Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Latvijai «de iure» eirozonai vajadzētu pievienoties nākamā gada vasarā, sacīja Latvijas eiro projekta vadītāja Dace Kalsone, norādot, ka nākamā gada aprīlī tiks izvērtēts, kā Latvijai veicies ar Māstrihtas kritēriju izpildi.

Pēc viņas sacītā, katram kritērijam ir atbilstoša metodika - inflācija tiks mērīta no šā gada aprīļa līdz nākamā gada martam, tāpat tiks vērtēta gada vidējā procentu likme. Savukārt budžeta deficītu un valdības parādu vērtēs pēc faktiskajiem 2012.gada rādītājiem un vidēja termiņa prognozēm.

2013.gada aprīlī Eiropas Komisija (EK) un Eiropas Centrālā banka (ECB) izvērtēs Latvijas tautsaimniecības konverģenci. Līdz maijam konverģences ziņojums tiks analizēts, bet jūnijā pozitīva novērtējuma gadījumā Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padome (ECOFIN) aicinās Latviju pievienoties eirozonai. Pēc ECOFIN aicinājuma Eiropas Padome (EP) jūnijā pieņems politisku lēmumu aicināt Latviju pievienoties vienotai valūtai. Savukārt jūlijā ECOFIN pieņems gala lēmumu par Latvijas uzaicinājumu pievienoties eirozonai un noteiks arī valūtas kursu - lata pret eiro. Pēc EP jūnija lēmuma tiks atjaunota regula, kurā tiks fiksēts valūtas kurss, kas nozīmēs, ka Latvijai «de iure» ir ļauts pievienoties eirozonai.

Septembrī Latvija izpilda Māstrihtas inflācijas kritēriju, ļauj spriest otrdien publicētie Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja Eurostat dati par inflāciju.

Finanšu ministrs Andris Vilks (V) uzsver, ka šodien publicētie Eurostat dati par saskaņoto patēriņa cenu indeksu (HICP) Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs apliecina, ka Latvija septembrī ir izpildījusi Māstrihtas kritēriju. Gada vidējā inflācija pēc saskaņotā patēriņa cenu indeksa Latvijā ir 2,9%, savukārt kritēriju nosaka Grieķija, kur šis rādītājs ir 1,56%, Zviedrija - 0,9% un Īrija - 1,87%. Vidējam rādītājam pieskaitot 1,5 procentpunktus, iegūst 2,94%. Pēc Finanšu ministrijas prognozēm, Latvija izpildīs Māstrihtas kritēriju arī nākamā gada pavasarī, kad tiks novērtēta Latvijas inflācijas rādītāja atbilstība kritērijam.

Lai gan patēriņa cenu indekss triju mēnešu laikā ir samazinājies par 0,7 procentpunktiem, gan ekonomisko, gan politisko aprindu runasvīru sejās vārda «inflācija» pieminēšana sāk ievilkt aizvien izteiktākas rūpju rievas, jo tas, kā šogad mainīsies patēriņa cenu izaugsmes rādītājs arī noteiks, vai Latvija spēs izpildīt Māstrihtas kritērijus un iestāties eirozonā. Par situācijas nokaitētību liecina dažādi izteikumi attiecībā uz to cik lielā mērā Māstrihtas kritēriju noteikšanā būtu jāņem vērā ekonomiskās grūtības nonākušo valstu rādītāji.

Māstrihtas kritērijs nosaka, ka inflācijas līmenis nedrīkst vairāk nkā par 1,5 procentpunktiem pārsniegt vidējo inflācijas līmeni trijās Eiropas Savienības valstīs, kur iepriekšējā gadā bija viszemākā inflācija. Visiem ir skaidrs, ka ekonomikas drāmu piedzīvojošās valstis, piemēram, Grieķija, saskaras ar deflaciozām tendencēm, līdz ar to krīt ārā no kādreiz pat puslīdz monolītā kopējā Eiropas monetārās savienība makroekonomisko rādītāju ansambļa. Tas pats attiecināms uz valstīm ar izteikti zemām procentu likmēm, piemēram, Zviedriju. Līdz ar to ir virkne faktoru, kas kritēriju izpildīšanu apgrūtina objektīvu apsvērumu pēc.

Laikā, kad Latvija izpildījusi Māstrihtas inflācijas kritēriju, kas lielā mērā nosaka, vai Latvija varētu tikt uzņemta eirozonā 2014. gadā, kaimiņvalsts Igaunija, kas eiro ieviesa jau 2011. gadā, uzrādījusi straujāko patēriņa cenu kāpumu no visām vienotā valūtas bloka valstīm, liecina Eurostat dati.

Gada inflācija Igaunijā septembrī sasniedza 4,1%, kas ir augstākais rādītājs no visām 17 eirozonas valstīm. Igaunijai sekoja Slovākija, Slovēnija un Kipra. Augstākā gada inflācija no visām ES valstīm bija Ungārijā (6,4%) un Rumānijā (5,4%), raksta BBN.

Vidējais gada inflācijas apjoms eirozonā septembrī bija 2,6%, kas ir nemainīgs kopš augusta. Arī kopējā 27 ES valstu gada inflācija nav mainījusies kopš augusta un septembrī veidoja 2,7%.

Zemākie inflācijas apjomi no visām ES valstīm bija Grieķijā (0,3%), Zviedrijā (1%) un Latvijā (1,9%).

Jau rakstīts, ka Eurostat dati par saskaņoto patēriņa cenu indeksu (HICP) Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs apliecina, ka Latvija septembrī ir izpildījusi Māstrihtas kritēriju. Gada vidējā inflācija pēc saskaņotā patēriņa cenu indeksa Latvijā ir 2,9%, savukārt kritēriju nosaka Grieķija, kur šis rādītājs ir 1,56%, Zviedrija - 0,9% un Īrija - 1,87%. Vidējam rādītājam pieskaitot 1,5 procentpunktus, iegūst 2,94%. Pēc Finanšu ministrijas prognozēm, Latvija izpildīs Māstrihtas kritēriju arī nākamā gada pavasarī, kad tiks novērtēta Latvijas inflācijas rādītāja atbilstība kritērijam.

Lai gan vairāki ekonomisti norādījuši, ka Latvijas ceļu uz eirozonu varētu klupināt degvielas cenas, Finanšu ministrija iesaka neuztraukties, jo degvielas cenu kāpumam nav izteiktas ietekmes uz Māstrihtas kritēriju izpildi.

Iepriekš par lielāko draudu Māstrihtas inflācijas kritērija izpildei 2013. gada pavasarī Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds nosauca degvielas cenas.

Viņš norādīja, ka šāds drauds pastāv, ja degvielas cenas eiro izteiksmē turpinās paaugstināties, vienlaikus samazinoties eiro kursam pret ASV dolāru.

Tomēr finanšu ministrs Andris Vilks norāda, degvielas cenu kāpums nav lokāla rakstura parādība – cenas aptuveni vienādos tempos aug visā Eiropas Savienībā (ES).

Ministrs atzina, ka nelielas atšķirības mēnešu ietvaros var radīt laiks, kurā attiecīgās valsts degvielas tirgotāji ir iepirkuši kārtējās degvielas rezerves. «Tomēr arī tas ilgtermiņā nerada būtiskas cenu pieaugumu starptības,» skaidroja ministrs.

Eiro nav nekāda brīnumnūjiņa un nevajag cerēt, ka, ieviešot vienoto valūtu, viss uzreiz būs labi, norāda Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna, piebilstot gan, ka eiro ieviešana nav arī biļete uz Titāniku. «Eiro ir instruments, un, ja mēs to labi spēsim izmantot, mums būs ļoti uzskatāmi ieguvumi,» tā ekonomiste.

Raksturojot Latvijas spēju izpildīt Māstrihtas kritērijus, lai ieviestu eiro, Strašuna saka, ka pirms gada lielākā problēma bija inflācija un valsts budžeta deficīts, taču šos kritērijus Latvijai ir labas izredzes izpildīt, un patlaban vislielākās neskaidrības ir par valdības obligāciju procentu likmju kritērija izpildīšanu.

«Ekonomikai augot, budžeta situācija uzlabojas, budžeta ieņēmumi pārpilda prognozes, un Latvijai nebūs problēmu šogad noturēt budžeta deficītu ap 2% no iekšzemes kopprodukta. Arī inflācija samazinās - gan izejvielu cenu dēļ, jo bija vērojams naftas cenu kritums, gan arī vietējais spiediens uz cenām ir diezgan neliels,» teica ekonomiste. Krīzes gados tika pacelti nodokļi, kas arī veicināja cenu kāpšanu, tagad šī spiediena vairs nav. «Protams, kritērija izpilde ir lielā mērā minēšana, jo situācija būs atkarīga no citām valstīm. Tomēr pašlaik izskatās, ka viss būs kārtībā,» sacīja Strašuna.

Galvenais Māstrihtas kritērijs – gada vidējā inflācija – ir ar stabilu tendenci samazināties, un arī tautsaimniecības kopējā attīstība atbilst tam, lai valdības noteiktais mērķa datums 2014. gada 1. janvāris kā eiro ieviešanas diena – būtu pašsaprotams nākamais solis Latvijas attīstībā.

Tā secinājusi eiroprojekta vadītāja Dace Kalsone. No četriem Māstrihtas kritērijiem, kas jāizpilda eiro ieviešanai, diskusijās parasti tiek skarts tikai viens no tiem – inflācija. Pārējo kritēriju – ilgtermiņa procentu likmes, valsts budžeta deficīta un valdības kopējā parāda līmeņa – prasību izpilde ir nodrošināta, informē Finanšu ministrijā (FM). Vienlaikus FM uzsver, ka inflācijas kritēriju veido gada vidējais rādītājs, nevis viena mēneša rādītāja apjoms.

Jāatgādina, ka patēriņa cenas šā gada martā, salīdzinot ar februāri, pieauga par 0,6%. Māstrihtas kritērijs – gada vidējā inflācija – martā bija 4,2% ar stabilu tendenci samazināties (2012. gada janvārī tā bija 4,4%, februārī – 4,3%), skaidro FM, piebilstot, ka tiek plānots, ka gada vidējā inflācija turpinās samazināties arī turpmāk.

Eiropas Centrālā bankas (ECB) Māstrihtas kritēriju interpretācija ir manipulēšana ar šiem kritērijiem, kavējot valstu pievienošanos eirozonai, veidu, kādā ECB aprēķina inflācijas un ilgtermiņa procentu likmju kritērijus, komentē premjers Valdis Dombrovskis.

Dombrovskis LNT raidījumā 900 sekundes gan uzsvēra, ka gala lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts, tāpēc laicīgi uzsākta diskusija, lai situāciju koriģētu, jo veids, kādā Eiropas Centrālā banka mēģina interpretēt Māstrihtas kritērijus, zināmā mērā ir manipulācija.

Atbildot uz jautājumu, vai ideja par Māstrihtas kritēriju mainīšanu nav signāls tam, ka Latvija nav gaidīta eirozonā, premjers sacīja, ka tas jājautā Eiropas Centrālajai bankai.

Runājot par to, kādēļ ECB mēģina šādā veidā interpretēt Māstrihtas kritēriju, Dombrovskis saka: «Man tiešām grūti komentēt, jo, ja mēs paskatāmies arī vēsturiski – ECB arī par Igauniju izteica atzinumu, ka valsts neesot ilgtspējīga. Manuprāt, tā ir viena no ilgtspējīgākajām valstīm Eiropas Savienībā, ja mēs paskatāmies, piemēram, valdības parāda līmeni.»

Šodien publiskotajā Pasaules ekonomikas foruma (The World Economic Forum WEF) Globālās konkurētspējas indeksa ziņojumā 2014-15 Latvija ierindota 42.vietā starp gandrīz 150 apsekotajām pasaules ekonomikām. Šis Latvijai ir kāpums par 10 vietām salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, informēja Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) Ilgtspējīga biznesa centra direktors Dr Arnis Sauka.

Lietuva globālajā konkurētspējas indeksā atrodama vietu augstāk nekā Latvija, savukārt Igaunija ieņem augsto 29.vietu, pakāpjoties no 32.vietas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Līderpozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā saglabā Šveice, kurai līdzīgi kā 2013-14 gadā seko Singapūra. Uz trešo vietu ir pakāpusies ASV, kurai seko Somija, Vācija, Japāna, Honkonga, Holande un Apvienotā Karaliste. Pasaules konkurētspējīgāko valstu desmitnieku noslēdz Zviedrija.

Globālās konkurētspējas indeksa ziņojuma datus par Latviju ieguva un iesniedza oficiālais indeksa partneris Latvijā - SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centrs. «Atbilstoši globālās konkurētspējas ziņojumam par visproblemātiskākajiem faktoriem biznesa veikšanai Latvijā 2014-15 gadā atzīta neefektīva valdības birokrātija, kam seko nodokļu likumdošana un pārvalde, pieeja finansējumam, korupcija un salīdzinoši slikti izglītots darba spēks,» galvenās tendences skaidro A. Sauka.

Turpmākos pāris gadus, visticamāk, Latvija ievēros Māstrihtas kritērijus, tostarp tos, kas attiecas uz budžeta deficītu un valsts parādu. Inflācijas kritēriju ilgtermiņā varētu būt grūti noturēt.

Kritēriju izpilde ilgtermiņā ir svarīga, tomēr eiro neko negarantē, bet dod iespēju, Db.lv pauda Swedbank ekonomists Mārtiņš Kazāks. «Pašreizejā kritēriju izpilde, lai ieviestu eiro, ir kā fotogrāfija, īsa filmiņa uz brīdi, bet, kas to zina, kā būs. Ja šoferis tagad nav dzēris, tas nenozīmē, ka nebrauks dzēris pēc gada. Politiķi vēl var pieņemt dīvainus, tuvredzīgus lēmumus, lai gan tagad tas būs nedaudz grūtāk kaut vai tādēļ, ka sabiedrība daudz ko ir iemācījusies un uz veciem trikiem tik viegli neuzķersies. Bet no otras puses – cilvēki ir cilvēki, pieredze aizmirstas,» tā viņš. Pēc ekonomista norādītā, mums jāiemācās izmantot iespējas, ko dod eiro, pretējā gadījumā nekas nebūs, eiro neatrisinās individuālas problēmas.

2016.gada vienpadsmit mēnešos konsolidētajā kopbudžetā ir izveidojies pārpalikums 140,3 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija.

Novembra mēneša laikā pārpalikuma apjoms ir samazinājies par 95,8 miljoniem eiro, ko sekmēja ieņēmumu apjoma samazināšanās un izdevumu apjoma palielināšanās salīdzinājumā ar šī gada oktobra mēnesi. Konsolidētajā kopbudžetā pārpalikums izveidojies jau kopš gada sākuma, tomēr saskaņā ar plānu prognozējams, ka decembrī izdevumi pieaugs vēl straujāk kā valsts budžetā, tā arī pašvaldību budžetos, tādējādi divpadsmit mēnešos veidojot kopbudžetā finansiālo deficītu.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada vienpadsmit mēnešos bija 8 226,4 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga par 133,5 miljoniem eiro jeb 1,6%. Pieaugumu nodrošināja nodokļu ieņēmumu kāpums par 351,9 miljoniem eiro jeb 5,5% un ne-nodokļu ieņēmumu kāpums par 80,3 miljoniem eiro jeb 18,2%. Savukārt dēļ lēnākas Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanas būtiski mazāki bijuši ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi, kas veidoja 647,3 miljonus eiro – salīdzinājumā ar iepriekšējā gada vienpadsmit mēnešiem tie samazinājās par 317,1 miljonu eiro jeb 32,9%.

Mēs arī darām visu iespējamo, lai Latvijai palīdzētu ieviest eiro. Bet iedzīvotājiem vajadzētu gudrāk tērēt savu naudu, jo tas ietekmē cenu kāpumu un valsts iespējas izpildīt Māstrihtas kritērijus.

Tā intervijā DB atzina SEB grupas Baltijas valstīs vadītājs Deivids Tīrs (David Teare). Kanādiešu izcelsmes baņķieris ar 25 gadu darba pieredzi banku nozarē SEB grupā Zviedrijā sācis strādāt 2006.gadā, bet pašreizējo amatu ieņem kopš pērnā gada novembra. Toreiz Baltijas valstis pāršalca ziņas par Lietuvas Snoras bankas un Latvijas Krājbankas problēmām. Kā atzīst baņķieris, tā dēļ viņam darbs jaunajā amatā sācies, izejot ugunskristības un piedzīvotais pāris nedēļās izvērties par vērtīgāko laiku viņa karjerā.

Vai notikumi ap Snoras un Krājbanku ir mainījuši viedokli par banku tirgus uzraudzību Latvijā un Lietuvā?

Latvija spēs izpildīt Māstrihtas kritēriju valsts ilgtermiņa obligāciju otrreizējā tirgus procentu likmēs, kuru izmantos 2013.gada pavasarī Latvijas atbilstības eiro ieviešanai novērtēšanai, uzskata Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Ilgtermiņa obligāciju procentu likmes ir mainīgs rādītājs un patlaban nav zināms, kuras trīs valstis vērtēšanas brīdī būs ar zemāko inflāciju un pēc kuru rādītājiem tiks noteikts Māstrihtas kritērijs ilgtermiņa obligāciju procentu likmēm, Latvijas Radio raidījumā Krustpunkti skaidroja Rimšēvičs.

«Ja starp šīm trīs valstīm būs Īrija vai Spānija, tad Latvijai nebūs nekādu problēmu. Ja starp šīm valstīm būs Vācija un Zviedrija, tad varētu būt sarežģītāk. Tomēr esmu pārliecināts, ka starp trīs valstīm ar zemāko inflāciju būs valstis ar pietiekami augstām ilgtermiņa obligāciju procentu likmēm un Latvija šo kritēriju spēs izpildīt,» prognozēja Rimšēvičs.

Pateicoties straujam gada inflācijas tempu kritumam šā gada sākumā pastāv lielā varbūtība, ka Latvija jau februārī varētu apsteigt Īriju un līdzās Zviedrijai un Grieķijai iekļūt trīs valstu vidū, kurās tiek reģistrēts zemākais vidējās inflācijas līmenis EiropasSavienībā, uzskata Citadele Asset Management eksperti.

Tieši šo trīs valstu rādītāji tiek izmantoti Māstrihtas inflācijas un valdības obligāciju procentu likmju kritēriju aprēķinos. Tādējādi arvien reālāka kļūst situācija, ka pavasarī, kad tiks vērtēta Latvijas atbilstība Māstrihtas kritērijiem, Latvijas kritēriju novērtējums tiks salīdzināts ar pašas valsts sniegumu pēdējo 12 mēnešu laikā.

Saskaņā ar ekspertu aplēsēm un pieņēmumiem, patēriņa cenas februārī pieaugušas par 0,2%. Inflāciju virzošie faktori februārī acīmredzot ir palikuši nemainīgi. Patēriņa cenu pieaugumu februārī noteica nedaudz dārgāki pārtikas produkti un degviela, savukārt inflācijas pazeminājuma virzienā nostrādāja siltumenerģijas tarifu samazinājums Rīgā par vairāk nekā 4%.

IKT pakalpojumu sniedzējs Bite Latvija pēc pusgadu ilgas cīņas saņēmis pozitīvu SPRK lēmumu, kas atļauj uzņēmumam ar grupā ietilpstošo uzņēmumu, elektronisko pakalpojumu sniedzēju Unistars kopīgi izmantot 5G attīstīšanai nepieciešamās frekvences, līdz ar to šobrīd visiem mobilo sakaru operatoriem ir iespējas attīstīt 5G tīklu.

Par Bite Latvija plāniem un tirgus redzējumu Dienas Biznesa jautājumi uzņēmuma izpilddirektoram Arūnam Mickevičam (Arunas Mickevicius).

Nupat SPRK atļāva Bite Latvija izmantot meitas uzņēmuma rīcībā esošo 5G frekvenci, un var teikt, ka tirgus ir vaļā. Esat gatavi? Kas notiek tālāk?

Jā, jautājums par 5G frekvences kopīgu izmantošanu ir noslēgts. Kopumā 5G tīkla attīstība ir mūsu stratēģiskā prioritāte. Līdz ar pozitīvu SPRK lēmumu aktīvi strādāsim pie tā, lai attīstītu mūsu 5G kopā ar partneri Ericsson, piedāvātu augstas kvalitātes 5G pakalpojumus kā mājsaimniecību, tā juridisku personu vajadzībām. Gaidot atļauju par 5G frekvenču kopīgu izmantošanu, mēs jau paralēli veicām priekšdarbus, sagatavojot tīklu 5G, aprīkojot bāzes stacijas ar nepieciešamajām iekārtām, kā arī strādājot pie pakalpojumu attīstīšanas. Līdz ar to 5G pakalpojumus mēs varējām nodrošināt pat ātrāk, ja vien nebūtu bijis tik ilgs apstiprināšanas process. Šobrīd varam teikt, ka esam gatavi startēt 5G tīklā ar jauniem piedāvājumiem, turklāt šobrīd mēs to ne tikai varam, bet arī drīkstam darīt. Par 5G komerciālajiem pakalpojumiem paziņosim šomēnes. Tuvāko piecu gadu laikā tīkla attīstībai budžetā esam paredzējuši aptuveni 70 miljonu eiro investīcijas. Jāpiebilst, ka šie 70 miljoni eiro ir iezīmēti atbilstoši šā brīža aprēķiniem par situāciju tirgū un šā brīža izmaksām, bet potenciāli runa varētu būt arī par lielāku summu. Līdz ar šiem ieguldījumiem esam iecerējuši nodrošināt modernāko nākamās paaudzes tīklu Latvijā. Plānojam, ka līdz 2023. gada beigām Bites tīklā būs 350 5G bāzes stacijas, mūsu 5G tīkls aptvers 30% Latvijas teritorijas un teju 50% Latvijas iedzīvotāju. Tuvākajā laikā plānojam atklāt 200 5G bāzes stacijas tādās Latvijas pilsētās kā Rīga un tās apkārtne, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Valmiera, Jelgava, Ventspils, Jēkabpils, Ogre, Sigulda, Kuldīga, Cēsis, Aizpute un citviet.

Pat neesot tiešā kontaktā ar eirozonas drudža pacientu, Latvijai jau sāk parādīties tā simptomi. Proti, par fiskālās un budžeta politikas mērķi tiek uzstādīti dažādi cipari, un to sasniegšanai par labiem tiek atzīti jebkuri līdzekļi. Vai tie ir tiešām jēdzīgi, vai tikai īslaicīgi manipulē ar atskaišu ailītēm, nekrīt svarā, un diemžēl tas ir viens tiešām kārtīgs eirozonas vēsturiskā kleinuma simptoms.

Eirozonai kaišu ir vairāk nekā sunim blusu - gan laika gaitā iegūtu, gan jau šūpulī ieliktu. Viena no izteiktākajām tās ģenētiskajām kroplībām ir vēlamā uzdošana par esošo. Tā teikt, ja fakti neatbilst manām iedomām - jo sliktāk faktiem.

Slaveno Māstrihtas kritēriju līgšanas laikā pirms 20 gadiem politiskais entuziasms bija noteicošais virzītājspēks ceļā uz vienoto valūtu. Ekonomikas realitāte, sākot ar nopietnību pret optimālās valūtas zonas principu, lielos vīrus maz interesēja. Attiecīgi vienotās valūtas ieviešanas laikā dažādas pašreizējās eirozonas valstis Māstrihtas parametros «ierakstījās» atšķirīgi, tomēr ar tiešām nepiespiestu eleganci - praktiski tikai Luksemburga.

Pievienošanās eirozonai 2014. gadā ir Latvijai sasniedzams mērķis, šādu viedokli šodien žurnālistiem pauda Starptautiskā valūtas fonda (SVF) misijas Latvijā vadītājs Šehars Aijars.

Viņš atzina, ka tādi Māstrihtas kritēriji kā valsts budžeta deficīts un valdības parāds šogad un nākamgad tiks izpildīti ar uzviju, proti, tie būs gana zemi salīdzinājumā ar atskaites kritēriju.

Inflācijas rādītājs un valsts vērtspapīru ilgtermiņa procentu likmes ir sarukušas, tomēr Latvijas spēja izpildīt šos kritērijus ir «nedaudz nedrošāka», jo būs atkarīga no tā, kuru valstu rādītāji tiks izmantoti šo kritēriju izvērtēšanai, atzīmēja SVF pārstāvis.

Š. Aijars pauda atbalstu Latvijas centieniem pievienoties eirozonai, norādot, ka valsts pievienošanās eirozonai novērsīs valūtas risku un stiprinās finanšu sistēmu, kas patlaban jau ir «eiroizēta» jeb cieši saistīta ar eiro.

Tiesu izpildītāji nolēmuma izpildes procesā aizskartās puses interesēs 2018. gada pirmajā pusgadā palīdzējuši atgūt 201 604 693,11 eiro. Kopējais piespiedu izpildei nodoto izpildu dokumentu skaits – 57 892, informē Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāve Baiba Litvina.

Šogad turpina samazināties piespiedu izpildei iesniegto izpildu dokumentu skaits civillietās, savukārt pieaudzis atgūto naudas līdzekļu apjoms uzturlīdzekļu lietās, lietās par kompensāciju piedziņu cietušajiem krimināllietās, kā arī lietās par zaudējumu piedziņu juridisko personu labā.

2018. gada pirmajā pusgadā atgūto naudas līdzekļu apjoms, līdzīgi kā iepriekšējā gada pirmajos sešos mēnešos, ir pārsniedzis 200 miljonus eiro. Tomēr, līdz ar piespiedu izpildei nodoto lietu samazināšanos, atbilstoši šogad par 68, 18 milj. eiro ir sarucis arī kopējais atgūto naudas līdzekļu apmērs.

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Andris Spore skaidro, ka «pēdējos gados piespiedu izpildei iesniegto izpildu dokumentu skaits, pamatā civillietās, samazinās, tādēļ arī atgūto naudas līdzekļu samazinājums ir loģisks. Salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu, šī gada sešos mēnešos piespiedu izpildei kopumā iesniegti 57 892 izpildu dokumenti, kas ir par 12% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus atsevišķu lietu kategorijās vērojams pozitīvs atgūto naudas līdzekļu pieaugums. Piemēram, nolēmumu izpildē krimināllietās par mantiskajām piedziņām atgūto naudas līdzekļu apmērs pieaudzis par 37% un attiecīgi sasniedzis 932 403,4 eiro (2017. gada pirmajā pusgadā – 678 035,79 eiro).»

Somijas prezidents Saule Nīnisto atzinīgi novērtējis Latvijas plānus šogad pievienoties Ziemeļvalstu energobiržai Nord Pool spot, kas nozīmē atvērtu elektroenerģijas tirgu, pēc Latvijas prezidenta Andra Bērziņa vizītes Somijā informē Prezidenta preses dienests.

Latvijas pievienošanās Nord Pool spot biržai nozīmē atvērtu elektroenerģijas tirgu, proti, apmēram 70% no Latvijā patērētās elektroenerģijas tiek pirkta elektroenerģijas tirgū par vienošanās cenu, savukārt par regulētu cenu elektroenerģiju var saņemt mājsaimniecības.

Tāpat abu valstu prezidenti tikšanās laikā apsprieda jautājumu par sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību, par kuru joprojām tiek gaidīti neatkarīgā Eiropas komisijas pētījuma rezultāti.

Jautājums par šī termināļa vietu joprojām paliek atvērts, tai pašā laikā Latvijai ir iespējas un Latvija var piedāvāt iespējas gāzes uzglabāšanai Inčukalna gāzes krātuvē, uzsvēra A. Bērziņš. Ar šīm iespējām Somijas pusei tiks piedāvāts iepazīties nākotnē gaidāmā Somijas prezidenta vizītes laikā Latvijā.

Patēriņa cenu dati par martu tiks izmantoti Latvijas novērtēšanai pēc Māstrihtas kritērijiem, un Latvija ar drošu rezervi šo kritēriju izpilda, jaunākos patēriņa cenu daturs komentē finanšu ministrs Andris Vilks.

«Lai arī inflācijas dati vēl tiks pārrēķināti pēc harmonizētās patēriņa cenu indeksa metodoloģijas, var apgalvot, ka Latvija ar drošu rezervi kritēriju izpilda – gada vidējā inflācija 2013. gada martā bija 1,5%, savukārt gaidāmais Māstrihtas kritērijs ir aptuveni 2,6%, turklāt Latvijai ir trešā zemākā inflācija ES, kas padara Latviju par kritēriju nosakošo valsti. Virzoties uz eiro ieviešanu 2014. gadā, šis ir būtisks sasniegums, jo tieši inflācijas kritērijs Latvijai liedza iestāties eirozonā 2008. gadā un iestāšanās tika atlikta līdz 2014. gadam,» uzsver finanšu ministrs Andris Vilks.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

PVN samazināšana neesot prātīga no ekonomiskā viedokļa, un ir aizdomas, ka tas tiek darīts, lai nodrošinātu Māstrihtas kritēriju izpildīšanu, ko, savukārt, varētu neakceptēt Eiropa, uzskata Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis.

Raidījumā Dienas Rīts V. Dombrovskis norādīja, ka valdības valdības plānu samazināt pievienotās vērtības nodokļi (PVN) viņš vērtējot negatīvi. «Iecere samazināt PVN nav prātīga no ekonomiskā viedokļa,» sacīja politiķis, norādot, ka daudz problemātiskāki ir darbaspēka nodokļi, kurus samazinot būtu panākams pozitīvs rezultāts uzņēmumiem. «Mums ir milzīga ēnu ekonomika, un darbaspēka nodokļi veido kopējo nodokļu nastu, kas ir lielākā pasaulē. Darbaspēka nodokļi veicina aplokšņu algu problēmu,» klāstīja V. Dombrovskis.

Viņš arī norādīja, ka, runājot par PVN samazināšanu, publiskajā telpā vajadzētu abstrahēties no Māstrihtas kritērijiem. «Es nenoliegšu, ka PVN samazināšana vienu gadu samazinās inflāciju. Jautājums, vai tas tiešām palīdzēs iestāties eirozonā? Eiropa vērtē mūsu inflāciju arī no ilgtspējas viedokļa,» sacīja politiķis. Viņš arī norādīja uz pastāvošām aizdomām, ka nodoklis tiek samazināts, lai nodrošinātu Māstrihtas kritētiju izpildīšanu, bet ir bažas, ka Eiropa to tā neakceptēs.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Palielinot elektroenerģijas tarifus, Latvija jau nākamgad varētu neiekļauties Māstrihtas kritērijos. Tā faktiski tūlīt pēc lēmuma pieņemšanas par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores posteņa pamešanu intervijā DB norāda Nelija Jezdakova. Viņa arī atzīst – pirmām kārtām ir jāsamazina iedzīvotāju ienākuma nodoklis un tikai pēc tam jādomā par neapliekamā minimuma celšanu.

Kāpēc pieņēmāt lēmumu par aiziešanu no VID?

Runa ir par personiskiem iemesliem. Jau ilgāku laiku esmu par to domājusi – ilgus gadus strādāju divās darba vietās, un savienot pasniedzēja darbu RTU ar VID vadīšanu ir grūti. Man patīk strādāt ar studentiem, un to es turpināšau darīt. Darbu VID es turpināšu. Vēl nezinu, kāds īsti būs mana jaunā amata nosaukums – laikam būšu konsultante. Es nevaru atļauties strādāt katru dienu no astoņiem līdz pieciem, sešiem, septiņiem – man ir vajadzīgs pabrīvāks režīms.

Pērn par vienu procentpunktu tika samazināts PVN. Vai, jūsuprāt, šis solis sevi ir attaisnojis?