2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, par 5,8 % palielinājās Latvijas iedzīvotāju vienas dienas braucienu skaits un to izdevumi – par 11,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairākdienu braucienu skaits samazinājās par 2,6 % un pavadīto nakšu skaits – par 5,0 %, savukārt izdevumi palielinājās par 21,0 %. Visos braucienos kopā iedzīvotāji pērn iztērējuši 930,9 milj. eiro, par 141,4 milj. jeb 17,9 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Vienas dienas braucienos pa Latviju iedzīvotāji dodas 3 reizes biežāk nekā vairākdienu braucienos

Latvijas iedzīvotāji 2017. gadā devās 9,6 milj. vienas dienas braucienos pa Latviju, kas ir par 5,1 % vairāk nekā gadu iepriekš. 27,5 % braucienu galamērķis bija Pierīgas reģions, tam seko Rīga – 21,0 %, bet retāk Latgale – 11,8 %. Līdzīgi kā 2016. gadā arī 2017. gadā populārākie vienas dienas braucienu galamērķi bija Rīga (21,0 %) un Jūrmala (8,1 %). Vienas dienas braucienos pavisam iztērēti 232,1 milj. eiro, kas ir par 7,0 % vairāk nekā gadu iepriekš. Vidējie izdevumi braucienā bija 24,2 eiro.

Pērnā gada ceturtajā ceturksnī viena atpūtas brauciena ar nakšņošanu laikā ceļotājs vidēji tērējis 17,9 Ls, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Salīdzinot ar 2008.gada attiecīgo periodu tas ir par 4,5 Ls mazāk. Kopumā atpūtas braucieniem ar nakšņošanu priekšroku devuši 11% iedzīvotāju.

Skatoties kopumā pagājušā gada ceturtajā ceturksnī atpūtas braucienu ar nakšņošanu skaits ir samazinājies par 34%, salīdzinot ar 2008.gada atbilstošo periodu.

Vairāk nekā puse ceļotāju, kas nepiedalījās atpūtas braucienos, kā galveno iemeslu minējuši finansiālos apstākļus,13% – laika trūkumu, 19% – intereses trūkumu, bet 21% respondentu minējuši kādu citu iemeslu. Vidējais atpūtas braucienu ilgums bijis divas diennaktis, tai skaitā garajiem braucieniem – 8,6 diennaktis.

Atpūtnieki pirmām kārtām lūko pēc piknika vietām, kuras var izmantot bez maksas. Par komerciālu piedāvājumu piknika vietas var kļūt ar papildu «āķīšiem»

Nav īsti skaidrs, kā radies vārds «pikniks», bet jēga ir saprotama – doties dabā, zaļumos, līdzi ņemot kaut ko ēdamu. Vikipēdijas šķirklī var lasīt norādi, ka pikniks ir maltīte dabā, tomēr atšķirībā no dienišķās maizes, ko bauda zemnieki, uz brīdi piesēžot, lai notiesātu azaidu, piknika obligātā sastāvdaļa ir atpūta. Tātad – daba, maltīte un vaļas brīdis. Ja pievēršas vietai, kur pikniks var notikt, pirmajā mirklī varētu domāt – kas gan cilvēkam daudz vajadzīgs? Zaļa zālīte? Vēlams, lai tā būtu īsi nopļauta. Ceļš, kas uz to aizved? Vēlams – līdzens. Galds, soli, lai būtu ērtāk, vēlmes pēc ērtībām aug arī piknikotājiem.

Aptaujājot Latvijas iedzīvotājus secināts, ka pērn daudz iedzīvotāju nav devušies pat iekšzemes ceļojumos, jo tiem trūkst naudas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Kopumā iedzīvotāju apsekojuma rezultāti liecina, ka iekšzemes atpūtas braucienu skaits 2008. gadā bija 14.4 milj., kas ir par 10% mazāk nekā 2007. gadā. No visiem atpūtas braucieniem 11.1 milj. bija vienas dienas (bez nakšņošanas) un 3.3 milj. vairākdienu braucieni ar nakšņošanu. Darījumu braucienu skaits 2008. gadā bija 0.3 milj., kas ir par 18% mazāk nekā 2007. gadā.

Ceļotāji, kas nepiedalījās atpūtas braucienos, kā galveno iemeslu minēja finansiālos apstākļus (41%), laika trūkumu (19%), nebija intereses (16%).

Iecienītākie ceļotāju galamērķi bija Rīga, Rīgas rajons un Jūrmala, kur priekšroku ceļotāji deva vienas dienas braucieniem. Uz Rīgu veikti 23% no visiem atpūtas braucieniem. Uz Latvijas galvaspilsētu veikti 27% no visiem vienas dienas atpūtas braucieniem un 11% no visiem vairākdienu atpūtas braucieniem.

Braucienu skaits, kuru laikā ceļotāji izmantoja viesnīcas un citas tūristu naktsmītnes, šā gada trešajā ceturksnī ir samazinājies par 23.5%, salīdzinot ar attiecīgo laikaposmu pērn.

Tas izskaidrojams ar to, ka iedzīvotāji vairāk izmantoja privātās naktsmītnes - pie radiem un draugiem, vasarnīcas, īrētas mājas un dzīvokļus.

Centrālās statiskas pārvaldes (CSP) apsekojums liecina, ka atpūtas braucienu ar skaits nakšņošanu ir pieaudzis par 7%. Atpūtas braucienu ar nakšņošanu iecienītākais galamērķis bija Rīgas reģions – 35.2%. Savukārt uz Latgali tika veikti 19.8%, uz Kurzemi – 17.3%, uz Zemgali – 14.1% un uz Vidzemi – 13.6% no visiem atpūtas braucieniem ar nakšņošanu. Vidējais atpūtas braucienu ar nakšņošanu ilgums bija 2.2 diennaktis, tai skaitā garajiem braucieniem – 7.2 diennaktis.

Atpūtas braucieniem ar nakšņošanu priekšroku deva 22% iedzīvotāju, un viena brauciena laikā ceļotājs vidēji izdeva 17.7 Ls, kas ir 5.1 Ls mazāk nekā 2008. gada 3. ceturksnī. Kopumā atpūtas braucienu skaits ar nakšņošanu 2009. gada 3. ceturksnī bija 1252.8 tūkstoši, vienas dienas atpūtas braucienu - 3562.3 tūkstoši.

Iedzīvotāju apsekojuma rezultāti par 2008. gada pirmajā ceturksnī Latvijā veiktajiem ceļojumiem.

Centrālās statistikas pārvaldes veiktā iedzīvotāju apsekojuma rezultāti liecina, ka ceļotāju skaits 2008. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2007. gada attiecīgo periodu, atpūtas braucienos ir samazinājies par 14%, taču salīdzinājumā ar 2007. gada 4. ceturksni to skaits ir pieaudzis par 0.4%. Ceļotāju skaits darījumu braucienos pa Latviju 2008. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2007. gada 1. ceturksni, ir samazinājies par 11%, bet, salīdzinot ar 2007. gada 4. ceturksni, tas praktiski nav mainījies.

Iemesli, kas kavēja Latvijas iedzīvotājus doties ceļojumā: finansiālie apstākļi (36%), nebija laika (20%), intereses trūkums (21%), citi iemesli (23%).

Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti par 2007.gada pirmajā ceturksnī veiktajiem ceļojumiem Latvijas robežās un ārpus tām liecina, ka pa Latviju atpūtas nolūkos (pie radiem, atpūtai brīvā dabā un tml.), šķērsojot pilsētas vai administratīvā rajona robežas, ceļoja 42% Latvijas iedzīvotāju, Db.lv informēja Centrālās statistikas pārvaldes Transporta un tūrisma statistikas daļa.

Visizplatītākie bija vienas dienas (bez nakšņošanas) braucieni. Tajos devās 35% no visiem iedzīvotājiem, kuri viena brauciena laikā vidēji iztērēja 18,6 Ls. Īsajiem atpūtas braucieniem (1-3 diennaktis) priekšroku deva 12% iedzīvotāju, iztērējot vidēji 19,0 Ls viena brauciena laikā. Garajos atpūtas braucienos pa Latviju (4 un vairāk diennaktis) devās 2% iedzīvotāju un iztērēja vidēji 31,6 Ls viena brauciena laikā. Atpūtas braucienos vairāk devušās sievietes (52%). Visvairāk ceļotāju bija vecumā no 25-44 gadiem.

Dodoties atpūtas braucienā, iedzīvotāji parasti izmantojuši privātās naktsmītnes - 94%. Visbiežāk atpūtas braucienā ceļotāji devušies ar vieglo automobili – 59%.

Latvijas iedzīvotāji 2023.gadā devās 2,1 milj. vienas dienas un vairākdienu ceļojumos uz ārvalstīm, kas ir par 21,8 % vairāk nekā gadu iepriekš, tomēr par 11,6 % mazāk nekā pirms pandēmijas 2019. gadā. Šajos ārzemju ceļojumos iztērēti 1,11 miljardi eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Latvijas iedzīvotāji pērn devās 401,3 tūkst. vienas dienas ārvalstu braucienos, par 24,6 tūkst. jeb 5,8 % mazāk nekā 2022. gadā, iztērējot 35,3 milj. eiro, par 1,1 milj. eiro jeb 3,1 % vairāk. Vidējie viena brauciena izdevumi bija 87,9 eiro, kas ir par 7,6 eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Salīdzinot ar 2019. gadu pirms pandēmijas, braucienu skaits 2023. gadā ir samazinājies par 55,6 % un kopējie izdevumi inflācijas dēļ sarukuši par 38,8 %. Vidējie izdevumi pērn, salīdzinot ar 2019. gadu, ir palielinājušies par 24,1 eiro.

Visbiežāk iedzīvotāji vienas dienas braucienos 2023. gadā apmeklēja Lietuvu (68,2 %) un Igauniju (23,6 %).

Pērn iedzīvotāji devās 1,7 milj. vairākdienu braucienos uz ārvalstīm, par 30,8 % vairāk nekā gadu iepriekš un par 15,2 % vairāk nekā pirms pandēmijas 2019. gadā, līdz ar to 2023. gadā vairākdienu braucienu skaits pārsniedzis pirmspandēmijas laika līmeni.

Pērn, salīdzinot ar 2009 gadu, atpūtas braucienu skaits ir samazinājies par 15%. Atpūtas braucienu skaits bija 13,2 milj., no tiem 3,3 milj. bija atpūtas braucieni ar nakšņošanu, kas ir par 1,9% mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apsekojuma dati.

No visiem atpūtas braucieniem iecienītākais galamērķis bija Rīgas reģions – 30,7%, uz Vidzemi tika veikti 21% braucienu, uz Kurzemi 20,6%, uz Latgali – 17,3% un uz Zemgali – 10,4% atpūtas braucienu.

Dodoties atpūtas braucienā ar nakšņošanu, iedzīvotāji biežāk (87%) ir izmantojuši privātās naktsmītnes (pie radiem un draugiem, vasarnīcas, īrētas mājas un dzīvokļi, u.c.). Atpūtas braucienos ar nakšņošanu ceļotāji vidēji pavadīja 2,3 diennaktis un brauciena laikā vidēji iztērēja 20,1 latu, kas ir par 80 santīmiem vairāk nekā 2009. gadā.

Savukārt darījumu braucienu skaits ar nakšņošanu bija 223,7 tūkst., kas ir par 12% mazāk nekā 2009. gadā. Šādos braucienos viens ceļotājs vidēji iztērēja 30,2 latus. Visbiežāk atpūtas un darījuma braucienos ceļotāji izmantoja vieglo automobili.

Ārvalstu tūristi Igaunijā pērn iztērēja 1,23 miljardus eiro, kas ir par 178 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gadā, liecina Igaunijas centrālās bankas dati.

Kopumā ārvalstu tūristi Igauniju pērn apmeklēja nepilnus četrus miljonus reižu, kas ir par 13% vairāk nekā 2022.gadā, tomēr par trešdaļu mazāk nekā pirms pandēmijas 2019.gadā.

85% tūristu Igaunijā pērn bija no Eiropas Savienības valstīm, un to skaits gada laikā pieauga par 17%. Tūristu no Somijas skaits sasniedza 1,75 miljonus, kas ir par 21% vairāk nekā 2022.gadā. Savukārt cilvēku no valstīm, kas nav Eiropas Savienībā, skaits Igaunijā pērn gada salīdzinājumā samazinājās par 5%. Lielākā valsts ārpus ES, no kuras ieradās tūristi, bija Lielbritānija ar 128 000 tūristu, kas ir par ceturtdaļu vairāk nekā 2022. gadā.

Salīdzinājumā ar 2022.gadu vienas dienas apmeklējumu skaits pieaudzis par 200 000, veidojot 39% no kopējā ārvalstnieku apmeklējumu skaita. Savukārt braucienu ar nakšņošanu skaits pieaudzis par 11%, un vidējais brauciens bija 3,4 dienas.

Latvijas iedzīvotāju atpūtas braucienu ar nakšņošanu skaits 2009.gada 1.ceturksnī bija 572.9 tūkst., kas ir par 4.4% vairāk nekā 2008.gada 1.ceturksnī. Turklāt aizvien vairāk ļaužu izvēlas garākus braucienus - 4 un vairāk dienas.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka tikai 2% atpūtas braucienu ar nakšņošanu tika veikti sava administratīva rajona ietvaros.

No visiem atpūtas braucieniem ar nakšņošanu 523.8 tūkst. bija īsie atpūtas braucieni (1-3 naktis), kas ir par 2.7 % vairāk nekā iepriekšējā gada 1.ceturksnī un 49.1 tūkst. garie atpūtas braucieni (4 un vairāk naktis), kas ir par 27.9% vairāk nekā 2008.gada 1.ceturksnī.

Iecienītākie vairākdienu ceļotāju galamērķi bija Rīga, Rīgas rajons un Tukuma rajons. Uz Rīgu veikti 11.9% no visiem atpūtas braucieniem ar nakšņošanu, uz Rīgas rajonu - 7,1% un uz Tukuma rajonu – 5.2% no visiem atpūtas braucieniem ar nakšņošanu.

2014. gadā 75,6% jeb 1,3 miljoni Latvijas iedzīvotāju, kas devās vienas vai vairāku dienu ceļojumos, ir par 1% vairāk nekā 2013. gadā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. 19,9% Latvijas iedzīvotāju bija vairākdienu atpūtas braucienos Latvijā un ārvalstīs, vismaz vienu nakti pavadot ārpus dzīvesvietas. Salīdzinājumā ar 2013. gadu šo ceļojošo iedzīvotāju īpatsvars pieauga par 16,1%.

Latvijas iedzīvotāju skaits, kas devās atpūtas braucienos gan pa Latviju, gan uz ārvalstīm salīdzinājumā ar 2013. gadu pieauga par 2,1%. Par 6,2% samazinājās to ceļotāju skaits, kas ceļoja tikai uz ārvalstīm.

Galvenais iemesls, kāpēc iedzīvotāji nedevās atpūtas braucienā bija nepietiekamas finanses, ko norādīja 49,9% iedzīvotāju, kas neceļoja. Savukārt 50,4% iedzīvotāju vecumā virs 65 gadiem nespēja ceļot veselības stāvokļa vai ierobežotas pārvietošanās iespēju dēļ.

2014. gadā Latvijas iedzīvotāji atpūtas braucienos pa Latviju devās 10,8 milj. reižu, kas ir par 5,3% mazāk nekā 2013. gadā. Vietējo vienas dienas atpūtas braucienu skaits 2014. gadā saruka par 9,1%. Savukārt par 5,2% pieauga vairākdienu atpūtas braucieni pa Latviju, kas sasniedza 3,2 milj. 2014. gadā.

Centrālās statistikas pārvaldes veiktā iedzīvotāju apsekojuma rezultāti liecina, ka Latvijas teritorijā atpūtas nolūkos (braucieni pie radiem un draugiem, atpūtas braucieni brīvā dabā, sporta aktivitātes, ārstēšanās un tml.), šķērsojot pilsētas vai administratīvā rajona robežas, 2007. gada 4. ceturksnī ceļoja 37% Latvijas iedzīvotāju.

Atpūtas braucienu skaits 2007. gada 4. ceturksnī bija 2771 tūkst, no tiem 2219 bija vienas dienas (bez nakšņošanas) braucieni, 509 tūkst. īsie (1-3 diennaktis) braucieni un 43 tūkst. bija braucieni, kas ilga 4 un vairāk dienas.

Iecienītākie ceļotāju galamērķi bija Rīga, Rīgas rajons un Daugavpils, kur priekšroku ceļotāji deva vienas dienas braucieniem. Uz Rīgu veikti 33.7% no visiem atpūtas braucieniem, bet vienas dienas atpūtas ceļojumi veidoja 37.0%. Uz Rīgu tika veikti 18.9% no visiem īsajiem (1-3 naktis) atpūtas braucieniem un 38.5% no visiem garajiem (4 un vairāk naktis) atpūtas braucieniem.

Vidējais atpūtas braucienu ilgums bija 2.2 diennaktis, tai skaitā garajiem braucieniem vidējais ilgums bija 8.6 diennaktis

Ceļotāju skaits atpūtas braucienos pa Latviju 2008. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2007. gada attiecīgo periodu, ir samazinājies par 12.5%. Savukārt ceļotāju skaits darījumu braucienos ir sarucis par 31%.

Atpūtas braucienu skaits 2008. gada 2. ceturksnī bija 3.5 milj., no tiem 2.6 milj. bija vienas dienas (bez nakšņošanas) braucieni, 0.8 milj. īsie (1 – 3 diennaktis) braucieni un 0.1 milj. bija ceļojumi, kas ilga 4 un vairāk dienas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktā iedzīvotāju apsekojuma rezultāti.

Iemesli, kas kavēja Latvijas iedzīvotājus doties ceļojumā – finansiālie apstākļi (40%), nebija laika (20%), intereses trūkums (15%). Citus iemeslus minēja 25% respondenti.

Iecienītākie ceļotāju galamērķi bija Rīga, Rīgas rajons un Jūrmala, kur priekšroku ceļotāji deva vienas dienas braucieniem. Uz Rīgu veikti 16.6% no visiem atpūtas braucieniem, bet vienas dienas atpūtas ceļojumi veidoja 19.6%. Uz Rīgu tika veikti 7.0% no visiem īsajiem (1 – 3 naktis) atpūtas braucieniem un 19.3% no visiem garajiem (4 un vairāk naktis) atpūtas braucieniem.

Atpūtas braucienu skaits 2008. gada 4. ceturksnī bija 3493.2 tūkst., no tiem 2710.4 tūkst. bija vienas dienas (bez nakšņošanas) braucieni un 782.8 tūkst. vairākdienu ceļojumi ar nakšņošanu, liecina statistika.

Centrālās statistikas pārvaldes veiktā ceļotāju apsekojuma rezultāti liecina, ka ceļotāju skaits pa Latviju 2008. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2007. gada attiecīgo periodu, atpūtas braucienos ir palielinājies ziemas sezonas atpūtas iespēju rezultātā (piemēram, slēpošana, zemledus makšķerēšana). Savukārt ceļotāju skaits darījumu braucienos nav mainījies salīdzinājumā ar iepriekšēja gada 4. ceturksni. Ceļotāji, kas nepiedalījās atpūtas braucienos, kā galveno iemeslu minēja finansiālās problēmas (45%), laika nepietiekamību (17%), intereses trūkumu (12%). Citus iemeslus nosauca 26% respondentu.

Iecienītākie ceļotāju galamērķi bija Rīgas rajons, Rīga un Jūrmala, kur priekšroku ceļotāji deva vienas dienas braucieniem. Uz Rīgu veikti 31% no visiem atpūtas braucieniem. Uz Latvijas galvaspilsētu tika veikti 36% no visiem vienas dienas atpūtas braucieniem un 12% no visiem vairākdienu atpūtas braucieniem.

2007.gada 11.aprīlī pilnā apjomā stājas spēkā autovadītāju darba un atpūtas laika jaunais regulējums - EK Regula 561/2006. Izmaiņas braukšanas un atpūtas režīma uzskaitē skars kravu un pasažieru autopārvadātājus, informēja Valsts SIA Autotransporta direkcija Starptautisko autopārvadājumu koordinācijas daļas vadītāja Indra Gromule.

Valsts SIA Autotransporta direkcija (ATD) uzsver, ka no trešdienas, š.g. 11.aprīļa, mainīsies pārtraukumu un ikdienas atpūtas laika sadalīšanas iespējas autovadītājiem.

Ja šobrīd 45 minūšu pārtraukumu ir atļauts dalīt divos vai trijos pārtraukumos ne īsākos par 15 minūtēm, tad, saskaņā ar jauno regulējumu, 45 minūšu pārtraukumu būs atļauts dalīt tikai divos pārtraukumos, no kuriem pirmajam obligāti jābūt 15 minūtes un otrajam - 30 minūtes ilgam. Savukārt, ja tiek dalīts ikdienas atpūtas laiks, tad esošo iespēju ikdienas atpūtas laiku sadalīt divos vai trijos atsevišķos periodos, no kuriem vienam ir jābūt vismaz astoņas stundas ilgam, aizstās jauna prasība, ka regulāro ikdienas atpūtas laikposmu var dalīt tikai divos laika posmos, no kuriem pirmajam ir jābūt vismaz trīs stundas ilgam un otram - deviņas stundas ilgam. Nedalītā ikdienas atpūtas perioda ilgums - 11 stundas saglabājas.

Finansiālos apstākļus kā galveno iemeslu, kas liedzis doties ceļojumā, minējusi gandrīz puse no Centrālās statistikas pārvaldes aptaujātajiem iedzīvotājiem.

Kopumā ceļotāju skaits pa Latviju 2008. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2007. gada attiecīgo periodu, atpūtas braucienos ir samazinājies par 0.3%, bet darījumu braucienos - par 4.6%, liecina iedzīvotāju apsekojuma rezultāti. Atpūtas braucienu skaits 2008. gada 3. ceturksnī bija 4.7 milj., no tiem 3.5 milj. bija vienas dienas (bez nakšņošanas) braucieni, 1.0 milj. īsie (1-3 diennaktis) braucieni un 0.2 milj. bija ceļojumi, kas ilga 4 un vairāk dienas. Iemesli, kas kavēja Latvijas iedzīvotājus doties ceļojumā – finansiālie apstākļi (43%), nebija laika (18%), intereses trūkums (16%). Citus iemeslus minēja 23% respondenti.

Atpūtas braucienu skaits šī gada pirmajā ceturksnī bija par 19% mazāks nekā pērnā gada pēdējā ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apsekojums.

Kopumā Latvijas iedzīvotāji braucienos iekšpus valsts robežām pirmajos trīs mēnešos devās 2,3 milj. reižu. Tomēr par trešdaļu pieaudzis to atpūtnieku skaits, kas ceļojuma laikā izmantoja viesnīcas un citas tūrisma mītnes. Pieaudzis arī darījuma braucienu skaits.

Tie, kas nedevās atpūtas braucienos, kā galveno iemeslu minēja finansiālos apstākļus – 55% gadījumu. Tāpat nozīmīgs iemesls bijis laika trūkums (13%) un intereses trūkumu (8%). Centrālās statistikas pārvaldes speciālisti norāda, ka savas korekcijas šogad ieviesa arī aukstā ziema.

Atpūtas braucienu ar nakšņošanu iecienītākais galamērķis bija Rīgas reģions – 40% no visiem atpūtas braucieniem ar nakšņošanu. Uz Vidzemi tika veikti 21%, uz Latgali – 14%, uz Kurzemi – 13%, un uz Zemgali – 12% no visiem atpūtas braucieniem ar nakšņošanu.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, iekšzemes atpūtas braucienu skaits 2009. gadā ir samazinājies par 4%.

Kopumā veikti 15,6 milj. braucienu, no kuriem 3,3 milj. bija ar nakšņošanu, liecina Centrālās statiskas pārvaldes veiktais apsekojums par iedzīvotāju iekšzemes ceļojumiem. Tie, kuri nepiedalījās atpūtas braucienos, kā galveno iemeslu minēja finansiālos apstākļus (56%), laika trūkumu (13%), intereses trūkumu (8%). Citus iemeslus atzīmēja 23% respondentu.

Atpūtas braucienu ar nakšņošanu iecienītākais galamērķis bija Rīgas reģions – 34%. Uz Latgali tika veikti 19%, uz Zemgali – 17% uz Vidzemi – 16%, un uz Kurzemi – 14% no atpūtas braucieniem ar nakšņošanu. Visbiežāk ceļotāji izmantojuši privātās naktsmītnes (pie radiem un draugiem, vasarnīcas, īrētas mājas un dzīvokļi, u.c.) — 88%, bet pārējie nakšņoja viesnīcās un citās tūristu naktsmītnēs.

Šā gada 2. ceturksnī Latvijas iedzīvotāji aktīvāk izmantoja atpūtas iespējas Latvijā, jo vairākdienu braucienu skaits uz ārvalstīm ir samazinājies par 16%.

Par to liecina Centrālās statiskas pārvaldes (CSP) veiktais apsekojums par iedzīvotāju iekšzemes ceļojumiem.

Populārākie vairākdienu ceļojumu galamērķi bija Rīgas rajons, Jūrmala un Rīga. Uz Rīgas rajonu veikti 11.7% no visiem atpūtas braucieniem ar nakšņošanu, uz Jūrmalu – 7.3%, un uz Rīgu – 6.5%.

Kopumā 2. ceturksnī bija bija 1 001.1 tūkst. atpūtas braucienu ar nakšņošanu, kas ir par 14% vairāk nekā 2008. gada 2. ceturksnī.

Vidējais atpūtas braucienu ar nakšņošanu ilgums bija 2.5 diennaktis, bet garajiem braucieniem - 8.6 diennaktis.

Atpūtas braucieniem ar nakšņošanu priekšroku deva 17% iedzīvotāju, un viena brauciena laikā ceļotājs vidēji izdeva Ls 21.5, kas ir Ls 1.1 mazāk nekā 2008. gada 2. ceturksnī.

2022. gadā Latvijas iedzīvotāji devās 1,7 milj. vienas dienas un vairākdienu ceļojumos uz ārvalstīm, kas ir 2,7 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, tomēr par 27,5 % mazāk nekā pirms pandēmijas 2019. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Latvijas iedzīvotāji pērn devās 425,8 tūkst. vienas dienas ārvalstu braucienos, par 3,6 reizēm vairāk nekā 2021. gadā, tomēr par 52,9 % mazāk nekā pirms pandēmijas 2019. gadā. Vienas dienas ārvalstu braucienu izdevumi palielinājās 3,3 reizes, sasniedzot 34,2 milj. eiro. Visbiežāk iedzīvotāji vienas dienas braucienos apmeklēja Lietuvu (57,7 %) un Igauniju (33,8 %). Vidējie viena brauciena izdevumi bija par 7,8 eiro mazāki, samazinoties līdz 80,4 eiro.

Pērn iedzīvotāji devās 1,3 milj. vairākdienu braucienos uz ārvalstīm, par 2,5 reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, tomēr par 11,9 % mazāk nekā pirms pandēmijas 2019. gadā.

Populārākie ārvalstu vairākdienu braucienu galamērķi 2022. gadā bija kaimiņvalstis Igaunija (18,1 %) un Lietuva (11,8 %), kam sekoja Itālija (7,4 %) un Spānija (6,2 %). Vēl Latvijas iedzīvotāji bieži brauca uz Apvienoto Karalisti (4,4 %), Poliju (4,3 %), Baltkrieviju (3,7 %) un Turciju (3,3 %).

Cilvēki, kuru ikdiena saistīta ar darbu birojā, laiku pa laikam vēlas «restartēties», nereti tam izvēloties ceļojumus bez komforta, izaicinot sevi piedzīvot kaut ko nebijušu un atmiņā paliekošu.

Adventure traveling šobrīd ir Nr 1 globālā tendence tūkstošgades paaudzes vidū, attiecīgi aizvien vairāk cilvēku vecumā no 20 līdz 40 izvēlas ceļot un iepazīt pasauli šādā veidā, liekot uzsvaru tieši uz pasaules iepazīšanu, jaunu kultūru atklāšanu un piedzīvojumu, kāds nav iespējams tad, kad ir iegādāts pilnībā noorganizēts ceļojums ar muzeju un baznīcu apmeklēšanu (kas, protams, arī nav slikti), komentē digitālā mārketinga speciālists Arturs Mednis. Arī viņš izmantojis šādu ceļojumu veidu un bijis, piemēram, Arktikā, bet rudenī dosies uz Peru. Viņš norāda, ka šādi ceļojumi devuši skaistas atmiņas, iespēju iepazīties ar interesantiem cilvēkiem, ar kuriem tagad kļuvis par draugiem, satiekas laiku pa laikam un dodas kopā nākamajos piedzīvojumos.

2012. gadā Latvijas iedzīvotāji devās 3,6 milj. atpūtas un citos personiskajos vairākdienu ceļojumos, kas ir par 11,8% vairāk nekā 2011. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktais apsekojums par iedzīvotāju vietējiem ceļojumiem.

Atpūtas un citos personiskos vairākdienu braucienos 2012. gadā pavadītas 7,7 milj. naktis. Tas ir par 8,5% vairāk nekā 2011. gadā. Dodoties šādos braucienos, iedzīvotāji biežāk (76%) ir izmantojuši privātās naktsmītnes pie radiem un draugiem, vasarnīcas, īrētas mājas un dzīvokļus, u.c.

Atpūtas braucienos ar nakšņošanu nedaudz vairāk devās sievietes (55,6%). Visvairāk ceļotāju bija vecumā no 25 līdz 44 gadiem (43,5%). Šādos braucienos ceļotāji vidēji pavadīja 2 diennaktis un brauciena laikā vidēji iztērēja 23,7 Ls, kas ir par 3 Ls vairāk nekā 2011. gadā.

Kā viena no lielākajām izdevumu grupām braucienos ar nakšņošanu bija transporta izdevumi – 38,0%. Var pieminēt arī pārējos izdevumus uzturam, izklaidei, kultūrai, kas sasniedz 46,7% no visiem izdevumiem. Par naktsmītni ceļotāji tērēja tikai 8,9% no visiem izdevumiem.

Banka Citadele radījusi iespēju maksājumu karti vienlaikus izmantot arī kā e-talonu, ar kuru no 1.jūlija var norēķināties par braucieniem Rīgas sabiedriskajā transportā, informē banka.

Šādiem norēķiniem der tikai jaunā karte, kurai pieteikties var gan bankas filiālēs, gan internetbankā, kā arī saņemt informāciju Rīgas satiksmes mājaslapā. Veco karti pret jauno sola nomainīt bez maksas.

Jaunā karte apvieno maksājumu kartes un e-talona funkciju. Tādējādi, iekāpjot Rīgas sabiedriskajā transportā, kartes īpašnieks var reģistrēt braucienu, pietuvinot maksājumu karti pie karšu lasītāja, un atsevišķa biļete vai e-talons nav nepieciešams.

Ar šo karti varēs ērti apmaksāt braucienus jebkurā Rīgas satiksmes transportlīdzeklī Rīgas pilsētā - autobusā, trolejbusā, tramvajā, kā arī Rīgas mikroautobusu satiksme minibusā.

Vupertāles vides institūts ir izveidojis videi draudzīgo automobiļu sarakstu, kur pirmajās vietās savās automobiļu klasēs pagaidām dominē Honda un Toyota hibrīdi.

Institūta izveidotajā sarakstā kopumā iekļauti 100 dažādu marku modeļi, kuri ir nopērkami Vācijas tirgū. Kā jau to varēja paredzēt, uzvaras laurus savās automobiļu klasēs plūca Honda Insihgt, Toyota Prius un Lexus RX 450 h. Interesanti, ka limuzīnklasē japāņu tehnoloģijas ir cietušas sakāvi, proti, Lexus LS 600 h ir ierindots tikai trešajā pozīcijā, kapitulējot gan Mercedes S 400 Hybrid, gan BMW 730 d priekšā. Pats galvenais šī pētījuma secinājums, ka neatkarīgi no automašīnas klases, videi draudzīgo modeļu skaits ar katru gadu palielināšoties. Par to liecina autoražotāju milzīgā aktivitāte, kuri pēdējo gadu laikā ceļ galdā arvien jaunas tehnoloģijas, neaprobežojoties tikai ar benzīna un elektromotora hibrīdiem, bet turpinot, piemēram, attīstīt arī iekšdedzes dzinēju izmantošanas iespējas, īpaši tas attiecas uz vācu autoražotājiem. Jebkurā gadījumā, vides aizsardzība ilgtermiņā Eiropā solīšot jaunus modeļus arī nākotnē, kas turpmākajos gados būtu arī finansiāli pieejamāki plašai pircēju auditorijai.