Pēc futbola līdzjutēju sarīkotajām nekārtībām akciju sabiedrība «BTA Baltic Insurance Company» (turpmāk - BTA) konstatējusi, ka fanu izraisītajos nemieros finansiāli zaudējumi Brīvības piemineklim nav radīti.

BTA valdes locekle Evija Matveja norāda, ka, ja Brīvības piemineklim būtu nepieciešami kādi remontdarbi, ar tiem saistītās izmaksas tiktu pilnībā segtas no BTA apdrošinātāja puses.

Gatavojoties spēlei pret Latvijas futbola klubu «RFS», 23. janvāra vakarā Amsterdamas «Ajax» futbola kluba fani sarīkoja nekārtības Rīgas centrā, tajā skaitā – uguņošanu pie Brīvības pieminekļa. Sākotnēji pastāvēja aizdomas, ka fanu izmantotā pirotehnika apskādējusi arī Brīvības pieminekli, taču Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes inspektori apstiprinājuši, ka piemineklis izraisītajos nemieros nav cietis.

“Esam atviegloti, ka Brīvības piemineklim nav radīti nekādi bojājumi, taču šāda necieņa pret mūsu valsts simboliem no ciemiņu puses mūsu pilsētā nav pieļaujama,” pauž Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks. «Atbildīgās personas ir jāsoda un mēs ceram, ka tas arī tiks darīts! Vienlaikus esam pateicīgi BTA, kas nepieciešamības gadījumā bija gatavi segt zaudējumus, ja tādi būtu radušies. Brīvības piemineklis ir viens no mūsu tautas svētākajiem simboliem, tāpēc mums tas ir jāsargā,» atzīmē E. Ratnieks.

Latvijas Republikas proklamēšanas dienas priekšvakarā apdrošināšanas akciju sabiedrības "BTA Baltic Insurance Company" (BTA) valdes locekle Evija Matveja svinīgā pasākumā pie Brīvības pieminekļa pasniegusi Rīgas vicemēram Edvardam Ratniekam monumenta apdrošināšanas polisi 1,5 miljonu eiro vērtībā.

Tādējādi BTA jau 21. gadu pēc kārtas turpina tradīciju Patriotisma nedēļā dāvināt Rīgas pašvaldībai Brīvības pieminekļa apdrošināšanu.

Pēc ekskursijas Brīvības pieminekļa telpās un parakstīšanās Goda grāmatā, E.Matveja nodeva E.Ratniekam apdrošināšanas polisi, kas nosedz Latvijas brīvības simbolam nodarīto postījumu novēršanas izmaksas. Brīvības piemineklis turpmāko gadu būs apdrošināts pret uguns, šķidruma vai tvaika noplūdes, dabas stihiju, kā arī trešo personu prettiesiskas rīcības rezultātā radītiem bojājumiem pieminekļa masīvam.

"Brīvības pieminekļa simboliskā nozīme nācijas kolektīvajā apziņā ir nenovērtējama, tādēļ visas sabiedrības pienākums ir rūpēties par šo brīvības, neatkarības un vienotības simbolu, lai tas turpinātu stiprināt valstiskuma un nacionālās piederības sajūtu Latvijas iedzīvotājos vēl daudzās paaudzēs. Brīvības piemineklis tika uzbūvēts par tautas saziedotiem līdzekļiem, taču par tā uzturēšanu kārtībā sabiedrībai nebūtu jāmaksā. To par savu pienākumu uzskatām mēs. Esam pagodināti par ilgstošo sadarbību ar Rīgas pašvaldību un augstu novērtējam mums izrādīto uzticību," sacīja BTA valdes locekle Evija Matveja.

Apzinoties valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa Daugavgrīvas cietoksnis nozīmīgumu un nākotnes attīstības potenciālu, Kultūras ministrija (KM), Ekonomikas ministrija (EM), Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Posessor," Rīgas pašvaldība, Rīgas Brīvostas pārvalde, ICOMOS Latvija, Latvijas Muzeju padome un biedrība "Bolderājas grupa" ir vienojušās par sadarbību cietokšņa saglabāšanas un pakāpeniskas attīstības īstenošanā. Cietoksnis tiks saglabāts valsts īpašumā EM personā.

"Daugavgrīvas cietoksnis ir nacionāli un starptautiski nozīmīga vērtība gan arhitektūras un industriālā mantojuma, gan vēstures, militārā un jūrniecības mantojuma kontekstā. Cietokšņa teritorijai ir izcils nākotnes attīstības potenciāls, kas jau tagad saķņojas vietējo kopienu rūpēs par objekta teritoriju, radot pārliecību - tā saglabāšana, izpēte un pārdomāta attīstīšana ir visas sabiedrības interesēs," uzsver KM valsts sekretāre Dace Vilsone.

"Daugavgrīvas cietoksnis ir unikāls vēsturisks objekts ar augstu tūrisma potenciālu ne vien Rīgas, bet visas Baltijas mērogā; tam līdzvērtīgs tuvākajā apkārtnē ir vien Daugavpils cietoksnis. Daugavgrīvas cietokšņa teritorija saglabājama valsts īpašumā, turpmākai attīstīšanai izmantojot dažādas finansējuma iespējas," saka EM valsts sekretārs Edmunds Valantis.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) paziņo par izsoli nekustamajam īpašumam Rīgā, Brīvības ielā 68. Nekustamā īpašuma sākuma cena noteikta 2,7 miljoni eiro apmērā. Izsole norisināsies no 20. augusta līdz 19. septembrim, un pieteikšanās termiņš ir noteikts līdz 9. septembrim, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

“Ēka, Brīvības ielā 68 ir pilsētvidē atpazīstams īpašums, kas atrodas vienā no aktīvākajiem Rīgas ielu krustojumiem. Neskatoties uz to, ka ēkas atjaunošana prasīs būtiskus ieguldījumus, tā atrašanās vieta un nākotnes potenciāls noteikti palīdzēs atrast tam jaunu saimnieku. Iegūtie ieņēmumi no objekta atsavināšanas tiks novirzīti Rīgas Valsts tehnikuma studentu atbalstam un mācību līdzekļu papildināšanai, tādējādi turpinot īstenot Jāņa un Līzes Vīrs gribu un sniedzot ieguldījumu izglītības jomā,” skaidro VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Īpašums atrodas Rīgas centrā, pie Brīvības un Ģertrūdes ielu krustojuma. Tas nodrošina ērtu piekļuvi sabiedriskajam transportam, kā arī blakus esošajām izglītības, medicīnas, kultūras un komerciālajām iestādēm. Apkārtne ir labi attīstīta, ar augstu transporta un gājēju plūsmu, kas potenciālajiem investoriem piedāvā plašas attīstības un izmantošanas iespējas.

Uz globālās skatuves pavisam nesen prožektoru gaismā varējām vērot Amerikas Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanas. Tā ir valsts, kur lielākā daļa iedzīvotāju vienmēr uzskatīs, ka dzīvo labākajā vietā pasaulē. Nacionālais lepnums, kas piemīt amerikāņiem, ir teju unikāls, jo parādās visās kategorijās – viņi ir lepni par savu ekonomiku, sasniegumiem sportā, mākslā, tehnoloģijās un īpaši militārajā sagatavotībā.

Pētījumi parāda, ka arī vēsturiski amerikāņi ieņem augstāko vietu nacionālā lepnuma attīstībā turpretī Latvija jau no deviņdesmito gadu vidus ir vairākas kategorijas zem Eiropas vidējiem rādītājiem. Pēdējo divu gadu notikumi sportā ar skaistām uzvarām un sportistu sagaidīšanu pie Brīvības pieminekļa parādīja, ka arī latvieši prot lepoties ar savu valsti un tās panākumiem. Tomēr jājautā – vai pietiekami daudz un plaši? Un vai ticība savai valstij un lepnums par tās sasniegumiem var ietekmēt valsts kopējo un īpaši ekonomisko izaugsmi?

Nacionālais lepnums visbiežāk tiek vienkāršots un uzskatīts par pozitīvām emocijām pret savu valsti, kaut gan tā ietekme uz valsts attīstību var būt ievērojama. Spēcīga nacionālā lepnuma sajūta var veicināt ekonomisko izaugsmi, sociālo kohēziju, politisko iesaistīšanos un starptautisko valsts stāvokli.

Trešdien, 5.martā, plkst.23 Rīgā, pie Brīvības pieminekļa, notiks animācijas filmas "Straume" režisora Ginta Zilbaloža un komandas sagaidīšana no prestižās "Oskaru" balvas pasniegšanas ceremonijas, informē Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļā.

Uz sagaidīšanas pasākumu aicināti galvaspilsētas iedzīvotāji un viesi.

Kā ziņots, "Straume" jeb "Flow" ASV Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā Losandželosā ieguva Latvijas vēsturē pirmo "Oskaru", uzvarot kategorijā "Labākā pilnmetrāžas animācijas filma". "Straume" bija nominēta arī kategorijā "Labākā ārvalstu filma".

Saņemot balvu, Zilbalodis pateicās savai ģimenei, komandai, savam kaķim un sunim un atgādināja visiem mums, ka mēs atrodamies vienā laivā un mums ir jāpārvar domstarpības un jāsadarbojas.

Animācijas filma "Straume" ir 3D animācijas tehnikā veidots stāsts par individuālistu Kaķi, kurš lielu plūdu laikā spiests pamest mājas un patverties nelielā laivā kopā ar citiem dzīvniekiem. Lai izdzīvotu jaunajā un cilvēku neapdzīvotajā pasaulē, Kaķim jāmaina savi paradumi un jāsadarbojas ar Suni, Kapibaru, Lemuru un Putnu.

Nesen Rīgas mērs Vilnis Ķirsis dalījās ar viedokli, ka ir jāpanāk uzņēmumu atgriešanās Rīgas centrā. Doma jau pilnīgi pareiza, taču mēra piedāvātā metode gan izcēlās ar īpašu bezjēdzīgumu. Varētu pat teikt, ka mēra priekšlikumos gavilēja šaurpierība.

Proti, kā metodi uzņēmējdarbības atgriešanai un cīņai ar tukšajiem skatlogiem Rīgas centrā, mērs piedāvā grantus jeb naudas dāvinājumus uzņēmumiem, kas daļēji varētu segt telpu remonta izmaksas. Tas liecina, ka mērs fundamentāli neizprot, kādēļ biroji un veikali nevēlas atrasties Rīgas centrā un nesaprot, ka tie pametuši Rīgas centru ne jau naudas trūkuma dēļ. Kopumā – tā ir tipiska ierēdņa pieeja – ja mēs izdalīsim zināmu nodokļu naudas daudzumu pabalstos, varbūt problēma pazudīs un mēs iegūsim kādus popularitātes punktus. Savukārt otra mēra ideja biznesa piesaistei galvaspilsētas centram – daļēja kredītu dzēšana – ir tik neprātīga, ka signalizē par pilsētas vadības izmisumu. Taču, lai atgrieztu uzņēmējdarbību Rīgas centrā, nav jādala granti un jādzēš uzņēmumu kredītsaistības.

Nosvinēti Satekles Biznesa centra spāru svētki, informē uzņēmums Linstow Baltic.

Apjomīgo piecu savstarpēji saistīto ēku biroju kompleksu ar kopējo platību 12 000 m² attīsta viens no Baltijas vadošajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem Linstow Baltic. Tā celtniecību veic būvuzņēmums Bukoteks, un kompleksa atklāšana ir plānota jau 2025. gada vasarā.

“Spāru svētki ir simbolisks atskaites punkts gan attīstītājam, gan būvniekiem, jo celtniecības darbi ir sasnieguši augstāko ēkas punktu, un darbi var ieiet noslēguma fāzē. Esam patiesi gandarīti, ka būvdarbi šobrīd norit atbilstoši plānam, un jau nākamajā gadā jaunais biroju komplekss tiks pabeigts,” skaidro Linstow Baltic valdes priekšsēdētājs Frode Gronvolds, uzsverot: “Redzot jaunā kompleksa aprises ne tikai projektā, bet arī dabā, esam patiesi gandarīti, ka Satekles Biznesa centrs organiski iederas Rīgas centra pilsētvidē. Tas atkārtoti apstiprina, ka mūsu konsekventie un mērķtiecīgie ieguldījumi šīs apkārtnes attīstībā – paplašinot tirdzniecības centru Origo, realizējot biznesa centru Origo One un attīstot Satekles Biznesa centra kompleksu – pēdējā desmitgadē ir būtiski veicinājuši apkārtnes transformāciju, stiprinot to kā vienu no galvenajiem komerciālo ēku puduriem Rīgā.”

Ar jaunu projektu papildināta Teikas ainava pie VEF Kultūras pils – pēc vērienīgas pārbūves jaunu elpu ieguvusi ēka, kas tagad dēvējama par Gatves Loftiem, informē projekta attīstītājs SIA Brivibas trust.

Projektā ieguldīti 12 miljoni eiro.

Ar pilnīgu fasādes pārbūvi, viscaur mājai izbūvējot logus, rasta iespēja piedāvāt Latvijas tirgū – dzīvokļus ar četru metru augstiem griestiem, kuros iespējams izveidot arī modernus divu līmeņu dzīvokļus.

Nesenākā vēsturē ēka Brīvības gatvē bija modes preču un vēlāk arī mēbeļu veikals. Taču pašos pirmssākumos 1973.gadā tā celta kā sabiedriskā ēka Rīgas vagonbūves rūpnīcas vajadzībām. Laika gaitā ēka piedzīvojusi pārbūvi, taču vēl nekad tik vērienīgu, kā pašlaik.

“Galvenā vīzija – jaunveidotās fasādes ar logiem “atver” ēku, paverot jaunus skatus tās iedzīvotājiem un viesiem. Ar fasāžu dalījuma mērogu uzlabota pilsētvide, vienlaikus saglabājot ēkas konstruktīvo sistēmu, panorāmas liftus un esošās kāpnes,” projektu raksturo tā arhitekts Normunds Zitmanis.

Dānija šonedēļ izdevusi Latvijai Rīgas rajona tiesas meklēšanā izsludināto notiesāto uzņēmēju Gulamu Gulami, informē prokuratūrā.

Gulami un viņa sieva Dānijā tika aizturēti pērn vasaras beigās. Gulami šonedēļ izdots Latvijai, savukārt par viņa sievas izdošanas procesu patlaban nekādas informācijas nav.

Jau vēstīts, ka 2023.gada 26.janvārī Augstākās tiesa (AT) atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas 2021.gada 14.maija spriedumu, ar kuru Gulami un vēl divas personas atzītas par vainīgām apsūdzībā par kokvilnas kravas piesavināšanos.

Apelācijas instance Gulami piespriedusi sešus gadus un četrus mēnešus ilgu cietumsodu, viņa sievai Valentīnai Gulami - piecu gadu cietumsodu, bet Larisai Karpenko - trīs gadus un divus mēnešus ilgu cietumsodu.

Tāpat tiesa nolēma no apsūdzētajiem solidāri par labu cietušajam uzņēmumam "Logistic-Ekspress" piedzīt 9 094 238 eiro.

Rīgas Austrumu prokuratūras prokurore 2025.gada februārī Rīgas pilsētas tiesai nosūtīja krimināllietu, kurā apsūdzēta kāda grāmatvede par vairāk nekā 2 miljonu eiro piesavināšanos, kā arī vairāk nekā 1 miljona šo noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanu, informē Latvijas Republikas prokuratūras Administratīvā direktora dienesta Ieva Šomina.

Atbilstoši apsūdzībai sieviete, būdama grāmatvede sešos privātā sektora uzņēmumos, laika periodā no 2019.gada līdz 2023.gadam no šo uzņēmumu bankas kontiem prettiesiski pārskaitīja sev vairāk nekā 2 miljonus eiro. Daļu naudas viņa ieskaitīja savos privātajos bankas kontos, daļu pārskaitīja, izmantojot vairākus citus viņas rīcībā esošos bankas kontus, tādā veidā mēģinot slēpt naudas līdzekļu noziedzīgo izcelsmi.

Šobrīd apsūdzētajai nav piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis.

Apsūdzētā savu vainu atzīst pilnībā un liecināja, ka piesavināto naudu viņa nospēlēja azartspēlēs internetā.

Par piesavināšanos lielā apmērā Krimināllikumā paredzēts sods - brīvības atņemšana uz laiku līdz 10 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un probācijas uzraudzība uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 15.augustā noslēgusi izsoles diviem nozīmīgiem kultūrvēsturiskajiem objektiem Rīgā – bijušajam Operetes teātrim Brīvības ielā 96 un 96A, kā arī namam Vecrīgā, Kaļķu ielā 24.

Kopējie ieņēmumi no izsolēm sasniedz 3 380 336.09 eiro, ziņo VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

"Šodienas izsole ir noslēgusies ar labiem rezultātiem. Mums ir prieks, ka ēkas atradušas jaunus īpašniekus, īpaši ņemot vērā, ka ēkai Kaļķu ielā 24, šī bija jau septītā izsole. Abi objekti atrodas stratēģiski izdevīgās vietās un piedāvā lielisku potenciālu gan komercdarbības, gan dzīvojamo platību, gan kultūras un izklaides vietu attīstībai,” komentē A.Vārna.

Nekustamais īpašums Brīvības ielā 96 un 96A ietver 3371 kvadrātmetru lielu zemes gabalu un divas ievērojamas ēkas. Viena no tām ir administratīvā ēka ar platību 792 kvadrātmetri, kas celta 1904. gadā. Tā izceļas ar divstāvu ķieģeļu mūra konstrukciju un koka pārsegumiem, padarot to piemērotu komerciālām vajadzībām. Ēka, kas tika uzcelta 1952. gadā un pēc tam rekonstruēta 2008. gadā, ir piecu stāvu celtne ar plašām zālēm, kuras agrāk kalpojušas teātra un izklaides vajadzībām. Šī ēka ne tikai demonstrē vēsturisko daudzveidību, bet arī sniedz iespējas pielāgot telpas dažādām komerciālām un kultūras aktivitātēm.

Džimijs Donaldsons (pazīstams kā MrBeast) ir visskatītākā interneta zvaigzne pasaulē, kas 2023. gadā nopelnīja 54 miljonus dolāru. Viņa ienākums pamatā veidojas no reklāmām YouTube klipos un no burgeru restorānu koncepta MrBeast Burger. Tomēr tālajā 2012. gadā, kad Donaldsonam bija tikai 13 gadi, savu straumētāju karjeru viņš sāka ar datorspēļu spēlēšanu un komentēšanu.

Līdz ar jaunu attiecību un sociālo saišu veidošanos 21. gadsimta digitālās ekonomikas vidē, aktualizējas jautājumus par to, kurā brīdī straumētāja, vlogera vai influencera hobijs pāraug peļņu nesošā uzņēmējdarbībā? Ar šo jautājumu visā pasaulē saskaras likumdevēji, nodokļu administrācijas un tiesas. Arī Latvijā, kur Augstākā tiesa jūlija beigās pasludināja spriedumu strīdā par to, vai videospēļu straumētāja ienākums ir jāapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Runājot par straumētāju (ar to saprotot gan satura veidotājus, gan tā komentētājus), ir jānodala diva veida cilvēki – tādi kā MrBeast, kuriem straumēšana ir nostabilizējies kā sistemātisks ienākuma gūšanas veids, un iesācēji, kuri savu hobiju vai aizraušanos piedāvā apskatei internetā. Ja pirmie neapšaubāmi ir kvalificējami kā saimnieciskās darbības veicēji, kurai jāpiemēro kāds no ienākumu nodokļu režīmiem, ar otrajiem nav tik vienkārši. Ar ko, piemēram, dzejnieka performance tiešsaistē, kurai ir sekotāji, atšķiras no dzejnieka uzstāšanās Dzejas dienās pie Raiņa pieminekļa? Abos gadījumos šī darbība var notikt regulāri (teiksim, dzejas slams nedēļas garumā), abos gadījumos dzejnieks no klausītājiem var saņemt ziedojumus. Tomēr dzejas performance nekādā veidā nav atkarīga no samaksas, proti, dzejnieks neuzstājas tāpēc, ka viņam kāds varētu samaksāt. Ja šāda uzstāšanās tiek translēta YouTube un kāds no skatītājiem dzejniekam ziedo naudu, mūsuprāt, tā nebūtu jāuzskata par saimniecisko darbību un šāds ienākums ar nodokli nebūtu apliekams.

Latvijā ir daudz iespēju un vajadzību drosmīgāk izmantot publisko un privāto partnerību (PPP), lai risinātu ne tikai infrastruktūras izaicinājumus, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde.

Viņa akcentē, ka citu valstu pieredze rāda, ka PPP var būt efektīvs veids, kā finansēt un īstenot projektus, kas citādi būtu grūti realizējami ierobežotu budžeta līdzekļu dēļ. Lai gan ir bijuši izaicinājumi un neveiksmes, Brusbārde uzskata, ka ir svarīgi turpināt attīstīt šo modeli, mācoties no citu valstu pieredzes un pielāgojot to Latvijas vajadzībām. PPP var būt nozīmīgs instruments, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību un uzlabotu sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti Latvijā.

Salīdzinot situāciju ar PPP projektiem Baltijas valstīs, Brusbārde norāda, ka Baltijas kaimiņos PPP attīstība ir bijusi ļoti dažāda. Lietuvā ir nozīmīga un ļoti plaša PPP prakse. Līdz 2023.gada beigām Lietuvā noslēgti 73 PPP līgumi, no tiem 50 joprojām aktīvi. Nozaru dalījumā Lietuva atšķiras no pasaules tendences - ar veselības jomu Lietuva iesāka savu PPP praksi 2000.gadā, bet šobrīd vairāk nekā puse PPP projektu īstenoti kultūras un sporta, atkritumu apsaimniekošanas un siltumapgādes jomā.

Sabiedrības interese iegādāties kultūrvēsturiskus īpašumus, piemēram, muižas un pilis, aizvien pieaug, tomēr gana daudz īpašumu vēl gaida savus saimniekus. To intervijā stāsta Latvijas Piļu un muižu asociācijas prezidents un valdes priekšsēdētājs Roberts Grinbergs.

Fragments no intervijas

Gads tuvojas noslēgumam – kuri ir biju - šie aktuālākie risināmie jautājumi?

Gads ir bijis salīdzinoši dinamisks. Sabiedrības interese ir arvien pieaugoša tieši par kultūrvēsturiskām ēkām – muižu kungu mājām. Interese pieaug ne tikai, lai tās apceļotu un iepazītu, bet lai arī tiešām iegādātos savā īpašumā. Lai vairāk izprastu kultūras mantojuma pieejamības jautājumu un arī to, cik viegli ir kļūt par īpašnieku un cik viegli arī īpašniekam ir apsaimniekot šos objektus, mēs saskārāmies ar jautājumiem, piemēram, par nekustamā īpašuma nodokli. Šiem kultūrvēsturiskajiem objektiem tas tiek piemērots, un šobrīd bija radusies absurda situācija. Likums paredzēja to, ja ēka ir degradētā stāvoklī, tad īpašuma nodoklis ir nulle, bet, tiklīdz sāc atjaunot, tā ir jāsāk maksāt šis nodoklis. Tas ir tāds kā paradokss. Līdz ar to ēkas īpašnieks nemaz nav ieinteresēts tajā ieguldīt. Šobrīd aicinājām šādas likuma izmaiņas veikt, lai tas nebūtu īpašniekiem kā apgrūtinājums, lai tas būtu vienkāršāk.

Arvien pozitīvi pieaugoša ir tendence iegādāties un atjaunot vēsturiskās ēkas. Interese ir gan par sabrukušām saimniecības ēkām, gan nodzīvotām muižu kungu mājām, bet noteicošais, ka paša īpašuma iegādes vērtība nav lielāka par summu, kas nepieciešama ēkas jumta atjaunošanai.

Latvijas Piļu un muižu asociācija regulāri saņem ziņas un zvanus ar jautājumu - kur var atrast sarakstu ar muižām, kas tiek pārdotas? Šāda interese rāda, ka arvien pieaugoša ir cilvēku velme kļūt par kāda vēsturiska objekta īpašniekiem, īstenojot savas radošās idejas un attīstot uzņēmējdarbību vai vienkārši esot tuvāk dabai un radot skaistu vidi sev apkārt.

Publiskais saraksts ar pārdošanā esošām muižām ir neliels, un vienlaikus tas ir īslaicīgs un mainīgs. Šobrīd zināmākās no ilgstoši pārdošanā esošajām muižām ir Krimuldas un Aizupes muižas, kuru cena pārsniedz pat trīs miljonus. Bet no iepriekš prasītā miljona tagad par nieka 350 tūkstošiem, pārdošanā ir varenā Jaungulbenes muižas kungu māja, kam saimnieku meklē jau ilgi.

Lai regulētu tūrismu plūsmu, Romas pašvaldība apsver biļešu ieviešanu slavenās Trevi strūklakas apskatei.

Pilsētas domes loceklis Alesandro Onorato sacīja, ka tiek apsvērta biļešu rezervēšanas sistēma. Romas iedzīvotājiem biļetes būtu bez maksas, bet tūristiem maksātu simbolisku vienu eiro. Mērķis ir nevis iegūt naudu, bet gan kontrolēt pūļus, tai skaitā aizliegt tūristiem "ēst saldējumu vai picu uz pieminekļa, kas ir pelnījis pienācīgu cieņu", skaidroja domes deputāts.

18.gadsimtā celtā Trevi strūklaka ir tik slavena, ka to nemitīgi apņem cilvēku pūlis, un bieži vien strūklaku ir grūti pienācīgi apskatīt.

Trevi strūklaka veido fonu Federiko Fellīni ikoniskās filmas "Saldā dzīve" slavenākajai ainai, kurā filmējās Anita Ēkberga un Marčello Mastrojāni. Tiek uzskatīts, ka monētas iemešana strūklakā nozīmēs atgriešanos Romā.

Izbeidz "būvnieku lietas" kriminālprocesu daļā pret Māri Martinsonu, vēsta laikraksts Diena.

Ģenerālprokuratūra pirms divām nedēļām izlēmusi, ka dažādos kriminālprocesos ierautā, Ilmāra Rimšēviča korupcijas lietā jau notiesātā, bet vēl aizvien ietekmīgā Māra Martinsona vaina nodokļu shēmošanā, kas valstij nodarījusi liela apmēra zaudējumus vairāk nekā 600 000 eiro apmērā, tomēr nav līdz galam pierādīta, tādēļ šis no reiz skaļās "būvnieku lietas" izdalītais kriminālprocess daļā pret M. Martinsonu nevis sūtāms uz tiesu, bet klusi izbeidzams, liecina Dienas rīcībā esošā informācija.

Netipisks lēmums

Avots, kurš ir pazīstams ar lietas materiāliem un Ģenerālprokuratūras juridisko argumentāciju, sarunā Dienai dalījās ar iespaidu, ka tā esot netipiska un vairāk izklausoties pēc M. Martinsona juridisko aizstāvju, ne prokuratūras argumentācijas. Avots lietoja skarbāku formulējumu, paužot aizdomas, ka lēmuma juridiskais pamatojums varētu būt tapis ārpus prokuratūras sienām. Piemēram, prokuratūra, pieņemot lēmumu, balstījusies uz M. Martinsonam labvēlīgām liecībām, kuras snieguši viņa bijušie ilggadējie biznesa partneri un algotie padotie, tātad no viņa vismaz iepriekš atkarīgas personas, kā arī uz paša M. Martinsona liecībām. Tāpat prokuratūra izrādījusi satraukumu, ka kopš noziedzīgo darbību izdarīšanas apritējuši 10 gadi un aizdomās turamajam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.

Lai nodrošinātu Vidzemes tirgus turpmāku attīstību, tirgus īpašnieks SIA "Rīgas nami" izsludina nomas tiesību izsoli, kurā tiek meklēts tirgus teritorijas nomnieks uz 30 gadiem, informē SIA "Rīgas nami".

Vidzemes tirgus ēku un pieguļošās teritorijas nomas tiesības tiks izsolītas mutiskā izsolē ar augšupejošu soli. Pretendenti izsolei var pieteikties līdz 2025.gada 12.februārim, savukārt izsole notiks 2025.gada 18.martā.

Vidzemes tirgus atrodas Rīgas centrā, Brīvības ielā 90A. To veido zemesgabals 20 028 m2 platībā un uz zemes gabala esošās apbūves, tai skaitā divi vēsturiskie tirdzniecības paviljoni.

"Kā viens no senākajiem Rīgas tirgiem, Vidzemes tirgus savā mūžā piedzīvojis gan spoža uzplaukuma gadus, gan grūtus laikus un patlaban ir pozitīvu pārmaiņu priekšā. Publiskā un privātā partnerība ir efektīvs instruments, kā apvienot resursus un kompetences, lai radītu labumu sabiedrībai. Tādēļ mēs ticam, ka, kopā ar jauno nomnieku, Vidzemes tirgus atdzims un kļūs par mūsdienīgu iepirkšanās vietu, kur joprojām varēs iegādāties augsti kvalitatīvus Latvijas zemnieku produktus un citas ikdienā nepieciešamas preces," uzsver Ojārs Valkers, SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētājs.

Rīgā no 1.novembra tiks aizliegta kravas transporta tranzīta satiksme Pērnavas ielā, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.

Līdz ar to no novembra Grīziņkalna, Brasas un Skanstes apkaimē tiks veiktas būtiskas satiksmes organizācijas izmaiņas, aizliedzot kravas transporta tranzīta satiksmi cauri šīm apkaimēm.

Plānots, ka nepieciešamo ceļa zīmju uzstādīšana tiks sākta 28.oktobrī un pabeigta līdz 1.novembrim.

Pirmo nedēļu Rīgas pašvaldības policija noteikumu pārkāpējus brīdinās, bet pēc tam sāks administratīvā pārkāpuma procesus ar sodu piemērošanu.

No minētā datuma kravas transporta kustība būs aizliegta Augusta Deglava ielas posmā no Pērnavas ielas līdz Braslas ielai, ieskaitot Deglava tiltu, Pērnavas ielas posmā no Deglava ielas līdz Brīvības ielai, uz Jorģa Zemitāna tilta, Senču ielas posmā no Brīvības ielas līdz Miera ielai, Zirņu ielas posmā no Miera ielas līdz Skanstes ielai, Krišjāņa Valdemāra ielas posmā no Zirņu ielas līdz Skanstes ielai.

Lai nodrošinātu Vidzemes tirgus turpmāku attīstību, tirgus īpašnieka SIA "Rīgas nami" valde šonedēļ plāno apstiprināt Vidzemes tirgus teritorijas ilgtermiņa nomas izsoles noteikumus, informē SIA "Rīgas nami".

Nomas tiesību izsolē tiks meklēts tirgus teritorijas nomnieks turpmākajiem 30 gadiem.

Vidzemes tirgus atrodas Rīgas centrā, Brīvības ielā 90. To veido zemesgabals 20 028 m2 platībā un uz zemes gabala esošās apbūves, tai skaitā divi vēsturiskie tirdzniecības paviljoni.

Nomas tiesību izsoles mērķis būs teritorijas sakārtošana un labiekārtošana, vēsturisko tirgus paviljonu atjaunošana un energoefektivitātes paaugstināšana, uzturēšana un apsaimniekošana. Nomnieka pienākumos būs Vidzemes tirgus statusa saglabāšana un tirgus darbības nodrošināšana.

Vidzemes tirgus ir viens no visvecākajiem lielajiem Rīgas tirgiem, kas bija galvaspilsētā pirmais, kurā bija izbūvēti labiekārtoti paviljoni. Tā 1902.gada 15.oktobrī Brīvības un Matīsa ielas stūrī tika atklāti divi Aleksandra tirgus paviljoni - pirmā slēgta tipa tirdzniecības halle Rīgā gaļas tirdzniecībai un atklātā halle - citu pārtikas produktu tirgošanai. Tirgus ēku autors bija Rīgas pilsētas galvenais arhitekts Reinholds Šmēlings. Šo tirgu ar nosaukumu "Vidzemes tirgus" pazīstam kopš 1924.gada.

COVID laika darba organizācijas tikumi, kuri pakāpeniski kļuvuši par normu. Attālināta darba iespējas kā pagaidu risinājums, kurš iedzīvojies un turpina dzīvot - dažkārt privātam darbadevējam neiedomājamā veidā un formā. Attālināts darbs valsts pārvaldē ir objektīva nepieciešamība, papildu bonuss vai izredzēto privilēģija?

Pēc stāšanas amatā valsts galvenais ierēdnis, Valsts kancelejas vadītājs Raivis Kronbergs paziņoja, ka gatavojas pārskatīt attālināta darba iespējas, jo strādāšana tikai attālināti nevarot būt produktīva. Taču COVID laika iespēja strādāt attālināti daudzās valsts pārvaldes iestādēs saglabāta joprojām, turklāt šķiet, ka tiek pat izmantota amatos, kuros tā nešķiet adekvāta nodarbinātības forma. Taču vairāk par paziņojumiem attālināta darba organizēšanā valsts pārvalde pagaidām nav nokļuvusi.

Piemērs - Konkurences padomes (KP) Analītiskā departamenta direktore Rūta Šutko, kuras atalgojums atbilstoši VID publiskotajai informācijai ir ap 50 tūkstošiem eiro gadā, šogad tikai dažas dienas novembrī ieradusies darbā klātienē telpās Brīvības ielā 55, Rīgā. Savus amata pienākumus viņa pilda tikai attālināti, dzīvojot Briselē, Beļģijā, kur ir nodarbināts viņas vīrs. Kā noteikts Konkurences likumā, KP ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša iestāde, taču tā savus lēmumus pieņem patstāvīgi un savā darbībā ir neatkarīga. KP ir plašas pilnvaras konkurences pārkāpumu izmeklēšanā. Tai ir pilnvaras veikt darbības, kas ir pielīdzināmas kratīšanai – pamatojoties uz tiesneša lēmumu, policijas klātbūtnē ierasties uz vietas pie tirgus dalībnieka, iekļūt visās telpās un objektos, tos atvērt, veikt to piespiedu pārmeklēšanu, aplūkot visas iekārtas, ierīces, sistēmas, kas ir pie pārmeklējamās personas, nokopēt informācijas sistēmās esošus datus, izņemt mantas, uz laiku arī aizzīmogot neapdzīvojamās telpas, transportlīdzekļus utt. Visi šie pasākumi ir veicami klātienē, līdzīgi kā tikšanās ar apmeklētājiem, kolēģiem, tirgus dalībniekiem.

Neraugoties uz pēdējo gadu lejupslīdi būvniecības nozarē, iespējamo visaptverošo krīzi, valsts budžeta izaicinājumiem, SIA MONUM – viens no lielākajiem būvuzņēmumiem valstī - plāno izaugsmi un izaicinājumus grasās padarīt par iespējām.

Par to, kādēļ tas izdosies, Dienas Biznesa jautājumi jaunajai uzņēmuma vadītājai - valdes loceklei Evitai Domello.

Vadāt vienu no prāvākajiem Latvijas būvuzņēmumiem. Kādas ir jūsu prioritātes un fokusi uzņēmuma vadībā? Kas ir MONUM jūsu vadībā, un kādi ir nākotnes mērķi?

Esmu ienākusi uzņēmumā ar bagātu vēsturi, pieredzi un tradīcijām. Būtiski, ka MONUM kā uzņēmums ir apzinājies savu nozīmi un spēju ietekmēt un mijiedarboties ar sabiedrību vides, sociālajās un ekonomiskajās jomās. Man kā vadītājai ir jānodrošina, ka MONUM ir ilgtspējīga biznesa uzņēmums. Plānoju uzņēmuma izaugsmi veicināt, pārskatot un sakārtojot iekšējos darbības procesus, meklējot efektivizācijas un maksimālas digitālo rīku izmantošanas iespējas, kas iespējami atvieglo tik ļoti vērtīgos cilvēkresursus, ļaujot tiem primāri pievērsties un izmantot savu potenciālu galvenajam - būvniecības vadības procesam, lieki netērējot laiku blakus procesiem. Būvniecībā, līdzīgi kā citās jomās, ar katru gadu aizvien aktuālāka kļūst pilnvērtīga digitālā transformācija, kas manā skatījumā nozīmē pāreju uz informācijas apriti strukturētā elektroniskā formātā, savienojot dažādas izcelsmes datus, tādējādi palīdzot izprast būvprojekta risinājumus, risinājumu savienojamību, modeļu detalizāciju, kā arī kontrolēt izstrādāto projektu kvalitāti. Šis ir arī stratēģiski svarīgs solis uzņēmumā, ņemot vērā apstākli, ka jau no 2025.gada 1. janvāra stāsies spēkā prasība publisku personu finansētu trešās grupas ēku būvniecībā piemērot būvju informācijas modelēšanu (BIM).

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Paplašinot elektroauto uzlādes tīklu Baltijā Enefit Volt, energouzņēmums Enefit atklājis Latvijā pirmos publiskos elektroauto uzlādes punktus pie veikaliem top! Iecavā, Dobelē, Tukumā un drīzumā arī Rīgā.

Vienlaikus šogad plānots izbūvēt pirmās lieljaudas uzlādes stacijas uz starptautiskajām maģistrālēm un veidot sadarbību arī ar citiem lielveikalu tīkliem, tādējādi atbalstot gan pilsētvidē un tās apkaimēs dzīvojošos elektroauto īpašniekus, gan nodrošinot vienotu uzlādes tīkla pārklājumu visā Baltijā.

Enefit Volt publiskais uzlādes tīkls Latvijā izmanto tikai zaļo enerģiju, un tā attīstībā šogad plānots investēt nepilnus 3 miljonus eiro.

Ārpus Rīgas publiskās uzlādes punktu izvietojumu iecerēts fokusēt Daugavpils, Tukuma, Bauskas un Limbažu virzienā. Tāpat kā Igaunijā, arī Latvijas uzlādes stacijās tiks nodrošināta elektroauto uzlāde ar videi draudzīgā veidā ražotu enerģiju.