Ja esi nolēmis ieguldīt akcijās, tad jābūt gatavam, ka ik pa laikam zaudēsi kaudzi naudas.
ASV akciju cena februārī palēcās vairāk nekā par 3%, kas visa šā gada to guvumus pietuvinājis 12% (ASV Standard & Poor’s 500 indeksa izteiksmē). Jāatgādina, ka vēl nesen – pagājušā gada izskaņā – dominēja runas par cenu korekciju (kritums par 10%) un lāču tirgu (kritums vismaz par 20%). Eksperti dažkārt uzsver – šādas straujas izmaiņas neko nepasaka par to, kur ilgākā termiņā virzās akciju cena, lai gan tās pievērš faktiski visu finanšu pasaules un preses uzmanību.
Rezultātā investori kļūst nervozi un pieļauj kļūdas. Turklāt - ik pa kādam laikam akciju tirgus dalībniekiem būtu jārēķinās, ka cenas šajā tirgū sarūk pat uz pusi – kopš 1999. gada tas ir noticis jau divas reizes. Kopš 2007. gada S&P 500 vērtība gan tāpat ir iespējusi dubultoties. Ja tiek piedzīvoti šādi zaudējumi, tas parasti lielākajai daļai nāk komplektā ar ļoti sāpīgām emocijām, kur tiek apšaubīti faktiski visi agrākie pieņēmumi. Eksperti gan norāda, ka šī tirgus dalībniekiem nevajadzētu būt pārsteigtiem par straujajām cenu izmaiņām. Prot, ja esi nolēmis ieguldīt akcijās, tad jābūt gatavam tam, ka ik pa laikam zaudēsi kaudzi naudas.
Pozitīvais ir tas, ka vismaz pagaidām šādi ASV akciju zaudējumi vienmēr izrādījušies pagaidu parādība un šo vērtspapīru cena vienmēr pēc tam aizsniegusies līdz jaunai virsotnei.
Tādējādi ieguldījumu speciālisti mēdz klāstīt, ka psiholoģiskā sagatavošanās finanšu viesuļvētrām ir būtiska nepieciešamība. Ja būs ilūzijas, ka vari kaut ko pirkt un pārdot pareizajos brīžos, tad gluži kā par spīti var izrādīties, ka šādas darbības veic tieši nepareizajos punktos. The Wall Street Journal komentētājs Viljams Bernšteins piebilst: «Investēšana galu galā ir darbība, kur bagātība tiek pārdalīta no tiem, kas nespēj vajadzīgās darbības pareizi veikt, uz tiem, kas to tomēr spēj. Tas, ko es esmu redzējis, ir, ka vidēja investora stratēģija paredz lepnumu tad, kad akciju cena pieaug, un paniku tad, kad tā sarūk. Lai paliktu uz ceļa tad, kad debesis kļūst drūmākas, ir nepieciešama sistēmiska pieeja, kuras īstenošana gandrīz pilnībā ir atkarīga no konkrētā cilvēka prāta stāvokļa. Šajā pašā laikā arī es gan 1999. gadā, gan 2006. gadā par saviem akciju ieguldījumiem jutos ļoti labi. Tikmēr 2008. un 2009. gadā mans vēders jau bija sagriezies.»
Svarīgi ir sevi pareizi psiholoģiski nosakņot, un minētais nozares analītiķis teic, ka viens no labākajiem veidiem vidējam investoram esot piezemēt savas gaidas. Proti, ja gaidas esot zemākas, cerība ir, ka mazāk slikti investors jutīsies tad, kad tirgū sevi neizbēgami sāk izpaust cenu bezcerība.
Visu interviju lasiet 5. marta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!