Strauji pieaug pret Krieviju un Baltkrieviju vērstajām sankcijām pakļauto personu aktivitātes, kas vērstas uz izvairīšanos no sankcijām, teikts Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā.
Finanšu izlūkošanas dienests saņem arvien vairāk aizdomīgo darījumu ziņojumu par sankciju apiešanu - 2021.gadā tika saņemti 13 ziņojumi, 2022.gadā - 281 ziņojums un 2023.gada pirmajos trijos mēnešos - jau 114 ziņojumi.
Tāpat pieaug Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes konstatēto pret Krieviju un Baltkrieviju noteikto sankciju pārkāpumu skaits. Pērn tie bija 3433 gadījumi, tostarp 250 mēģinājumu izvest Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu naudas zīmes. Savukārt 2023.gada pirmajos trijos mēnešos - jau 2081 gadījums, tostarp 581 mēģinājums izvest ES dalībvalstu naudas zīmes.
Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā teikts, ka Latvijas kredītiestāžu klientu pārrobežu maksājumu dati un ārējās tirdzniecības statistika kopsakarā ar aizdomīgu darījumu ziņojumiem un sankciju pārkāpumu skaita pieaugumu liecina, ka paaugstinās draudi Latvijas kredītiestādēm tikt iesaistītām sankciju pārkāpumos vai to rezultātā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā.
Gan Latvijas kredītiestāžu 2022.gadā pieņemto lēmumu pārtraukt maksājumus uz un no Krievijas un Baltkrievijas kredītiestādēm, gan arī sankciju īstenošanas rezultātā ar šo valstu kredītiestāžu klientiem veikto maksājumu apjoms būtiski samazinājies. Samazinājies arī imports no šīm valstīm.
Vienlaikus strauji pieaudzis gan Latvijas kredītiestāžu klientu veikto pārrobežu maksājumu apjoms ar atsevišķu NVS valstu - Armēnijas, Azerbaidžānas, Kazahstānas, Kirgizstānas, Moldovas - un citu valstu - Gruzijas, Apvienoto Arābu Emirātu, Serbijas un Turcijas - kredītiestāžu klientiem, gan arī tirdzniecības apjoms ar Armēniju, Kazahstānu un Kirgizstānu, teikts pārskatā.
Lai gan pieaugušais tirdzniecības apjoms ar minētājām valstīm visai maz kompensē apjoma kritumu tirdzniecībā ar agresoru un tā satelītu, Latvijas Bankas ieskatā uzmanība jāpievērš norisēm īpaši tajās preču grupās, kuras pakļautas sankcijām eksportam uz Krieviju un Baltkrieviju.
Piemēram, 2022.gada otrajā pusgadā salīdzinājumā ar 2021.gada otro pusgadu ES ierobežojumos noteikto uz Krieviju eksportēt aizliegto jeb sankcijām pakļauto preču eksports no Latvijas uz Krieviju samazinājās par 66,4 miljoniem eiro jeb 85%, vienlaikus par 29,8 miljoniem eiro jeb par 3,6 reizēm palielinoties šo preču eksportam uz Krievijai tuvu esošām NVS valstīm.
Piemēram, uz Krieviju eksportēt aizliegto preču grupu eksporta apjoms uz Armēniju pieauga par 14 reizēm, uz Kazahstānu - par teju 11 reizēm, uz Kirgizstānu - par 7,8 reizēm, daudzkārt pārsniedzot pārējo uz šīm valstīm no Latvijas eksportēto preču apjoma pieaugumu.
Savukārt Latvijas kredītiestādēs no minētajām valstīm saņemto pārrobežu maksājumu apjoma būtiskais kāpums galvenokārt ir skaidrojams ar maksājumiem uz un no Krievijas subjektu atvērtajiem banku kontiem minētajās valstīs, tādējādi reaģējot gan uz Latvijas kredītiestāžu lēmumu pārtraukt maksājumus uz un no Krievijas un Baltkrievijas kredītiestādēm, gan uz Krievijas bankām noteiktajiem ierobežojumiem, skaidro Latvijas Banka.
Pieaugot draudiem Latvijas kredītiestādēm tikt iesaistītām sankciju pārkāpumos vai sankciju pārkāpuma rezultātā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, pieaug arī Latvijas finanšu sektora reputācijas risks, teikts Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā.
Neraugoties uz pēdējos gados panākto būtisko progresu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas (NILLTPF) novēršanas, kā arī sankciju īstenošanas jomā, kas pat ļāvis Latvijai kļūt par labas prakses piemēru starptautiski, jebkurš ar sankciju pārkāpšanu saistītais skandāls, kurā būtu iesaistīts kāds Latvijas finanšu sektora dalībnieks, radītu apdraudējumu visa sektora reputācijai, uzsver Latvijas Banka.
Lai mazinātu reputācijas risku sankciju izpildes nepietiekamas uzraudzības un kontroles dēļ, kompetentajām institūcijām jāturpina aktīvi un pilnvērtīgi informēt un izglītot Latvijas ārējās tirdzniecības dalībniekus par sankciju izpildes jautājumiem, mazinot to iespējamo iesaistīšanos sankciju pārkāpumos un finanšu sektora reputācijas apdraudējumu, kā arī jāturpina pilnveidot sankciju izpildei nepieciešamās informācijas savlaicīgu pieejamību un kvalitāti, teikts Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā.
Savukārt komersantiem, kuri strādā ar augsta sankciju riska jurisdikcijām vai augsta sankciju riska nozarēs, sankciju risku pārvaldīšanai jāuztur atbilstošas iekšējas kontroles sistēmas, kā arī jāmeklē jauni tirgi, jo ilgtermiņā sadarbība ar Krieviju vai Baltkrieviju būs būtiski apgrūtināta un nes līdzi augstus sankciju riskus, norāda Latvijas Banka.
