Pasaules Bankas prezidents Roberts Zēliks (Robert Zoellick) izteicis brīdinājumu, ka pasaule ir iegājusi jaunā ekonomikas bīstamajā zonā, un Eiropai, Japānai, kā arī Amerikas Savienotajām Valstīm ir laiks pieņemt grūtus lēmumus, ziņo Reuters.

Pretējā gadījumā Eiropa, Japāna un ASV «novilks uz leju ne tikai sevi, bet arī globālo ekonomiku», runājot Džordža Vašingtona Universitātē, teicis Zēliks.

«Viņi ir pārāk ilgi kavējušies pieņemt sarežģītus lēmumus, samazinot iespēju izvēli līdz pāris sāpīgām,» viņš norādījis.

Zēliks akcentējis, ka arī ASV un Japānai jārīkojas atbildīgi un jārisina problēmas savās ekonomikās. Saskaņā ar viņa teikto Japāna ir atlikusi nepieciešamās ekonomiskās un sociālās reformas, un politiskās atšķirības ASV aizēno centienus samazināt rekordlielo budžeta deficītu.

«Ja mēs netiksim priekšā notikumiem, ja mēs nepiemērosimies pārmaiņām, ja mēs nepacelsimies virs īstermiņa politiskās taktikas vai neatzīsim, ka vara ir saistīta ar atbildību, tad mēs dreifēsim bīstamās straumēs,» teicis Zēliks.

Pasaules Bankas prezidents Roberts Zēliks brīdinājis, ka palīdzība no ar naudu bagātajām jaunattīstības valstīm nav risinājums eirozonas parādu krīze, ziņo BBC.

Eiropas līderi Vašingtonā gatavojas tikties ar amatpersonām no tādām valstīm kā Ķīna un Brazīlija.

Iepriekš tika vēstīts, ka Ķīna varētu iegādāties Itālijas obligācijas un Brazīlija varētu dot ieguldījumu glābšanas fondos. Līdz ar pārstāvjiem no Brazīlijas un Ķīnas Vašingtonas sanāksmē piedalīsies arī amatpersonas no citām tā sauktajām BRIC valstīm - Indijas un Krievijas.

Taču intervijā BBC Zēliks sacījis - ideja, ka ikviens nāks ar «zelta maisu» ir nereāla.

«Es esmu brīdinājis cilvēkus nemeklēt panaceju,» viņš piebildis.

«Kooperatīva starptautiska reakcija uz Eiropas krīzi ir lietderīga un tas, ka Starptautiskais Valūtas fonds un Pasaules Banka var piesaistīt kapitālu no ar naudu bagātajām valstīm, palīdz. Bet ideja, ka ķīnieši nāks ar zelta maisu un glābs ikvienu no šīs problēmas, ir maz ticama,» skaidrojis Zēliks.

Pasaules Bankas prezidents Roberts Zēliks (Robert Zoellick) pēc piecu gadu termiņa, kas beigsies 30. jūnijā, aizies no šī amata, vēsta BBC.

58 gadus veco Zēliku šajā amatā 2007. gadā iecēla toreizējais ASV prezidents Džordžs Bušs.

Šo amatu vienmēr ieņēmis ASV pilsonis. Savukārt, Starptautiskā Valūtas fonda priekšgalā vienmēr ir eiropietis. Taču ar šo situāciju arvien neapmierinātākas kļūst attīstības valstis. Tā, piemēram, kad Francijas pilsone Kristīne Lagarde 2011. gadā tika iecelta par SVF vadītāju, sekoja skaļš protests no BRIC valstu puses.

BBC pieļauj iespēju, ka arī šajā gadījumā šīs valstis varētu pieprasīt, lai Pasaules Bankas vadītāju izvēlas nevis pēc pilsonības, bet pēc talanta.

Zēliks savā paziņojumā norādījis, ka ir informējis bankas valdi par savu lēmumu.

Bijušais Pasaules Bankas prezidents Roberts Zēliks (Robert Zoellick) pievienojies investīciju bankas gigantam Goldman Sachs, ziņo BBC.

Saskaņā ar Goldman sniegto informāciju viņš uzņemsies priekšsēdētāja amatu starptautiskajā konsultatīvajā padomē un konsultēs uzņēmumu globālos stratēģiskos jautājumos.

Zēlika piecu gadu termiņš Pasaules Bankas vadītāja amatā noslēdzās pagājušajā gadā.

Pirms iecelšanas amatā Pasaules Bankā 2007. gadā Zēliks strādāja Goldman Sachs kā priekšsēdētāja vietnieks.

Loids Blankfeins, Goldman Sachs vadītājs, jaunumus komentējis, sakot, ka Zēlikam ir ļoti labas zināšanas par globālo ekonomiku un viņš veltījis sevi, palīdzot jaunajām ekonomikām aptvert to potenciālu.

Samazinoties tirgu uzticībai tradicionāliem pasaules ekonomikas līderiem, lielas iespējas investoru piesaistē ir attīstības valstīm, kuras piedzīvo strauju izaugsmi. Tādējādi, piemēram, Ķīnas valūta pavisam netālā nākotnē var aizstāt ASV dolāru kā galvenā pasaules valūta, paziņojis Pasaules Bankas prezidents Roberts Zēliks, vēsta Forbes.

Uzticības zaudējums tādiem galvenajiem pasaules ekonomikas spēlētājiem kā ASV un Eiropa apvienots ar šo reģionu vājo ekonomisko izaugsmi ir iegrūdis tirgus jaunā «bīstamā zonā», ar ko politiķiem nāksies rēķināties.

Pasaules ekonomika pašlaik piedzīvo «vairāku ātrumu» atveseļošanos, kurā attīstības valstis ir galvenis izaugsmes un iespēju centrs. Savukārt ASV un eirozona saskaras ar nopietnām problēmām – tirgi zaudē ticību ASV spējām risināt iekšējās problēmas, bet daudzas eirozonas dalībvalstis «ceļo no drāmas uz traumu», norādīja Pasaules Bankas prezidents.

Šādā gaisotnē pavisam netālā nākotnē Ķīnas juaņa varētu veidot jaunu valūtas grozu, kas ieņemtu starptautisko rezervju un tirdzniecības valūtu lomu, kāda pašlaik ir atvēlēta ASV dolāram, stāstījis R. Zēliks,

Eiro, visticamāk, izdzīvos nākošos piecus gadus, taču ilgāku eirozonas nākotni noteiks Eiropas līderu lēmumi, paziņojis Pasaules bankas (PB) prezidents Roberts Zēliks.

«Mēs tuvojamies bīstamam periodam,» sarunā ar Bloomberg TV atzina R. Zēliks. ASV, visticamāk, izdosies izvairīties no recesijas, taču eirozonu sagaida «īpaši jūtīgs laiks,» uzsvēra PB prezidents.

«Dažreiz cilvēki uzskata, ka ir iespējams dzīvot nodrošinot finanses un likviditāti izmantojot Eiropas finansiālās stabilitātes fondu vai Eiropas Centrālo banku,» klāstīja R. Zēliks. «Taču tagad tie saprot, ka tas tā nenotiks, un ir redzams, ka taupības pasākumi vājākām ekonomikām izraisa izaugsmes samazināšanos».

Db.lv jau rakstīja, ka ekonomiskās problēmas, kas apvienotas ar lēnu izaugsmi, var likt Eiropai atkārtot Japānas likteni un piedzīvot ilggadīgu stagnāciju, iepriekš secinājuši aģentūras Reuters aptaujātie ekonomisti.

Pasaules bankas prezidents Roberts Zēlis (Robert Zoellick) nopēlis to, ka Vācija nav pienācīgi uzņēmusies līdera lomu Eiropas parādu kīzes risināšanā, atsaucoties uz biznesa žurnālu Wirtschaftswoche, vēsta thelocal.de.

R. Zēliks norādījis, ka Vācijas kancleres Angela Merkeles valdībai nav vīzijas par to, kā atrisināt parādu problēmas eirozonā. «Šajā sakarā ir bijis daudz politisku runu, tomēr ekonomikai un tirgum ir nepieciešams tiešums un skaidrība,» Pasaules bankas prezidents norādījis žurnālam.

Kā piemēru krīzes risināšanā viņš minēja Vācijas bijušā kanclera Helmuta Kola (Helmu Kohl) darbu laikā, kad pirms 20 gadiem krita Dzlezs priekškars un kad krīze tika pārvērsta par izaugsmes iespēju. «Pašlaik ir pilnīgi pretēja situācija, un jo ilgāk šī problēma tiks risināta, jo vairāk naudas tiks iztērēts un mazāk iespēju, kā krīzi risināt, atliks,» uzskata R. Zēliks.

Simtlatnieku pasākums sekmīgi sasniedza visnabadzīgākos sabiedrības locekļus, pasargājot mājsaimniecības no sāpīgu lēmumu pieņemšanas, jo īpaši attiecībā uz pārtiku, veselības aizsardzību un īpašuma saglabāšanu, liecina Pasaules Bankas (PB) veiktais pasākuma ietekmes izvērtējums.

«Darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās jeb tā saucamā simtlatnieku programma ir bijusi ļoti nepieciešams atbalsts, kas ļāvis pārdzīvot grūtos brīžus, kuros nonāca daudzas Latvijas ģimenes pasaules finanšu krīzes rezultātā,»ir pārliecināta labklājības ministre Ilze Viņķele.

Simtlatnieku programmā varēja iesaistīties zemu kvalificēti bezdarbnieki, kuri nesaņēma bezdarbnieka pabalstu. Administratīvie dati rāda labu sniegumu ar 110 000 bezdarbniekiem izveidotām darba vietām, kopš 2009.gada iesaistot aptuveni 70% no cilvēkiem, kas bija izteikuši vēlmi piedalīties, norāda Labklājības ministrija.

Jau šobrīd sasniegtie rezultāti ir ievērojami un PB pārstāvji atzina, ka ir pārsteigti par tempu, kādā Latvija īsteno sociālās reformas. «Mēs redzēsim cik šīs reformas būs efektīvas illgtermiņā, taču īstermiņā tās darbojas .Noteikti ir nepieciešama budžeta restrukturizācija, lai rastos iespēja izaugsmei, nevis lai būtu tikai tik daudz līdzekļu, lai varētu nomaksāt rēķinus,» intervijā Latvijas Radio atzina Pasaules Bankas (PB) vadošais ekonomists Eiropas un Centrālāzijas reģionā Trūmens Pakards un PB Centrāleiropas un Baltijas valstu direktors Pīters Harolds.

PB pārstāvji gan nevarēja pateikt, cik ilgi vēl Latvijai nāksies samazināt budžeta izdevumus. «Ja šīs ir pagrimuma beigas, tad 0,1% IKP pieaugumu vēl nevar saukt par nopietnu izaugsmi. Paies ļoti ilgs laiks līdz būs manāms bezdarba samazinājums un valsts ieņēmumu pieaugums. Ir grūti teikt, cik liela ietekme šeit būs taupības pasākumiem, taču Latvijas valdība uzskata, ka tie vēl ir iespējami,» teica Pakards.

Eksperti gan vairākkārt uzsvēra, ka šobrīd Latvijā ir vērojamas pirmās nopietnās pazīmes, kas liecina par ekonomikas atveseļošanās sākšanos. «Ir radīts pamats attīstībai. Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas vadītājs parasti saka, nekad neizniekojat labu krīzi. Tas var izklausīties cietsirdīgi, taču jebkuras krīzes galvenā ideja ir rast iespējas īstenot reformas, kas nesīs ieguvumus vidējā termiņā. Es uzskatu, ka Latvija nav izniekojusi krīzi, bet ir likusi pamatu pavisam citai ekonomikai nākotnē,» teica PB ekonomists.

Pasaules Bankas (PB) prezidents Roberts Zēliks Siguldas novadā, tiekoties ar simtlatnieku programmas dalībniekiem, interesējās vai 100 Ls ir samaksa par darbu dienā, bet programmas dalībnieki viņu informēja, ka tā ir samaksa mēnesī.

Siguldas novada domes vadītājs Uģis Mikrevics R.Zēlikam skaidroja, ka šī programma ievērojami atvieglo situāciju pašvaldības sociālajā budžetā. Siguldā ir 299 prakses vietas un programmai kopumā atvēlēti 200 tūkst. Ls.

R.Zēliks apmeklēja pilsētas tuvumā esošās latvāņu pļavas, kurās ar šo bīstamo augu iznīcināšanu nodarbojās vairāki īpaši pamācīti simtlatnieku programmas dalībnieki. Viņi īpašos spectērpos un ar īpašiem instrumentiem strādā no plkst. 6 rītā līdz pusdienlaikam un darbu turpina pēcpusdienā, kopumā dienā tam veltot astoņas stundas.

Kā zināms, sociālās atbalsta programmas ietvaros par dažādu pašvaldības izvēlētu darbu veikšanu bez darba palikušie var mēnesī saņemt 100 Ls.

Lai gan lēmums par valsts uzņēmumu privatizāciju ir katras valdības ziņā, kopumā šis process ekonomikā var radīt pozitīvu efektu, norāda Pasaules Bankas prezidents Roberts Zēliks.

Tomēr komentēt valsts uzņēmumu privatizēšanu vai pārdošanu Latvijā viņš izvairījās.

Privatizācija daudziem iepriekš valsts īpašumā esošiem uzņēmumiem ir palīdzējusi modernizēties un padarīt darbu efektīvāku, tomēr lēmums par to, vai privatizēt valsts uzņēmumus, ir jāpieņem Latvijas valdībai, viņš uzskata.

Privatizācija ļauj ieviest jaunas tehnoloģijas un tā ir daļa no Centrālās un Austumeiropas valstu atkopšanās stratēģijām. Tomēr katras valsts pieeja šim jautājumam ir atšķirīga, kas ir atkarīga no nozares un vispārējā ekonomiskā klimata. Tomēr šis jautājums ir katras valdības dienaskārtībā.

Latvijai noteikti jāpievienojas eirozonai 2014. gadā, jādara viss iespējamais, lai tas notiktu un vispār - tas ir mūsu valsts nākamais svarīgākais mērķis tūlīt pēc iestājas ES un NATO…

Šāda retorika ir bijusi dzirdama pietiekami ilgu laiku pat tad, kad pašas eirozonas valstis sāka piemeklēt drūmākas ekonomiskās problēmas nekā Latviju. Šobrīd valsts oficiālā terminoloģija, protams, ir stipri vien līdzīga, tomēr ir parādījušās nianses, kas liecina arī par veselā saprāta klātbūtni, spriežot par šo jautājumu.

Pirmkārt, ir skaidri redzams, ka daļa eirozonas valstu netiek galā ar savām ekonomiskajām problēmām ne ar, ne bez palīdzības no ārpuses. Spilgtākais piemērs šajā jomā, protams, ir Grieķija, taču problēmu nomocīta ir arī Spānija, Itālija, Portugāle utt. Otrkārt, arvien vairāk Eiropas sabiedrība tiek sagatavota domai, ka ir tikai divi ceļi, kā atrisināt finansiālās problēmas eirozonā - vai nu tiek ieviesta vienota fiskālā politika visā ES, vai arī jāizbeidz projekts «ieviešam eiro». Turklāt kādreizējā Vācijas kanclera Gerharda Šrēdera paziņojums, ka eiro saglabāšanai būtu jāveido Eiropas savienotās valstis, ES dalībvalstīm atsakoties no savas nacionālās suverenitātes, vairāk izskatījās pēc labi apzinātas provokācijas, lai satracinātu 27 valstis vienlaicīgi.

Pēc tikšanās ar Latvijas valdības vadītāju un citām amatpersonām Pasaules Bankas prezidents Roberts Zēliks izvairīgi komentē viņa vadītās iestādes ieteikumus Latvijai samazināt pensijas, finansējumu veselības aprūpei un izglītībai.

R.Zēliks norādīja, ka Latvijā pastāv demokrātiska valsts iekārta, tādēļ lēmumi par to, kur un kā taupīt, ir jāpieņem Latvijas cilvēkiem un Latvijas valdībai. «Mums ir jāpiedāvā iespējas, kā palielināt ienākumus un samazināt izdevumus, bet lēmums ir Latvijas cilvēku ziņā,» viņš sacīja.

Jautāts par to, vai ir jāsamazina valsts sociālais budžets, viņš norādīja, ka sociālais budžets ir ļoti svarīga ekonomikas atkopšanās daļa. Viņaprāt, saskaroties ar krīzi, Latvija izvēlējās doties ļoti sarežģītā virzienā. Tomēr gan toreiz, gan tagad ir ļoti ierobežots izvēļu loks turpmākai rīcībai – palielināt ieņēmumus vai samazināt izdevumus, bet «ne mums tas ir jālemj», teica PB prezidents.

Par Pasaules bankas (PB) prezidentu izraudzītais Korejas izcelsmes amerikānis Džimjons Kims šķiet sava veida pārejas posms šīs starptautiskās institūcijas identitātes pielāgošanā mūsdienu pasaulei. Ilggadējais Latvijas Bankas vadītājs Einārs Repše saka, ka Dž. Kima gadījumā uzvarējusi tradīcija – šai amatā iecelt amerikāni.

Tomēr novirze no tradīcijas šoreiz bijusi vismaz divējāda. Pirmkārt, Kims ir imigrantu pēcnācējs un nav ne baņķieris, ne diplomāts. Otrkārt, vairāk vai mazāk formāli, bet ar viņu tomēr konkurēja Kolumbijas ekonomists Hosē Antonio Okampo (viņš gan pagājušās nedēļas beigās atteicās no kandidēšanas, jo izraudzīšanās process tiek «pārāk politizēts») un Nigērijas finanšu ministre, viņa arī bijusī PB ģenerāldirektore Ngozi Okonjo-Iveala.

Latvijas attiecības ar EP Kima prezidentūra diez vai kā ietekmēs. «Neesam ne tā lielākā pasaules valsts, ne arī mums ir lielākās problēmas,» saka Repše, tāpēc gadu gaitā izveidotā sadarbība turpināsies atbilstīgi Latvijas nelielajai lomai PB. Viņš gan norāda, ka, braucot uz Latviju, arī tik lielam vīram kā PB prezidentam vajadzētu vismaz lielos vilcienos orientēties valsts ekonomiskajā situācijā. Aizejošais PB prezidents Roberts Zēliks savulaik Latvijas apmeklējuma laikā neveiksmīgi painteresējās, vai latvāņu pļāvēji «simtlatnieki» Siguldā tos simts latus pelna vienā dienā.

Eiropas spēcīgākajām ekonomikām nepieciešams palielināt izaugsmi un palielināt eirozonas glābšanas fonda rīcībā esošos līdzekļus, lai tādējādi izvairītos no parādu krīzes, pavēstījusi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarde.

«Ir trīs aspekti – stiprāka izaugsme, finanšu aizsardzības mehānismi un ciešāka integrācija,» sacīja K. Lagarde. «Budžeta griezumi pastiprinās recesijas spiedienu.»

SVF vadītāja atzina, ka atsevišķām valstīm nav citas izvēles kā vien konsolidēt savas finanses. «Tomēr visur tā nav patiesība,» norādīja K. Lagarde.

Tāpat nepieciešams izveidot lielāku eirozonas glābšanas fondu, kuru varētu izmantot Itālijas vai Spānijas glābšanas gadījumā. Minēto valstu maksātnespēja «izraisītu katastrofālas sekas visai sistēmas stabilitātei,» sacīja SVF vadītāja.

«Runa ir par izvairīšanos no 1930. gada atkārtošanās, kura laikā bezdarbība, izolētība un ideoloģija izraisīja globālā pieprasījuma samazināšanos,» klāstīja K. Lagarde.

Ķīnu var sagaidīt nopietna krīze, ja vien valsts tuvāko divdesmit gadu laikā neīstenos svarīgas reformas, atsaucoties uz Pasaules Bankas pētījumu, vēsta Wall Street Journal.

Pētījumā «Ķīna 2030», kas tiks publicēts nākamajā nedēļā, brīdināts, ka Ķīnas ekonomisko izaugsmi apdraud pēkšņa un krasa palēnināšanās, kas var izsaukt pasaules otras lielākās ekonomikas smagu lejupslīdi.

Eksperti Ķīnai iesaka vairākus veidus, kādos reformēt valsts ekonomikas izaugsmes modeli – Pekinai būtu jārevidē pašvaldību finanses, jāveicina konkurētspēja un uzņēmējdarbība, kā arī jāpārveido valībai piederošās kompānijas.

Minētais pētījums esot paredzēts, lai sniegtu ieteikumus Ķīnas līderiem, kā veicināt valsts izaugsmi vidējā termiņā, norāda Pasaules Bankas vadītājs Roberts Zēliks.

Ķīnā pašlaik ir ierobežotas investīciju iespējas valsts noteiktās stratēģiskajās nozarēs, kā, piemēram, autobūvē, enerģētikā, finansēs, bankās un telekomunikācijās, kas nereti izraisījis ārvalstu konkurentu kritiku.

Pārtikas cenas šī gada pirmajā ceturksnī ir pat par 70% augstākas nekā pērn šajā pašā periodā, saskaņā ar Pasaules Bankas veikto pētījumu.

Pasaules Bankas prezidents Roberts Zēliks (Robert Zoellick) norādīja, ka pārtikas cenu kāpums ir lielākais drauds nabadzīgajām valstīm, kurām pastāv risks «zaudēt paaudzi», vēsta BBC.

Pieaugošās pārtikas un patēriņa preču, un naftas cenas visvairāk apdraud pasaules ekonomikas atgūšanos no krīzes. Patēriņa preču cenas ir paugušas daudz augstāk nekā tika paredzēts. Šis pieaugums ir saistīts ar pieprasījuma palielināšanos un vairākiem piegāžu traucējumiem. Cenu kāpums var izraisīt stagflāciju, tomēr diez vai ietekmēs kopējo ekonomisko izaugsmi, savā paziņojumā aprīļa vidū skaidroja Starptautiskais Valūtas fonds.

Augstas pārtikas un degvielas cenas apturēs Āzijas ekonomikas izaugsmi, atsaucoties uz Āzijas Attīstības bankas paziņojumu, raksta BBC. Banka norāda, ka, pieaugot pārtikas un degvielas cenām, reģiona ekonomiskā izaugsme jau šogad varētu samazināties par 1,5%.

Vairākās Āzijas valstīs pārtikas cenas šogad augušas par 10%, savukārt naftas cenu palielināšanos izraisa konflikti Tuvajos austrumos. Banka norāda, ka abu šo faktoru kombinācija ir būtisks šķērslis Āzijas ekonomikas attīstībai.

Pārtikas cenu pieaugums izraisīs daudzu miljonu Āzijas iedzīvotāju nabadzību – cenu palielināšanās iegrūdīs galējā trūkumā aptuveni 64 miljonus reģiona iedzīvotāju, liecina bankas aprēķini.

Jau rakstīts, ka pārtikas cenas šī gada pirmajā ceturksnī ir pat par 70% augstākas nekā pērn šajā pašā periodā. Kā norāda Pasaules Bankas prezidents Roberts Zēliks (Robert Zoellick), pārtikas cenu kāpums ir lielākais drauds nabadzīgajām valstīm, kurām pastāv risks «zaudēt paaudzi».

Eiropa nepiedalās G20 sanāksmē, lai saņemtu pamācības ekonomikā. Tā apgalvo Žozē Manuels Barrozu, uzstājoties G20 sanāksmē ar emocionālu runu un cenšoties atspēkot valdošo noskaņojumu par ES īstenoto politiku. Sanāksmē, kas norisinās Meksikā, tiek izdarīts spiediens uz ES, mudinot rast risinājumu eirozonas krīzei.

Šobrīd Meksikā notiekošajā G20 valstu līderu sanāksmē liela uzmanība un kritika tiek veltīta ieilgušajai eirozonas krīzei.Vairāku valstu līderi izsaka aicinājumus Briselei pēc iespējas ātrāk tikt galā ar krīzi eirozonā. Arī eksperti notiekošo bažīgi dēvē par «lielāko risku globālajai ekonomikai» un aicina nekavējoši veikt nozīmīgas strukturālas reformas. Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu to atspēkodams norādīja: «Ekonomiskie izaicinājumi nav tikai Eiropai, tie ir globāli. Atgādināšu, ka krīze nesākās Eiropā, bet gan Ziemeļamerikā. Liela daļa Eiropas finanšu institūcijas tika inficētas neierastas dažu finanšu sektoru darbības dēļ. Tomēr, mēs neuzveļam vainu saviem partneriem, bet gan aicinām sadarboties. Līdz ar to es sagaidu, ka G20 līderi tuvākajās dienās izrādīs stingru atbalstu ES uzņemtajam kursam krīzes risināšanā. No visiem tiek sagaidīta arī izpratne, jo ES sastāv no atvērtu un demokrātisku valstu savienības un tas nozīmē, ka lēmumu pieņemšana demokrātiskā ceļā dažkārt prasa vairāk laika. Mēs šeit sagaidām nevis padomus ekonomikā un demokrātijas veidošanā, bet gan ciešu sadarbību krīzes risināšanā. Ne visas šeit sapulcējušās G20 valstis ir demokrātiskas. Mēs esam ļoti atvērti pasaulei savu problemātisko jautājumu risināšanā, un varētu tikai vēlēties, lai visas G20 valstis būtu tik atvērtas savu problēmu risināšanas procesā.»

Pārtikas pamatproduktu cenas nākamo divdesmit gadu laikā dubultosies, ja pasaules valstu līderi nerīkosies, lai reformētu globālo pārtikas sistēmu, secinājusi starptautiskā palīdzības aģentūra Oxfam, vēsta BBC.

Līdz 2030. gadam galveno lauksaimniecības kultūru cena pieaugs par 120 līdz 180 procentiem, paredz aģentūra. Pusi no šī pieauguma izraisīs klimatiskās izmaiņas. Valstu līderiem ir jāuzlabo pārtikas tirgu regulācija un jāinvestē globālajā klimata fondā.

«Pārtikas sistēmai jābūt pārskatītai, ja mēs vēlamies pārvarēt arvien augošās problēmas saistībā ar klimata pārmaiņām, spirālveidīgi pieaugošajām pārtikas cenām, kā arī zemes, ūdens un enerģijas trūkumu,» norāda Oxfarm.

Ziņojumā aģentūra arī norāda uz «pārtikas trūkuma karstajiem punktiem», kuros jau tagad ir ievērojamas problēmas ar pārtiku. Tādi ir, piemēram, Gvatemala, kur nepārdomāta lauksaimniecība un valsts investīciju trūkums apdraud 865 tūkstošus iedzīvotāju, Indija, Azerbaidžāna, kur pēc pērnā gada sliktās ražas pārtikas cenas ir pieaugušas par 20%, un Austrumāfrika, kurā aptuveni astoņiem miljoniem iedzīvotāju regulāri trūkst pārtikas.

Pagaidu sabiedriskie darbi palīdzējuši daļai bez darba esošo Latvijas iedzīvotāju tikt galā ar krīzes radītajām sociālajām sekām, secināts Pasaules bankas publicētajā pētījumā «Vai Latvijas sabiedrisko darbu programma atviegloja 2008. - 2010. gada krīzes ietekmi» (Did Latvia’s Public Works Program Mitigate the Impact of the 2008-2010 Crisis?).

Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot, «vai pasākums «Darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās» sniedza atbalstu tiem cilvēkiem, kam tas bija visvairāk nepieciešams, kā arī to, kāda bija šī pasākuma ietekme», skaidro Labklājības ministrijas pārstāvji.

Pasākums veiksmīgi sasniedza nabadzīgos un sociālās atstumtības riskam pakļautos iedzīvotājus, bet salīdzinoši turīgas mājsaimniecības pasākumu dalībnieku starpā bija pārstāvētas ļoti maz, secinājusi Pasaules banka, norādot, ka tomēr, ņemot vērā krīzes dziļumu, pasākuma apjoms bija pārāk mazs, radot uz to garas rindas.

Pētījuma veicēji norāda, ka stipendija sniedza atbalstu bezdarba gadījumā un īstermiņā pasākuma dalībnieku mājsaimniecību ienākumus palielināja par 37%, ja salīdzina ar līdzīgām mājsaimniecībām, kuru dalībnieki nepiedalījās pasākumā.

No 12. līdz 14.augustam Latvijā darba vizītē uzturēsies Pasaules Bankas (PB) prezidents Roberts B. Zēliks un viņa vadītā delegācija.

PB prezidents vizītes laikā Latvijā tiksies ne tikai ar vairākām Latvijas amatpersonām – tostarp Valsts prezidentu Valdi Zatleru, Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, finanšu ministru Einaru Repši un labklājības ministru Uldi Auguli, bet arī ar Siguldas novada bezdarbniekiem, kuri iesaistīti 100 latu stipendijas programmā, un Nodarbinātības valsts aģentūras un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras amatpersonām.

DB jau rakstīja, ka pēdējās PB misijas Latvijā pārstāvji Latvijas valdībai piedāvājuši būtiskas izšķiršanās un sāpīgus risinājumus sociālajā jomā, ko varētu īstenot turpmākajā budžeta deficīta mazināšanā.

Lai izglābtu zemeslodi no tuvmā esošas, milzīgas ekoloģiskās katastrofas, pasaules valstīm nekavējoties jāpievērš nopietna uzmanība videi draudzīgu tehnoloģiju apgūšanai un ieviešanai, vēstīts ANO ziņojumā par pasaules ekonomisko un sociālo situāciju, raksta Environment News Service.

Nākošo 40 gadu laikā ikgadu būs jāinvestē 1,9 triljoni ASV dolāru jaunās, videi draudzīgās tehnologijās, ilgtspējīgā lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, atkritumu apsaimniekošanā un infrastruktūrā, kas spēs izturēt klimatiskās pārmaiņas.

«Milzīgo apmēru fosilā kurināmā izmantošana ir galvenais iemesls, kas novedis cilvēci līdz planetārās ilgtspējas sabrukuma robežai. To izraisa globālā sasilšana, biloģiskās daudzveidības samazināšanās, traucējumi slāpekļa apritē dabā un citas lietas,» norādīts ziņojumā. «Nepieciešams nekavējoties veikt visaptverošas pasaules enerģijas ieguves veida izmaiņas, lai novērstu milzīgu katastrofu.»

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Pasaules Bankas augstākās amatpersonas ir pievienojušās aicinājumam pasaules valstīm nodrošināt brīvu tirdzniecību, reformēt ekonomikas un aizsargāt ekonomisko izaugsmi, vēsta BBC.

Tāpat SVF un Pasaules bankas pārstāvji ir uzsvēruši, ka taupības programmām vajadzētu «veicināt nevis samazināt izaugsmes perspektīvas».

Izplatītajā paziņojumā arī brīdināts, ka pasauli apdraud izaugsmes palēnināšanās un bezdarba pieaugums un valstu līderiem nekavējoties jāatrisina nevienlīdzība.

Izplatīto aicinājumu parakstījusi SVF vadītāja Kristīne Lagarde, Pasaules Bankas prezidents Roberts Zēliks, Pasaules Tirdziecības organizācijas ģenerāldirektors Paskāls Lamī, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretārs Anhels Guria (Angel Gurria) u. c.

Organizāciju pārstāvji norāda, ka pasaules valstu līderiem īstermiņā ir jāsamazina tirdzniecības barjeras, jānodrošina papildus kapitāls banku sistēmām, valdības finansējumam ir jākļūst ilgtspējīgam un jāpievērš uzmanība jauniešiem un ilgtermiņa bezdarbam.