Cramo Group atsakās no darbības Latvijā un Kaļiņingradā, savu uzņēmumu SIA Cramo un Cramo Kaliningrad OOO akciju kapitālu pārdodot AS Storent Investments.

Šis darījums aptver visus uzņēmumu aktīvus un pasīvus, un tika noslēgts 2017. gada 1. augustā. Cramo līdzšinējie darbinieki – kopskaitā 43, turpinās darbu uzņēmumā.

Pašlaik aprīkojuma nomas segmenta ietvaros Cramo ir septiņi nomas punkti Latvijā un Kaļiņingradā. Tāpat arī Cramo uzņēmējdarbības apjomi moduļu telpu nomas tirgus daļā Latvijā ir nelieli.

Darījums pozitīvi ietekmēs Cramo Group trešā ceturkšņa darbības rezultātus, kuru apjoms ir apmēram 1,8 miljoni eiro. Savukārt gadu iepriekš – 2016. gadā, pārdošanas apgrozījums Latvijā un Kaļiņingradā bija 6,3 miljoni eiro, bet EBITA tas bija -0,8 miljoni eiro.

Cramo ir otrais lielākais nomas pakalpojumu uzņēmums Eiropā, kas specializējas celtniecības iekārtu un tehnikas nomā un ar to saistītajos pakalpojumos, kā arī moduļu telpu nomā. Cramo ir aptuveni 324 nomas punkti 15 valstīs. Cramo grupā ir aptuveni 2 600 darbinieku, un tās konsolidētais apgrozījums 2016. gadā sasniedza 712 miljonus EUR. Cramo akcijas ir kotētas Nasdaq Helsinki Ltd. biržā.

Tehnikas nomas uzņēmums Storent Investment pārņem Cramo darbību Latvijā un Kaļiņingradā. «Pēdējos gados būvniecībā Latvijā bija ievērojams kritums, kas negatīvi ietekmēja būvtehnikas nomas biznesu,» par Cramo lēmumu atteikties no darbības Latvijā biznesa portālam db.lv saka Storent valdes loceklis Andris Bisnieks.

Cramo Group prezidents un vadītājs Leifs Gustafsons (Leif Gustafsson) vakar norādīja, ka «līdzšinējās darbības rezultāti Latvijā un Kaļiņingradā nav attaisnojuši mūsu cerības - nav sasniegta nedz plānotā atdeve no ieguldījumiem, nedz gūti prognozētie ienākumi».

Storent, kas darbojas Baltijā, Somijā un Zviedrijā, ir pārņēmis Cramo grupas uzņēmumu darbību Latvijā un Kaļiņingradā, iegādājoties SIA Cramo un OOO Cramo Kaliningrad. Minētajiem Cramo grupas uzņēmumiem kopā ir 7 nomas punkti ar 43 darbiniekiem.

Pārņemšanas darījuma summu gan A. Bisnieks neizpauž.

Latvijā būvniecības nozarē strādājošie ir vairāk neapmierināti ar savu darba vietu nekā šajā jomā strādājošie Lietuvā - liecina būvtehnikas nomas uzņēmuma Cramo veiktais starptautiskais pētījums Lieliska darba diena. Kaimiņzemē Lietuvā par darbavietas maiņu pēdējā pusgada laikā domājis 41% aptaujāto, savukārt Latvijā - vairāk nekā puse jeb 59% būvniecības nozarē strādājošo.

Lielākā daļa būvniecības nozares pārstāvju pētījuma laikā atklājuši, ka nedēļas laikā vismaz viena vai divas darba dienas mēdz būt nepatīkamas. Turklāt visbiežāk darba devējs tikai daļēji rūpējas par to, lai darba dienas būtu izdevušās un patīkamas, kā arī ne vienmēr tiek sniegtas atsauksmes par paveikto darbu. Raksturojot labu darba devēju, kā svarīgākā īpašība tiek nosaukta uzticamība, savukārt vērtējot kolēģus - izpalīdzība.

«Būvniecībā strādājošo viedokli par to, kādam ir jābūt labam darba devējam, būtiski ietekmē pašlaik nozarē notiekošais. Darbavietu skaita samazināšana būvniecības uzņēmumos, kas aizsākās pērnā gada nogalē, kā arī pesimistiskās būvniecības apjomu prognozes 2016.gadam, kas radījušas nedrošības sajūtu un nostiprinājušas pārliecību, ka labs darba devējs ir tāds, kas ir uzticams un, par spīti negatīvajām tirgus tendencēm, darbiniekus neatlaiž,» skaidro SIA Cramo pārdošanas vadītājs Imants Martužans.

Latvijas izlases basketbolists Armands Šķēle kādam Latvijas uzņēmējam esot parādā 90 tūkstošus eiro (63 252 latus) un šobrīd izvairās no to maksāšanas, vēsta vairāki Igaunijas mediji.

Igaunijas televīzijas raidījumā Aculiecinieks septembrī tika izplatīta informācija, ka A. Šķēle ar sevis pārstāvēto Igaunijas čempionvienību Tallinas Kalev/Cramo noslēdzis vienošanos, kas latvietim ļauj izvairīties no parādu atmaksas.

Savukārt šonedēļ A. Šķēle Igaunijas tiesai zvērēja, ka viņa mēnešalga ir vien 500 eiro (351 lats). Ja latviešu sportists būs sniedzis nepareizu informāciju, pret viņu var tikt ierosināta krimināllieta.

Tiek vēstīts, ka Latvijas basketbolists vēl no Kalev/Cramo kluba lietošanā saņem automašīnu, dzīvokli, kā arī piemaksu par veiksmīgu sniegumu.

Šogad, salīdzinot ar pērno gadu, būvniecības apjomi Latvijā ir sarukuši – liecina būvtehnikas nomas kompānijas Cramo apkopotie dati. Turklāt būvkompānijas pašlaik daudz uzmanīgāk seko līdzi savām izmaksām un cenšas projektu celtniecību pabeigt, izmantojot savā rīcībā esošo būvtehniku, to nomājot vien neatliekamos gadījumos.

Saasinoties ģeopolitiskajai situācijai un iestājoties pārejas periodam Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguvē, būtiski samazinājies ne vien mājokļu jaunbūvju un ēku siltināšanas projektu skaits, bet arī valsts pasūtījumu apjoms būvniekiem. Ņemot vērā, ka būvniecības projektu šogad ir mazāk un tie nav tik apjomīgi kā pagājušajā gadā, celtniecības uzņēmumi izvēlas nomāt būvtehniku uz daudz īsāku laika periodu nekā pērn.

Lai gan būvniecības projektu skaits šogad ir mazāks kā pērn, konkurence būvtehnikas nomas pakalpojumu tirgū augusi, izlīdzinot būvtehnikas nomas cenas Latvijā un Lietuvā, norāda Cramo pārdošanas direktors Latvijā Imants Martužans. «Ja vēsturiski Latvijā nomas pakalpojumu cenas vidēji bija 10% augstākas kā kaimiņvalstī Lietuvā, tad šogad cenu līmenis abās valstīs ir izlīdzinājies. Neskatoties uz to, ka mājokļu būvniecības apjomi samazinājušies uz pusi, salīdzinot ar pērno gadu, un daļai būvobjektu realizācija tiek pārcelta uz 2016. gada sākumu, nomas pakalpojumu industrijā pašlaik valda sīva konkurence. Uzņēmējiem, cenšoties izvairīties no lieliem ieguldījumiem un būvtehnikas iegādes, arvien pieprasītāki kļūst būvtehnikas nomas pakalpojumi, tādēļ arī pakalpojumu sniedzēju skaits šajā nozarē strauji aug.»

Pasniegtas Gada balvas e-pasta mārketingā 2013. Lemts, ka labākās mārketinga kampaņas realizējusi SIA Bite Latvija, RTU Rīgas Biznesa skola, SIA Cramo un SIA Travel Art.

Gada balvas e-pasta mārketingā Latvijā tika pasniegtas otro gadu pēc kārtas.

Apbalvošanas ceremonija notika Mailigen Workshop 2013 jeb praktiskā e-pasta mārketinga semināra ietvaros. Semināru organizē e-pasta mārketinga kompānija Mailigen.

Nominācijā «Labākā e-pasta mārketinga stratēģija 2013» triumfēja būvtehnikas nomas uzņēmums SIA Cramo. Uzņēmums realizēja e-pasta vēstuļu sēriju par bonusa punktiem saviem klientiem.

Ar «Labāko e-pasta dizainu 2013» var lepoties Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skola, kas radīja e-pasta dizainus vairākās valodās, lai uzrunātu topošos studentus.

Būvtehnikas nomas uzņēmums SIA «Storent» 2017.gadā strādājis ar apgrozījumu 14,333 miljonu eiro apmērā, kas bija par 27,9% jeb 3,130 miljoniem eiro vairāk nekā 2016.gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma tīrā peļņa bija 1,576 miljoni eiro, pretēji zaudējumiem 2016.gadā.

2017.gadu uzņēmums raksturo kā strauju attīstības gadu. To veicināja gan būvniecības apjomu pieaugums, kā rezultātā pieauga pieprasījums un attiecīgi arī tehnikas nomas cenas. SIA «Storent» vienīgais īpašnieks AS «Storent Investments» 2017.gada 1.augustā iegādājās citu nomas tehnikas uzņēmumu SIA «Crent» (iepriekš pazīstams ar nosaukumu SIA «Cramo»), kura pievienošana SIA «Storent» tika pabeigta 2017.gada 29.decembrī.

«SIA Cramo iegāde deva pozitīvu efektu Sabiedrības tālākai attīstībai, un tas nodrošināja nokļūšanu tirgus līdera pozīcijā, kā arī ļāva paplašināt nomas punktu skaitu un iegūt jaunus klientus, kā arī nedaudz paplašināt piedāvāto nomas iekārtu klāstu,» sacīts SIA «Storent» gada pārskatā.

Sadarbojoties ar grāmatvedības un finanšu konsultāciju uzņēmumu, Latvijas uzņēmējiem vissvarīgākie kritēriji ir detalizēts līgums un speciālistu pieredze, bet mazāka nozīme ir cenai un izmantotajiem IT risinājumiem, liecina konferencē Grāmatvedības forums 2015 publiskotie pētījuma dati.

Šāgada februārī 36 valstīs konsultāciju uzņēmuma Grant Thornton veiktais pētījums arī atklāj, ka, vērtējot sadarbību ar grāmatvežiem, uzņēmējiem svarīgākā ir speciālistu izpratne par klienta biznesu un pakalpojuma uzticamība. Šiem apgalvojumiem piekrīt attiecīgi 44% un 31% aptaujāto Latvijas uzņēmēju, teikts paziņojumā presei.

Vienlaikus pakalpojuma cenai vai grāmatvedības uzņēmuma IT spējām un izmantotajiem risinājumiem Latvijas uzņēmēju skatījumā ir daudz mazāka nozīme. Cenu kā vissvarīgāko kritēriju minējis tikai katrs ceturtais (25%) aptaujātais. Bet aptuveni divām trešdaļām (66%) Latvijā aptaujāto grāmatvedības uzņēmuma IT spējas un izmantotie risinājumi nav izšķirošs kritērijs ārpakalpojuma izvēlē.

Pļavniekkalna sākumskolas ēkā šobrīd skolēnu čalas neskan, viņiem sācies piespiedu brīvlaiks, jo atklājies, ka trīs gadus skolēni mācījušies ekspluatācijā nenodotā ēkā, trešdien vēsta laikraksts Diena.

2010. gadā pie Pļavniekkalna sākumskolas tika uzstādīta Cramo pārvietojamā moduļu sistēma 189 m2 platībā, nodrošinot divas papildu klases un citus mācību kabinetus, kas pašvaldībai katru mēnesi izmaksā 1323 latus bez pievienotās vērtības nodokļa.

Atklājies, ka ēka trīs gadus nav nodota ekpluatācijā, un pašlaik nav noskaidrotas par šādu nolaidību atbildīgās personas. Tāpat vēl nav saņemts būveksperta atzinums.

2010. gadā, kad pēc moduļu projekta īstenošanas atvēra skolu, Ķekavas novada domes priekšsēdētājs bija tagadējais domes opozīcijas deputāts Roberts Jurķis (Vienotība). Tomēr laikrakstam viņš norādīja, ka nesaprot, kā ēka varēja nebūt nodota ekspluatācijā, piebilstot, ka šo kontroli vajadzēja veikt toreizējam Ķekavas novada izpilddirektoram Andim Damlicam, ar kuru Dienai sazināties neizdevās. No komentāriem atteicās arī skolas direktore Agita Baltmane.

Būvuzņēmuma Re&Re meitas uzņēmums Latvijas ceļu būve (LCB) nav samaksājis apakšuzņēmējiem par darbiem jaunajā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ēkā Rīgā, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Tiesības būvēt VID administratīvo ēku Re&Re ieguva 2011.gadā, uzvarot konkursā piecu vietējo kompāniju vidū ar zemāko cenu - 54,8 miljoniem eiro. Pasūtītājs vienojās, ka būvnieks apakšuzņēmējiem ir tiesīgs nodot darbus, kas kopumā nepārsniedz 70% no līguma summas. Labiekārtošanas un ceļu darbus Re&Re nodeva sev 100% piederošajai LCB.

Tieši ar LCB uzņēmums Minerālmaterālu serviss vienojās, ka atvedīs uz VID ēkas teritoriju dolomīta šķembas ceļa uzklāšanai par kopumā 32 000 eiro, pastāstījis Minerālmaterālu servisa pārstāvis Toms Augustāns. Uzņēmums materiālus piegādāja, taču samaksu par to nesaņēma. Tā kā LCB pārstāvis ar viņiem ilgi nesazinājās, neapmierinātie uzņēmēji devās palīdzību meklēt pie Re&Re valdes priekšsēdētāja Aināra Pauniņa, kurš atzinis, ka LCB esot uz bankrota robežas. Pauniņš piedāvājis atpirkt meitas kompānijas parādu, taču tikai par pusi no nolīgtās summas.

Tiesiskā aizsardzības procesa ierosināšana reģistrēta 2004.gadā dibinātajai SIA Latvijas Ceļu būve, liecina Lursoft dati.

Būvkompānijai SIA Re&Re piederošais uzņēmums 2012.gadā apgrozījis 3,735 miljonus eiro, gadu noslēdzot ar 853 tūkstošu eiro lieliem zaudējumiem. Iesniegtajā pārskatā norādīts, ka 2012.gadā uzņēmumā strādājuši 76 darbinieki.

Lursoft pieejamā informācija liecina, ka SIA Re & Re vēl bez SIA Latvijas Ceļu būve pieder arī vairāki citi uzņēmumi, tostarp SIA Daugavas zaļā pilsēta, SIA Lucavsala, SIA Re & Re Development.

Db.lv jau rakstīja, ka būvuzņēmuma Re&Re meitas uzņēmums Latvijas ceļu būve (LCB) nav samaksājis apakšuzņēmējiem par darbiem jaunajā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ēkā Rīgā, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Ne Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), ne citas valsts pārvaldes iestādes nespēj pamatot, kāpēc tikusi mainīta interpretācija par to, kas ir profesionāls sportists, kā rezultātā pašlaik trešā labākā Latvijas vīriešu basketbola komanda Covid-19 stingro ierobežojumu laikā nevar Latvijas teritorijā piedalīties Latvijas - Igaunijas Basketbola līgas (LIBL) spēlēs.

Visas pārējās LIBL komandas - piecas no Latvijas un astoņas no Igaunijas - saskaņā ar Latvijas valdības noteikto regulējumu drīkst turpināt piedalīties sacensībās.

IZM norāda, ka "Latvijas Universitātes" (LU) komandā ir sportisti, kuri nekvalificējas profesionāla sportista definīcijai, taču nepaskaidro, kāpēc tāds regulējums ir ieviests. Iepriekšējo Covid-19 ierobežojumu laikā profesionālā sportista jēdziens šādi netika traktēts.

Līdz 15.novembrim klātienē atļautas komandu sporta spēļu starptautisko un augstāko līgu sporta sacensības, tostarp LIBL spēles, kurās piedalās tikai profesionāli sportisti. Saskaņā ar Sporta likuma 19.pantu profesionāls sportists ir fiziska persona, kas uz darba līguma pamata un par nolīgto samaksu gatavojas sporta sacensībām un piedalās tajās.

Tehnikas nomas biznesā svarīgs faktors ir uzticības veidošana, tādēļ bez labas komandas uzņēmuma attīstība nav iespējama, atzīst SIA Storent līdzīpašnieki

Celtniecības, ceļu būves un industriālās tehnikas iznomātājs SIA Storent pēdējos piecos gados ievērojami palielinājis apgrozījumu – no 2,9 miljoniem eiro 2009. gadā līdz gandrīz 11 miljoniem eiro 2014. gadā. Storent iekļauts Lursoft un Dienas Biznesa veidotajā Gazeļu sarakstā. Uzņēmums jau kopš tā dibināšanas 2008. gadā izvērsis darbību arī Lietuvā un vēl pēc gada Igaunijā, atverot šajās valstīs vairākus nomas punktus. Kopējais grupas apgrozījums 2014. gadā sasniedzis 19,7 miljonus eiro. Uzņēmuma vadība norāda, ka galvenais izaugsmes dzinējspēks pēdējos piecos gados bija vērienīgās investīcijas tehnikas parka palielināšanā un IT risinājumu izveidē, bet svarīgākā veiksmes formula ir profesionālais komandas darbs, jo nomas biznesā svarīgas ir attiecības ar klientiem. Tas ir savstarpējās uzticēšanās bizness.