«Ekonomiskie rādītāji tieši nesaistās ar katras ģimenes budžetu, tāpēc to izaugsmi neizjūt uzreiz,» jautāts par to, kāpēc iedzīvotāji nepieredz to izaugsmi, par kuru runā politiskajās aprindās un kuras dēļ Latvijas attīstību dēvē par veiksmes stāstu, norādīja Eiropas Savienības (ES) attīstības komisārs Andris Piebalgs.

«Jebkurai izaugsmei ir jāatsaucas uz tām iedzīvotāju grupām, kas ir mazāk nodrošinātas. Tas nozīmē, ka jābūt vienlīdzīgai nodokļu sistēmai,» sacīja komisārs diskusijā par Eiropas nākotni. Tikmēr aizsardzības ministrs Artis Pabriks piebilda, ka ne jau labi ekonomiskie rādītāji ir pašmērķis, bet gan tas, lai cilvēki izjustu izaugsmi.

Diskusijā pārrunāja ES konkurētspēju ar ASV un Ķīnu, ņemot vērā, ka ES pastāv augsti sociālie izdevumi. A. Piebalgs uz šīm bažām atbildēja, ka «sociālais modelis ir jāpatur»«, jo tas iedzīvotājiem ļauj dzīvot labklājīgi. Komisārs uzsvēra, ka sociālais modelis ir tas, ka iedzīvotājus piesaista Eiropai, bet diemžēl citās jomās tā atpaliek no citiem reģioniem, piemēram, ASV. «ES zaudē konkurētspēju, jo enerģijas izmaksas ir pārāk augstas. Mums ir arī zema konkurētspējība izglītībā un zinātnē. Pat Eiropas labākās augstskolas reitingos atrodas zemāk par ASV augstākās izglītības iestādēm,» sacīja A. Piebalgs, piebilstot, ka bažas, ka ASV un Ķīna var apsteigt Eiropu, ir pamatotas.

Eiropas Savienībā šobrīd lielas galvassāpes rada bezdarbs, salīdzinoši lielais nabadzīgo iedzīvotāju skaits, kā arī nevienlīdzība starp dažādiem sabiedrības slāņiem.

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ir viena no aktualitātēm Eiropā, un diskusijas par šo tēmu turpinās, taču kopumā tās bijušas bez īpašiem pārsteigumiem, tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja Eiropas Komisijas attīstības sadarbības komisārs Andris Piebalgs.

Protams, atšķirības ir novērojamas starp Austrumeiropu un Rietumeiropu, bet tā nav jauna tendence, jo eiroskeptiķi bijuši vienmēr – arī EP, piemēram, Nacionālā fronte Francijā un Neatkarības partija Lielbritānijā. Turklāt abas valstis Eiropas Savienībā (ES) ir tik nozīmīgas, ka to nevar ignorēt, tāpēc sagaidāma šo rezultātu ietekme uz ES politiku. Arī Dānijā EP vēlēšanās ir uzvarējuši labējie eiroskeptiķi – Tautas partija. Tāpat pirmo reizi Eiropā tiek pielietots mehānisms, kad Eiropas Komisijas (EK) prezidentu iesaka ES dalībvalstu vadītāji, balstoties uz EP vēlēšanu rezultātiem, lai to vēlāk apstiprinātu EP. Šobrīd vēl pāragri teikt, vai institucionālā cīņa par EK prezidenta amatu, kas notiks šogad, būs saspringta vai relatīvi mierīga, stāstīja A. Piebalgs. Jāatgādina, ka šobrīd kā EK prezidenta potenciālie kandidāti tiek minēts Žans Klods Junkers – ilggadējais Luksemburgas premjers, un Vācijas sociāldemokrāts un nesenais Parlamenta prezidents Martins Šulcs.

Pievienošanās eirozonai 2014.gadā ir pareizs solis un valdībai jāmēģina par to pārliecināt iedzīvotājus, uzskata Eiropas Savienības (ES) attīstības komisārs Andris Piebalgs.

Piebalgs uzsvēra, ka viņš ļoti atbalsta Latvijas pievienošanos eirozonai, arī no tautsaimniecības viedokļa Latvijai esot labāk būt eirozonā.

«Es neredzu nevienu mīnusu situācijā, ja pievienosimies eirozonai,» norādīja Piebalgs. Viņš gan piebilda, ka risks varētu būt pārtikas cenu pieaugums, tāpēc valdībai jāseko, lai pārejas periodā nenotiktu preču sadārdzināšanās. Tomēr šis risks ir ļoti neliels, jo lats jau tagad ir piesaistīts eiro, skaidroja ES komisārs. Vairāk nekādu risku nav, akcentēja Piebalgs.

Viņš uzskata, ka arī banku savienības izveide Latvijai noteikti nākšot par labu, jo valsts ir cietusi no banku nestabilitātes. Vēl viens uzraugs virs citiem uzraugiem nekad nenāk par sliktu, norādīja Piebalgs.

Lai gan pieprasījums vairs nebūs tāds, kāds tas bija iepriekš, pasaules ekonomikai atkopjoties, energoresursu cenas tomēr ies uz augšu – par to liecina visas prognozes, laikrakstam Diena norāda Eiropas Komisijas (EK) komisārs enerģētikas jautājumos Andris Piebalgs.

«Varbūt ne tik dramatiski, kā iepriekš, bet ar zināmu augšupeju ir jārēķinās. Visas prognozes liecina, ka [energoresursu] cenas nepalieks pašreizējā līmenī, ka tās kāps,» tā A. Piebalgs.

Viņš uzskata, ka Latvijā vajadzīga lielāka konkurence enerģijas apgādes sfērā. « Tas vienmēr ir reāli. Visās valstīs situācija ir ļoti līdzīga. Piemēram, Vācijā bija četri lielie spēlētāji energotirgū, bet tagad ir arī vairākas mazās kompānijas. Te runa ir tikai par politisko vēlmi. Nav tā, ka Latvija būtu par mazu, lai to izdarītu,» tā A. Piebalgs.

«Uzskatu, ka Krievija ir uzticams partneris. Protams, rodas dažādas problēmas, taču ar izaicinājumiem vienmēr ir jārēķinās. Turklāt visi kontrakti vienmēr ir tikuši realizēti. Tādējadi domāju, ka ar Krieviju mēs turpināsim sadarboties energobiznesa jomā un tas nav nepareizi,» tā A. Piebalgs.

Patlaban uzņemties ministru prezidenta amata pienākumus būtu neprāts, eirokomisārs Andris Piebalgs pauda LTV Rīta Panorāmā.

A. Piebalgs skaidroja – šobrīd viņš nedarbojas Latvijas politikā, tāpat viņam nav arī tautas dota mandāta vēlēšanās. Savukārt jaunajam ministru prezidentam būtu jābūt no Saeimas deputātu vidus.

Jāatgādina, ka pēc neoficiālām ziņām Valsts prezidenta Andris Bērziņš uzrunāja A. Piebalgu kā iespējamo nākamo ministru prezidentu. Pirmdienas Rīta Panorāmā A. Piebalgs atzina, ka prezidents ar viņu sazinājies, tomēr, nevis uzrunājot viņu kā iespējamo premjera amata pienākumu pildītāju, bet gan drīzāk «zondējot situāciju».

Tāpat A. Piebalgs arī norādīja, ka viņam jāpabeidz iesāktais savā amatā.

Eirokomisārs Andris Piebalgs pieļauj, ka līdzšinējais premjers Valdis Dombrovskis varētu turpināt darbu Eiropas Komisijā. «V. Dombrovskim ir milzīga autoritāte Eiropā. Viņš ir atstājis ļoti nopietnu iespaidu Eiropā kā ļoti labs kolēģis,» situāciju raksturoja A. Piebalgs, piebilstot, ka V. Dombrovska demisija nebūs mazinājusi viņa labo reputāciju.

ES enerģētikas komisārs Andris Piebalgs atzinis, ka sācis domāt par iespēju palikt šajā amatā un līdz rudenim pieņems gala lēmumu, raksta Diena.

Lai arī vēl pirms dažām nedēļām stingri tika noraidīta iespēja, ka Eiropas Savienības komisāra amatam atkārtoti varētu tikt izvirzīts Andris Piebalgs, gan viņa paša, gan Eiropas Komisijas (EK) vadībai tuvu stāvošu personu izteikumi ļaujot noprast, ka situācija mainījusies.

Par labu viņa kandidatūrai varētu runāt arī tas, ka Žozē Manuels Barrozu, kurš vēlas otrreiz iegūt EK prezidenta amatu, nolēmis dalībvalstīm prasīt izvirzīt spēcīgus pārstāvjus ar nevainojamu reputāciju.

«Es esmu kļuvis daudz domīgāks par to, jo, protams, tas darbs ir interesants un var jau būt, ka es varu to darīt. Es neesmu tik stiprs [sakot nē], kāds es būtu bijis pirms nedēļas,» tā atzinis A. Piebalgs, jautāts, vai tā ir tiesa, ka viņš varētu mainīt savas domas un atkārtoti kandidēt uz eirokomisāra amatu. Pagājušajā nedēļā viņam arī bijusi telefonsaruna ar premjeru Valdi Dombrovski (JL), kurš apjautājies par viņa nākotnes nodomiem.

Eiropas Savienības (ES) attīstības komisārs Andris Piebalgs trešo reizi komisāra amatā nonākt nevēlas.

«Man pietiek, man tiešām pietiek, lai arī tas skan priekšlaicīgi,» saka Piebalgs, taujāts par iespēju trešo reizi kandidēt uz komisāra amatu pēc nākamgad gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

«Neesmu kandidāts nākamajā komisijā. Ir daudz iemeslu, bet pats galvenais - divi termiņi, kas ir milzīgs laiks politikā. Var teikt, ka ir dažādi portfeļi, bet tās jau ir atrunas. Latvijas prezidents var būt tikai divus termiņus, tad kāpēc kaut kādā ārējā amatā mēs sūtām trīs termiņus? Jābūt zināmai konsekvencei. Divi termiņi būtu jāliek arī ES regulās.»

Tāpat Piebalgs norāda, ka nevēlas «iet cauri vēlreiz visām dzirnavām» un piedzīvot Eiropas Parlamenta noklausīšanos. «Uzskatu, ka man pietiekami stresa bijis,» saka komisārs, bilstot, ka valdība noteikti spēs atrast labu kandidātu.

«Es vienmēr esmu uzskatījis, ka esmu nepiemērots šim amatam pēc savām rakstura īpašībām, tā ka es izslēgtu to, pat ja tiktu nominēts. Es labprāt nāktu darīt Ministru prezidenta darbu, nevis prezidenta,» to, atbildot uz jautājumu, vai kādreiz vēlētos ieņemt Latvijas prezidenta amatu, žurnālam Ir atzinis Latvijas pārstāvis Eiropas Komisijā (EK), attīstības komisārs Andris Piebalgs.

«Man tas nāktos ļoti grūti. No vienas puses, tas darbs neprasa daudz, no otras - prasa ļoti daudz manā skatījumā. Tev ir jābūt nācijas ētiskajam spogulim. Tā tomēr man šķiet smaga atbildība, un tas nav man,» par prezidenta amatu izteicies Piebalgs.

Vaicāts, vai pēc pilnvaru termiņa beigām, redz sevi biznesā, viņš atbildējis: «Es tiešām neko neesmu domājis, vienīgi - varbūt varētu kādā augstskolā lasīt lekcijas. Biznesā? Pirmkārt, man tad būtu jāprasa ētikas komisijas atļauja. Divus gadus ir liegums, kas, manuprāt, ir O.K., lai nenolec par ātru no zirga. Bet, jāsaka godīgi, komisāri ir nodrošināti. Var atļauties kādu laiku arī nezināt, ko darīs. Es nebūšu izmisis cilvēks, kas staigā gar Daugavu. Bet tas, ka es būšu mājās, ir pilnīgi skaidrs.»

Es būtu ļoti laimīgs strādāt ar transportu, pat labāk nekā ar enerģiju, bet, ja turpināšu būt enerģētikas komisārs, es arī būšu priecīgs.

To Db.lv teica Eiropas Enerģētikas komisārs Andris Piebalgs īsi pēc tam, kad bija piekritis uz otru termiņu būt no Latvijas izvirzītais eirokomisāra kandidāts. Jautāts par tām jomām, ko viņš vēlētos vislabprātāk menedžēt, A. Piebalgs atbildēja, ka tas nav tik viennozīmīgi pasakāms.«Protams, enerģija ir interesanta un man ir zināma kompetence šajā jomā.

Tajā pašā laikā man arī nebūtu stipras sāpes darīt kaut ko citu, jo tas tomēr ir politisks darbs un kompetences politiskā darba veikšanai var iegūt salīdzinoši ātri. Es, piemēram, būtu ļoti laimīgs, strādāt ar transportu labāk nekā ar enerģiju, bet, ja būs enerģija, es arī būšu priecīgs,» tā A. Piebalgs. Par to, ka tik svarīgu jomu komisāra posteņi drīzāk varētu tikt piedāvāti kādai no lielajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, A. Piebalgs bija skeptisks: «Es domāju, ka lielā mērā piešķirtais postenis ir atkarīgs no personības, un man būs pietiekami svarīgs postenis, ja ne enerģija, tad ne mazāk svarīgs.»

Latvijā eiro ieviešana ies ļoti gludi, prognozēja Eiropas Savienības (ES) attīstības komisārs Andris Piebalgs.

Saskaņā ar A. Piebalga rīcībā esošiem Eurobarameter datiem, šobrīd Latvijā 43% iedzīvotāju atbalsta eiro ieviešanu, bet pretēji noskaņots ir 51% sabiedrības. Tas liecina, ka atbalsts Eiropas vienotajai valūtai audzis par 8%, bet pretēji noskaņoto skaits sarucis par 5%.

«6% nav viedokļa. Tos es skaitītu drīzāk kā par. Ja tev nav viedokļa, tad tu īstenībā esi par, jo valdība ir par,» teica A. Piebalgs, bilstot, ka Latvijā sabiedrība pietuvojusies situācijā, kad domas par atbalstu eiro dalās uz pusēm.

Igaunijā eiro ieviešanu atbalsta 73% iedzīvotāju, bet Lietuvā - 40%. «Tendence ir, ka tās valstis, kas ir eirozonā, ir diezgan izteikti pozitīvas par to. Tās, kas ir ārpusē, ir negatīvas. Tas ir psiholoģisks fenomens, ko grūti pat izskaidrot.»

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija uz citu valstu fona neizskatās slikti, tādēļ aktīvākai atjaunojamo energoresursu projektu īstenošanai Latvijā pašlaik nav pietiekamas motivācijas, intervijā sacīja Eiropas Savienības (ES) bijušais enerģētikas komisārs Andris Piebalgs.

"Ir nepieciešama nopietna izšķiršanās šajā jautājumā, bet tas noteikti ir jādara. ES iet straujiem soļiem prom no fosilajiem resursiem, kas nozīmē, ka pēc atjaunojamiem resursiem ir milzīgs pieprasījums, un pieprasījums ir nauda. Tā ir vajadzīga sabiedrībai, tādēļ ir jāskatās uz priekšu, kā šos resursus ekonomiski vislabāk izmantot, nodarot vismazāko kaitējumu videi. Sabiedrības apziņa ir jāveido šajā virzienā," uzsvēra Piebalgs.

Viņš arī atgādināja, ka ir nodibināts "Latvenergo" un "Latvijas valsts mežu" kopuzņēmums "Latvijas vēja parki", kuram būs jāveido vēja parki valstij piederošās mežu teritorijās, bet nav daudz dzirdēts, ka kaut kas virzītos uz priekšu. Piebalgs norādīja, ka vienkāršāk būtu vispirms noteikt jaudas, cik iecerēts izbūvēt, noteikt teritorijas, kurās var būvēt, un tad rīkot izsoli, kurā uzvarētu tas, kurš piedāvā vislabākos nosacījumus projekta īstenošanai.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Strādājot pie mūzikla Vadonis, komponists Zigmars Liepiņš sapratis — Latvijai steidzami vajag jaunu Kārli Ulmani.

Vai Latvija nav kļuvusi par placadarmu kārtējam starptautiska mēroga eksperimentam, kas — Austrumi vai Rietumi ietekmē šeit notiekošos procesus, vai arī Obama Amerikā un Medvedevs Krievijā nav uzskatāmi par diktatoriem? Šādas un dažādas citas pārdomas radušās komponistam kādreizējam Radio SWH īpašniekam Zigmaram Liepiņam, strādājot ar kārtējo lieldarbu — muzikālo izrādi Vadonis, kas veltīta slavenākajam mūsu Valsts prezidentam Kārlim Ulmanim.

Kopš atbrīvojāties no savām daļām Radio SWH, informācija par jūsu gaitām ir visai paskopa. Ko īsti šobrīd dara Zigmars Liepiņš?

Nodarbojos ar savām mūzikas lietām, un ar zināmu sava kapitāla menedžēšanu. Tās «olas», kas savulaik ir «izdētas», tagad ir jāmēģina saglābt, lai tās nesaplīstu. Pa šo laiku esmu uzrakstījis Kapteiņa stāstus, svītu Dziesmu svētkiem Dziedot dzimu, dziedot augu, bet pašlaik top jauns darbs, kas pilnībā ir paņēmis manu laiku — muzikālā izrāde Vadonis.

Simtlatnieku pasākums sekmīgi sasniedza visnabadzīgākos sabiedrības locekļus, pasargājot mājsaimniecības no sāpīgu lēmumu pieņemšanas, jo īpaši attiecībā uz pārtiku, veselības aizsardzību un īpašuma saglabāšanu, liecina Pasaules Bankas (PB) veiktais pasākuma ietekmes izvērtējums.

«Darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās jeb tā saucamā simtlatnieku programma ir bijusi ļoti nepieciešams atbalsts, kas ļāvis pārdzīvot grūtos brīžus, kuros nonāca daudzas Latvijas ģimenes pasaules finanšu krīzes rezultātā,»ir pārliecināta labklājības ministre Ilze Viņķele.

Simtlatnieku programmā varēja iesaistīties zemu kvalificēti bezdarbnieki, kuri nesaņēma bezdarbnieka pabalstu. Administratīvie dati rāda labu sniegumu ar 110 000 bezdarbniekiem izveidotām darba vietām, kopš 2009.gada iesaistot aptuveni 70% no cilvēkiem, kas bija izteikuši vēlmi piedalīties, norāda Labklājības ministrija.

Publicējam ziņu topu, kas šonedēļ bija db.lv lasītāju redzeslokā - tās tika lasītas, komentētas, šērotas sociālajos tīklos.

1. Nepieļaut bankas tālāku saplosīšanu

2. Žurnālā Dzīves garša: Māja ir jāceļ tad, kad nav naudas

3. Ryanair pārdomās par Rīgu, Liepāju neizskata

4. Cīņa par bankas atlikušo daļu

5. Jauno projektu dzīvokļu cenu kāpums pārsteidz

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

«Visi lēnām sāk saprast, ka viena no pamatproblēmām Eiropas Savienībā (ES) ir tāda, ka mēs visi kopā pārāk ilgi esam dzīvojuši uz parāda,» saka ES attīstības sadarbības komisārs Andris Piebalgs, runājot par situāciju Ungārijā, kas palikusi bez kohēzijas fonda līdzekļiem infrastruktūras un attīstības projektiem.

«Beigu beigās parāds kaut kad ir jāatdot. Diemžēl tas ir šis laiks, un tas nozīmē, ka taisīt jaunus parādus vairāk nevar,» saka Piebalgs.

Db.lv jau ziņoja, ka pēc iepriekšējiem brīdinājumiem Eiropas Komisija (EK) ir pieņēmusi bezprecedenta lēmumu – iesaldēt dalībvaltsij paredzētos kohēzijas fonda līdzekļus Ungārijas infrastruktūras un attīstības projektiem. Naudas izteiksmē tas ir gandrīz pusmiljards eiro, kas iecirstu jūtamu robu valsts ekonomikā.

Brīdinājumi no EK puses Ungārijai izteikti jau gadiem. To atzīst arī Ungārijas vēstnieks Latvijā Gabors Dobokajs, DB sakot, ka «Ungārija kopš iestāšanās ES 2004. gadā nespēja izpildīt ES prasību – samazināt vispārējo valsts budžeta deficītu zem 3% no IKP». «Tāpēc pret Ungāriju gadiem ilgi rit pārmērīga budžeta deficīta procedūra,» vēstnieks polemiski piebilst.

Man ir bail, kas notiks ar ekonomiku, jo valstij nav skaidrs, kur tā iet, šādu viedokli pauž uzņēmējs, kompānijas InterSource International, Inc. prezidents Sols N. Bukingolts. Viņš arī uzskata, ka, pirms investēt Latvijā, tas ir nopietni jāpārdomā, jo kā investors jau esot šeit dabūjis «pa purnu».

Savulaik bijāt redzama figūra gan Latvijas biznesa, gan politiskajā vidē, bet pašreiz jūsu darbība ir pieklususi. Ko dara S. Bukingolts?

Diez vai var teikt, ka esmu kaut kur pazudis - tas neatbilst manai dabai. Sols Bukingolts vienmēr ir bijis un ceru, ka arī būs pareizajā vietā un laikā. Daudzi man ir teikuši - Bukingolt, tev ir ņuhs*, tu zini, kur un ko vajag darīt. Tieši tāpēc apmēram pirms četriem gadiem es sāku skatīties Krievijas virzienā. Latvija šodien joprojām ir skaista vieta, tā ir mana dzimtene, taču es esmu gatavs saderēt uz lielu naudu - kad es rīt pamodīšos, mums kopīgas robežas ar Taizemi joprojām nebūs. Mēs rīt pamodīsimies, un mums joprojām būs kopīga robeža ar Krieviju. Tāpēc mums vajag gudri strādāt, lai uzlabotu attiecības ar Krieviju. Ir būtiski panākt, lai mēs nevis runātu viens par otru, bet gan viens ar otru. Rezultātam ir jābūt vienam - peļņai. Mums ar Krieviju nav ko dalīt, izņemot peļņu. Svarīgi, lai būtu diskusija arī par nākotni, nevis tikai par pagātni.

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Pasaules Bankas (PB) prezidents Roberts Zēliks esot tikai pajokojis, jautājot, vai simtlatnieku programmas dalībnieki saņemot 100 Ls nedēļā, raidījumā 900 sekundes norādīja Eiropas Savienības attīstības komisārs Andris Piebalgs.

«Tas bija neveiksmīgs joks, protams, viņš zināja, ka 100 Ls tas ir mēnesī. Šajā situācijā viņš mēģināja pajokot, bet tanī mirklī es sapratu, ka tā ir katastrofa, jo uztveres un humora uzjūtas ir dažādas,» skaidroja A.Piebalgs.

Patiesībā R.Zēliks esot labi informēts par situāciju Latvijā, jo PB esot liela pieredze strādājot ar Latviju. A.Piebalgs arī piebilda, ka viens neveiksmīgs teikums medijos, un pazūd viss pozitīvais.

Jāatgādina, ka augusta sākumā PB prezidents Siguldas novadā, tiekoties ar simtlatnieku programmas dalībniekiem, interesējās, vai 100 Ls ir samaksa par darbu dienā.

R.Zēliks apmeklēja pilsētas tuvumā esošās latvāņu pļavas, kurās ar šo bīstamo augu iznīcināšanu nodarbojās vairāki īpaši pamācīti simtlatnieku programmas dalībnieki. Viņi īpašos spectērpos un ar īpašiem instrumentiem strādā no plkst. 6 rītā līdz pusdienlaikam un darbu turpina pēcpusdienā, kopumā dienā tam veltot astoņas stundas.