Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Vērtspapīrošanas likumu, kura mērķis ir radīt tiesiskus priekšnoteikumus vērtspapīrošanas darījumu veicināšanai Latvijā.
Tāpat galīgajā lasījumā pieņemti saistītie grozījumi Kredītiestāžu likumā, Maksātnespējas likumā un Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā.
Vērtspapīrošana ir darījums vai shēma, kas aizdevējam, piemēram, kredītiestādei vai komercsabiedrībai dod iespēju refinansēt aizdevumu, riska darījumu vai debitoru parādu kopumu, piemēram, aizdevumus mājokļa iegādei, automašīnu izpirkumnomas darījumus, patēriņa kredītus, kredītkaršu vai pircēju un pasūtītāju parādus, tos pārveidojot par tirgojamiem vērtspapīriem.
Aizdevējs apkopo un pārstrukturē portfelī savus aizdevumus un tos sagrupē pa dažādām riska kategorijām, kas paredzētas dažādiem ieguldītājiem, tādējādi ieguldītāji var ieguldīt aizdevumos un citādos riska darījumos, kas parasti tiešā veidā nebūtu iespējams. Peļņu ieguldītājiem rada pamatā esošo aizdevumu naudas plūsmas.
Vērtspapīrošanas likuma mērķis ir pilnveidot vērtspapīrošanas regulējumu, ņemot vērā Latvijas kapitāla tirgus specifiku, norāda Finanšu ministrija. Tādējādi paredzēts aktivizēt Latvijas kapitāla tirgu, atvieglojot iespējas veikt vērtspapīrošanas darījumus.
Likumā par kompetento iestādi vērtspapīrošanas uzraudzībā noteikta Latvijas Banka.
Likumam paredzēts stāties spēkā 2023.gada 15.jūlijā.