Latgales kultūras festivālu Sanktpēterburgā, Kirova vārdā nosauktajā centrālajā kultūras un atpūtas parkā, apmeklējuši vairāk nekā 10 tūkst. cilvēku, tai skaitā vairāki desmiti Krievijas ziemeļu galvaspilsētā dzīvojošo latviešu, kā arī bijušo Latgales un Latvijas iedzīvotāju.
Festivāla apmeklētāji, vairums no kuriem pieraduši pie dzīves lielpilsētā, neslēpa savu sajūsmu par iespēju kontaktēties ar lauku ļaudīm, par viņu vienkāršību un sirsnību. Festivālā varēja nogaršot pēc dzimtas receptēm gatavotos Latgales mājsaimnieču lauku labumus, tostarp mājas sieru, plānās un rūgušpiena pankūkas, pelēkos zirņus ar speķi, Aglonas meistaru cepto maizi un Kurmīšu tēju ar medu.
No daudziem stiprā dzimuma un arī dažām daiļā dzimuma pārstāvēm īpašas uzslavas par savām garšas īpašībām izpelnījās Latgales meistaru brūvētais alus un šmakovka jeb pašbrūvēts degvīns ar uzkodām - melno maizi ar paškūpinātu speķi un sāļu gurķi.
Lielu interesi festivāla apmeklētājos izraisīja arī plašais keramikas izstrādājumu klāsts, austās jostas, tamborējumi, pinumi, linu izstrādājumi, pašdarinātās rotaslietas, iespēja izmēģināt savus spēkus pie podnieka ripas, saņemt diplomēta pirtnieka konsultācijas, iejusties kalēja lomā, kā arī pielaikot seno latgaļu kara kalpu bruņojumu. Seno amatu tradīcijas festivālā demonstrēja kopumā vairāk nekā 30 dažādās nozarēs strādājošie amatnieki.
Ar dziesmām, dejām un rotaļām pasākuma dalībniekus un apmeklētājus priecēja jauniešu postfolkloras grupa Rikši no Rēzeknes un Andrupenes folkloras kopa Sovvaļņīki.
Pasākuma apmeklētāji, kas dažādu iemeslu dēļ pirms vairākiem gadiem pametuši Latgali, Latviju, labprāt vēlējās aprunāties, dalījās atmiņās, kā arī atzina, ka apmeklētāju pasākumam būtu bijis daudz vairāk, ja tas būtu bijis plašāk izreklamēts.
Kāds 73 gadus vīrs, kuram tā īsti nevedās ar runāšanu latviešu valodā, atzina, ka esot latvietis, īstens Latvijas patriots un viņu interesējot viss, kas notiekot viņa tēva dzimtenē, kā arī palielījās, ka joprojām aktīvi sporto Sanktpēterburgas veterānu regbija izlasē.
Kāds bijušais zilupietis, kurš festivālu apmeklēja abas dienas, atzina, ka dzīve metropolē, neskatoties uz ārējo krāšņumu un plašajām iespējām, nemaz neesot viegla, bet patiesais skaistums esot nevis Ermitāžā, bet gan viņa dzimtajās mājās Vecslabadā Zilupes novadā.
Savukārt kāda maza meitenīte, kura uz pasākumu bija atnākusi kopā ar vecākiem un kurai ļoti bija iepatikusies Latgales pašdarbnieku uzstāšanās, rezumējot redzēto, mātei paziņoja, ka tad, kad viņa izaugs, viņa noteikti būs latgaliete.
Jau ziņots, ka no 7. līdz 9. jūnijam Sanktpēterburgā norisinājās Latgales kultūras festivāls. To organizēja Latgales reģiona attīstības aģentūra un Latgales plānošanas reģions sadarbībā ar Latvijas Republikas ģenerālkonsulātu Sanktpēterburgā un Sanktpēterburgas Kirova centrālo kultūras un atpūtas parku.
Pateicoties mērķtiecīgajai mārketinga kampaņai Krievijas tūrisma tirgos, tostarp Latgales kultūras festivāliem, dalībai tūrisma izstādēs Sanktpēterburgā un Maskavā, viesturneju organizēšanai kaimiņvalsts tūrisma operatoriem un žurnālistiem, kā arī citām aktivitātēm, Krievijas tūristu skaits Latgalē 2012.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo ir palielinājies par aptuveni 15%.
#1/10
Latgales festivāls Sanktpēterburgā
#2/10
#3/10
#4/10
#5/10
#6/10
#7/10
#8/10
#9/10
