No 2021.gada oktobra tiek plānots atvērt autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgu un rīkot atklātu konkursu par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanu, šodien nolēma Ministru kabinets (MK).

Valdība šodien uzklausīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto konceptuālo ziņojumu "Par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršanu no 2021.gada". Tajā SM norāda, ka pašreiz valsts autoceļu uzturēšanu veic VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) atbilstoši deleģēšanas līgumam, kas būs spēkā līdz šā gada 31.decembrim. Kopš 2014.gada 1.janvāra SM deleģē LAU veikt tās kompetencē esošo valsts pārvaldes uzdevumu - valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu plānošanu un veikšanu visā Latvijā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) norādīja, ka valsts kā pasūtītājs ir ieinteresēta iegūt kvalitatīvu pakalpojumu par iespējami zemāku cenu, un to var panākt, veicinot konkurenci un spēcīgu privāto piedāvājumu. "Vienlaikus šī ir iespēja mazināt sezonalitātes ietekmi uz cenām ceļu nozarē kopumā, kas turpmāk varētu mazināt arī izmaksas ceļu būvniecībā," uzsvēra ministrs.

Satiksmes ministrija (SM) rosina no 2021.gada atvērt autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgu, pretendentus valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanai izvēloties atklātā konkursā, liecina Ministru kabineta (MK) sēdes darba kārtība otrdien, 25.augustā.

SM konceptuālajā ziņojumā "Par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršanu no 2021.gada" norāda, ka pašreiz valsts autoceļu uzturēšanu veic VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) atbilstoši deleģēšanas līgumam, kas būs spēkā līdz šā gada 31.decembrim, un paredz, ka no 2014.gada 1.janvāra SM deleģē LAU veikt tās kompetencē esošo valsts pārvaldes uzdevumu - valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu plānošanu un veikšanu visā Latvijā.

"Ilgtermiņā apstākļos bez konkurences valstij netiek nodrošināta pārliecība, ka tā saņem valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojumus visefektīvākajā veidā. Galvenais tirgus atvēršanas risinājuma ieguvums ir iespējamība, ka publiskā iepirkuma rezultātā pakalpojumu sniegšana tiktu veikta lētāk, nekā to šobrīd dara LAU," norāda ministrija.

Tuvojas studentu uzņemšanas laiks Latvijas augstskolās, kas šogad atšķirsies, jo pilnā mērā varēs izmantot studentu piesaistei pagājušā gada vasarā pieņemtos grozījumus Imigrācijas likumā attiecībā uz ārvalstu studentu iebraukšanu un uzturēšanos Latvijā. Beidzot ir ieviests jēdziens students, nosakot, ka tas ir ārzemnieks, kas ir uzņemts pilna laika studiju programmā augstskolā vai koledžā Latvijas Republikā.

Definēts arī jēdziens pētnieks, nosakot, ka tas ir ārzemnieks, kuram ir doktora grāds vai augstākā izglītība un atbilstoša kvalifikācija, kas ļauj piedalīties doktorantūras programmā, un kuru savā teritorijā uzņēmusi kāda Eiropas Savienības dalībvalsts un izvēlējusies valsts vai privāta struktūra, kas nodarbojas ar pētniecību - sistemātisku radošu darbu, lai vairotu un radoši izmantotu zināšanas, tai skaitā zināšanas par cilvēku, kultūru un sabiedrību.

Papildus tam ir nodalīti jēdzieni darbinieks stažieris un stažieris, lai atšķirtu tos, kuri tiek piesaistīti augstākajās izglītības iestādēs. Stažieris ir definēts kā ārzemnieks, kuram ir augstākā izglītība vai kurš trešajā valstī iegūst augstāko izglītību un kura mērķis ir ieceļot Latvijas Republikā, lai atbilstošā profesionālā vidē gūtu zināšanas, praktiskas iemaņas un pieredzi.

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) izsludinājusi iepirkumu par ikdienas uzturēšanas darbiem valsts autoceļu tīklā saistībā ar gaidāmo tirgus atvēršanu, kura prognozētā līgumcena ir 252,066 miljoni eiro.

Iepirkums sadalīts 19 daļās pēc teritoriālā principa.

Tostarp Rīgas nodaļas teritorija ietver autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus 1023 kilometru garumā, Daugavpils nodaļas - 844 kilometru garumā, Liepājas nodaļas - 920 kilometru, Ogres nodaļas - 741 kilometra, Cēsu nodaļas - 1060 kilometru, Madonas, Gulbenes nodaļas - 1582 kilometru, Smiltenes, Alūksnes nodaļas - 1390 kilometru, Limbažu nodaļas - 808 kilometru, Valmieras nodaļas - 790 kilometru, Aizkraukles nodaļas - 772 kilometru, Jēkabpils nodaļas - 835 kilometru, Balvu, Ludzas nodaļas - 1452 kilometru, Preiļu, Dagdas nodaļas - 1462 kilometru, Rēzeknes nodaļas - 852 kilometru, Talsu, Ventspils nodaļas - 1615 kilometru, Kuldīgas, Saldus nodaļas - 1322 kilometru, Tukuma, Dobeles nodaļas - 1427 kilometru, Bauskas nodaļas - 697 kilometru un Jelgavas nodaļas - 571 kilometra garumā.

Saeima šodien steidzamības kārtā pieņēma grozījumus likumā, saskaņā ar kuriem no 2022.gada 1.maija tiks atvērts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus.

Deputāti atbalstīja visus satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) virzītos priekšlikumus likumprojektā, tostarp paredzot, ka valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darba tirgus tiktu atvērts no 2022.gada 1.maija, nevis 2021.gada 1.oktobra, kā tas bijis paredzēts iepriekš.

Grozījumi arī paredz, ka, lai izraudzītos valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veicēju atbilstoši normatīvajiem aktiem par publiskajiem iepirkumiem, SIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) ir tiesīga no 2021.gada 1.janvāra sākt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu publiskos iepirkumus.

LVC autoceļu uzturēšanas darbu veicēju izvēlēsies iepirkuma priekšmetu sadalot daļās pa atsevišķiem reģioniem, vienlaikus nosakot, ka LVC ir tiesīga uzsākt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu publisko iepirkumu procedūru ar šā likumprojekta spēkā stāšanās brīdi, lai laicīgi tiktu izraudzīti valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veicēji.

Saeimas deputāti šodien otrajā lasījumā atbalstīja apjomīgus grozījumus Imigrācijas likumā, tajā pašā laikā vairāki priekšlikumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu.

Atbalstīts priekšlikums piešķirt Ministru kabinetam (MK) tiesības izvērtēt termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai ekonomisko attīstību un vairākos gadījumos noteikt ierobežojumus šo atļauju izsniegšanai uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku kā uz pieciem gadiem.

Ierobežojumi attiektos uz visu vai kādas konkrētas trešās valsts pilsoņiem, teikts Iekšlietu ministrijas (IeM) rosinātajos priekšlikumos.

Deputātu atbalstītie grozījumi paredz, ka MK, izvērtējot termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai valsts ekonomisko attīstību saistībā ar trešo valstu pilsoņu daudzumu valstī vai koncentrāciju noteiktā tās teritorijā, izdod noteikumus, kuros nosaka ierobežojumus atļauju izsniegšanai konkrētos gadījumos. Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo likuma redakciju grozījumi ļaus noteikt ierobežojumus attiecībā uz atļauju izsniegšanu par ieguldījumu veikšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, par nekustamā īpašuma iegādāšanos, par pakārtotām saistībām ar Latvijas kredītiestādi vai par valsts vērtspapīru iegādi.

Iekšlietu ministrija (IeM) sagatavojusi grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz līdz 2023.gada 30.jūnijam pārtraukt atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, turklāt piedāvātais regulējums ietekmēs darba devēju iespējas turpināt darba attiecības ar viesstrādniekiem no abām kaimiņvalstīm.

Patlaban grozījumi ir nosūtīti saskaņošanai ar Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības un Tieslietu ministrijām. Saskaņošanas termiņš ir nākamās nedēļas sākums. Pēc tam grozījumi būs jāskata valdībai un Saeimai.

Patlaban Imigrācijas likuma pārejas noteikumi paredz ierobežojumu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem saņemt pirmreizējās termiņuzturēšanās atļaujas.

Grozījumi paredz izslēgt normu, kas Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem, kuri pieņēmuši citas valsts pilsonību, nenoteica prasību pierādīt valsts valodas zināšanas un regulārus iztikas līdzekļus. Ja Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, kļūstot par citas valsts pilsoni, vēlēsies turpināt uzturēties Latvijā, viņš varēs pieprasīt Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusu pierādot atbilstošas valsts valodas zināšanas un regulārus un pietiekamus finanšu līdzekļus.

Vilcienu ražotājs Talgo Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) ir pārsūdzējis Pasažieru vilciena elektrovilcienu iepirkuma rezultātu pārvērtēšanu un aicina izslēgt kompāniju Škoda no dalības sarunu procedūrā, jo, pēc uzņēmuma teiktā, tās piedāvātie elektroenerģijas rādītāji un uzturēšanas izmaksas saskaņā ar nozares standartiem ir uzskatāmas par nepatiesām.

«Škodas piedāvātais tehniskais risinājums nespēj nodrošināt tādu elektroenerģijas patēriņa un uzturēšanas izmaksu samazinājumu, kāds tika norādīts uzņēmuma piedāvājumā. Piedāvājumā minētais ietaupījums saskaņā ar nozares standartiem nav atbilstošs patiesībai un nav īstenojams dzīvē. Tāpat eksperti secināja, ka piedāvātās elektrovilcienu nākotnes uzturēšanas izmaksas ir vismaz divas reizes zemākas nekā tuvākajam labākajam piedāvājumam un nesedz pat nepieciešamo rezerves daļu un materiālu izmaksas. Pieejamie dati un starptautiskā prakse liecina, ka šāda milzīga starpība un atšķirība starp uzturēšanas izmaksām norāda, ka Škoda uzturēšanas izmaksas ir balstītas uz mākslīgiem un maldinošiem aprēķiniem, ko praksē nebūtu iespējams īstenot, atsaucoties uz vārdā neminētiem Eiropas Savienības ekspertiem, kuriem ir ilggadēja pieredze elektrovilcienu konkursos, norāda Talgo.

Covid-19 pandēmijas dēļ 2020. gadā kravu apgrozījums ir samazinājies par 20% līdz 30%, salīdzinot ar 2019. gadu. Ir samazinājies arī izsniegto licences kartīšu, Eiropas Kopienas atļaujas kopiju, digitālā tahogrāfa karšu un starptautisko atļauju skaits, informē Autotransporta direkcijā.

Būtisks Eiropas Kopienas atļaujas kopiju skaita kritums vērojams tieši starptautisko pasažieru pārvadājumu nozarē, jo pērn starptautiskie pārvadājumi ar autobusiem gandrīz nenotika, izņemot vasaras periodu. 2020. gadā arī stājās spēkā neviennozīmīgi vērtētā Mobilitātes pakotne, kas, no vienas puses, transportlīdzekļa vadītājam piešķir lielāku elastību attiecībā uz darba un atpūtas laika uzskaiti, bet, no otras puses, autopārvadātājiem tiek uzlikti jauni pienākumi, kas rada papildu izmaksas.

“Covid-19 pandēmija ir būtiski ietekmējusi autopārvadājumu nozari, jo pērn, salīdzinot ar 2019. gadu, kravu apgrozījums ar autotransportu ir samazinājies par 20% līdz 30%. Starptautiskie kravu pārvadājumi nevienā valstī pandēmijas laikā pilnībā ierobežoti netika, tomēr ir ievērojami palielinājusies autopārvadājumu veikšanas izmaksu sadaļa, jo ir jānodrošina personīgie aizsarglīdzekļi, jāievēro dažādi papildu ierobežojumi un kontroles procedūras, kas palielina reisa ilgumu. Samazinoties preču un pakalpojumu pieprasījumam visās valstīs, ir palielinājies veikto braucienu skaits bez kravas, kā arī nereti klienti kavē samaksu par saņemto autopārvadājumu pakalpojumu, kas izraisa apgrozāmo līdzekļu nepietiekamību, kas īpaši nozīmīgi ir mazajiem uzņēmumiem. Saskaņā ar dažādu ekspertu aplēsēm būs nepieciešami aptuveni trīs gadi, lai autopārvadājumu nozare atkoptos pēc-pandēmijas periodā, jo šobrīd piegādes ķēdes ir izjauktas un ir ievērojami sarucis pieprasījums pēc starptautisko autopārvadājumu pakalpojumiem,” norāda Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

2021. gada nogalē spēkā stājās Regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai (ES regula), bet 2022. gada sākumā Saeima sāka skatīt likumprojektu “Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums” (Likumprojekts), kas noteic nacionālās prasības regulas piemērošanai Latvijā.

Pieņemot abus tiesību aktus, tiek novērsti šķēršļi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu pārrobežu sniegšanā un radīta labvēlīga vide uzņēmējiem tāda alternatīvā finansējuma piesaistē, kuru pārlieku neapgrūtina dažādu ES dalībvalstu individuālie kolektīvās finansēšanas regulējumi.

Neskatoties uz to, ka Likumprojektu ES regulas ieviešanai vēl skata Saeima, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir publiski aicinājusi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus laikus vērsties FKTK darbības atļaujas saņemšanai. Tāpat FKTK ir ziņojusi, ka drīzumā atļaujas varētu saņemt pirmie 3-5 kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji. Savukārt FKTK rīkotajā Latvijas kapitāla tirgus forumā Valdis Dombrovskis norādīja, ka Latvija ir ES kolektīvās finansēšanas čempione – 184 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2019. gadā un 119 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2020. gadā

ANO pretterorisma komitejas priekšsēdētājs Žans Pols Labords brīdināja, ka jautājums ir «kad, nevis vai» teroristi izmantos klēpjdatorus, lai lidmašīnās ienestu spridzekļus.

Labords ar žurnālistiem runāja pēc tam, kad amatpersonas bija nolēmušas neaizliegt pasažieriem lidojumos no Eiropas uz ASV ņemt līdzi salonā klēpjdatorus kā rokas bagāžu.

Šāds aizliegums jau ir spēkā lidojumos no astoņām citām valstīm.

Džihādistu grupējuma Islāma valsts karotāji, kas atgriežas Eiropā, varētu būt «daudz bīstamāki» nekā iepriekšējo viļņu radikāļi, pieļāva Labords.

Kara gadi būs nocietinājuši eiropiešus, kas devušies karot uz Sīriju un Irāku Islāma valsts rindās. Vairākas Eiropas valstis uzskata, ka aizvadītajā gadā kaujinieku skaits, kas atgriežas Eiropā, pieaudzis par trešdaļu.

«Vidēji ņemot, šie cilvēki ir ievērojami apņēmīgāki, pieredzējušāki un prasmīgāki,» sacīja Labords.

Ar kravu vai pasažieru pārvadājumiem pērn nodarbojās 5185 licencēti uzņēmumi. To skaits, salīdzinot ar 2018. gadu, ir palielinājies par 3,5%, liecina SIA Autotransporta direkcija apkopotie 2019. gada dati.

Pērn reģistrēti 24 110 transportlīdzekļi, kas ir par aptuveni 1% vairāk nekā 2018. gadā. Pieprasītākās atļaujas no Latvijas pārvadātāju puses joprojām bija uz Krieviju, Baltkrieviju, Kazahstānu, Ukrainu, Turciju un Poliju.

Kopumā pērn vērojams autopārvadātāju uzņēmumu un transportlīdzekļu skaita pieaugums, kas nozīmē, ka komercpārvadājumu nozare turpina attīstīties. Pērn bija 5185 spēkā esošas licences, kas izsniegtas kravu un pasažieru pārvadātājiem. No tām 86,1% izsniegts starptautisko kravu pārvadājumu veikšanai, 5,3% - kravu pārvadājumiem Latvijas teritorijā, 8,4% - starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem, 0,2% - pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai iekšzemē.

Turcija ir sākusi masveidā atteikt uzturēšanās atļauju piešķiršanu Krievijas pilsoņiem, ziņo izdevums "The Moscow Times".

Krievijas pilsoņi ir saskārušies ar problēmām, mēģinot iegūt vai pagarināt tūristu uzturēšanās atļauju Turcijā.

Sarežģījumi ir konstatēti visās lielākajās pilsētās, kur dzīvo daudz ieceļotāju no Krievijas - Stambulā, Antaljā, Kemerā, Bodrumā, Marmarisā un citās. Dažos reģionos atteikto uzturēšanās atļaujas pieprasījumu īpatsvars ir tuvs 90%.

Vīzu konsultants no Turcijas atzina, ka šī problēma ir masveidīga, tāpēc daudzi Krievijas pilsoņi tagad tiecas noformēt nevis tūrista uzturēšanās atļauju, bet citus to veidus, piemēram, nopērkot nekustamo īpašumu.

Turcijas tūrisma pilsētās kļūst sarežģītāka arī uzturēšanās atļauju pagarināšana. Vietējās pašvaldības tagad pieprasa ievērojami vairāk dokumentu, tostarp Turcijas banku izziņas par kontu papildināšanu katru mēnesi. Trīs cilvēku ģimenei nepieciešamā summa parasti ir apmēram 2000 ASV dolāru ik mēnesi.

Satiksmes ministrija ir iesniegusi valdībai konceptuālo ziņojumu par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršanu no 2021. gada. Iepriekš tirgus atvēršanas mēģinājumi šajā nozarē bijuši jau divas reizes.

"SM Ziņojumā tiek piedāvāts no 2021. gada 1. oktobra pilnībā atvērt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgu, pretendentus valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanai izvēloties atklātā konkursā Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā," informē Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Vineta Kleine.

Veicot tirgus atvēršanu, valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojumu sniedzējiem, valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojumi tiktu iepirkti brīvas konkurences apstākļos, sadalot Latvijas teritoriju ne mazāk kā 16 iepirkuma komponentēs (lotēs) pēc reģionālā principa, un akciju sabiedrība "Latvijas autoceļu uzturētājs", kas līdz šim ir veikusi ceļu uzturēšanu, varētu piedalīties iepirkuma procedūrā līdztekus citiem tirgus dalībniekiem.

Ņemot vērā mainīgos laikapstākļus un pēdējo nedēļu laikā novērotās temperatūras svārstības, šogad atšķirībā no citiem gadiem bedru remonts uz asfalta seguma autoceļiem uzsākts pakāpeniski, nevis vienlaicīgi visā valsts teritorijā.

Bedru masveida remontdarbi uz asfalta seguma autoceļiem visā valsts teritorijā uzsākti šonedēļ, bet daļā teritorijas, kur laikapstākļi to atļāva, bedres jau ir saremontētas. Remontdarbi uz asfalta seguma ceļiem tiek veikti prioritārā secībā. Vispirms bedres tiks remontētas uz galvenajiem un svarīgākajiem reģionālajiem autoceļiem jeb uz tiem autoceļiem, kuriem ir noteikta augstākā – A uzturēšanas klase. Remontdarbi šogad tika uzsākti pakāpeniski, jo to veikšanai ir nepieciešami atbilstoši laika apstākļi, lai bedres labotu ar ierastajām tehnoloģijām. Plānots, ka bedru remontu šogad veiks aptuveni 400 darbinieku jeb 90 remontbrigādes.

Šogad no 1. janvāra līdz 30. aprīlim uz asfaltbetona segumu ceļiem veikta bedrīšu aizpildīšana ar karsto asfaltbetonu – 2 806 m2 platībā (t.sk. uz galvenajiem autoceļiem – 160 m2, reģionālajiem – 1 520 m2, bet vietējiem – 1 126 m2); bedrīšu aizpildīšana ar šķembām un bitumena emulsiju – 11 276 m2 platībā (t.sk. uz galvenajiem autoceļiem – 1 641 m2, uz reģionālajiem – 7 850 m2, bet uz vietējiem – 1 785 m2); bedrīšu aizpildīšana ar auksto asfaltbetonu – 11 562 m2 platībā (t.sk. uz galvenajiem autoceļiem – 1595 m2, uz reģionālajiem – 7385 m2, bet uz vietējiem – 2582 m2). Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, bedru remonts uz A uzturēšanas klases autoceļiem jāveic līdz 1. jūnijam, uz B uzturēšanas klases autoceļiem līdz 15. jūnijam, uz C un D uzturēšanas klases autoceļiem līdz 1. jūlijam.

2012. gadā visā Eiropas Savienībā tiks izveidots vienots autopārvadātāju reģistrs, kas atvieglos administratīvo slogu pārvadātājiem.

Latvijā šo reģistru uzturēs VSIA Autotransporta direkcija (ATD) un tā varēs elektroniski piekļūt citu dalībvalstu kompetento iestāžu attiecīgajai informācijai, kā arī piedāvāt tām datus par Latvijas pārvadātājiem, liecina medijiem sniegtā informācija.

Reģistrā būs apkopota informācija par Latvijas autopārvadātājiem un pārvadājumu vadītājiem. Jaunais reģistrs nodrošinās to, ka pārvadātājs, kuram par pieļautiem pārkāpumiem ir anulēta licence kādā no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, nevarēs to saņemt citā, tādējādi turpinot negodīgu uzņēmējdarbību.

Reģistra izveide paredzēta saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu projektu Kārtība, kādā izsniedz, anulē vai uz laiku aptur speciālās atļaujas (licences) un licences kartītes komercpārvadājumu veikšanai ar autotransportu un izsniedz autopārvadājumu vadītāja profesionālās kompetences sertifikātus, kas ceturtdien, 6. oktobrī tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Šis noteikumu projekts aizstās divus esošos MK noteikumus (2005. gada 8. februāra noteikumi Nr.120 un 2006. gada 4. aprīļa noteikumi Nr.250), tādējādi atvieglojot informācijas meklēšanu.

Nekustamo īpašumu kompānija Latio savā mājaslapā vilina ķīniešu valodā runājošos pircējus iegādāties nekustamo īpašumu apmaiņā pret uzturēšanās atļauju Latvijā, un tendence ir aizvien vairāk ķīniešu šim aicinājumam atsaukties. Tomēr Ķīnas pircēji «ar naudu nemētājas» un cenšas iegādāties lētāko variantu, pret kuru apmaiņā var gūt uzturēšanās atļauju, Db.lv stāstīja Latio tirgus pārskatu projektu vadītājs Roberts Kārkliņš.

Nekustamā īpašuma pircēji no Ķīnas raugās, lai cena nebūtu par augstu, un liela interese ir par īpašumiem ar zemākās cenas robežu, respektīvi – par tiem īpašumiem, kas atrodas ārpus lielajām pilsētām un maksā, sākot no 50 tūkstošiem Ls, stāsta R. Kārkliņš. «Patlaban Ķīnas pilsoņi ar Latio starpniecību iegādājušies vairāk nekā 20 nekustamos īpašumus Latvijā, un vairāk nekā puse no tiem ir ārpus Rīgas un lielajām pilsētām,» stāsta R. Kārkliņš.

Tiesa gan, ne vienmēr piedāvājums ir tāds, kas atbilst pircēju vēlmēm, un par 50 tūkst. Ls īpašumi tiek iegādāti reti, galvenokārt tie tiek pirkti par 70 tūkst. līdz 80 tūkst. Ls ārpus Rīgas, stāsta Latio pārstāvis.

Pretēji vispārpieņemtajiem uzskatiem ražojošie uzņēmumi nav būtiskākais gaisa piesārņojuma avots, to radītā negatīvā ietekme uz gaisa kvalitāti ir daudz mazāka nekā, piemēram, transportam, atzīst Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Tas skaidrojams ar uzņēmumiem izvirzītajām stingrajām prasībām attiecībā uz piesārņojošu darbību veikšanu, piektdien raksta laikraksts Diena.

Ikvienam uzņēmumam, kurš veic vidi, tajā skaitā gaisu, piesārņojošas darbības, jāsaņem A vai B kategorijas atļaujas, kuras izsniedz reģionālās vides pārvaldes. To, kādas kategorijas atļaujas nepieciešamas konkrētajam uzņēmumam, nosaka likums Par piesārņojumu. A kategorijas atļaujas nepieciešamas tiem uzņēmumiem, kuru piesārņojošām darbībām ir potenciāli vislielākais negatīvais efekts uz vidi.

Saskaņā ar Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) informāciju reģionālās vides pārvaldes kopumā izsniegušas A kategorijas atļaujas 88 uzņēmumiem. Starp tiem ir siltumapgādes uzņēmumi, a/s KVV Liepājas metalurgs, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, a/s Putnu fabrika Ķekava, a/s Rīgas piena kombināts, kā arī cūkkopības kompleksi un citi uzņēmumi.

Ekonomikas ministrija pieņēmusi lēmumu par atļauju atcelšanu vēl divām atjaunojamo energoresursu (AER) koģenerācijas elektrostacijām pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros – SIA «AM Energy Solution-Aloja» un SIA «Energy Solutions», informē EM.

Atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros SIA «AM Energy Solution-Aloja» un SIA «Energy Solutions» atceltas, jo konstatēts, ka elektroenerģijas ražošana koģenerācijā noteiktajā termiņā atbilstoši normatīvo aktu prasībām nav uzsākta. Ja elektroenerģijas ražotājs nepārdod elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, tam ir tiesības darboties brīvā tirgus apstākļos un vienoties ar jebkuru elektroenerģijas tirgotāju par elektroenerģijas pārdošanu par vienošanās cenu.

Tāpat ražotājs koģenerācijas stacijā var turpināt ražot un pārdot arī siltumenerģiju, par cenu vienojoties ar siltumenerģijas pircēju un lietotāju.

Kopumā līdz šim ministrija atcēlusi atļaujas 25 elektrostacijām, kas ļāvis novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par aptuveni 375 miljoniem eiro, uzskata EM.

Šokolādes ražotājai a/s Laima par formālu pārkāpumu piemērots sods - dabas resursu nodoklis aprēķināts desmitkāršā apmērā.

Šis sods Laimai piemērots par pagājušā gada pēdējo ceturksni un šā gada pirmo ceturksni un pieaudzis no 1300 Ls līdz 13 000 Ls, informē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis. Soda iemesls - uzņēmums par pāris dienām nokavējis iesnieguma iesniegšanu par B kategorijas piesārņojošas darbības atļaujas pagarināšanu.

Uzņēmuma vadība uzskata, ka dabas resursu nodokļa (DRN) aprēķināšana desmitkāršā apmērā ir nekorekta, jo Laima līdz šim ieguldījusi nozīmīgas investīcijas vides aizsardzības procesu uzlabošanā, šogad kopējie ieguldījumi sasniegs ap četriem miljoniem eiro, tostarp energoefektivitātes uzlabošanā. Turklāt no dabas resursu izmantošanas viedokļa savā darbībā kompānija nekādas izmaiņas nav ieviesusi un neplānoja ieviest, līdz ar to nekāds apdraudējums apkārtējai videi netika radīts.

Galvaspilsētas izpilddirekcijās šogad izņemtas 93 atļaujas Ziemassvētku eglīšu tirdzniecībai. Pārsvarā atļaujas izsniegtas tirgošanai pie tirdzniecības centriem un veikaliem, informē Rīgas dome.

Latgales priekšpilsētā un Centra rajonā kopumā ir 47 apstiprinātās eglīšu tirdzniecības vietas. Patlaban ir izsniegtas 19 tirdzniecības atļaujas, kas ir par vienu atļauju vairāk nekā pērn.

Savukārt Pārdaugavas izpilddirekcijā šogad izsniegtas 40 atļaujas eglīšu un skuju koku zaru tirdzniecībai, bet pērn – 39 atļaujas. Tostarp Ziemeļu izpilddirekcijā šogad ir izsniegtas 34 eglīšu tirdzniecības atļaujas, bet 2017.gadā - 67 atļaujas.

Rīgas dome atgādina, ka Rīgai piederošajos mežos Ziemassvētku eglītes cirst nedrīkst. Lielākais iedzīvotāju skaits koncentrējas tieši galvaspilsētā un Pierīgas pašvaldībās un, ja kaut neliela daļa no mājsaimniecībām pašvaldības apsaimniekotajos mežos nocirstu eglīti, mežam tiktu nodarīts būtisks postījums. Šī iemesla dēļ «Rīgas meži» izlēmuši Rīgai piederošajos mežos Ziemassvētku eglīšu ciršanu aizliegt vispār.

Uzņēmējs Andris Bite savā Twitter kontā ir izlicis foto, kurā redzams «OIK sistēmas rezultāts» – Iecavā jūnija vidū pļauj zaļus rudzus. Maizes un eksportpreces vietā no tiem top biogāzes sūdi, lai no tiem ražotu elektrību par paaugstinātu cenu. Bite ir šokēts, viņš raksta, ka tas ir «kā tualetes papīra vietā izmantot maizes šķēli».

Elektrības obligātā iepirkuma komponente tika ieviesta, intensīvi biedējot ar «slikto» Krievijas gāzi un solot «enerģētisko neatkarību», kas tikšot sasniegta, ja mēs ieviesīsim «labos» atjaunojamos energoresursus, kas turklāt esot «zaļi».

Rezultāts ir šie «Iecavas zaļie rudzi» plus nereti arī kukurūza un rapsis. Ar agresīvām lauksaimniecības kultūrām tiek noplicināta mūsu dabas bagātība - auglīgā zeme, lai ražotu nepamatoti dārgu elektrību, kas grauj Latvijas rūpniecības konkurētspēju. Tiek ķēzīta mūsu zeme, piecūkotas mūsu upes, un mēs vēl piemaksājam gandrīz 300 miljonus eiro gadā par to, lai paši būtu konkurētnespējīgi…

Liepājas metalurgs ir iznīcināts un novests līdz maksātnespējai lielā mērā OIK dēļ, jo tērauda kausēšanā elektrības pašizmaksai ir izšķiroša nozīme. Laika posmā no 2008. līdz 2012.gadam kopumā Liepājas metalurgs OIK veidā samaksāja 10,9 miljonus latu, bet vienā pašā 2013.gadā tam bija jāmaksā vairāk nekā deviņi miljoni latu. Tādu «dāvanu» Latvijas ekonomikai un dāvanu bez pēdiņām maksātnespējas administratoru mafijai bija sagādājuši politiķi.

"Es nevaru palīdzēt saviem radiem un paziņām Ukrainā, man ir nepieciešami līdzekļi, lai uzsāktu dzīvi Latvijā, jo šobrīd Maskavā pret ukraiņiem izturas briesmīgi, tomēr mani līdzekļi Latvijā ir arestēti, un pat nav īsti saprotams, kādēļ," tā savu stāstu iesāk Ukrainas pilsone Irina Jarošenko.

Irina Jarošenko un viņas brālis Staņislavs Savčenko ir Ukrainas pilsoņi, kuru problēmas sākās krietni pirms pašreizējās Krievijas invāzijas Ukrainā. Viņi dzīvoja Kromatorskas pilsētā Doneckas apgabalā, kur karadarbība sākās jau tālajā 2014. gadā. Irina jau pirmajās dienās zaudēja savu vīru.

"Viņš gāja bojā, un es paliku ar diviem maziem bērniem. Jau toreiz devāmies prom no Kromatorskas, bērniem tur nebija droši, jo realitātē notika karadarbība. Turklāt es biju palikusi bez vīra," atceras I. Jarošenko. Irinas brālis Staņislavs uzturēšanās atļauju Latvijā nokārtojis pirmais un palīdzējis māsai gan ar juridiskām formalitātēm, gan uzdāvinot prāvus naudas līdzekļus, lai viņa varētu risināt savas ikdienas problēmas.

Konceptuāli jāmaina pieeja pilsētvides uzturēšanai pašvaldībās, atsakoties no īstermiņa – vienas sezonas – viena pakalpojuma līgumiem, tā vietā liekot ilgāka termiņa – vismaz trīs–piecu gadu pakalpojumu līgumus, tādējādi ļaujot ietaupīt nodokļu maksātāju naudu. To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijā lielākā pilsētvides pakalpojumu sniedzēja SIA Vizii Urban valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis

Viņš norāda, ka Latvijai, jo īpaši lielajām pilsētām, būtu jāizmanto ārvalstu pilsētu, piemēram, Viļņas, Tallinas, pieredze pilsētvides uzturēšanā, to pakalpojumu iepirkšanā publiskajos iepirkumos.

Kāda ir situācija pilsētvides uzturēšanā Latvijā?

Izaicinājumiem bagāta, tā kā joprojām tiem uzņēmumiem, kuri tajā strādā vai vēlas darboties, pašiem arī jāveido šis – pilsētvides uzturēšanas – tirgus segments. Proti, pilsētvides uzturēšanas segments Latvijā atrodas tapšanas stadijā, tas ir pat savā ziņā ļoti raibs. Ir pašvaldības, kurās pilsētvides uzturēšana ir iekšējais (inhouse) pakalpojums, ko veic pašvaldībai piederoša kapitālsabiedrība, un vienlaikus ir tādas pašvaldības, kurās tiek izsludināti publisko iepirkumu konkursi, lai tajos iepirktu attiecīgos pakalpojumus no privātkompānijām. Tomēr redzams, ka attieksme pret pilsētvides uzturēšanu mainās un vairākas pašvaldības attiecīgo pakalpojumu izvēlējušās iepirkt publisko iepirkumu formā, kaut iepriekš tas bijis uzticēts pašvaldības kapitālsabiedrībai. Vienlaikus situācijā, kad pilsētvides uzturēšanas pakalpojumu tirgus Latvijā vēl tikai veidojas, ir jāatbild uz jautājumu, vai pašlaik tirgū ir atbilstošs pilsētvides uzturēšanas pakalpojumu piedāvājums, bet, lai būtu piedāvājums no privātuzņēmējiem, ir nepieciešams pieprasījums no pašvaldībām. Sava veida apburtais loks, jo privātuzņēmējs nepirks tehniku un nepieņems darbā cilvēkus, ja nav pieprasījuma pēc pakalpojuma. Pašlaik varu sacīt, ka šāds pilsētvides pakalpojumu tirgus Latvijā lēnām attīstās. Diemžēl nereti pašvaldības iepērk nevis visus pilsētvides uzturēšanas pakalpojumus, bet gan tos sadala atsevišķos nelielos iepirkumos konkrētu darbu veikšanai: viens – zāles pļaušanai vienā ielas malā, pavisam cits – zāles pļaušanai tās pašas ielas otrā pusē, trešais – tās pašas ielas slaucīšanai un ceturtais – sniega tīrīšanai ziemā.

Slieksnis termiņuzturēšanās atļauju iegūšanai par investīcijām nekustamajos īpašumos ir jāceļ krietni augstāk - tas varētu pieaugt pat pieckārt, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Šāda ideja, konstatējot, ka tieši nekustamajiem īpašumiem dod priekšroku trešo valstu pilsoņi, kas vēlas iegūt termiņuzturēšanās atļaujas, dzimusi Latvijas ierēdņu un politiķu prātos.

Mazliet vairāk nekā gada laikā - kopš pērnā gada 1. jūlija, kad spēkā stājās Imigrācijas likuma grozījumi, kas trešo valstu pilsoņiem, kas investējuši kredītiestāžu subordinētajā kapitālā, Latvijā reģistrētu kapitālsabiedrību pamatkapitālā vai nekustamajos īpašumos, dod iespējas iegūt termiņuzturēšanās atļaujas, - Latvijā ieplūdušas investīcijas aptuveni 105 milj. Ls apmērā, savukārt zemesgrāmatu un citu nodevu ieņēmumi lēšami ap 1,5 milj. Ls apmērā.