Dalībnieki no Latvijas pārdevuši savas populārā sociālā tīkla Ask.fm daļas starptautiskam digitālo mediju uzņēmumam IAC, ziņo britu raidkorporācija BBC.

Darījuma summa netiek izpausta. Izmaiņas uzņēmuma vadībā pagaidām nekādi tā darbu Latvijā neietekmēšot, skaidroja Ask.fm ārējo komunikāciju vadītāja Līva Biseniece.

IAC solīja ieguldīt miljonus pretrunīgi vērtētā sociālā tīkla attīstībā un drošības pasākumu pastiprināšanā.

Ask.fm dibinātāji uzņēmumu pametīs, teikts IAC paziņojumā.

IAC pieder virkne populāru interneta zīmolu, tostarp Dictionary.com, Investopedia, Match, OkCupid, Tinder, Ask.com un Vimeo.

Kā liecina Firmas.lv informācija, par 60% Ask.fm daļu īpašnieku ir kļuvis Nīderlandē reģistrēts uzņēmums IAC Search Europe B.V., kas pieder plašam digitālo mediju koncernam IAC. Šis Ņujorkā bāzētais uzņēmums dibināts 1995.gadā, un to patlaban vada Berijs Dillers, kurš iepriekš bijis Paramount pictures, Fox Broadcasting un USA Broadcasting vadītājs.

Latvijas basketbola komandu ASK Rīga var skart finansiālas problēmas - komandas galvenie atbalstītāji grasās būtiski samazināt atbalstu, raksta laikraksts Dienas bizness.

ASK Rīga ir 3 lielie atbalstītāji - finansiālo problēmu māktā Parex banka, Rīgas dome un Aizsardzības ministrija. Ministrija un dome jau paziņojušas, ka samazina izdevumus, kas paredzēti sportam.

Izšķirsies otrdien

Nauda gar degunu

Šobrīd vienīgais atbalstītājs, kas vēl nav pateicis, ka samazinās vai pārtrauks atbalstu, ir Parex banka. Vairāki šos procesus pārzinoši cilvēki norāda, ka Parex, visticamāk, nevarēs atļauties atbalstīt basketbola klubu līdzšinējos apmēros, jo «tiek taupīts katrs lats». ASK Rīga šobrīd paši nezina, ar kādu finansējumu komanda var rēķināties, jo neesot skaidrības no pašreizējiem atbalstītājiem. «Parex gadījumā banka esošajā izskatā darbojas tikai dažas dienas - skaidrs, ka šobrīd jaunai bankas vadībai ir svarīgāki jautājumi risināmi nekā basketbols, tomēr mēs ceram, ka banka paliks ar mums un turpinās atbalstīt basketbolu,» norādīja V. Klinstons. Tikmēr, pēc neoficiālas informācijas, Rīgas dome ASK Rīga klubam sākotnēji bija iecerējusi pārskaitīt 600 tūkst. Ls. «Sporta budžets ir «apgriezts» par 50%. Situācija tiešām ir bēdīga, bet tādi šobrīd ir laiki, un neko tur nevar darīt,» norādīja sporta kluba Rīga valdes loceklis Imants Rākins. Šobrīd esot zināms, ka «apcirptajā» SK Rīga budžetā uzsvars tikšot likts uz jaunatnes sportu, līdz ar to ASK Rīga finansējums krietni samazināsies. Neskaidrības ir arī ar Aizsardzības ministrijas nākotnes devumu basketbolam, jo tā samazinājusi finansējumu sportam kopumā, līdz ar to arī basketbola klubam piešķirtie līdzekļi tiks samazināti.

Pašnāvībā dzīvi beigusī britu pusaudze Hanna Smita vairumu naidīgo komentāru savā profilā sociālo komunikāciju vietnē ask.fm rakstījusi pati, vēsta laikraksts Daily Telegraph.

Kompānija arī paziņojusi par juristu un mediju speciālistu nolīgšanu neatkarīga audita veikšanai, lai uzlabotu portāla drošību.

Smitas vecāki 14 gadus vecās meitenes novešanā līdz pašnāvībai vaino pazemojošos un naidīgos komentārus viņas profilā Latvijā tapušajā un pretrunīgi vērtētajā sociālo komunikāciju portālā ask.fm.

Kā vēsta britu mediji, atsaucoties uz avotiem kompānijā ask.fm, 98% naidīgo komentāru meitenes profilā ievietoti no tās pašas IP adreses kā Smitai, bet tikai četri komentāri ierakstīti no citām IP adresēm.

«Hannas gadījumā kompānija pārbaudīja visu [komentāru autoru] identitāti. IP adreses ir izsekojamas. Anonīmos komentārus viņa rakstīja pati. Visi dati ir nodoti policijai,» laikrakstam The Sunday Times sacīja informēta persona.

Latvijā radītajam jautājumu un atbilžu sociālajam tīklam Ask.fm mēnesī ir 37 miljoni unikālo apmeklētāju. Tādējādi latviešu radītais Ask.fm ir pamatīgi apsteidzis ASV konkurentu Formspring, kuram mēnesī ir 19 – 20 miljoni unikālo apmeklētāju, vēsta IT medijs techcrunch.com.

Tomēr ASV sociālais tīkls joprojām ir vadībā ar reģistrēto lietotāju skaitu. Formspring reģistrējušies 29,5 miljoni lietotāju, bet Ask.fm – astoņi miljoni. Tomēr Ask.fm katru dienu reģistrējas 60 tūkstoši jaunu lietotāju.

Ask.fm ir jautājumu un atbilžu sociālais tīkls, kur ikviens var pajautāt jebko kādam citam. Ask.fm ir pielāgots 25 valodās, bet vislielākais tā lietotāju skaits ir Argentīnā, Krievijā, Ukrainā, Saūda Arābijā, Turcijā un Spānijā.

Lai gan populārs ārvalstīs, Ask.fm lietotāju skaits Latvijā pašlaik ir ļoti stabils, iepriekš sarunā ar DB atzina Ask.fm mākslinieks Klāvs Sinka. «Iespējams, tas saistīts ar to, ka pagaidām auditorija šeit ir samērā jauna. Piemēram, Latvijā Ask.fm lielākoties izmanto jaunieši vecumā no 15 līdz 18 gadiem, Krievijā 17-19 gadu veci jaunieši, savukārt Saūda Arābijā tie ir 19 līdz 21 gadu veci cilvēki,» pieļāva Ask.fm pārstāvis.

Meklēšanas pārlūka programma Ask.com jeb zīmols Ask Jeeves pēc trīs gadu klusēšanas atgriežas ar grandioziem plāniem, ziņo brandrepublic.com.

Rakstnieka P.G Vudhauza radītais tēls sulainis Džīvzs atgriežas, jo Ask.com pētījums atklāja, ka ļaudīm pietrūkstot šīs programmas «draudzīguma un cilvēcīguma». Tāpat Ask paziņojuši, ka ir gatavi atņemt tirgus daļu tādām pārlūka programmām kā Google, Yahoo un MSN.

Interneta lietotāji jau no šīs nedēļas varēs lietot pārlūka programmu caur ask.com, ask.co.uk, askjeeves.com un askjeeves.co.uk.

Džīvza tēls tika patriekts no zīmola Ask 2006. gadā, jo kompānija vēlējās attālināties no priekšstata, ka tā ir radījusi dīvainu mazu mājaslapu, kurā var uzdot jautājumus.

Krīzes dēļ basketbola komandas ASK Rīga budžets 2009. gadam tiks samazināts gandrīz trīs reizes, atsakoties no galvenā trenera Ramona Butauta un gandrīz visu leģionāru pakalpojumiem.

Atalgojums samazināts vietējiem ASK Rīga spēlētājiem, no kuriem lielākā daļa izteikuši gatavību turpināt spēlēt komandā, bet aizgājušos leģionārus aizvietos jaunie spēlētāji no dublieru komandas ASK Juniors, žurnālistiem pastāstīja ASK Rīga valdes loceklis Jānis Ķuzulis.

Par komandas galveno treneri apstiprināts lietuvietis Donalds Kairis, par viņa asistentu — Raivo Otersons. No leģionāriem komandā paliek lietuvietis Andrjus Mažutis. Neskatoties uz to, ka līgums lauzts ar Bruno Šundovu, viņš pagaidām turpinās trenēties un spēlēt ASK Rīga sastāvā, kamēr saņems reālu piedāvājumu no kāda cita kluba. Komandas kapteinim Sandim Valteram, kuru komandas vadība nosauca par dārgu tiešā un pārnestā nozīmē, piedāvāts līgums ar mazāku atalgojumu, par kuru viņš domājot, bet pagaidām nav ziņu, ka S.Valters varētu komandu pamest. «Mēs būsim Latvijas basketbola bāzes klubs, laba komanda un, iespējams, Latvijā arī labākā,» optimistiski prognozēja J.Ķuzulis. Par līguma laušanu ar R.Butautu viņš izteicās, ka nevarot tik augsta līmeņa treneri piespiest trenēt komandu, kurā spēlēs daudz junioru. "Kairis ir Butauita skolnieks ar labu izglītību un pieredzi, viņš pazīst ASK Rīga komandu," norādīja ASK Rīga ģenerāldirektors Visvaldis Klintsons.

Itālijā kādā ģimenē notikusi traģēdija – pusaudze Aurora Cerullo atņēmusi sev dzīvību, izlecot pa sestā stāva dzīvokļa logu. Kā iemesls tiek minēta ņirgāšanās latviešu izstrādātajā interneta vietnē Ask.fm, līdz ar to atkal aktualizējot jautājumu par vietnes slēgšanu, vēsta Irish Mirror.

Kāds anonīms lietotājs meitenei uzrakstījis: «Nogalini sevi. Tu esi suns», vēsta Baltic Ireland.

Iepriekš arī divas īru pusaudzes Ciara Pogslija (Ciara Pugsley) un Ērina Galagara (Erin Gallagher), kā arī britu jauniete Hanna Smita (Hannah Smith) izdarīja pašnāvības pēc uzbrukumiem šajā pašā vietnē, raksta Īrijas medijs Irish Mirror, uzdodot retorisku jautājumu – «cik bērniem vēl būtu jāmirst, lai Ask.fm slēgtu?»

Ask.fm ļauj lietotājiem uzdot jautājumus anonīmi, iebiedēšanas un terorizēšanas līmenis tajā, šķiet, ir daudz dziļāks, nekā citos sociālajos medijos. Portāla izveidotāji Marks un Iļja Terebini apgalvo, ka šāda situācija ir izveidojusies tikai saistībā ar Īrijas un Lielbritānijas pusaudžiem, kuri esot cietsirdīgāki nekā citās valstīs.

Lielbritānijas policija atzinusi, ka pagājušā gada vasarā pašnāvībā dzīvi beigusī britu pusaudze Hanna Smita vairumu naidīgo komentāru savā profilā sociālo komunikāciju vietnē ask.fm, visticamāk, rakstījusi pati, vēsta britu mediji.

Smitas vecāki 14 gadus vecās meitenes novešanā līdz pašnāvībai vaino pazemojošos un naidīgos komentārus viņas profilā Latvijā tapušajā sociālo komunikāciju portālā ask.fm.

Kaut arī ask.fm jau sākotnēji pavēstīja, ka teju visus naidīgos komentārus savā profilā Smita anonīmi rakstījusi pati, britu prese uzkurināja pamatīgu skandālu, kura iespaidā pat Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons aicināja interneta lietotājus boikotēt «tādas zemiskas tīmekļa vietnes», kā ask.fm, kurās ļaudis tiek pazemoti.

Meitenes tēvs Deivids Smits noraidīja iespēju, ka pusaudze naidīgos komentārus rakstījusi pati, apsūdzot ask.fm vadību mēģinājumā izvairīties no atbildības.

Rīgas Centra rajona tiesa šodien sanāca uz trešo tiesas sēdi ASK Rīga maksātnespējas lietā un ar šā gada 24. aprīli atzina biedrību par maksātnespējīgu.

Jau vakar (8. jūnijā) Rīgas Centra rajona tiesa sanāca uz otro sēdi, kurā administratore lietai pievienoja ziņojumu ar pazīmēm, kas varētu liecināt par biedrības ASK Rīga maksātnespēju, ziņo esports.lv. Tāpat kļuva zināms, ka biedrības parādsaistības būtiski pārsniedz aktīvus. Kopējie ASK Rīga parādi šobrīd ir 1.4 miljoni latu. Visas lietā iesaistītās puses atzina, ka ir pazīmes par kluba maksātnespēju, un tiesa noteica, ka lēmums šajā lietā tiks paziņots trešdien.

Šodien Rīgas Centra rajona tiesā tika paziņots lēmums šajā lietā, biedrību ASK Rīga atzīstot par maksātnespējīgu ar 2009. gada 24. aprīli. Tāpat tiesa lēma, ka biedrībai jāsamaksā valsts nodeva (100 Ls) abiem prasītājiem - Gatim Jahovičam un ceļojumu aģentūrai Airtour.lv. Aprīlī tiesā tika iesniegti divi pieteikumi par kluba maksātnespējas procesa ierosināšanu. Vienu iesniedza bijušais šī kluba spēlētājs Gatis Jahovičs, otru ceļojumu aģentūra Airtour.lv

Satieciet brāļus, kas stāv aiz tīmekļa vispretrunīgākā sociālā tīkla, tā savu interviju ar Latvijā radītās interneta vietnes Ask.fm dibinātājiem piesaka medijs Time.

Šī ir pirmā plašā intervija ar Ask.fm dibinātājiem kopš tīkls guvis plašu popularitāti pasaulē. Savulaik viņus intervēja arī laikraksts Dienas Bizness.

Ask.fm ir viens no interneta lielākajiem sociālajiem tīkliem, taču arī viens no visvairāk kritizētajiem saistībā ar cilvēku iebiedēšanu un pat pašnāvībām. Kopš tā dibināšanas 2010. gadā vietne izaugusi līdz 120 miljoniem reģistrēto lietotāju visā pasaulē. ASV vien skaits sasniedz 15 miljonus.

Latvijā radītam sociālam tīklam ask.fm mēnesī jau ir 21 miljons unikālo lietotāju.

Ask.fm ir sociālais tīkls, kur ikviens var pajautāt jebko kādam citam. Tas pielāgots 24 valodās un visvairāk lietotāju ir Argentīnā, Krievijā, Ukrainā, Saūda Arābijā, Turcijā un Spānijā.

Ir valstis, kas ask.fm ir «noķērušas» daudz spēcīgāk nekā Latvijā, kur produkts ir dzimis. Iespējams, tas saistīts ar to, ka pagaidām auditorija šeit ir samērā jauna. Piemēram, Latvijā ask.fm lielākoties izmanto jaunieši vecumā no 15 līdz 18 gadiem, Krievijā 17-19 gadīgi jaunieši, savukārt Saūda Arābijā tie ir 19 līdz 21 gadu veci cilvēki.

Pamatā ask.fm auditorija ir 16-25 gadus veci cilvēki, kas arī tiek uzskatīta par pašu atraktīvāko interneta lietotāju grupu, kas visu pamana pirmie. «Tāpat kā Twitter un Facebook – vispirms to noķēra jaunieši,» teic Klāvs Sinka, ask.fm mākslinieks. Novērots, ka tad, ja ask.fm reģistrējas valstī populāri cilvēki, strauji pieaug lietotāju skaits.

«Masu mediji klauvē pie nepareizajām durvīm,» savā profilā sociālajā platformā ask.fm norādījis viens no tās dibinātājiem Marks Terebins. Mediji viņa viedokli neveiksmīgi centās iegūt pēc divām Īrijā notikušajām pusaudžu pašnāvībām, kas tiek saistītas ar Latvijā radītajā ask.fm piedzīvoto psiholoģisko teroru, vēsta laikraksts Diena.

Arī skolas direktors Frenks Dūlijs - viņa vadītajā skolā mācījās viena no mirušajām pusaudzēm - brīdinājis, ka ir jābūt piesardzīgiem, pirms šajā nāvē vaino internetu, atsaucoties uz independent.ie, norāda Diena.

Laikraksts iepriekš ziņoja, ka ask.fm tiek saistīts ar divām pusotra mēneša laikā notikušām īru pusaudžu pašnāvībām. Piecpadsmitgadīgās Kiaras Pagslijas vecāki ir pārliecināti, ka vienīgais meitas nāves iemesls ir ask.fm piedzīvotais psiholoģiskais terors, jo nekas nav liecinājis par viņas nodomu. Savukārt trīspadsmit gadu vecās Erinas Galageres nāvi saista ar ask.fm, jo 24 stundas pirms pašnāvības izdarīšanas viņa par to paziņoja portālā. Ask.fm pamatā ir princips, ka ikviens, arī anonīmi lietotāji, profilu īpašniekiem var uzdot jautājumus.

Latvijā izveidotajai sociālajai platformai ask.fm savā pasaules iekarošanās gājienā ir gadījies paklupt - trešdien Īrijā apglabāja jau otro pusaudzi, kuras pašnāvība tiek saistīta ar portālā piedzīvoto psiholoģisko teroru, vēsta laikraksts Diena.

Trīspadsmit gadu vecā meitene, iepriekš par to paziņojot ask.fm, nolēma izdzēst savu dzīvību tikai sešas nedēļas pēc tam, kad līdzīgos apstākļos to bija izdarījusi piecpadsmitgadīgā Kiara Pagslija. Izmeklēšana par abu pašnāvību apstākļiem neesot beigusies, bet pirmās mirušās pusaudzes vecāki esot pārliecināti, ka viņas nāvē vainojami šajā portālā saņemtie anonīmie uzbrukumi, norāda laikraksts.

Ask.fm pamatā ir princips, ka ikviens, arī anonīmi lietotāji, profilu īpašniekiem var uzdot jautājumus.

Ask.fm izveidotāji uz Dienas zvaniem un e-pastiem ceturtdien nav atbildējuši, bet aptaujātie sociālo mediju eksperti un bērnu tiesību aizstāvji norādījuši, ka portāls notikušajā nevar būt galvenais atbildīgais.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ko par to saka banku analītiķi?

Mārtiņš Āboliņš, Citadeles ekonomists:

COVID-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas lejupslīde un bezdarba pieaugums pagaidām nav būtiski ietekmējis darba samaksas pieaugumu Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieauga par 10,2 % salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni un sasniedza 1237 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas ir kārtējais signāls, ka situācija Latvijas darba tirgū uzlabojas un iedzīvotāju ienākumu kāpumu redzam arī Citadeles privātpersonu klientu kontu datos.

Tomēr kopējā situācija Latvijas darba tirgū joprojām ir neskaidra, jo darba tirgus rādītājus ietekmē ar Covid-19 saistītie ierobežojumi un valsts atbalsta pasākumi. Piemēram, dīkstāves pabalstu saņēmēji netiek uzskaitīti kā nodarbināti un no dīkstāves pabalstu vidējā apjoma ir redzams, ka dīkstāves pabalstus pārsvarā ir saņēmuši strādājošie ar relatīvi zemiem ienākumiem, jo vidējā pabalsta apmērs bija tuvs minimālā pabalsta lielumam. Tādēļ daļa no vidējās algas kāpuma, visticamāk, ir statistikas ilūzija un zīmīgi, ka vidējā darba samaksa Latvijā ir augusi straujāk nekā Igaunijā, lai arī ekonomikas pieaugums Igaunijā šogad ir bijis straujāks nekā Latvijā.

Notikušas izmaiņas SIA Ask.fm valdē, kā arī mainījies kapitāldaļu sadalījums īpašnieku starpā, liecina Lursoft dati.

Nesen tika ziņots, ka Latvijā veidotā sociālā tīkla Ask.fm īpašnieka kontrolpaketi iegādājies Nīderlandē reģistrētais IAC Seach Europe B.V. Tagad uzņēmumam pieder 73% SIA Ask.fm kapitāldaļu, bet Kiprā reģistrētam RubyLight Technologies Limited vien 26%.

Būtiskas izmaiņas skārušas Ask.fm valdi, kopš šā gada 27. augusta savu darbu uzņēmuma valdē beiguši Ask.fm sākotnējie dibinātāji. Valdes priekšsēdētāja amatā Iļja Terebina vietā stājies ASV pilsonis Daniels Duglass Līds, savukārt līdzšinējo valdes locekļu Marka Terebina un Oskara Liepiņa vietā – ASV pilsonis Džo Elizabets Makmillans.

Lursoft pieejamā informācija liecina, ka Ask.fm apmaksātais pamatkapitāls uz šo brīdi ir 24,159 tūkstoši eiro.

Latvijā radītais jautājumu un atbilžu sociālais tīkls Ask.fm izvietojis darba sludinājumu, kurā tiek meklēts sabiedrisko attiecību (PR) vadītājs, liecina interneta vietnē CV Online publicēts sludinājums.

Ask.fm sabiedrisko attiecību vadītājam būs nepieciešams cieši sadarboties ar sociālā portāla Ask.fm PR aģentūru. Viņam būs arī jāattīsta un jāizpilda portāla sabiedrisko attiecību stratēģija, jākomunicē ar medijiem, jāsniedz informācija par kompānijas attīstību un plāniem, kā arī jāizmanto tādi informācijas kanāli kā sociālie mediji.

Kandidātiem izvirzīto prasību vidū minēta izglītība un iepriekšēja pieredzē šajā jomā, spējas strādāt starptautiskā vidē, lai sadarbotos ar ārvalstu medijiem, labas rakstītās un verbālās komunikācijas prasmes, kā arī plašs mediju kontaktu loks.

Topošajam sabiedrisko attiecību speciālistam tiek piedāvāta starptautiska pieredze, strādājot globālā kompānijā, profesionālas izaugsmes iespējas un interesanti uzdevumi, kā arī moderns birojs un draudzīga komanda.

Sekojot Lielbritānijas premjerministra Deivida Kamerūna aicinājumam pēc kārtējās pusaudžu pašnāvības boikotēt latviešu veidoto portālu ask.fm, to pametuši vairāki lieli reklāmdevēji, raksta dailymail.co.uk.

Latvijas portāla, kura reģistrēto lietotāju skaits sasniedz 60 miljonus, reklāmu ienākumi ir aptuveni 5 miljoni mārciņu gadā. Jau ziņots, ka portāls tiek vainots pie vairāku pusaudžu pašnāvībām, no kurām pēdējā notika pagājušajā piektdienā. Dzīvību sev atņēma 14 gadus vecā Hanna Smita.

Rezultātā šonedēļ no portāla savas reklāmas izņēmuši tādi uzņēmumi kā Vodafone, Laura Ashley, Specsavers, kā arī labdarības organizācijas Mind un Save The Children. Tāpat portālā savas reklāmas neizvietos arī EDF Energy, Phones 4u un DialAFilght.

Tikmēr Ask.fm dibinātāji Marks un Iļja Terebins izplatījuši paziņojumu, ka rūpējas par drošu vidi saviem lietotājiem. Ask.fm pārstāvji pašnāvību nosaukuši par īstu traģēdiju un apsolījuši sadarboties ar policiju, lai izmeklētu šo gadījumu. Jāpiebilst, ka, reģistrējoties Ask.fm, tiek pieprasīti lietotāja e-pasts, vārds un dzimšanas datums, taču pēc tam paziņojumus vietnē iespējams publicēt arī anonīmi.

Mēģinot samazināt anonīmo ņirgāšanos tiešsaistē, Lulea pašvaldība Zviedrijas ziemeļdaļā bloķējusi pieeju sociālajam medijam Ask.fm, ziņo thelocal.se.

Latvijā radītais Ask.fm ir sociālais tīkls, kur ikviens var pajautāt jebko kādam citam. Pamatā ask.fm auditorija ir 16-25 gadus veci cilvēki, kas arī tiek uzskatīta par pašu atraktīvāko interneta lietotāju grupu, vēstīja laikraksts Dienas bizness. Vietni izveidojis Oskars Liepiņš kopā ar Marku Terebinu, Iļju Terebinu, Valēriju Vešņakovu. Tā daudzviet pasaulē gan jau asi kritizēta un tiek saistīta ar vairāku pusaudžu pašnāvībām.

«Ask.fm problēma ir anonimitāte,» sacījusi 15 gadus veca zviedru skolniece Fanija Landstroma.

Īrijas bērnu un jaunatnes lietu ministre Frānsisa Ficdžeralda organizē vēršanos pie vairākām Latvijas amatpersonām un varasiestādēm, lai prasītu uzlabot drošību interneta vietnēs.

Ficdžeralda paziņojusi, ka viņa palielinās spiedienu uz «pretrunīgi vērtēto Latvijas sociālo mediju vietni ask.fm», vēsta Īrijas laikraksts Independent.

Latvijā radīto portālu ask.fm, kura kopējais lietotāju skaits sasniedz 21 miljonu cilvēku visā pasaulē, vecāki vaino divu Īrijas pusaudžu pašnāvībās, jo viņas portālā saskārušās ar ņirgāšanos un pazemošanu.

Ficdžeralda vērsusies pie Īrijas ārlietu ministra Īmona Gilmora, lai viņš šo jautājumu apspriež ar Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (RP). Kā rakstīja laikraksts Diena, Ficdžeralda nosūtījusi vēstuli arī par komunikācijām atbildīgajam Latvijas satiksmes ministram Aivim Ronim, kurā pausts satraukums, ka Latvijā radītā portāla Ask.fm saturs no uzturētāju puses netiek uzraudzīts.

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

Bruto darba algu saņēmēju, kuri valsts sektorā saņem 6000 eiro un vairāk mēnesī un kas ir maksimālā algu grupa Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datos, skaits 2012. gadā bija 324 cilvēki, bet 2023. gada novembrī – jau 3004 cilvēki. Privātajā sektorā 2012. gadā algu virs 6000 eiro saņēma 1202 cilvēki, bet 2023. gada novembrī tādu bija 6773. Acīmredzami, ka lielo algu saņēmēji valsts sektorā aug daudz straujāk nekā privātajā sektorā.

Pētījumu par dažādu algu izaugsmes tendencēm veicām, neņemot vērā 2023. gadu, jo līdz 2022. gada beigām algu inflācija nebija sākusies. Līdz ar to atklājas, ka lielo algu pieauguma tendence valsts sektorā ir ilgstoša un augoša. 2023. gada beigās algu inflācija jau sākusies, kas arī ļauj sociālā tīkla X lietotājam Jānim Vinteram pamanīt tendenci, tomēr pagājušā gada algu datos jau ir nepieciešamība izdalīt algas, kas ir diapazonā no 6000 līdz 8000 eiro, līdz 10 tūkstošiem eiro un virs 10 tūkstošiem eiro, bet šāda dalījuma CSP vēl nav. Laikā no 2012. līdz 2022. gadam lielāko algu grupā virs 6000 eiro darbinieku skaita pieaugums valsts sektorā bijis 5,66 reizes, bet privātajā sektorā – tikai 4,72 reizes. Labi redzams, ka straujais uzrāviens pērn ir vien ilgstošas politikas sekas, kas mērenas inflācijas apstākļos bija vāji pamanāmas.

Rīgas dome kā biedrības ASK Rīga dibinātājs atbalstījusi centienus atjaunot basketbola kluba ASK Rīga darbību un nepieļaut tā bankrotu, tomēr naudu nesola.

«Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos Rīgas pašvaldībai nav iespēju piešķirt klubam ASK Rīga finansējumu, taču mūsu pienākums ir morāli atbalstīt iniciatīvas grupu un sniegt organizatorisku un informatīvu atbalstu,» norādīja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Viņaprāt, politizēta un neprofesionāla menedžmenta dēļ klubs, ko izveidoja un atbalstīja Rīga pašvaldība, nonāca bankrota priekšā. «Jaunā Rīgas domes vadība nenovērsīsies no ASK Rīga, liekot tam vienam risināt samilzušās problēmas,» izteicās N.Ušakovs.

Viņš arī aicināja Latvijas Basketbola savienību atbalstīt kluba dalības turpināšanu Baltijas basketbola līgā, bet basketbola atbalstītājus un sponsorus mudināja palīdzēt atjaunot ASK klubu jaunā kvalitātē.

Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā darba alga Latvijā palielinājās par 6,9 % salīdzinājumā ar 2021. gada 1. ceturksni un sasniedza 1297 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Tas ir lēnākais algu kāpums Latvijā pēdējā pusotra gada laikā, un iedzīvotāju ienākumi šogad noteikti augs lēnāk nekā cenas, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Šī gada pirmajā ceturksnī algas Latvijā ir augušas arī lēnāk nekā Lietuvā un Igaunijā, taču algu pieaugums ir svārstīgs un pērn Latvijā algas auga straujā nekā kaimiņos. Savukārt kopš 2015. gada darba algas Latvijā ir augušas par 7,5 % gadā un pašreizējais algu kāpums ir ļoti tuvu šim ilgtermiņa vidējam līmenim.

"Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā darba samaksa augusi gandrīz visās nozarēs, izņemot atsevišķās pakalpojumu nozarēs, kur pilna laika strādājošo skaits ir audzis straujāk nekā kopējais atalgojums, visticamāk, dēļ minimālo obligāto sociālo iemaksu ieviešanas. Vienlaikus vidējās algas statistiku Latvijā turpina ietekmēt arī COVID-19 pandēmija. Ierobežojumu atcelšana ir ļāvusi atkal darboties ēdināšanas, viesnīcu un izklaides nozarēm, un kopš gada sākuma ir būtiski auguši iedzīvotāju tēriņi pakalpojumu nozarēs," akcentē ekonomists.

2022. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 373 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2021. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 95 eiro jeb 7,5 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 6,6 % (no 8,54 līdz 9,10 eiro). Savukārt vidējā neto alga pieauga par 7.1% un beidzot pārsniedza psiholoģiski nozīmīgo 1000 eiro robežu, sasniedzot 1006 eiro.

Lai gan algu kāpums kopumā bija visai straujš, tas ne tuvu neturēja līdzi inflācijas skrējienam, vērtē banku ekonomisti. Viņuprāt šogad sāksies pirktspējas atjaunošanās, 2024. gadā tā paātrināsies.

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka augstās inflācijas dēļ vidējās algas pirktspēja samazinājās par 8,7%. Kopējā darba ņēmēju pirktspēja samazinājās ne tik krasi, jo darba algu fonds auga par 11,5%, palielinoties strādājošo skaitam un nostrādātajam laikam, beidzoties pandēmijas ierobežojumu ietekmei. Spilgts piemērs ir izmitināšanas un ēdināšanas nozare, kurā algu fonds auga pat par 58,1%, kultūras un izklaides nozarē tas auga par 20%.

Latvijā reģistrētais sociālais portāls Ask.fm, kurš jau vairākkārt ticis saistīts ar terorizēšanu internetā un pusaudžu pašnāvībām, ir nolīdzis PR speciālistus, lai uzlabotu savu reputāciju pēc vairākām kļūmēm sabiedrisko attiecību jomā, atsaucoties uz Irish Examiner, vēsta Baltic Ireland.

Ask.fm vārds jau esot izskanējis saistībā ar pašnāvībām Īrijā, Lielbritānijā un ASV.

Ask.fm ir apmēram 50 miljoni lietotāju, un vietne tika izveidota kā jauniešu forums, kur anonīmi var uzdot jautājumus un sniegt komentārus. Attiecībā uz publicēto saturu nav nekādu ierobežojumu, līdz ar to daudziem komentāriem ir seksuāls, agresīvs un iebiedējošs raksturs, atgādina Baltic Ireland.

Mājas lapa jau tiekot saistīta ar Īrijas pusaudžu Kiaras Pagslijas (Ciara Pugsley) (15) un Erinas Galageres (Erin Gallagher) (13), britu zēnu Entonija Stabsa (Anthony Stubbs) (16) un Džošua Unsvorta (Joshua Unsworth) (15), kā arī amerikāņu Džesikas Leinijas (Jessica Laney) (16) un Gabrielas Molinas (Gabriella Molina) (12) pašnāvībām.