs Medvedevs, Gazprom pilnvarotais.

«Šī gada pirmajos trīs mēnešos piepildījās mūsu cerības, tomēr šobrīd ir par agru runāt par vidējo cenu šajā gadā,» norāda A. Medvedevs.

«Viss būs atkarīgs no tā, kas notiks naftas tirgū. Šobrīd naftas kurss pieaug nestabilitātes Tuvjos Austrumos un Ziemeļāfrikā dēļ. Vidējā dabasgāzes cena Eiropā turpmāk varētu saglabāsies tāda pati kā šī gada pirmajos trīs mēnešos – aptuveni 327 ASV dolāru par tūkstoti kubikmetru» norādīja A. Medvedevs.

Krievijas gāzes eksporta cena Eiropas Savienībai (ES) šogad ir gaidāma augstāka nekā pērn un var veidot 180-190 ASV dolārus (170-179 eiro) par tūkstoti kubikmetru, paziņojis Krievijas dabasgāzes koncerna Gazprom valdes priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Medvedevs.

Medvedevs norādījis, ka pērn Eiropas valstis par Gazprom piegādāto dabasgāzi vidēji maksāja 167 dolārus par 1000 kubikmetriem.

«Eiropa bija, ir un būs galvenais Gazprom tirgus,» uzsvēris Medvedevs Gazprom investoru dienas pasākumā Singapūrā.

Viņš arī teicis, ka Gazprom daļa ES tirgū pagājušajā gadā pieaugusi līdz 34%, salīdzinot ar 31% pirms gada.

Uzņēmums pērn palielināja dabasgāzes piegāžu apjomu valstīm ārpus bijušās Padomju Savienības par 12,5%, pārsniedzot 179,3 miljardus kubikmetru.

Virs Jeroslavļas īsi pēc pacelšanās avarējusi pasažieru lidmašīna Yak-42, kurā atradusies Kontinentālās hokeja līgas komanda Jaroslavļas Lokomotiv, kurā spēlē arī Latvijas hokejists Kārlis Skrastiņš.

Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Sīlis aģentūrai BNS pavēstīja, ka Latvijas diplomāti sazinājušies ar lidostas dispečeri, kas apstiprinājis – Skrastiņa vārds pasažieru sarakstā bijis. Taču vēl nav oficiāla apstiprinājuma, ka Skrastiņš aviokatastrofā gājis bojā.

Par to, cik cilvēki atradušies lidmašīnā, informācija dažādos avotos atšķiras. Tiek minēts, ka tajā atradās 37 pasažieri un astoņi apkalpes locekļi. Zināms, ka aviokatastrofā izdzīvojuši divi cilvēki - Krievijas izlases uzbrucējs Aleksandrs Gaļimovs, kā arī kāds no lidmašīnas apkalpes locekļiem.

Lidmašīnā atradušies hokeja kluba Lokomotiv sportisti (šeit apskatāms komandas Lokomativ pamatsastāvs), tostarp Kārlis Skrastiņš. Latvijas Hokeja federācijas prezidents Kirovs Lipmans Db.lv norādīja, ka nezin, vai Skrastiņš atradies uz klāja.

Strādājot pie mūzikla Vadonis, komponists Zigmars Liepiņš sapratis — Latvijai steidzami vajag jaunu Kārli Ulmani.

Vai Latvija nav kļuvusi par placadarmu kārtējam starptautiska mēroga eksperimentam, kas — Austrumi vai Rietumi ietekmē šeit notiekošos procesus, vai arī Obama Amerikā un Medvedevs Krievijā nav uzskatāmi par diktatoriem? Šādas un dažādas citas pārdomas radušās komponistam kādreizējam Radio SWH īpašniekam Zigmaram Liepiņam, strādājot ar kārtējo lieldarbu — muzikālo izrādi Vadonis, kas veltīta slavenākajam mūsu Valsts prezidentam Kārlim Ulmanim.

Kopš atbrīvojāties no savām daļām Radio SWH, informācija par jūsu gaitām ir visai paskopa. Ko īsti šobrīd dara Zigmars Liepiņš?

Nodarbojos ar savām mūzikas lietām, un ar zināmu sava kapitāla menedžēšanu. Tās «olas», kas savulaik ir «izdētas», tagad ir jāmēģina saglābt, lai tās nesaplīstu. Pa šo laiku esmu uzrakstījis Kapteiņa stāstus, svītu Dziesmu svētkiem Dziedot dzimu, dziedot augu, bet pašlaik top jauns darbs, kas pilnībā ir paņēmis manu laiku — muzikālā izrāde Vadonis.

Krievijas noteiktais aizliegums importēt Eiropas Savienības (ES) pārtikas produkciju mājputnu gaļas tirgu Eiropā neietekmēs, kas skaidrojams ar līdzšinējo cenu politiku un pietiekami lielo putnu gaļas importu no Baltkrievijas, atzina AS Putnu fabrika Ķekava (Ķekava) valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers.

«ES neaizrāvās ar putnu gaļas importu uz Krieviju, jo tur iepirkuma cenas bija pārāk zemas un neinteresantas salīdzinājumā ar cenām Eiropā. Daži uzņēmumi gan importēja nelikvīdu preci, kā, piemēram, vistu kājas, bet kvalitatīva gaļa - filejas un veseli putni - tiek realizēti ES un citviet pasaulē. Pieprasījums ir milzīgs, īpaši liels deficīts ir pēc vistu spārniņiem, ko pieprasa Āzijā, tur ir milzīgs potenciāls tirgus gan šim produktam, gan jebkurai putnu gaļai,» sacīja uzņēmējs.

Viņš arī norādīja, ka lielākās mājputnu eksportētājas Krievijai līdz šim bijušas Baltkrievija un Ukraina, turklāt pašā Krievijā pēdējos gados veiktas lielas investīcijas putnu fermu attīstībā.