Sākusies ilgi gaidītā vasara un, līdz ar to, daudziem sācies atvaļinājumu laiks. Kādam tuvāka būs atpūta laukos, pie dabas vai darbojoties piemājas dārziņā, kādam – apceļojot mūsu Latvijas skaistākās vietas, taču liela daļa izvēlās doties kādā sen kārotā, tuvākā vai tālākā ceļojumā ārpus Latvijas.

Plānot ceļojumu var būt ļoti aizraujošs un patīkams process, tomēr vienlaikus tas prasa gan laiku, gan enerģiju, turklāt, lai ceļojums atbilstu noteiktajam budžetam, tas jāplāno jau savlaicīgi, citādi paša plānots pēdējā brīža ceļojums var izrādīties ļoti dārgs prieks.

Ja ceļojumu plānošana tev sagādā vairāk raižu kā prieka, turklāt vēlies, lai atpūtas laikā tev vairs ne par ko nebūtu jāuztraucas, vērts apskatīt ceļojumu aģentūru piedāvājumus. Uzticama un droša ceļojumu aģentūra nāks talkā gan tad, ja vēlēsies doties spontānā piedzīvojumā, gan tad, ja vēlies jau laikus ieplānot ceļojumu ar ģimeni, draugu kompānijā vai pat vienatnē.

Aizvadītajā gadā Latvijas iedzīvotāji brīvdienās visvairāk devušies īsos iekšzemes ceļojumos, liecina Eiropas statistikas biroja Eurostat apkopotie dati. Saskaņā ar tiem, Latvijā reģistrēta augstākā īsu brīvdienu ceļojumu proporcija Eiropas Savienībā (ES).

Kopumā Latvijas iedzīvotāji 2010. gadā devušies 4,1 miljonā brīvdienu ceļojumu, no tiem iekšzemes ceļojumi veidojuši 3,28 miljonus, bet ārzemju ceļojumi 834 tūkstošus.

No visiem brīvdienu ceļojumiem 73% bijuši īsi iekšzemes ceļojumi, 7% - gari iekšzemes ceļojumi, 7% - īsi ārzemju ceļojumi un 13% - gari ārzemju ceļojumi.

Lielākā īsu iekšzemes brīvdienu ceļojumu proporcija ES bijusi Latvijā (73%), Somijā (70%), Dānijā (67%), Spānijā (65%), Bulgārijā un Portugālē (abās 64%).

Lietuvas iedzīvotāji kopumā devušies 3,2 miljonos ceļojumu, no kuriem 54% bijuši īsi iekšzemes ceļojumi, 12% - gari iekšzemes ceļojumi, 13% - īsi ārzemju ceļojumi un 21% - gari ārzemju ceļojumi.

Tūrisma operators SIA "Impro ceļojumi" iekļauta Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) "melnajā sarakstā", liecina PTAC Patērētāju strīdu risināšanas komisijas lēmums.

Attiecīgajā sarakstā uzņēmums iekļauts, jo nav izpildījis PTAC Patērētāju strīdu risināšanas komisijas lēmumu par naudas atmaksu patērētājai 400 eiro apmērā par atceltu ceļojumu.

Komisijas lēmumā norādīts, ka 2020.gada 19.februārī patērētāja iegādājās pie tūrisma aģenta tūroperatora "Impro ceļojumi" organizētu ceļojumu uz Toskānu un Elbas salu no 2020.gada 29.marta līdz 5.arpīlim. Patērētāja samaksāja tūrisma aģentam 400 eiro avansu. Tā kā ceļojums tika atcelts, patērētāja vēlējās atgūt samaksāto naudu. Ņemot vērā, ka nauda netika atmaksāta, patērētāja vērsās PTAC.

Patērētāju tiesību uzraugi pieprasīja skaidrojumu no aģenta, kurš PTAC informēja, ka ir panākta vienošanās ar patērētāju, ka nauda tiks atmaksāta pa daļām. Tomēr tūrisma aģents nepildīja savu solījumu, tādējādi tika iesniegts iesniegums PTAC Patērētāju strīdu risināšanas komisijā.

Aizgājušā gada tūrisma nozares tendences un pasaules ekspertu prognozes liecina par izmaiņām ceļošanas ieradumos - iezīmējot gan ceļotāju arvien drosmīgāku atgriešanos pasaules izziņā, gan izmaksu turpmāku paaugstināšanos.

ES COVID digitālā sertifikāta stāšanās spēkā tika stabilizējusi ceļošanas noteikumus, iedrošinot arvien vairāk cilvēku pārdomātai ceļošanai. Pasaule ir pielāgojusies jaunajai ceļošanas realitātei, ieviešot tūrisma nozarei obligātus drošības un higiēnas protokolus, kas arī veicina tūristu atgriešanos pasaules izzināšanā. Tāpat svarīgi, ka arī apdrošināšanas kompānijas un bankas ir pielāgojušās šīm izmaiņām un piedāvā īpašas COVID-19 apdrošināšanas polises.

Palielinās pieprasījums pēc tūroperatoru plānotiem ceļojumiem

Pandēmijas laikā vairāk cilvēku savu ceļojumu plānošanu uztic ceļojumu rīkotājiem, nekā plāno paši. Šī tendence turpināsies arī 2022. gadā, jo tūroperatori uzņemas daudz dažādu risku, nodrošina elastīgus nosacījumus ceļojumu plānu maiņai, ir pienākums atdot ceļotājiem naudu, ja ceļojumu pabeigt objektīvu iemeslu dēļ nebūtu iespējams. Tūroperatoriem ir arī obligātā garantijas apdrošināšana, kas ir viens no svarīgākajiem drošības pasākumiem ceļotāju interešu aizsardzībai.

Atšķirībā no Rietumvalstīm, Latvijas apdrošināšanas tirgus pašlaik nepiedāvā kompensēt vulkāna dēļ vispār nenotikušu ceļojumu, un kompensāciju iespējas ir ierobežotas tikai ar ārkārtas mājās atgriešanās izdevumiem.

Latvijā sastopamā ceļojumu apdrošināšana nesedz lidojumu atcelšanas vai aizkavēšanās radītos finansiālos zaudējumus, piemēram, negūto peļņu, kontraktuālu atbildību un tamlīdzīgi, ar nožēlu secina Latvijas profesionālā apdrošināšanas brokeru asociācija.

Brokeri izanalizējuši Latvijā populārāko ceļojumu apdrošināšanas sabiedrību noteikumus attiecībā uz vulkānu risku. ERGO un Balta vulkānu radītos riskus nesedz vispār. Seesam dārgākā ceļojumu apdrošināšanas polise (Zelta extra), kura ietver lidojumu aizkavēšanās risku, sedz ārkārtas atgriešanās Latvijā izdevumus. Seesam informēja, ka kopš pērnā gada, kad aprīlī un maijā Īslandē izvirda Eijafjadlajegidls un gaisa satiksme tika apgrūtināta gandrīz mēnesi, kopumā apdrošināšanas atlīdzībās kompānija izmaksāja vairāk nekā 6100 eiro (4300 latu). Vidējais atlīdzības apmērs bija nedaudz vairāk par 180 eiro (ap 127 lati). Lielākā atlīdzība bija 600 eiro (420 lati), kas tika izmaksāta par trīs personu atgriešanos no Šveices ar īrētu auto. Tikmēr brokeri arī minēja, ka Baltikums Biznesa Plus vai V.I.P. programmas paredz iespēju ierobežotā apmērā kompensēt alternatīvas atgriešanās Latvijā iespēju. Šis variants gan diez vai segs visas ārkārtas atgriešanās izmaksas. Arī IF P&C sedz ārkārtas atgriešanās Latvijā izmaksas, bet arī ekonomiskā veidā.

Jau ceturto gadu Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sadarbībā ar karjeras portālu Prakse.lv veido darba devēju ieteiktāko izglītības iestāžu un mācību programmu TOPu. Tas skolu absolventiem sniedz ieskatu pieprasītākajās profesijās potenciālo darba devēju redzējumā. Šogad vislielāko kāpumu piedzīvojusi tūrisma speciālista profesija. Taisnības labad gan jāsaka, ka tūrisma nozare jau gadiem saskaras ar profesionālu ceļojumu konsultantu trūkumu. Kvalificētu speciālistu deficīts tūrisma nozarē nav jaunums, tādēļ neparedzu, ka nākamais gads būs citāds.

Topošie darbinieki augstskolas absolvē ar diviem būtiskiem trūkumiem

Šobrīd lielai daļai tūrisma programmu absolventu ārkārtīgi iztrūkst iemaņu un prasmju no reālās ceļojumu konsultantu darba ikdienas. Ja vēlamies, lai no augstskolas sola absolventi taisnā ceļā nonāktu labā darba vietā, izvēlētajā nozarē, augstskolām jāveido preventīva sadarbība ar darba devējiem. Pretējā gadījumā mācību iestādes ražo ceļojumu konsultantus ar teorētiskām zināšanām, kam bieži vien ir ļoti attāla saistība ar veicamo darbu. Kamēr šāds jauns cilvēks kļūst par profesionāli, paiet vairāki gadi, un arī tad, kad cilvēks ir sagatavots, jādomā kā viņu noturēt un motivēt, jo karjeras plāni var mainīties, pieaugot profesionālajām spējām.

Latvijas iedzīvotāji pērn devās 2,4 milj. ārvalstu ceļojumos - par 9,6 % vairāk nekā gadu iepriekš un iztērēja 799,5 milj. eiro, kas ir par 41,8 % vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Latvijas iedzīvotāji pērn devās 0,9 milj. vienas dienas ārvalstu ceļojumos, par 12 % vairāk nekā 2018. gadā, bet to izdevumi palielinājās par 36 %, sasniedzot 57,7. milj. eiro. Visbiežāk iedzīvotāji vienas dienas ceļojumā apmeklēja Lietuvu (68,2 %) un Igauniju (20 %). Vidējie viena ceļojuma izdevumi palielinājās par 11,3 eiro, sasniedzot 63,8 eiro.

Pērn iedzīvotāji devās 1,5 milj. vairākdienu ceļojumos uz ārvalstīm, par 8,1 % vairāk nekā gadu iepriekš. Populārākie ārvalstu vairākdienu ceļojumu galamērķi 2019. gadā bija kaimiņvalstis Lietuva (11,2 %), Igaunija (10,9 %), Krievija (6,9 %) un Baltkrievija (5,3 %). Vēl Latvijas iedzīvotāji bieži brauca uz Zviedriju (6,8 %), Vāciju (6,6 %) un Apvienoto Karalisti (4,7 %).

Šogad Lieldienu brīvdienās populārākie galamēķi būs Itālija, kā arī Portugāles galvaspilsēta Lisabona un Spānijas galvaspilsēta Madride, aģentūrai BNS atzina aptaujatie tūrisma operatori.

Tūrisma aģentūras Kaleva Travel ceļojumu konsultanti norādīja, ka skolēnu pavasara brīvdienas ir viens no aktīvākajiem ceļošanas periodiem arī Latvijas iedzīvotājiem - ceļojumu aktivitāte šajā laikā vidēji pieaug par 34%, salīdzinot ar pārējiem gada mēnešiem.

Kaleva Travel informē, ka ģimeņu ceļojumi pavasara skolēnu brīvdienu laikā tika rezervēti jau janvārī un februārī. Populārākie ceļojumu virzieni ir Lisabona, Madride, Itālija un Ēģipte. Vidējā ceļojumu cena vienai personai ir 300 līdz 350 latu par piecu dienu ceļojumu vai arī ap 400 latiem par nedēļu garu atpūtu Ēģiptē.

“Novaturas”, kas ietver arī Latvijas uzņēmumu “Novatours”, 2024. gada pirmajā pusgadā guvis ieņēmumus 91,3 miljonu eiro apmērā. Tas atspoguļo kritumu par 9,9% salīdzinājumā ar 2023. gada attiecīgajā periodu, kad ieņēmumi bija 101,4 miljonu apmērā.

Neskatoties uz to, stratēģiskais mērķis saglabāt reģionālo vadību dinamiskā vidē ir sasniegts.

“Novaturas” grupa laika periodā no janvāra līdz martam visās trijās Baltijas valstīs kopumā apkalpoja 112 tūkstošus klientu kas ir samazinājums par 9,4%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2023. gadā. Uzņēmuma EBITDA (peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas) pirmajā pusgadā bija negatīva, sastādot 1,6 miljonus, savukārt neto zaudējumi bija 2,3 miljoni eiro.

Turklāt lielu daļu no 2023. gada pirmā ceturkšņa peļņas noteica “Novaturas” efektīva aviācijas degvielas cenas krituma izmantošana. Tikmēr šā gada janvārī - martā tik labvēlīgu apstākļu tirgū nebija, kas raisīja peļņas kritumu.

Pēc traģiskajiem notikumiem Nanga Parbata kalnu bāzes nometnē, kurā tika nogalināti deviņi ārvalstu tūristi, ceļojumu birojs Jēkaba aģentūra atcēlis ceļojumus uz šo valsti, Db.lv norādīja aģentūra valdes priekšsēdētājs Uldis Alksnis. Arī SIA Impro ceļojumi vērtēs situācijas attīstību Pakistānā, taču pagaidām plānotais ceļojums oktobrī paliek spēkā.

(Papildināta ar SIA Impro ceļojumi vadītāja komentāru)

Jāatgādina, ka šā gada 23. jūnijā viesnīcā pie Nanga Parbata kalna bāzes nometnes kaujinieki nogalināja deviņus ārvalstu tūristus un pakistāniešu gidu.

Lēmums par ceļojumu atcelšanu tika pieņemts nekavējoties pēc uzbrukuma, bet oficiāli tas tika apstiprināts 25. jūnijā, norādīja U. Alksnis. Atcelt ceļojumus uz Pakistānu mudināja arī tas, ka Jēkaba aģentūras maršrutā Pakistānā bija iekļauts tās vietas apmeklējums, kur notika uzbrukums tūristiem, stāsta uzņēmuma vadītājs.

Jēkaba aģentūra atcēlusi plānoto grupas ceļojumu uz Pakistānu šā gada septembrī, apturēta arī turpmākā ceļojumu plānošana. «Arī individuālajiem ceļotājiem neieteiksim doties uz šo valsti,» Db.lv norādīja U. Alksnis.

Otrdien EP deputāti apstiprināja noteikumus, kas ceļotājiem, kuri internetā iegādājas komplekso ceļojumu (piemēram, aviobiļete + viesnīca + automobiļa noma), piemēros tāda paša līmeņa aizsardzību kā tiem, kuri šādas ceļojumu paketes pērk no ceļojumu aģentūrām.

EP deputāti noteikumos ieviesuši papildinājumus, kas paplašina ceļotāju tiesības lauzt līgumu un saņemt izsmeļošu informāciju par to, kam jāuzņemas atbildība sarežģījumos, informē EP.

«Ceļojumu tirgus ir ievērojami mainījies, cilvēki arvien biežāk pērk ceļojumus tiešsaistē, tāpēc ir jāmodernizē ES vecā direktīvu par ceļojumu komplektiem, kas ir spēkā jau kopš 1990.gada,» teica ziņotāja Birgita Kolina-Langena (EPP, Vācija).

«Šie uzlabojumi direktīvā kopumā stiprina ceļotāju tiesības Eiropā. Tagad direktīvā būs iekļauti arī jauni ceļojumu tirgošanas modeļi, un noteikts pienākums ceļotāju visaptveroši informēt par viņu tiesībām. Mums ir izdevies ņemt vērā arī nozares ekonomisko operatoru - operatoru, ceļojumu aģentūru un viesnīcu - intereses,» viņa piebilda.

Atpūtas ceļojumus rezervē aptuveni tikpat, cik pērn, bet par mazākām summām, ziņo tūrisma aģentūra Kaleva Travel.

Līdz ar skolēnu brīvdienām, varētu sākties aktīvākā tūrisma sezona. Skolēnu pavasara brīvdienās ceļojumu aktivitāte pieaug vidēji par 34%, salīdzinot ar pārējiem gada mēnešiem, konstatējusi aģentūra.

Ģimeņu ceļojumi pavasara skolēnu brīvdienu laikā šogad rezervēti jau janvārī – februārī. Populārākie ceļojumu virzieni ir Lisabona, Madride, Itālija un Ēģipte. Vidējā ceļojumu cena vienai personai ir 300 līdz 350 latu par 5 dienu ceļojumu vai arī ap 400 latiem par nedēļu garu atpūtu Ēģiptē.

Ceļojumu rezervāciju skaits, salīdzinot ar pagājušā gada martu – aprīli, saglabājies gandrīz tādā pašā apjomā, bet samazinājušās ir naudas summas, kas tiek tērētas par ceļojumiem, ziņo aģentūra.

Pērn Jūrmalu apmeklējuši par 17,4% vairāk tūristu nekā iepriekšējā gadā, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Nakšņojušo tūristu skaits kūrortpilsētā sasniedzis 179 tūkstošus, kas ir par 31 tūkstoti vairāk nekā 2013. gadā. Pērn Jūrmala bijusi otra ārvalstu tūristu iecienītākā Latvijas pilsēta – kūrortpilsētu par galamērķi izvēlējušies 8,9% no kopējā ārvalstu viesu skaita valstī.

No kopējā tūristu skaita kūrortpilsētā 71% bijuši ārvalstu viesi, savukārt 29% – Latvijas iedzīvotāji. Pērn Jūrmalā vietējo viesu skaits pieaudzis par 25%, sasniedzot 52 tūkstošus. Pirmās vietas apmeklējuma ziņā tradicionāli ieņem Jūrmalai stratēģiski nozīmīgie tūrisma tirgi, kam seko stratēģiski potenciālie tirgi. Lielākais ārvalstu tūrisma tirgus ir Krievija ar 7% pieaugumu (34% no kopējo viesu skaita) kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva ar 20% pieaugumu, Vācija ar 40% pieaugumu, Baltkrievija ar 13% pieaugumu. Nozīmīgu ārvalstu tūristu daļu veido viesi no Skandināvijas valstīm, šajā valstu grupā vislielākais viesu skaita pieaugums ir bijis no Somijas (pieaugums 25%). Viesu skaits no Ukrainas Jūrmalā pērn pieaudzis par 32%.

Vairāk nekā 66% Latvijas iedzīvotājiem, pamatienākumu zaudēšanas gadījumā, draud palikšana bez jebkādiem iztikas līdzekļiem, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā.

Lielai daļai (39%) nav nekādu uzkrājumu, ko izmantot, zaudējot darbu, bet 17% aptaujāto līdzekļu pietiks ne vairāk kā mēnesim.

SEB bankas aptauja visās trīs Baltijas valstīs tika veikta ar mērķi noskaidrot, cik finansiāli aizsargāti jūtas iedzīvotāji. Aptaujas rezultāti liecina, ka visdrošāk jūtas Igaunijas iedzīvotāji – 45% respondentu atbildējuši, ka ir apmierināti ar pašreizējo finanšu situāciju, ņemot vērā ienākumus, izdevumus un parādsaistības. Lietuvā apmierinātību pauduši 24% aptaujāto, savukārt vismazāk apmierināto ar pašreizējo situāciju ir Latvijā – vien 22% iedzīvotāju. Turklāt Latvijā ir visvairāk iedzīvotāju, kas ir neapmierināti ar pašreizējo situāciju – 46%, kamēr Lietuvā tā jūtas 37%, bet Igaunijā - 27%.

2014. gadā 75,6% jeb 1,3 miljoni Latvijas iedzīvotāju, kas devās vienas vai vairāku dienu ceļojumos, ir par 1% vairāk nekā 2013. gadā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. 19,9% Latvijas iedzīvotāju bija vairākdienu atpūtas braucienos Latvijā un ārvalstīs, vismaz vienu nakti pavadot ārpus dzīvesvietas. Salīdzinājumā ar 2013. gadu šo ceļojošo iedzīvotāju īpatsvars pieauga par 16,1%.

Latvijas iedzīvotāju skaits, kas devās atpūtas braucienos gan pa Latviju, gan uz ārvalstīm salīdzinājumā ar 2013. gadu pieauga par 2,1%. Par 6,2% samazinājās to ceļotāju skaits, kas ceļoja tikai uz ārvalstīm.

Galvenais iemesls, kāpēc iedzīvotāji nedevās atpūtas braucienā bija nepietiekamas finanses, ko norādīja 49,9% iedzīvotāju, kas neceļoja. Savukārt 50,4% iedzīvotāju vecumā virs 65 gadiem nespēja ceļot veselības stāvokļa vai ierobežotas pārvietošanās iespēju dēļ.

2014. gadā Latvijas iedzīvotāji atpūtas braucienos pa Latviju devās 10,8 milj. reižu, kas ir par 5,3% mazāk nekā 2013. gadā. Vietējo vienas dienas atpūtas braucienu skaits 2014. gadā saruka par 9,1%. Savukārt par 5,2% pieauga vairākdienu atpūtas braucieni pa Latviju, kas sasniedza 3,2 milj. 2014. gadā.

Saeima šā gada 5. jūnija sēdē pieņēma Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu, kas cita starpā nosaka arī īpašu regulējumu kompleksajiem tūrisma pakalpojumiem pēckrīzes periodā.

"Vīrusa izplatības ierobežošanai ieviestie pasākumi vissmagāk skāra tūrisma nozari, burtiski apstādinot tūrisma uzņēmumu darbību. Tika atcelti gan plānotie ceļojumi, gan netika rezervēti jauni. Cietuši gan iedzīvotāji, kuri bija iegādājušies ceļojumus uz noteiktiem galamērķiem, gan tūrisma operatori un aģenti, kuri par ceļojumu organizēšanu saņemto naudu jau iemaksājuši avio satiksmes pārvadājumu reisos, viesnīcu un citās rezervācijās. Šobrīd šie līdzekļi ir iesaldēti pasaulē apstādinātās tūrisma krīzes dēļ un tūlītēja līdzekļu atgriešana par nenotikušiem ceļojumiem var izraisīt tūrisma operatoru masveida bankrota gadījumus," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Viņš aicina gan ceļotājus, gan tūrisma operatorus šajā situācijā būt saprotošiem, un savstarpēji vienoties par iespējami labākajiem risinājumiem - patērētājiem pieņemt apliecinājumus, tādā veidā atbalstot nozari, savukārt ceļojumu organizatoriem respektēt patērētājus, kuriem, iespējams, nenotikušā ceļojuma dēļ zaudētie līdzekļi ir šobrīd kritiski nepieciešami.

Travel ‘n More – jo ikviens ceļotājs ir pelnījis ko vairāk…

Jauna izejošā tūrisma aģentūra Travel ‘n More augustā ir sākusi savu darbību un pievienojas Latvijas tūrisma operatoru un aģentu lokam. Aģentūra specializējas luksuss un VIP ceļojumos un to pakalpojumos, kas tiek pielāgoti katram klientam individuāli.

Travel ‘n More mērķis ir radīt drošu un īpašu pieredzi ikvienam klientam katra brauciena laikā, nodrošinot izcilu pakalpojumu un tā nevainojamu izpildi. Aģentūras prioritāte ir piepildīt katra klienta vajadzības un radīt neaizmirstamu ceļojumu ar pievienoto vērtību, kas ir augstas klases serviss un īpaša attieksme.

Ar katru gadu ceļotāji kļūst arvien prasīgāki un meklē jaunas iespējas, lai saņemtu vislabāko no tā, ko viņi vēlas. Tāpat tiek pieprasīts arī plašāks tūrisma produktu klāsts un unikāli galamērķi. Visi šie aspekti tiek ņemti vērā Travel ‘n More ceļojumu aģentūras darbībā, un katrs pakalpojums, ko tā piedāvā, tiek sniegts atbilstoši klientu prasībām un augstajām vēlmēm.

43% Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ceļojumu apmaksājuši no līdzekļiem, kas tika īpaši krāti, liecina Latvia Tours Ceļojuma indeksa rezultāti.

Nedaudz mazāks ceļotāju īpatsvars (37%) ceļojuma izdevumus apmaksājis no savā rīcībā esošajiem līdzekļiem. Katram piektajam ceļotājam izdevumus apmaksāja kāds cits, bet tikai 1% ceļojuma izmaksu segšanai ņēmis kredītu vai naudu aizņēmies no kāda cita.

«Ja apskatām ceļojumu finansēšanas rezultātus, redzams, ka ir tikai 1%, kas ceļojumu apmaksai ņēmuši kredītu vai aizņēmušies naudu no citiem. Jāuzsver, ka šī kredītu ēra ir beigusies. Tūrismā bija moments, kad kredīts kā ceļojuma apmaksas veids tika reklamēts visur. Tas ļoti labi atspoguļojās tūrisma statistikā 2008. gadā (CSP datos), kad ceļojumu pakalpojumu bilance bija negatīva jeb mīnuss 426,9 miljoni eiro. Tas bija kredītu laiks un brīdis, kad liela daļa ar šiem ceļojumu kredītiem nonāca finanšu grūtībās. Lai tagad ceļotu par kredīta naudu, pat tīri psiholoģiski būtu jāpaiet pietiekami ilgam laika posmam, lai Latvijā varētu atsākties ceļojumu kreditēšana,» komentē Vidzemes augstskolas Tūrisma un atpūtas studiju virziena direktors Ilgvars Ābols.

Dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai pakļauto iedzīvotāju skaits pagājušajā gadā sasniedza zemāko īpatsvaru pēdējo septiņu gadu laikā, tā laužot arī pēcpandēmijas trūkuma pieaugumu sabiedrībā.

Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes 2023. gada ienākumu un dzīves apstākļu aptauja, kurā piedalījās 10,2 tūkstoši respondentu (vecumā no 16 gadiem) no 5,8 tūkstošiem Latvijas mājsaimniecību. Viszemāko ienākumu grupā – lielākais uzlabojums 2023. gadā dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai bija pakļauti vien 6,2% iedzīvotāju, kas ir par 1,6 procentpunktiem mazāk nekā 2022. gadā, kad trūkumcietēju īpatsvars bija 7,8%, liecina CSP aptaujas dati. Iedzīvotāji tiek uzskatīti par dziļi sociāli un materiāli nenodrošinātiem, ja viņiem piemīt vismaz septiņas no 13 nenodrošinātības pazīmēm, piemēram, mājsaimniecība nespēj segt komunālos maksājumus vai nelielu naudas summu tērēt tikai sev, vai nevar atļauties kādu vaļasprieku.

Pēdējā gada laikā gandrīz puse jeb 44% Latvijas iedzīvotāju ceļojumu apmaksājuši no līdzekļiem, kas tika īpaši krāti, liecina jaunākā Latvia Tours Ceļojumu indeksa apkopotā informācija.

Saskaņā ar augustā veiktā pētījuma datiem, pēdējo 12 mēnešu laikā gandrīz puse (44%) no iedzīvotājiem ceļojumu apmaksāja no līdzekļiem, kas tika īpaši krāti. Nedaudz mazāks ceļotāju īpatsvars (35%) ceļojuma izdevumus apmaksāja no rīcībā esošiem līdzekļiem. Katram piektajam ceļotājam izdevumus ir apmaksāja kāds cits, bet tikai 1% ceļojuma izmaksu segšanai ņēmis kredītu vai naudu aizņēmies no kāda cita.

Apskatot izdevumu apmaksas datus demogrāfiskā griezumā, iezīmējas, ka krievvalodīgie iedzīvotāji naudu visbiežāk īpaši krājuši (57%), savukārt latviešu valodā runājošie biežāk tēriņus seguši no rīcībā esošajiem līdzekļiem (43%). Interesanta aina iezīmējas arī apskatot datus Latvijas pilsētās un laukos. Rīgā (49%) un citās pilsētās (42%) iedzīvotāji sava pēdējā atpūtas ceļojuma izmaksas biežāk seguši no tam īpaši krātas naudas, savukārt teju puse lauku iedzīvotāju (49%) tēriņus seguši no rīcībā esošiem līdzekļiem.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Teju 60% Latvijas iedzīvotāju tuvākā gada laikā ir ieplānojuši doties vienā vai vairākos ceļojumos uz ārvalstīm, bet gandrīz katrs desmitais plāno ceļot Latvijas robežās, liecina Swedbank apdrošināšanas veiktā iedzīvotāju aptauja.

Vispopulārākais galamērķis ceļotājiem no Latvijas ir Eiropas lielpilsētas – tās apmeklēt iecerējuši 47% aptaujāto.

Kā rāda aptaujas dati, visbiežāk (44%) Latvijas iedzīvotāji tuvākā gada laikā apsver iespēju doties vienā vai divos ceļojumos. Tikai 4% paredz, ka tie varētu būt trīs vai četri ceļojumi. Ceļošanas plānus biežāk kaldina sievietes (63%), retāk vīrieši (55%). Tas gan nenozīmē, ka sievietes noteikti ceļos vairāk nekā vīrieši, bet drīzāk apliecina, ka dāmas savus ceļojumus plāno savlaicīgāk. Arī tie vīrieši, kas ir pārliecināti, ka tuvākajā gada laikā dosies ceļojumā ārpus Latvijas, par ceļojuma galamērķi plāno izlemt vien pēdējā brīdī (22% pretstatā 17% sieviešu).

Lai arī Autotransporta direkcija (ATD) uzlikusi naudas sodus pasažieru pārvadātājiem, problēmas un nekārtības pasažieru pārvadājumos maršrutos no Rīgas uz Bausku, Ogri un Jūrmalu vēl aizvien pastāv, Db.lv skaidroja Autotransporta direkcijas (ATD) valdes priekšsēdētājs Normunds Narvaišs.

Jau ziņots, ka Bauskas iedzīvotāji šovasar sūdzējās par to, ka pasažieru pārvadātāja Sabiedriskais autobuss šoferi turpina pasažieriem neizsniegt biļetes, pēc kā uzņēmuma vadība solīja uzstādīt autobusos videonovērošanas kameras. Tikmēr Db.lv pārliecinājās, ka vidējās ietilpības autobusi šajā maršrutā nereti ir pārpildīti.

«Vairākkārt esam runājuši ar uzņēmuma vadītājiem – Sabiedriskais autobuss, kas apkalpo pasažieru pārvadājumus maršrutā Rīga – Bauska, un Liepājas autobusu parku, kas apkalpo maršrutus Rīga-Jūrmala un Rīga-Ogre, un esam gan norādījuši uz trūkumiem, gan lūguši uzlabot situāciju, un beigās esam uzlikuši uzņēmumiem arī maksāt sodus, diemžēl būtisks uzlabojums maršrutos no Rīgas uz Bausku, Ogri, Jūrmalu nav panākts,» atzīst ATD vadītājs, paužot cerību, ka uzņēmuma Sabiedriskais autobuss par Bauskas maršrutu atbildīgā menedžera maiņa nesīs pozitīvas pārmaiņas.

Piektā daļa jeb 20% DNB Latvijas barometra aptaujāto iedzīvotāju vidēji reizi gadā dodas ceļojumā uz ārzemēm. Divas un vairāk reizes gadā atpūsties ārpus Latvijas dodas 12% iedzīvotāju, savukārt 38% respondentu norādījuši, ka ceļojumos aiz mūsu valsts robežām dodas retāk nekā reizi trīs gados vai pat neceļo vispār. Turklāt 8% aptaujāto pēdējoreiz ceļojumā ārpus Latvijas bijuši vairāk nekā pirms 20 gadiem.

Tiesa gan, pētījuma rezultāti arī liecina, ka visbiežāk iedzīvotāji tomēr izvēlas nevis doties uz ārvalstīm, bet gan ceļot pa Latviju, – tostarp 50% aptaujāto dod priekšroku mierīgai atpūtai, piemēram, gozējoties pludmalē, 23% apmeklē vietējos vēstures, kultūras, arhitektūras un dabas pieminekļus, bet 14% nodarbojas ar aktīvo atpūtu, dodoties slēpot, pārgājienos, izbraukumos ar laivām u.c.

Salīdzinot pētījuma rezultātus ar 2010.gadā līdzīgā DNB Latvijas barometra aptaujā iegūtiem datiem, secināts, ka, atjaunojoties ekonomiskajai aktivitātei, vietējo atpūtas braucienu intensitāte un arī ārvalstu pludmales kūrortu un citu līdzīgu atpūtas vietu apmeklējumu skaits ir palielinājies, savukārt sarucis ceļojumu skaits, apciemojot ārvalstīs dzīvojošos radiniekus vai draugus.