Radot priekšnosacījumus investīciju veicināšanai, ražošanas modernizācijai un jaunu darba vietu radīšanai, Latgales reģionā jau septīto gadu darbojas Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ). Latgales SEZ teritorijā strādājošie uzņēmēji kopš 2017. gada ir noslēguši 62 investīciju līgumus par vairāk nekā 67,7 milj. eiro ieguldījumu veikšanu. Šī nauda tiek virzīta uzņēmumu, tātad arī Latgales, attīstībai.

Šobrīd Latgales SEZ darbojas 28 uzņēmumi un ir radītas vismaz 350 jaunas darba vietas, bet līdz 2025. gadam, saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, kopumā tiks radītas vairāk nekā 600 jaunas darba vietas. Taču šiem rādītājiem laika gaitā ir tendence arvien pieaugt.

Uzņēmēju interese par Latgales SEZ apliecina, ka savulaik – 2017. gadā – valdība ir spērusi nozīmīgu un pareizu soli, atbalstot speciālās ekonomiskās zonas izveidošanu, jo šobrīd tas ir kļuvis par vienu no svarīgākajiem instrumentiem reģiona attīstības veicināšanā: investējot sava uzņēmuma attīstībā vai jaunu darba vietu radīšanā Latgalē, uzņēmums var saņemt 80% atlaidi ienākuma nodoklim un 80% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim. Savukārt, pašvaldība ar atsevišķa lēmuma palīdzību, papildus var nodrošināt vēl 20% atlaidi. Faktiski uzņēmēji var saņemt pat līdz 100% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim.

Aicinām iepazīt Latgali kā iespējamo reģionu jūsu biznesa izaugsmes paplašināšanai un jaunu iespēju akumulēšanai. Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ) ir risinājums, lai ikviens uzņēmējs varētu izmantot mūsdienu ekonomikas priekšrocības un plānotie uzņēmuma izaugsmes procesi norisinātos maksimāli īsākos termiņos, ar iespējami efektīvāku valsts un pašvaldību atbalstu. Mēs piedāvājam izmantot jūsu biznesa attīstībai Latgales unikālo kodu: strauji pieaugošo jauno cilvēku skaitu, kas iegūst augstāko izglītību; tehnisko un augsto tehnoloģiju jomas speciālistu īpatsvaru aktīvā darbaspēka vidū; sabalansēto un labi integrēto transporta infrastruktūras tīklu; dzelzceļa satiksmes pieejamību un ātrgaitas optisko internetu. Tas nodrošinās auglīgu vidi plaša spektra uzņēmējdarbības izvietošanai, attīstībai un ražošanas bāzes izveidei.

Kas ir Latgales speciālā ekonomiskā zona?

Latgales SEZ uzņēmuma statuss un nodokļu atlaides, atbilstoši normatīvajam regulējumam, var tikt piešķirtas uzņēmumiem, kas reģistrēti un darbojas Latgales reģionā. Latgales SEZ pārvaldība notiek centralizēti ar Latgales plānošanas reģiona starpniecību.

Latgales speciālās ekonomiskās zonas galvenā priekšrocība – uzņēmumu var atvērt un attīstīt jebkurā reģiona teritorijā, jo SEZ statuss Latgalē var tikt piešķirts neatkarīgi no tā atrašanās vietas un platības. Turklāt, lai kapitālsabiedrība varētu attīstīties, Latgales SEZ uzņēmējiem, sadalot uzņēmuma finanšu plūsmu, ir iespēja paplašināt savu darbību arī ārpus Latgales SEZ teritorijas. Savukārt citu reģionu uzņēmējiem – ienākt Latgales SEZ, nedibinot jaunu uzņēmumu.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Saeima galīgajā lasījumā ceturtdien atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto likumprojektu Latgales speciālās ekonomiskās zonas likums, ar kuru ir paredzēts izveidot jaunu speciālo ekonomisko zonu (SEZ) Latgales reģionā. Par Latgales SEZ izveidošanu šodien nobalsoja 89 deputāti.

Latgales SEZ izveidošanas mērķis ir veicināt Latgales reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darbavietu radīšanai.

«Ar Latgales SEZ izveidi tiek radīts papildu instruments, lai Latgale attīstītos līdzvērtīgi citiem Latvijas reģioniem, jo ikviena reģiona attīstība ir cieši saistīta ar uzņēmējdarbības vides attīstību Latvijā,» uzsver vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Likumprojekts nosaka, ka SEZ darbība ilgs līdz 2035. gada 31. decembrim un tās kopējā teritorija nepārsniegs 5% no Latgales reģiona platības.

Likumprojektā nav noteikta katras Latgales plānošanas reģionā ietilpstošās pašvaldības maksimālā teritorijas platība, kurai var tikt piešķirts SEZ statuss. Lai teritoriju platību noteikšanas process būtu elastīgs un spētu pielāgoties uzņēmējdarbības vides pieprasījumam, priekšlikumus par katrai Latgales plānošanas reģionā ietilpstošajai pašvaldībai nosakāmo teritorijas platību, kurai var tikt piešķirts SEZ statuss, sniegs Latgales plānošanas reģiona attīstības padome.

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Trešdien, 23. novembrī, pulksten 8.45 pie Latvijas Republikas Saeimas notiek pikets-sapulce, ar mērķi atturēt Saeimas deputātus no lēmuma likvidēt mikrouzņēmuma nodokli, informē piketa rīkotāji. Šis likumprojkts iekļauts budžeta likumprojektu paketē, un par to plānots balsot steidzamā kārtā 23. novembra ārkārtas sēdē.

Piketa ieraksts skatāms db.lv Facebook profilā.

Tāpat piketā plānots pieprasīt atcelt obligātās sociālās iemaksas, kas mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem jau no nākamā gada būs jāmaksā ik mēnesi, pat, ja konkrētajā periodā uzņēmums neguva ienākumus. Organizējot piketu, aptaujāti daudzi MUN maksātāji, kuri atzinuši, ka obligātās sociālās iemaksas 97 eiro apmērā būs iemesls atlaist darbiniekus, samazināt algas vai pavisam pārtraukt uzņēmējdarbību. Vairāki mazie uzņēmēji atzinuši, ka, ja MUN tiks atcelts, tad viņiem nākšoties emigrēt no Latvijas un no jauna uzsākt savu biznesu kādā citā, mazajai uzņēmējdarbībai labvēlīgākā valstī.

Trešdien vairāk nekā desmit studenti un vides aktīvisti pulcējās pie nepabeigtā Zaļā veloceliņa posma Pārdaugavā, ar plakātiem rokās aicinot Rīgas domes (RD) vadību pildīt pirms gada doto solījumu un pabeigt 800 metrus garā veloceliņa posma starp Kantora un Dauguļu ielām izbūvi.

Pikets noslēdzās ar RD solījumu veloceliņu pabeigt līdz šā gada 15. oktobrim, informēja piketa organizatori.

Starp vicemēru Andri Ameriku un piketa līdzautoru Rihardu Frīdenbergu tika noslēgtas arī veloderības – gadījumā, ja posms līdz minētajam datumam pabeigts netiks, Ameriks piketa līdzautoram iegādāšoties jaunu riteni, uz ko Frīdenbergs atbildēja ar tādu pašu repliku – ja veloceliņš līdz 15. oktobrim tomēr tiks izbūvēts, viņš pats vicemēram nopirkšot jaunu spēkratu.

Pagājušajā gadā noritēja līdzīga akcija, kuras laikā aptuveni 20 veloaktīvisti pulcējās Bieriņos pie Mārupītes Zaļā veloceliņa un aicināja Rīgas domes deputātus atbalstīt finansējuma piešķiršanu veloceliņa izbūves pabeigšanai. Lai gan Rīgas vicemērs deva solījumu veloceliņu šogad pabeigt, pagājis gandrīz gads, sākusies aktīva velosezona, tomēr veloceliņš vēl aizvien nav pabeigts.

Šodien piketā pie Ministru kabineta piedalās aptuveni 50 AS KVV Liepājas metalurgs darbinieki, kuru galvenā prasība valdībai ir sniegt atbalstu un nepieļaut uzņēmuma slēgšanu, kā rezultātā vairāk nekā 400 cilvēku paliktu bez darba.

Uzņēmuma darbinieki no Liepājas tika atvesti divos autobusos, novēroja LETA. Piketu uzraugošie policijas darbinieki sacīja, ka tas nav saskaņots.

Piketa dalībnieki turēja rokās plakātus ar saukļiem - «Metalurgam valdības atbalstu», «Ļaujiet strādāt ar pilnu jaudu», «Gribam darbu Liepājā, nevis Īrijā», «Stop vienaldzībai», «Metalurgam būt». Bija arī plakāti, kas prasīja valdībai samazināt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) cenu uzņēmumam.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) bija iznākusi aprunāties ar piketētājiem un norādīja, ka ļoti labi saprot strādājošo problēmas, taču patlaban valdībai esot jāsaprot uzņēmuma saimnieku nākotnes plāni par turpmāko attīstību. «Mums jāgūst pārliecība par uzņēmuma īpašnieku vēlmi turpināt darbu,» sacīja ministre.

«Izveidosim Rātslaukumā stūrīti desmit cilvēkiem, lai viņi tur katru dienu piketētu pret Domi. Rādīsim tūristiem,» tā pēc vāji apmeklētā piketa par Nila Ušakova atcelšanu no mēra amata sociālajos tīklos izteicies Rīgas pašvaldības vadītājs Nils Ušakovs.

Jāatgādina, ka šodien, 14. janvārī, notika pikets par un pret N. Ušakovu kā galvaspilsētas vadītāju. Kopumā rātslaukumā pulcējās aptuveni 50 cilvēki ar dažādiem viedokļiem.

Uz piketu bija ieradušies aptuveni 20 dažāda vecuma cilvēki, kuri tur plakātus ar uzrakstiem «Ušakov, atkāpies», «Pārdot e-talonus lēti. Nelikumīgi» un citiem saukļiem. Savukārt aptuveni 30 cilvēki pauda pretēju viedokli, proti, atbalstu pašreizējam Rīgas mēram.

Piketa pieteicējs Jānis Mārtiņš Skuja norādīja, ka piketa mērķis ir pieprasīt N. Ušakova atkāpšanos, taču primāri ir «steidzami ir jāizveido strādātspējīga valdība, lai tā varētu atlaist domi un rīkot pašvaldības ārkārtas vēlēšanas».

Lai nodrošinātu pēctecību iepriekš īstenotajam pasākumiem Latgales reģiona attīstībai, valdība otrdien, 2015.gada 14.aprīlī akceptēja jaunu Rīcības plānu Latgales reģiona attīstībai 2015.-2017.gadam.

Rīcības plānā likts uzsvars uz uzņēmējdarbības aktivitātes palielināšanu Latgalē norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Kā viens no būtiskākajiem pasākumiem ir ieguldījums degradēto teritoriju revitalizācijā Latgales reģiona un Alūksnes novada pašvaldībās, šim mērķim piesaistot Eiropas Savienības fondu finansējumu 52,24 miljonu eiro apmērā. Plānā tiek paredzēts paplašināt speciālo ekonomisko zonu uz citām Latgales reģiona pašvaldībām. Tāpat kā papildinošs atbalsts tiek paredzēti Norvēģijas finanšu instrumenta finansētie pasākumi, piemēram, Latgales uzņēmējdarbības centra darbība, granta konkursu Ideju kausa organizēšana u.c.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrība LAKRS sadarbībā ar Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociāciju (LARPA) šodien pie Ministru habinet rīko piketu vietējo reģionālo pasažieru pārvadātāju atbalstam. Piketā pulcējušies vairāki desmiti cilvēku.

LAKRS un LARPA vēršas pie Satiksmes ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Ministru kabineta un politiskajām partijām ar prasību nekavējoties risināt jautājumus, lai no valsts budžeta tiktu piešķirts papildu finansējums 886,5 tūkstošu latu apmērā. Līdzekļi nepieciešami, lai kompensētu vietējiem reģionālajiem pārvadātājiem 2012.gadā nesegtos zaudējumus.

Tāpat tiek pieprasīts nekavējoties veikt izmaiņas dotāciju izmaksu kārtībā, pārceļot 2013.gada otrajā pusgadā paredzētās dotācijas uz pirmo pusgadu, lai segtu vietējiem reģionālajiem pārvadātājiem visas ar pārvadājumu organizēšanu saistītās izmaksas.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvju tikšanās ar taksistiem, kuri otrdienas rītā pie dienesta galvenās ēkas Talejas ielā 1, rīkoja piketu, protestējot pret neskaidrajām prasībām taksometru skaitītājiem, notika sakāpinātā gaisotnē, no taksistu puses vairākkārt izskanot pārmetumiem dienesta pārstāvjiem, novēroja aģentūra LETA.

Tostarp tikšanās laikā taksisti VID pārmeta neilgo termiņu taksometru skaitītāju nomaiņai, neieklausīšanos un situācijas nozarē neizpratni, «gestapo metožu» pielietošanu u.c..

Savukārt dienesta pārstāji solīja sākotnēji nepiemērot sodus par laikus nenomainītiem taksometru skaitītājiem, izprotot, ka laika tam nav daudz, bet pieprasījums liels. Tajā pašā laikā no taksistiem VID sagaida informāciju par to, kādā termiņā skaitītājus būs iespējams nomainīt.

Latvijas Taksometru pārvadātāju darba devēju biedrības valdes loceklis Ilmārs Lancers sanāksmes sākumā paziņoja, ka galvenais iemesls piketam ir termiņš taksometru skaitītāju nomaiņai. Tam atvēlēts mēnesis, taču vienīgais uzņēmums, kas nodrošina tehniskajām prasībām atbilstošus skaitītājus, norādījis, ka kapacitāte ir nomainīt 20-25 skaitītājus dienā.

Augsto tehnoloģiju uzņēmums SIA "Pulsar Optics" investīciju projektu īstenošanai Latgales Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) teritorijā plāno ieguldīt 5,1 miljonu eiro, informē Latgales SEZ pārstāvji.

SIA "Pulsar Optics" ir Lietuvas augsto tehnoloģiju kompānijas "Yukon Advanced Optics Worldwide"' meitas uzņēmums, kurš kopš 2021.gada Daugavpilī ražo termovizuālo, digitālo nakts un dienas redzamības optisko aprīkojumu civilajām vajadzībām, gatavo produkciju eksportējot galvenokārt uz Eiropu, Lielbritāniju un ASV.

SIA “Pulsar Optics” investīciju projektu īstenošanai Latgales SEZ teritorijā plāno veikt ieguldījumus 5,1 milj. eiro apmērā, kopumā Daugavpilī radot 112 jaunas darba vietas. Tiks realizēti divi ieguldījumu projekti: ražošanas iekārtu iegādei un telpu pielāgošanai plastmasas liešanas un mehāniskās apstrādes ražošanas vajadzībām 2,03 milj. eiro apmērā, kā arī uzņēmuma darbības paplašināšanai jaunu darba vietu izveidē, paredzot saņemt Latgales SEZ kapitālsabiedrībām likumā paredzētos nodokļu atvieglojumus par sākotnējo ieguldījumu rezultātā radītajām jaunizveidotajām darba vietām 2,8 milj.eiro apmērā.

Lai Latgalē un Latvijā veiksmīgi attīstītos uzņēmējdarbība, lai vairotos veiksmes stāstu skaits, jaunā paaudze uzņēmējdarbībai jāsāk gatavot jau no «autiņiem», - apkopojot tikšanos ar Latgales skolu jauniešiem rezultātus, secinājuši Latgales uzņēmējdarbības centra un Latgales plānošanas reģiona (LPR) vadības pārstāvji.

«Bērnudārzos tas darāms caur spēlēm un rotaļām, skolās - vienkāršā un visiem saprotamā veidā sniedzot jauniešiem informāciju par uzņēmējdarbības pamata lietām, līdzīgi kā tas ir daudzās attīstītajās vecās Eiropas valstīs,» šādu pārliecību Latgales uzņēmējdarbības centra organizētajā noslēguma pasākumā pauda Latgales plānošanas reģiona (LPR) administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne.

Ar jauniešiem ir jāstrādā, viņi ir jāiepazīstina ar uzņēmējdarbības veiksmes stāstiem, jādod iespēja apmeklēt šos uzņēmumus un iepazīties ar to darbību, lai jaunieši reālajā dzīvē redzētu, kā notiek ražošana, produkcijas eksports un viss pārējais. Tā viņus var ieinteresēt pievērsties uzņēmējdarbībai.

Latgales speciālās ekonomiskās zonas statusā pašlaik strādā tikai viens uzņēmums SIA Varpa, tuvākajā laikā varētu pievienoties vēl trīs uzņēmumi, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kopš 2017. gada savu darbību uzsākusi Latgales speciālā ekonomiskā zona. Attiecīgais likums Saeimā tika pieņems jau pērn maijā. DB jau vēstīja, ka investoru piesaistei Latgalē izmantos speciālo ekonomisko zonu un tās labumus, bet pagaidām par ieguldītāju «rindām» runāt nevar, kaut arī ir pirmie pionieri, kuru darbība varētu kalpot kā savdabīga reklama – pozitīvais piemērs – citiem. Latvijā pašlaik darbojas speciālā ekonomiskā zona Rēzeknē (tajā darbojas 18 uzņēmumi) un Liepājā (41 uzņēmums). Latgales SEZ ir jaunākais šāds veidojums. Atšķirībā no citiem SEZ, Latgales reģiona pašvaldībām nav noteikta katras maksimālā teritorija un platība, kurai var tikt piešķirts SEZ statuss, Kopumā Latgales SEZ teritorija var būt līdz 72 735 ha jeb 5% no reģiona kopējās platības. Latgales SEZ darbības termiņš paredzēts līdz 2035. gada 31. decembrim. Uzņēmumiem, kas vēlas pretendēt uz tiešo nodokļu atvieglojumiem, proti, uzņēmuma ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm (līdz 80%) ir jāslēdz attiecīgs līgums ar Latgales SEZ.

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Piketā pie Saeimas ceturtdien pulcējušies daži simti viesmīlības nozares pārstāvju, aicinot sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem piemērot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12% apmērā, novēroja aģentūra LETA.

Piketētāji tur plakātus ar dažādiem saukļiem, piemēram, "Pārāk lieli nodokļi - tukši logi!", "Mēs vēlamies ēdināt visus, nevis nosmakt zem nodokļu parāda sloga!", "Ēdināšanas nozare nav Excel tabula!", "Ēdināšanas nozare ir valsts vizītkarte tūristiem - nenogalini to!", "Nenogalini ēdināšanas nozari - samazini PVN!", "Gribam dzīvot un strādāt Latvijā!".

Piketētāji vairākkārt atkārtoja saukli "Samaziniet PVN - gribam strādāt Latvijā!".

Tāpat pie Saeimas ēkas piketētāji novietojuši simbolisku auduma zārku ar zupas kausu, karoti un dakšu, un uzrakstu "ēdināšana".

LETA jau vēstīja, ka šodien no plkst.10.30 līdz 12.30 viesmīlības nozares pārstāvji piketā pie Saeimas lūdz sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem noteikt PVN samazināto likmi 12% apmērā.

Plkst.10 izglītības darbinieku pikets pie Saeimas ēkas noslēdzās un pedagogi izklīda. Uz to bija ieradušies aptuveni 2000 pedagogu un zinātnieku no visas Latvijas, izsvilpjot valsts budžeta projektu un prasot cienīgu darba samaksu, novēroja aģentūra LETA.

Piketētāji nepārtraukti svilpa un turēja rokās plakātus. Uz kāda no tiem bija rakstīts «Krīze beigusies, atdodiet algas!», uz citiem minēts «Ļaujiet skolotājiem dzīvot, nevis eksistēt!», «Prasām palielināt pedagogu darba samaksu!», «Cienīgam darbam - cienīgu algu!».

Bija ieradušies arī zinātnieki, kuri prasīja «Zinātniekiem sociālās garantijas», «Valdība, nenovērsies no augstākās izglītības un zinātnes!», «Izbeigt genocīdu pret zinātniekiem». Vēl kāds cits piketētāju plakāts pauda to, ka «Ar darba mīlestību rēķinus nesamaksāsim».

Kā novēroja LETA, pedagogi bija ieradušies no Alūksnes, Dobeles, Krāslavas novada, kā arī no Rīgas, Jūrmalas un Liepājas un citiem Latvijas reģioniem.

Nākamnedēļ, 23.novembrī, aktīvistu grupa plāno pie Saeimas piketēt pret mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likvidēšanu.

Sociālajā tīklā Facebook rokdarbnieku un amatnieku interešu grupā Handmade in Latvia izplatīts paziņojums par plānoto piketu. Paziņojumā norādīts, ka piketu organizē fiziskas personas, kas ir MUN maksātāji.

Paziņojumā teikts, ka klajā nākusi ziņa, ka 23.novembrī Saeimas deputāti balsos par MUN likvidēšanu. «Tas apcirps iespējas aptuveni 50 tūkstošiem Latvijas mazo uzņēmēju un pašnodarbināto, kuri vēlas legāli strādāt un nopelnīt iztikai sev un ģimenei,» uzsver piketa ierosinātāji.

Tāpat piketa pieteikumā minēts, ka jāpanāk obligāto sociālo iemaksu atcelšana, jo daudziem nav izdevīgi katru mēnesi valstij maksāt 97 eiro uz savas algas rēķina, pat tajos mēnešos, kad ienākumi netiek gūti.

Atbilstoši Rīcības plānam Latgales reģiona attīstībai 2015-2016. gadā, valdība otrdien, 2015. gada 15. decembrī, atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto likumprojektu Latgales speciālās ekonomiskās zonas likums, ar kuru ir paredzēts izveidot Latgales speciālo ekonomisko zonu Latgales reģionā.

Likumprojekts nosaka, ka speciālās ekonomiskās zonas teritorijas lielums nevarēs pārsniegt 5% no Latgales reģiona platības. Ministru kabinetam ir deleģētas tiesības noteikt teritoriju sarakstu Latgales reģionā, uz kurām attieksies speciālās ekonomiskās zonas statuss.

Latgales speciālās ekonomiskās zonas izveidošanas mērķis ir veicināt Latgales reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai.

«Speciālās ekonomiskās zonas izveidošana ir ļoti būtisks priekšnosacījums tam, lai Latgales reģiona attīstība Latvijā notiktu ne tikai uz papīra, bet arī realitātē. Sagaidām, ka labvēlīga attieksme pret biznesa vidi šajā vietā radīs darba vietas vietējās pašvaldībās. Tas, savukārt, nozīmē nomaksātus nodokļus un ekonomikas attīstību,» sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Latgales kultūras festivālu Sanktpēterburgā, Kirova vārdā nosauktajā centrālajā kultūras un atpūtas parkā, apmeklējuši vairāk nekā 10 tūkst. cilvēku, tai skaitā vairāki desmiti Krievijas ziemeļu galvaspilsētā dzīvojošo latviešu, kā arī bijušo Latgales un Latvijas iedzīvotāju.

Festivāla apmeklētāji, vairums no kuriem pieraduši pie dzīves lielpilsētā, neslēpa savu sajūsmu par iespēju kontaktēties ar lauku ļaudīm, par viņu vienkāršību un sirsnību. Festivālā varēja nogaršot pēc dzimtas receptēm gatavotos Latgales mājsaimnieču lauku labumus, tostarp mājas sieru, plānās un rūgušpiena pankūkas, pelēkos zirņus ar speķi, Aglonas meistaru cepto maizi un Kurmīšu tēju ar medu.

No daudziem stiprā dzimuma un arī dažām daiļā dzimuma pārstāvēm īpašas uzslavas par savām garšas īpašībām izpelnījās Latgales meistaru brūvētais alus un šmakovka jeb pašbrūvēts degvīns ar uzkodām - melno maizi ar paškūpinātu speķi un sāļu gurķi.

Latgales iedzīvotāji turpina protestēt pret šī brīža ekonomisko un sociālo politiku Latvijas reģionos un grozījumiem likumā Par akcīzes nodokli.

«Grozījumi, kas stājās spēkā 2012.gada 1.janvārī, Latvijā stingri regulē pierobežas iedzīvotājiem iespēju iebraukt no Krievijas un Baltkrievijas, un gandrīz aizliedz ievest Latvijā akcīzes preces savām vajadzībām, piemēram, cigaretes, stipro - kvalitatīvāku nekā Latvijas - alkoholu un benzīnu, kas arī diemžēl ir gan kvalitatīvāks un pats svarīgākais gandrīz uz pusi lētāks nekā ofšoru kompāniju piedāvātais, kas ne katram Latgales iedzīvotājam ir peļņas avots, bet gan lielākajai daļai Latgales iedzīvotāju deva iespēju sabalansēt savus ienākumus un izdevumus,» norādīja viens no Latgales piketu iniciatoriem un organizētājs Andris Krievs.

Zaļā veloceliņa būvei no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Dauguļu ielai atrasts būvnieks, kā arī noskaidrotas veloceliņa būvdarbu izmaksas.

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments noslēdzis attiecīgu iepirkumu konkursu, kurā par uzvarētāju noteikta SIA Jēkabpils PMK, kas piedāvāja līgumcenu 104,6 tūkstoši latu.

Jau rakstīts, ka saistībā ar Zaļā veloceliņa nepabeigto posmu Pārdaugavā, šā gada maija beigās aktīvisti pulcējās piketā, panākot vienošanos ar Rīgas domi, ka veloceliņš tiks pabeigts līdz šā gada 15. oktobrim.

Starp vicemēru Andri Ameriku un piketa līdzautoru Rihardu Frīdenbergu tika noslēgtas arī veloderības – gadījumā, ja posms līdz minētajam datumam pabeigts netiks, Ameriks piketa līdzautoram iegādāšoties jaunu riteni, uz ko Frīdenbergs atbildēja ar tādu pašu repliku – ja veloceliņš līdz 15. oktobrim tomēr tiks izbūvēts, viņš pats vicemēram nopirkšot jaunu spēkratu.

Šodien no plkst.9 līdz 10.30 pie Ministru kabineta norisināsies pikets pret valdības lēmumu ļaut cirst jaunākus kokus un par daudzveidīgu Latvijas mežu saglabāšanu, informēja Rīgas domē.

Plānots, ka piketā piedalīsies 150 dalībnieki. Piketa pieteicējs ir Jānis Balodis, kuram darba ikdienā vairākkārt esot bijusi saskarsme ar vairākām dabas organizācijām.

Balodis iepriekš pauda, grozījumi Ministru kabineta noteikumos ir pretrunā ieteikumiem no tādām vides aizsardzības organizācijām kā Latvijas Ornitoloģijas biedrība un Dabas aizsardzības pārvalde. Turklāt, pēc viņa teiktā, Latvijā jau patlaban esot problēmas ar bioloģisko daudzveidību, kā arī atsevišķām sugām ir ļoti liels samazinājums, un situācija, kas tikšot radīta ar valdības lēmumu, to pastiprināšot vēl vairāk.

Valdība dod nedaudz lielāku brīvību meža īpašniekiem 

Mežu īpašnieki Latvijā varēs iegūt koksni galvenajā cirtē, vadoties pēc teju tāda...

Piemēram, runājot par mežirbju populāciju, gadījumā, ja tiks izcirsti jaunākie koki, palikušo koku apkārtmērs vairs nebūs piemērots putnu ligzdu un dobumu veidošanai, stāstīja Balodis, uzsverot, ka tā tas nav tikai mežirbēm, bet arī daudzām citām putnu sugām, kas izmanto dobumus.

Vienlaikus jāņem vērā, ka Latvijai ir saistības par šo sugu aizsardzību, piemēram, tikko Slovākijai bijis sods par to, ka suga, kura šai valstij ir jānosargā, nav tikusi nosargāta. Balodis pauda, ka tādas ir sankcijas, kuras šajā gadījumā var tikt piemērotas arī Latvijai.

Lai gan AS "Latvijas valsts meži" projekts "Mammadaba" norādījis, ka arī izcirtumi ir pieskaitāmi pie meža, Balodis apgalvo, ka mežirbei to būs grūti ieskaidrot.

Pēc Baloža paustā, nepieņemami esot arī tas, kādā Ministru kabinets pieņēma jaunos noteikumus. "Arī ļoti būtiska ir procesu kartība, kādā veidā tas tika izdarīts, pieņemot, ka 21.jūnijā mēs nepamanīsim vai aizmirsīsim pirms svētkiem, uzdāvinot šādu šausmīgu dāvanu Latvijas iedzīvotājiem. Pēkšņa iniciatīva, kas nākamajā dienā bez nekādas plašākas apspriedes sabiedrībā un, pretēji aicinājumiem, ko sniedza vides aizsardzības organizācijas, tika akceptēta," sacīja piketa pieteicējs.

Valdība vienojas pieļaut jaunāku mežu izciršanu 

Ar mērķi palielināt šķeldas ieguvi valdība otrdien vienojās par grozījumiem noteikumos par...

Viņaprāt, skumjākais ir tas, ka tika izmantots karš Ukrainā - vajadzība pēc energoneatkarības - kā arguments, lai pieļautu jaunāku mežu izciršanu.

"Jā, varbūt mēs šobrīd iegūsim, bet mēs ļoti apzagsim tos cilvēkus, kas nāks un dzīvos šeit, pieaugot viņiem, šo resursu būs vēl mazāk," bažas pauž Balodis.

Jau vēstīts, ka ar mērķi palielināt šķeldas ieguvi valdība 21.jūnijā vienojās par grozījumiem noteikumos par koku ciršanu mežā, kas pieļaus jaunāku mežu izciršanu.

Savukārt dabas aizsardzības organizācijas par konkrētajiem grozījumiem cēlušas trauksmi.

Vides organizācijās norāda, ka šie grozījumi jau divreiz apstādināti sabiedrības spiediena dēļ, bet tagad tiek virzīti vēlreiz pretēji Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) solījumam, ka tie netiks skatīti, kamēr nebūs vienošanās starp dabas aizsardzības organizācijām un meža nozari.

Noteikumu grozījumi, kas ļautu izcirst jaunākus priežu, egļu un bērzu mežus, pirmoreiz tika virzīti jau 2017.gadā un atkārtoti - 2019.gadā. Kopš tā laika diskusijas par šo jautājumu nav notikušas, atzīmē vides organizācijās.

Dabas aizsardzības organizācijas jau iepriekš uzsvērušas, ka šo noteikumu grozījumu rezultātā tiks kāpināti ciršanas apjomi, tā noplicinot mežu dabas daudzveidību un mazinot iespējas sasniegt klimata pārmaiņu mazināšanas mērķus. Noteikumu grozījumiem nav visaptveroši izvērtēti riski dabas un klimata ietekmēm.