Nekustamo īpašumu kompānija Latio savā mājaslapā vilina ķīniešu valodā runājošos pircējus iegādāties nekustamo īpašumu apmaiņā pret uzturēšanās atļauju Latvijā, un tendence ir aizvien vairāk ķīniešu šim aicinājumam atsaukties. Tomēr Ķīnas pircēji «ar naudu nemētājas» un cenšas iegādāties lētāko variantu, pret kuru apmaiņā var gūt uzturēšanās atļauju, Db.lv stāstīja Latio tirgus pārskatu projektu vadītājs Roberts Kārkliņš.

Nekustamā īpašuma pircēji no Ķīnas raugās, lai cena nebūtu par augstu, un liela interese ir par īpašumiem ar zemākās cenas robežu, respektīvi – par tiem īpašumiem, kas atrodas ārpus lielajām pilsētām un maksā, sākot no 50 tūkstošiem Ls, stāsta R. Kārkliņš. «Patlaban Ķīnas pilsoņi ar Latio starpniecību iegādājušies vairāk nekā 20 nekustamos īpašumus Latvijā, un vairāk nekā puse no tiem ir ārpus Rīgas un lielajām pilsētām,» stāsta R. Kārkliņš.

Tiesa gan, ne vienmēr piedāvājums ir tāds, kas atbilst pircēju vēlmēm, un par 50 tūkst. Ls īpašumi tiek iegādāti reti, galvenokārt tie tiek pirkti par 70 tūkst. līdz 80 tūkst. Ls ārpus Rīgas, stāsta Latio pārstāvis.

Rīgā, kur, lai iegūtu uzturēšanās atļauju, īpašuma cenai jābūt sākot no 100 tūkst. Ls, Ķīnas pilsoņus interesē dzīvokļi centrā un jaunajos projektos, norāda R. Kārkliņš.

Visbiežāk iegādātie īpašumi netiek izmantoti pastāvīgai dzīvošanai un nonāk īres tirgū, stāsta Latio pārskatu projektu vadītājs.

Ķīnai Latvija ir vēl nezināms tirgus, tādēļ varētu teikt, ka tas, cik liela varētu būt Ķīnas pircēju interese, nākotnē mainīsies, un patlaban šai interesei ir tendence pieaugt, norāda R. Kārkliņš. Pašlaik vēl aizvien lielāko daļu īpašumu apmaiņā pret uzturēšanās atļauju iegādājušies Krievijas pilsoņi (vairāk nekā 2700 uzturēšanās atļaujas), kā arī citu NVS valstu, piemēram, Ukrainas (ap 315 atļaujas), Kazahstānas (aptuveni 200 atļaujas), Uzbekistānas (teju simts atļaujas) u.c. valstu pilsoņi, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) dati. R. Kārkliņš norāda, ka tas ir skaidrojams ar to, ka NVS valstu iedzīvotājiem Latvija ir zināms tirgus.

Uzturēšanās atļauju skaits apmaiņā pret iegādāto īpašumu Ķīnas pilsoņiem ir sestais lielākais – pašlaik izsniegtas vairāk nekā 65 uzturēšanās atļaujas Ķīnas pilsoņiem. Tas ir vairāk nekā, piemēram, ASV pilsoņiem izsniegtās atļaujas (aptuveni 20) vai Izraēlas pilsoņiem piešķirtās uzturēšanās atļaujas (aptuveni 15), liecina PMLP dati.

«Ķīniešiem Latvija pagaidām ir nezināms tirgus, taču pašlaik jūtams intereses un pārdoto īpašumu skaita pieaugums,» norāda R. Kārkliņš.

Ar nekustamā īpašuma iegādi apmaiņā pret uzturēšanās atļauju Latvijā ir veiktas investīcijas vairāk nekā 201 miljona Ls apjomā. Visvairāk – 697 īpašumi – nopirkti Rīgā, 446 īpašumi – Jūrmalā, 53 – Babītē. Piemēram, Madonā iegādāti četri īpašumi, Bauskā, Daugavpilī, Koknesē, Nīcas novadā un Aizkrauklē – divi, liecina PMLP dati.