Latvijas basketbola komandu ASK Rīga var skart finansiālas problēmas - komandas galvenie atbalstītāji grasās būtiski samazināt atbalstu, raksta laikraksts Dienas bizness.

ASK Rīga ir 3 lielie atbalstītāji - finansiālo problēmu māktā Parex banka, Rīgas dome un Aizsardzības ministrija. Ministrija un dome jau paziņojušas, ka samazina izdevumus, kas paredzēti sportam.

Izšķirsies otrdien

Nauda gar degunu

Šobrīd vienīgais atbalstītājs, kas vēl nav pateicis, ka samazinās vai pārtrauks atbalstu, ir Parex banka. Vairāki šos procesus pārzinoši cilvēki norāda, ka Parex, visticamāk, nevarēs atļauties atbalstīt basketbola klubu līdzšinējos apmēros, jo «tiek taupīts katrs lats». ASK Rīga šobrīd paši nezina, ar kādu finansējumu komanda var rēķināties, jo neesot skaidrības no pašreizējiem atbalstītājiem. «Parex gadījumā banka esošajā izskatā darbojas tikai dažas dienas - skaidrs, ka šobrīd jaunai bankas vadībai ir svarīgāki jautājumi risināmi nekā basketbols, tomēr mēs ceram, ka banka paliks ar mums un turpinās atbalstīt basketbolu,» norādīja V. Klinstons. Tikmēr, pēc neoficiālas informācijas, Rīgas dome ASK Rīga klubam sākotnēji bija iecerējusi pārskaitīt 600 tūkst. Ls. «Sporta budžets ir «apgriezts» par 50%. Situācija tiešām ir bēdīga, bet tādi šobrīd ir laiki, un neko tur nevar darīt,» norādīja sporta kluba Rīga valdes loceklis Imants Rākins. Šobrīd esot zināms, ka «apcirptajā» SK Rīga budžetā uzsvars tikšot likts uz jaunatnes sportu, līdz ar to ASK Rīga finansējums krietni samazināsies. Neskaidrības ir arī ar Aizsardzības ministrijas nākotnes devumu basketbolam, jo tā samazinājusi finansējumu sportam kopumā, līdz ar to arī basketbola klubam piešķirtie līdzekļi tiks samazināti.

Krīzes dēļ basketbola komandas ASK Rīga budžets 2009. gadam tiks samazināts gandrīz trīs reizes, atsakoties no galvenā trenera Ramona Butauta un gandrīz visu leģionāru pakalpojumiem.

Atalgojums samazināts vietējiem ASK Rīga spēlētājiem, no kuriem lielākā daļa izteikuši gatavību turpināt spēlēt komandā, bet aizgājušos leģionārus aizvietos jaunie spēlētāji no dublieru komandas ASK Juniors, žurnālistiem pastāstīja ASK Rīga valdes loceklis Jānis Ķuzulis.

Par komandas galveno treneri apstiprināts lietuvietis Donalds Kairis, par viņa asistentu — Raivo Otersons. No leģionāriem komandā paliek lietuvietis Andrjus Mažutis. Neskatoties uz to, ka līgums lauzts ar Bruno Šundovu, viņš pagaidām turpinās trenēties un spēlēt ASK Rīga sastāvā, kamēr saņems reālu piedāvājumu no kāda cita kluba. Komandas kapteinim Sandim Valteram, kuru komandas vadība nosauca par dārgu tiešā un pārnestā nozīmē, piedāvāts līgums ar mazāku atalgojumu, par kuru viņš domājot, bet pagaidām nav ziņu, ka S.Valters varētu komandu pamest. «Mēs būsim Latvijas basketbola bāzes klubs, laba komanda un, iespējams, Latvijā arī labākā,» optimistiski prognozēja J.Ķuzulis. Par līguma laušanu ar R.Butautu viņš izteicās, ka nevarot tik augsta līmeņa treneri piespiest trenēt komandu, kurā spēlēs daudz junioru. "Kairis ir Butauita skolnieks ar labu izglītību un pieredzi, viņš pazīst ASK Rīga komandu," norādīja ASK Rīga ģenerāldirektors Visvaldis Klintsons.

Izstrādātie grozījumi Ministru kabineta (MK) rīkojumā nosaka no Aizsardzības ministrijas (AM) 2007.gada budžeta līdzekļiem par 70000 latiem palielināt finansējuma apmēru basketbola klubam ASK Rīga, informē Aizsardzības ministrija.

Šodien, 7. augustā, MK apstiprināti AM izstrādātie grozījumi MK rīkojumā Nr.158 Par valsts budžeta programmas Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO līdzekļu izlietojumu sporta veidu atbalstam, kas paredz papildus finansējumu basketbola klubam ASK Rīga 70 000 Ls apmērā. Iepriekš piešķirtais finansējums basketbola klubam bija 300 000 Ls.

Papildus finansiālais atbalsts nepieciešams basketbola kluba ASK Rīga mācību - treniņu procesa nodrošināšanai 2007./2008.gada sezonā.

No AM novirzītā finansējuma sportam 200 000 latu piešķirti hokeja komandai ASK Ogre un Latvijas Vieglatlētikas savienībai. Latvijas Handbola federācijai piešķirti 125 000 Ls; Latvijas Motosporta federācijai - 95 000 Ls; Latvijas Ūdensmotosporta federācijai - 75 000 Ls; Latvijas Modernās pieccīņas federācijai - 69 880 Ls; Latvijas šaušanas federācijai - 50 000 Ls; Gulbenes Olimpiskajam klubam Buks - 45 800 Ls; Latvijas Spēka atlētu federācijai - 40 000 Ls; Latvijas Biatlona federācijai - 32 000 Ls; Latvijas Peldēšanas federācijai - 30 000 Ls; Latvijas Riteņbraukšanas federācijai - 25 000 Ls; Latvijas Kamaniņu sporta federācijai - 25 000 Ls; Hokeja klubam Pērkons - 10 000 Ls; Latvijas Bobsleja federācijai - 10 000 Ls.

Rīgas Centra rajona tiesa šodien sanāca uz trešo tiesas sēdi ASK Rīga maksātnespējas lietā un ar šā gada 24. aprīli atzina biedrību par maksātnespējīgu.

Jau vakar (8. jūnijā) Rīgas Centra rajona tiesa sanāca uz otro sēdi, kurā administratore lietai pievienoja ziņojumu ar pazīmēm, kas varētu liecināt par biedrības ASK Rīga maksātnespēju, ziņo esports.lv. Tāpat kļuva zināms, ka biedrības parādsaistības būtiski pārsniedz aktīvus. Kopējie ASK Rīga parādi šobrīd ir 1.4 miljoni latu. Visas lietā iesaistītās puses atzina, ka ir pazīmes par kluba maksātnespēju, un tiesa noteica, ka lēmums šajā lietā tiks paziņots trešdien.

Šodien Rīgas Centra rajona tiesā tika paziņots lēmums šajā lietā, biedrību ASK Rīga atzīstot par maksātnespējīgu ar 2009. gada 24. aprīli. Tāpat tiesa lēma, ka biedrībai jāsamaksā valsts nodeva (100 Ls) abiem prasītājiem - Gatim Jahovičam un ceļojumu aģentūrai Airtour.lv. Aprīlī tiesā tika iesniegti divi pieteikumi par kluba maksātnespējas procesa ierosināšanu. Vienu iesniedza bijušais šī kluba spēlētājs Gatis Jahovičs, otru ceļojumu aģentūra Airtour.lv

Basketbola klubs Rīgas Zeļļi pašlaik ir hobija līmeņa projekts, kurš balstās uz vairākiem privātiem sponsoriem, bet perspektīvā tam jākļūst par biznesu, kas rada kaut arī nelielu, bet tomēr peļņu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta sporta menedžmenta aģentūras EB23 Sports&Marketing īpašnieks un basketbola kluba Rīgas Zeļļi prezidents Edgars Buļs. Viņš atzīst, ka komandas izaugsme nebūs lēcienveidīga, jo visveselīgākā attīstība ir lēna un pakāpeniska, tāpēc ka tas ir ilgtermiņa projekts ar visām no tā izrietošajām darbībām, finansējumu un atbilstošu komplektāciju.

Ar ko nodarbojas Edgars Buļs?

Esmu sporta menedžeris, kas ietver sevī vairāku ar sportu saistīto jomu specialitātes — sava veida cilvēks orķestris. Papildus basketbola klubam pēdējos 12 gadus menedžēju vairākus individuālos sportistus, tāpat bieži esmu kameras otrā pusē – nodarbojos ar basketbola spēļu komentēšanu un TV raidījumu vadīšanu. 2004. gadā sāku strādāt par mārketinga menedžeri Latvijas Basketbola savienībā. Trešajā darba dienā vadīju preses konferenci, kurā tā laika Latvijas Basketbola savienības prezidents Ojārs Kehris parakstīja līgumu ar tā laika Latvijas vīriešu basketbola izlases galveno treneri Kārli Muižnieku. Tajā dienā radās pirmie sapņi, ka pēc daudziem gadiem tas varētu būt es, kurš kārtos lielas lietas basketbolā.

Rīgas dome kā biedrības ASK Rīga dibinātājs atbalstījusi centienus atjaunot basketbola kluba ASK Rīga darbību un nepieļaut tā bankrotu, tomēr naudu nesola.

«Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos Rīgas pašvaldībai nav iespēju piešķirt klubam ASK Rīga finansējumu, taču mūsu pienākums ir morāli atbalstīt iniciatīvas grupu un sniegt organizatorisku un informatīvu atbalstu,» norādīja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Viņaprāt, politizēta un neprofesionāla menedžmenta dēļ klubs, ko izveidoja un atbalstīja Rīga pašvaldība, nonāca bankrota priekšā. «Jaunā Rīgas domes vadība nenovērsīsies no ASK Rīga, liekot tam vienam risināt samilzušās problēmas,» izteicās N.Ušakovs.

Viņš arī aicināja Latvijas Basketbola savienību atbalstīt kluba dalības turpināšanu Baltijas basketbola līgā, bet basketbola atbalstītājus un sponsorus mudināja palīdzēt atjaunot ASK klubu jaunā kvalitātē.

Latvijas Nacionālā sieviešu basketbola izlase un tās lielākais atbalstītājs - Hansabanka ir realizējušas drosmīgu un skaistu ideju - 12 izlases spēlētājas kailas fotografējušās kalendāram, lai atbalstītu Latvijas basketbola veterānu sociālo fondu un īpaši - Latvijas basketbola leģendas Uļjanas Semjonovas rehabiltāciju.

Kalendārā redzamas tās 12 spēlētājas, kuras pārstāvēs mūsu valsti Eiropas čempionāta finālturnīrā Itālijā - Gunta Baško, Aija Brumermane, Santa Dreimane, Zane Eglīte, Liene Jansone, Anete Jēkabsone-Žogota, Dita Krumberga, Ieva Kubliņa, Ilze Ose-Hlebovicka, Zane Tamane un Anita Teilāne.

Fotogrāfiju autors ir fotogrāfs Gatis Rozenfelds, bet visas ar šī unikālā projekta tapšanu saistītās izmaksas segusi Hansabanka.

Neviens no 1000 kalendāra eksemplāriem netiks pārdots vai dāvināts - no 20. septembra to iespējams iegūt portālā www.ziedot.lv , ziedojot vismaz 25 latus projektam "Atbalsts Latvijas basketbola veterāniem".

Projekta mērķis ir sniegt atbalstu bijušajiem basketbolistiem ārstniecības izdevumu segšanai un sociālo problēmu risināšanai. Iegūtos līdzekļus izmantos Latvijas basketbola veterānu sociālais fonds, palīdzot vairākiem desmitiem basketbola veterānu, kuri savu jaunības un brieduma gadus veltījuši basketbolam un līdzjutēju priekam.

Basketbola kluba Kauņas "Žalgiris" līdzīpašnieks - Lietuvas tehnoloģiju uzņēmums "Tesonet" - ir iegādājies Anglijas basketbola klubu Londonas "Lions", kas startē Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) Eirokausā, bet nonācis uz bankrota sliekšņa.

Darījums paredz, ka holdinga uzņēmums "Žalgiris Group", kam pieder Kauņas klubs, nodrošinās Londonas klubam trīs mēnešu aizdevumu pamata izdevumu segšanai. Aizdevumu grupai atmaksās "Tesonet", tādējādi kļūstot par "Lions" īpašnieku. Darījumu pabeigt plānots apmēram mēneša laikā.

"Žalgiris Group" prezidents Daiņus Ļulis uzsvēra, ka darījums ļaus "Žalgiris" uzlabot savu reputāciju Eiropas basketbola tirgū, atrasties tuvu jaunajiem talantiem Londonā un nodrošināt kluba atbalsta piramīdas izaugsmi ilgtermiņā.

Arī kluba "Žalgiris" prezidents Pauļus Jankūns uzsvēra, ka darījums ļaus Kauņas klubam piesaistīt vairāk jauniešu no "dažādām basketbola skolām".

Ideja veidot specializētu basketbola veikalu attaisnojusies, bet plašākai attīstībai iespējas saredz interneta vidē

Basketbola preču veikala Pro Basketball dibinātājs Ernests Moruss jau kopš bērnības bija sapņojis par sava veikala atvēršanu, tādēļ 2015.gadā viņš pameta tā laika darbu, apvienoja spēkus kopā ar biznesa partneri Salvi Mētru un uzņēmās risku jauna uzņēmuma dibināšanā.

Izglīto klientus

«Biju pirmais, kurš pārliecināja cilvēkus, ka basketbola preces var tirgot kā atsevišķu kategoriju. 2008. - 2009. gadā bija parādījušies skriešanas inventāra veikali. Jau kādu laiku bija arī hokeja preču veikali. Es nespēju saprast, kāpēc basketbolam, kas ir otrs izplatītākais sporta veids, nav sava specializētā veikala. Bija ierasta lieta, ka jauniešu vecāki ļoti daudz apavus pasūtīja no ārzemēm, piemēram, no Amerikas, līdz ar to daļa naudas no Latvijas tirgus aizgāja citur,» biznesa pirmsākumus atceras veikala Pro Basketball līdzīpašnieks E. Moruss. Galvenā atšķirība starp sporta preču veikaliem, pēc E.Moruss domām, jau ir pateikta nosaukumā. Pro Basketball galvenais mērķis - lai klients būtu pārliecināts, ko iegādājies, jo visi apavi neder visiem cilvēkiem. Ņemot vērā šo iemeslu, veikala darbinieki izglīto klientus. Katru jauno apavu modeli viņi paši arī testē, lai varētu sniegt objektīvāku viedokli par produktu. «Zīmols kopējo vilcienu dzen ar milzu mārketingu un influenceru vidi. Mūsu uzdevums ir jauno modeli piemeklēt tam, kam tas vislabāk atbilst, un tas mūs atšķir no jebkura cita veikala. Ļoti bieži cilvēki vēlas jaunākos kāda zīmola apavus, kuri ir dārgākie veikalā, bet mēs nepārdodam, ja tas neatbilst konkrētajam cilvēkam. No biznesa viedokļa nepareizi, » stāsta E.Moruss.

No šodienas sudraba jubilejas monēta Basketbols ir apskatāma klātienē Latvijas Sporta muzejā basketbola vēsturei veltītās ekspozīcijas ietvaros.

Monētas atklāšanas pasākumā piedalījās Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, Eiropas Čempionāta basketbolā sievietēm patronese Santa Anča un Latvijas Basketbola savienības prezidents Ojārs Kehris.

"Šogad apaļas jubilejas ir nozīmīgiem basketbola klubiem- TTT Rīga un VEF Rīga, tāpat Latvijas Basketbola savienība šogad svin 85 gadu pastāvēšanas jubileju. Šis gads ir kulminācija dažādiem zīmīgiem notikumiem basketbola vēsturē, un līdz ar to ir piemērotākais laiks to dokumentēt, izdodot šo piemiņas monētu. Monēta arī simbolizēs mūsu līdzšinējos pienākumus un atbildību pret basketbolu nākotnē."- pasākuma atklāšanas runā teica LBS prezidents Ojārs Kehris.

Basketbola klubs ASK Rīga nokļuvis naudas grūtībās un joprojām nav līdz galam izpildījis savas finansiālās saistības ar amerikāņu viesspēlētājiem - Kērtisu Miledžu, Dveinu Broilsu, Aeriku Sandersu un Āronu Bramletu.

Par to, atsaucoties uz K. Miledžu, vēsta eSports.lv. «Pirmkārt, gribu uzsvērt, ka man patika spēlēt Latvijā. Tomēr nepatīkami, ka es un pārējie ASV basketbolisti vēl neesam saņēmuši visu algu par ASK klubā pavadīto laiku,» skaidro basketbolists.

ASK Rīga ģenerāldirektors Klintsons portālam gan iebildis, ka klubs šīs un iepriekšējās nedēļas laikā ar amerikāņiem esot norēķinājies un arī Miledžam šajās dienās «esot bijis jāsaņem trūkstošo naudas summu».

Basketbolists ir neziņā par nākotnes plāniem, tomēr Latvijā aizsargs, visticamāk, neatgriezīsies – nekādas sarunas ar ASK par tālāko sadarbību nav bijušas.

Lielu interesi par basketbolu raisījis Eiropas čempionāts, pēc kura Individuālās sagatavošanas basketbola skola guvusi uzrāvienu.

«Latvijā ir ļoti augsts basketbola līmenis, reti kurš to apzinās. Visi priecājas par Lietuvu, taču mums ir trīs NBA spēlētāji! Mūsu skolai milzīgu grūdienu iedeva pēdējais Eiropas čempionāts, kurā piedalījās arī Kristaps Porziņģis,» saka viens no Individuālās sagatavošanas basketbola skolas (ISBS) izveidotājiem Reinis Strupovičs. «Uz nodarbību atnāk maza meitenīte, kad viņai jautāju, kas ir tas, ko tu vēlētos iemācīties, pirmais, ko viņa atbild – mest trīnīti kā Porziņģis, kaut gan viņas mestajai bumbai līdz grozam ceļš vēl tāls. Daudz kas ir arī atkarīgs no tā, kā valstī šo sporta veidu attīstīs, bet varam priecāties par līmeni, kāds ir jau šobrīd,» viņš piebilst.

Maksātnespējīgā basketbola kluba ASK Rīga kreditori sapulcē vienojušies par kluba bankrota procedūras pagarināšanu par trim mēnešiem līdz šā gada 17.jūnijam, DB pastāstīja ASK Rīga administratores palīdze Egita Rolava.

Viņa arī norādīja, ka līdz ar to nākamā kreditoru sapulce ir gaidāma pēc minētā termiņa. Otrs jautājums, kas bija sapulces dienaskārtībā, bija gada pārskata apstiprināšana. Arī par to kreditori spējuši vienoties. Kopējie kreditoru prasījumi pret basketbola klubu esot aptuveni 1,5 miljoni latu.

Jāatgādina, ka Rīgas Centra rajona tiesa ASK Rīga maksātnespēju pasludināja pagājušā gada 9.jūnijā, bet kreditori par bankrota procesa uzsākšanu vienojās pērnā gada oktobra beigās, jo kreditoru sapulcē noskaidrojās, ka izlīgums ar kreditoriem un kluba sanācija nav iespējama. Arī basketbolistiem un kreditoriem izredzes dabūt naudu ir samērā nelielas.

Kopš 2004. gada nevalstiskajām organizācijām (NVO) no valsts budžeta piešķirti 73 miljoni latu. Tā kā nav vienotu noteikumu, kas regulētu NVO finansēšanu no valsts līdzekļiem, ministrijas, izvēloties, kuras organizācijas un ar cik lielu naudu atbalstīt, vadās katra pēc saviem principiem, vēsta Latvijas Avīze šodien publicētajā pētījumā.

Liela daļa NVO valsts finansējumu saņem, uzvarot projektu konkursos, taču ir arī virkne tādu, kas pie naudas tiek ārpus konkurences – piemēram, ja ministriju vadītāju skatījumā uz tām attiecināms "izcilības jēdziens" vai naudas piešķīrumi gadu gaitā vienkārši kļuvuši par tradīciju. Ministrs Oskars Kastēns, valdībā pārrunājot ziņojumu par NVO, nesen izteicās, ka būtu nepieciešams radīt vienotus noteikumus šo organizāciju finansēšanai no budžeta. Taču šai idejai gan nepiekrita citi ministri, iebilstot, ka tādus radīt nav iespējams un izlemt, kuras organizācijas atbalstīt, – tā ir politiska izšķiršanās."

Tikmēr Ministru prezidents Ivars Godmanis nācis klajā ar iniciatīvu paplašināt valsts sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, "deleģējot tām vairāk valsts funkciju". Nododot NVO pārziņā daļu uzdevumu, ko patlaban veic ierēdņi, viņaprāt, varētu samazināt pārvaldes aparātu un sabiedriskās organizācijas tos pašus darbus paveiktu lētāk un efektīvāk.

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejas deputāti šodien nolēma piešķirt 18 000 LVL no Rezerves fonda basketbola komandu Barons/LMT un ASK Rīga prēmēšanai.

Komandai Barons/LMT tiks piešķirti 10 000 LVL par šopavasar izcīnīto FIBA Eiropas kausu. Lūgumu atzīmēt komandas sasniegumu izteicis Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departaments un sporta klubs Barons.

FIBA Eiropas kauss ir tas pats kauss, kuru tā pirmajā izcīņā 1958.gadā ieguva Rīgas ASK, kļūstot par Eiropas labāko basketbola komandu. Turpmāk kausu rotās vēl viens gravējums ar Rīgas vārdu, norāda departamenta pārstāvji.

Savukārt ASK Rīga saņems 8 000 LVL komandas prēmēšanai par izcīnīto trešo vietu 2007./2008.gada Baltijas Basketbola līgā.

Viļņas basketbola klubam Lietuvos rytas ir jauns īpašnieks - uzņēmējs, Eiropas Parlamenta deputāts Antans Guoga, vēsta portāls Krepsinis.net.

Guoga pirmdienas vakarā pārņēmis nodibinājuma Krepšinio rytas divu kapitāla daļu turētāja tiesības no diviem līdzšinējiem īpašniekiem - kluba darbinieka Remiģija Kaziļoņa un advokāta Sigita Židoņa. Vēl divas Krepšinio rytas daļas pieder Viļņas pašvaldībai un sabiedrisko attiecību speciālistam Darjum Gudelim.

Jaunais īpašnieks apņēmies kluba nosaukumu nemainīt.

Mediji prognozē, ka jauna īpašnieka ienākšana ir tikai pirmā no pārmaiņām, kas gaidāmas galvaspilsētas basketbola klubā. Par pārmaiņu nepieciešamību pagājušajā nedēļā ierunājās Viļņas mērs Remiģijs Šimašus, reaģējot uz Lietuvos rytas ilggadējā prezidenta Ģedvīda Vainauska izteikumiem, ka nevienā komandā «nedrīkstētu būt vairāk par diviem melnādainajiem spēlētājiem». Guoga klubā pārņēmis Vainauska un viņa sadarbības partneriem piederošās daļas.

Converse ir pabijis gan slavas zenītā, gan bankrota ellē, bet kur to vedīs jaunais ceļš?

Šis ir stāsts par daudzām cūcenēm, kas izkrīt viena pēc otras, kā tās mācēt izmantot un ko darīt, kad cūcenes vairs rokā nedodas. Converse, šī utilitārā dizaina meistardarba, kas visu citu slaveno apavu vidū izceļas ar demokrātismu gan cenas, gan pielietojuma ziņā, vēsture ir krietni raiba: kas gan vēl atceras, ka pirms gandrīz 15 gadiem šī kompānija bankrotēja?

Vai bez Converse nebūtu basketbola, nav zināms, bet ir skaidrs, ka bez basketbola nebūtu Converse. Otrais radās cieši pa pēdām pirmajam un lielāko savas dzīves daļu bija nesaraujami ar to saistīts (to skaitām kā pirmo cūceni). Masačūsetsā ASV dibinātā Converse Rubber Shoe Company gan sākumā iemēģināja roku arī citu sporta apavu ražošanā, bet tieši basketbols atnesa kompānijai sākumā Amerikas un vēlāk jau pasaules mēroga slavu. Komentārus neprasošajai Converse All Star šogad aprit tieši 100 gadi. Kaut nu tā bauda stila ikonas slavu, tas tika radīts kā funkcionāls apavs basketbolam. Gumijas purngals aizsargāja kāju pirkstus, slavenais «ielāps» pasargāja potītes no sasitumiem, metāla actiņas neļāva kurpju šņorēm sabeigt audumu un gumijas zole nodrošināja pareizu saskari ar zemi, turklāt tā bija biezāka vietās, kas ātrāk nodila. «Pērnā gadsimta 20. gadu sākumā tie bija visnovatoriskākie un labākie materiāli, ko izmantot,» žurnālam Fast Company stāsta Converse vēsturnieks Sāmuels Smalidžs. Taču lai šī inovatīvā kurpe tiktu līdz slavas Olimpam, nepietika tikai ar labākajiem materiāliem, bija vajadzīgs vēl viens elements, un te izkrita otrā cūcene Čaka Teilora izskatā. Harizmātiskais Teilors, kas bija arī aktīvs basketbola treneris, kļuva vienlaikus par Converse pārdošanas aģentu un zīmola vēstnieku. «Viņš patika visiem,» laikrakstam Philadelphia Inquirer stāsta bijušais Converse pārdošanas vadītājs Džo Dīns. «Viņam bija iespaidīgas basketbola industrijas zināšanas, viņš zināja vajadzīgos cilvēkus, un ja tu biji basketbola treneris un tev vajadzēja darbu, zvanīji Čakam Teiloram.»

Par Latvijas šī gada labākajiem sportistiem ceturtdien tika nosaukti basketbolists Kristaps Porziņģis un tenisiste Aļona Ostapenko.

Porziņģis Latvijas gada labākā sportista balvu saņēmis otro gadu pēc kārtas, bet Ostapenko šī ir pirmā valsts labākās sportistes balva karjerā.

Porziņģis šogad turpina priecēt basketbola līdzjutējus Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) laukumos un ved pretī uzvarām Ņujorkas Knicks komandu. Tāpat viņš bija Latvijas izlases līderis septembrī aizvadītajā Eiropas čempionātā, kurā latvieši izcīnīja piekto vietu.

Porziņģis šosezon 24 spēlēs vidēji guvis 25,5 punktus, būdams NBA astotais rezultatīvākais spēlētājs. Tāpat viņš vienā spēlē bloķējis 2,1 metienu, kas ir trešais labākais rādītājs līgā.

Savukārt Ostapenko jūnijā triumfēja Francijas atklātajā čempionātā, sasniedzot vienu no lielākajiem panākumiem Latvijas sporta vēsturē. Viņa kļuva par pirmo Latvijas tenisisti ranga pirmajā desmitniekā un piedalījās WTA sezonas noslēguma turnīrā. Ostapenko bez triumfa French Open izcīnīja uzvaru arī Seulas WTA "International" turnīrā.

Latvijas Basketbola savienības (LBS) valde izskatījusi jūnijā Rīgā paredzētā 2019. gada Eiropas sieviešu basketbola čempionāta sagatavošanas gaitu un brīdina par riskiem.

Ņemot vērā Nacionālās sporta padomes (NSP) 28. marta sēdes lēmumu nepiešķirt līdzekļus Eiropas sieviešu basketbola čempionāta rīkošanai, kā arī Rīgas domes lēmumu sacensību rīkošanu līdzfinansēt tikai 25% apmērā no tāmē paredzētās summas, valde rosina sasaukt LBS padomes ārkārtas sēdi šī jautājuma izskatīšanai, kā arī informēt Starptautisko Basketbola federāciju (FIBA) par apdraudējumiem čempionāta norisei Latvijā.

2017. gadā LBS likumā noteiktajā kārtībā Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) un NSP pieteica ieceri rīkot 2019. gada Eiropas sieviešu čempionātu basketbolā, kas vienlaikus ir nozīmīgs posms cīņā par ceļazīmēm uz Tokijas olimpiskajām spēlēm. Provizoriskajā tāmē bija paredzēts valsts līdzfinansējums 600 000 eiro apmērā.

Basketbola komanda ASK Rīga nākošsezon mainīs nosaukumu, un to Db uzzināja no a/s Parex banka Korporatīvo komunikāciju un sabiedrisko attiecību speciālista Viktora Zaķa.

"Ir pieņemts lēmums nākamajā sezonā komandai ASK Rīga startēt ar citu nosaukumu," tas bija viss, ko atklāja V. Zaķis. Par jauno nosaukumu viņš solīja informēt atsevišķi, taču ir pamats pieņēmumam, ka basketbola komandas nosaukumā varētu tikt iekļauts vārds Parex.

Banka sportistiem pagājušā gada nogalē ziedojusi 800 tūkst. Ls, kā arī, pēc V. Zaķa sacītā, "sniedz basketbolistiem palīdzību mārketinga aktivitātēs". Tāpat līdz nākošajam gadam ir spēkā starp Parex banku un ASK Rīga noslēgtais reklāmas līgums par 600 tūkst. Ls.

Svinīgā pasākumā 20.oktobrī nosvinēti SIA "Latvijas Nacionālā sporta centra" (LNSC) jaunās sporta ēkas - Komandu sporta spēļu halles - kapsulas iemūrēšanas svētki.

Jaunās Komandu sporta spēļu halles atrašanās vietā - Kr. Barona ielā 99C, Rīgā, - tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Jaunā halle nodrošinās mūsdienīgu un kvalitatīvu infrastruktūru ar tehniskiem un funkcionāliem risinājumiem komandu sporta spēļu treniņiem un sacensībām nacionālā un starptautiskā mērogā.

Jau vēstīts, ka būvfirma "Arčers" gada sākumā noslēdza gandrīz 21 miljonu eiro vērtu līgumu ar "Latvijas Nacionālo sporta centru" par Komandu sporta spēļu halles būvniecību Krišjāņa Barona ielā, Rīgā. Parakstītais līgums paredz būvdarbu izpildi par 20 841 249,27 eiro. Tostarp 7 294 437,24 eiro būvuzņēmumam tiks izmaksāti avansā, bet kārtējie maksājumi tiks veikti katru mēnesi atbilstoši faktiski veikto būvdarbu apjomam.

Valsts varētu segt Latvijas basketbola zvaigznes, Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) komandas Ņujorkas Knicks spēlētāja Kristapa Porziņģa apdrošināšanas izmaksas dalībai Eiropas čempionātā (EČ) basketbolā.

Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs skaidroja, ka Latvijas Basketbola savienība (LBS) informējusi par to, ka ir vairāki izlases kandidāti, kuriem ir ļoti augstas apdrošināšanas summas. Kopumā LBS apdrošināšanas izmaksām lūgusi vairāk nekā 200 000 eiro.

Kā pastāstīja Nacionālās sporta padomes priekšsēdētāja vietnieks Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis, padome atbalstīja apdrošināšanas summas papildu piešķiršanu Latvijas Basketbola savienībai (LBS) 135 000 eiro apmērā, tādējādi sedzot Porziņģa apdrošināšanas izmaksas.

Taču pārējo basketbolistu apdrošināšanai LBS jāmeklē pašai, norādīja Vrubļevskis, piebilstot, ka finansējums pašiem, nepaļaujoties uz valsts atbalstu, būs jāmeklē arī Porziņģa apsarga apmaksai.

Jūrmalā, Raiņa ielā 55, atklāta jaunuzceltā sporta zāle, kas šobrīd ir lielākais un sporta iespējām bagātākais sporta objekts kūrortpilsētā. Sporta zāle veidota, ņemot vērā Starptautiskās basketbola federācijas (FIBA) prasības un paredzēta arī Baltijas līmeņa basketbola sacensībām, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Zāle izbūvēta divos stāvos, un telpu kopējā platība pārsniedz 3000 kvadrātmetru. Tā piemērota basketbola, handbola un volejbola spēlēm. Ikdienā sporta zālē notiks sporta stundas, zāle arī paredzēta Jūrmalas Sporta skolas audzēkņu un Jūrmalas sporta klubu treniņu vajadzībām. Tāpat jaunajā sporta objektā norisināsies Latvijas basketbola un handbola virslīgas spēles.

Pirmais lielais sporta notikums hallē paredzēts 28. septembrī, kad Latvijas Basketbola līgas 1. divīzijas jauno sezonu sāks basketbola komanda Jūrmala/Fēnikss.

Rīkojot starptautiskas sacensības, ir iespēja izvērst teleskopiskās tribīnes, kurās paredzēts izvietot ap 750 cilvēku. Tribīnes veido pakāpienu rindas, kas apvienojas ar otrā stāva telpā izvietotajām stacionārajām tribīnēm, kurās ir izvietots vēl papildu 60 sēdvietu.

Rīgas apgabaltiesa šodien noraidīja uzņēmēja Mārtiņa Lauvas pārstāvētās "Basketbola attīstības aģentūras Rīga" jeb SIA "BAA Rīga" prasību piedzīt no Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) latviešu basketbolista Dāvja Bertāna 32 269 eiro, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Pārskatot lietu pēc būtības, tiesa šodien pasludinātajā spriedumā ir atzinusi, ka starp pusēm noslēgtā līguma noteikums par atlīdzību ir spēkā neesošs no līguma noslēgšanas brīža un strīda izšķiršanā nevar tikt piemērots, tādēļ prasība, kas tiesā celta, pamatojoties uz šo noteikumu, ir noraidāma.

Spriedums 30 dienu laikā ir pārsūdzams kasācijas kārtībā. Tāpat no Lauvas par labu Bertānam piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi, kā arī nospriests līdz ar sprieduma stāšanos spēkā atcelt lietā piemēroto prasības nodrošinājumu.

Apelācijas instances tiesā, skatot lietu atkārtoti, secināts, ka starp pusēm noslēgtā līguma noteikumi formulēti tā, ka nebija paredzams atlīdzības apmērs, kāds pienāksies "BAA Rīga" par tās sniegto pakalpojumu. Eiropas Savienības tiesa ir norādījusi, ka patērētāju līgumos noteikumiem par atlīdzību jābūt formulētiem saprotami, lai patērētājam būtu skaidras līguma ekonomiskās sekas.