Jaunākais izdevums

90% valsts pārvaldes darbinieku saņem atalgojumu, kas ir ievērojami zemāks par privātā sektora attiecīgā līmeņa speciālistu atalgojumu. Kritiska situācija vērojama mēnešalgu grupās, kurās iekļauti vecākie eksperti, IT speciālisti un augstākā līmeņa vadītāji, secināts SIA Fontes Vadības konsultācijas salīdzinošajā pētījumā par valsts pārvaldē nodarbināto atalgojuma konkurētspēju ar privāto sektoru.

SIA Fontes Vadības konsultācijas pētījumu grupas vadītāja Anta Praņēviča atzīst, ka «pēc pētījuma veikšanas ir skaidri redzams, ka atalgojums valsts pārvaldē ir ievērojami zemāks nekā privātajā sektorā, ar tendenci - jo augstāka pozīcija, jo lielāka atalgojuma starpība. Zemais atalgojums rada risku labāko darbinieku aizplūšanai no valsts pārvaldes, tāpat var rasties grūtības atrast darbiniekus, lai aizpildītu vakances.»

Pētījumu grupas vadītāja uzsver, ka kopējā darba tirgū atalgojuma izmaiņas jūtamas ik gadu, taču valsts pārvaldē algas nav paaugstinātas kopš ekonomiskās krīzes laikiem. «Vidēji kopš 2011.gada mēneša pamatalga privātajā sektorā ik gadu palielinājusies par 2-5%, savukārt gada kopējā alga, iekļaujot prēmijas un piemaksas, par 4-6%, tādēļ ir būtiski, ka valsts pārvalde seko līdzi tendencēm darba tirgū, lai nezaudētu savu konkurētspēju.»

«Pētījums parāda, ka augstākā līmeņa valsts pārvaldes speciālisti saņem vien trešdaļu no atalgojuma, kāds tiek maksāts līdzvērtīgiem amatiem privātajā sektorā,» norāda Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš. «Kaut arī alga nav vienīgais darbinieku motivējošais faktors, ievērojamā atšķirība ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc profesionāli pārvaldes cilvēki pāriet uz privāto sektoru un izsludinātajos konkursos uz valsts pārvaldes iestāžu vadītāju amatiem konkurence ir teju nekāda.»

Salīdzinošā pētījuma datus analizēs un izmantos, lai piedāvātu kompleksu risinājumu par valsts pārvaldes atalgojuma konkurētspējas celšanu tuvāko trīs gadu laikā.

Lai iegūtu salīdzinošu informāciju par atalgojuma līmeni valsts pārvaldē un privātajā sektorā un varētu piedāvāt risinājumus konkurētspējas celšanai, Valsts kanceleja 2016.gada sākumā pasūtīja salīdzinošo pētījumu. Pētījumā analizētas 162 valsts pārvaldes iestādes, kurās strādā gandrīz 34,5 tūkstoši darbinieku un 181 privātais uzņēmums ar kopējo darbinieku skaitu - gandrīz 18 000.

Atbilstoši Ministru kabinetā dotajam uzdevumam Valsts kancelejai kopā ar Finanšu ministriju līdz 1.septembrim jāpiedāvā iespējamie risinājumi valsts tiešās pārvaldes iestāžu augsti kvalificētu ekspertu un augstākā līmeņa vadītāju konkurētspējīgas atlīdzības nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Amatpersonu deklarācijas atklāj Latvijas Bankas vadības atalgojumu

LETA,04.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā par 153 000 eiro samazinājies Latvijas Bankas padomes un valdes kopējais atalgojums, liecina Latvijas Bankas vadības iesniegtās amatpersonu deklarācijas.

2018.gadā par 110 430 eiro saruka Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča atalgojums. Ja 2017.gadā viņa alga bija 143 614 eiro, tad 2018.gadā tie bija 33 184 eiro.

Savukārt prezidenta vietnieces Zojas Razmusas atalgojums pērn auga par 20 784 eiro - no 106 732 eiro 2017.gadā līdz 127 516 eiro pagājušajā gadā.

Atalgojums audzis arī atsevišķiem Latvijas centrālās bankas padomes locekļiem. Vitas Pilsumas atalgojums auga par 1613 eiro - no 104 426 eiro 2017.gadā līdz 106 039 eiro pagājušajā gadā. Latvijas Bankas padomes locekļa Arvila Sautiņa alga auga par 1568 eiro - no 103 834 eiro 2017.gadā līdz 105 402 eiro pērn.

Par 2250 eiro samazinājies bankas padomes locekļa Aivara Skopiņa atalgojums - no 106 443 eiro 2017.gadā līdz 104 193 eiro pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektoram mēnesī vajadzētu pelnīt vismaz tikpat daudz, cik nopelna analoģiska dienesta vadītājs Igaunijā, un šī summa ir 5800 eiro, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš.

Viņš minēja, ka tieši neadekvātais atalgojums, kāds patlaban pienākas VID ģenerāldirektoram, varētu būt viens no iemesliem, kāpēc konkurss uz šo amatu beidzās bez rezultāta.

Krieviņš pastāstīja, ka augusta vidū noslēgsies pētījums par atalgojuma atšķirībām privātajā un valsts sektorā. Viņš pieļāva, ka pēc iepazīšanās ar šī pētījuma rezultātiem varētu tikt izveidoti kādi izņēmumi attiecībā uz atalgojumu VID, bet par to vēl būšot jādiskutē. «Protams, mana preference būtu atrisināt atalgojuma jautājumu visā valsts pārvaldē kopumā,» sacīja Valsts kancelejas vadītājs.

Jautāts, kādu tieši atalgojumu viņa ieskatā vajadzētu saņemt VID ģenerāldirektoram, Krieviņš atbildēja, ka «tas minimums, uz ko mums vajadzētu iziet, ir Igaunijas Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora atalgojums, kas ir 5800 eiro mēnesī».

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

IT nozares izglītība paver ceļu uz augošu nozari

Biznesa augstskolas "Turība" IT virziena vadītājs Jānis Pekša,07.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurētspējīgs atalgojums un plašās karjeras iespējas IT jomā ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās nav mīts, bet gan realitāte.

Turklāt IT nozare pieprasa profesionāļus ar augstāko izglītību un praktiskām iemaņām. 2020. gada programmētāju aptaujas dati apliecina – 83% IT nozares pārstāvju ir apmierināti ar savu darbu un nemeklē neko citu.

46,2% IT nozares profesionāļiem ir bakalaura grāds, bet 22,8% - maģistra grāds

"Steka pārpilde" (no angļu val. "Stack Overflow") ir lielākā tiešsaistes kopiena, kas paredzēta topošiem un esošiem programmētājiem. Kopienas organizētajā aptaujā 2020. gadā piedalījās 65 000 respondenti, no tiem – 400 IT nozares pārstāvji no Latvijas. Aptauja atspoguļoja, ka 46,2% IT nozares profesionāļiem ir bakalaura grāds, bet 22,8% - maģistra grāds attiecīgajā jomā. Salīdzinot ar 2019. gadu, bakalauru skaits ir audzis par 0,9%, bet maģistru – par 0,1%. Nozare turpina pieprasīt zinošus un profesionālus speciālistus, turklāt augstākā izglītība sniedz papildus kompetences un sekmē konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lai izpildītu jaunās darba samaksas direktīvas prasības, darba devējiem jau šobrīd jāizvērtē atalgojuma sistēmas

Kristiāna Boša, “Figure Baltic Advisory” vecākā konsultante,22.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz līdzšinējiem centieniem novērst atalgojuma atšķirību starp sievietēm un vīriešiem, Eiropas Savienības (ES) valstīs, tostarp Latvijā, tā aizvien ir ievērojama.

Šī gada pavasarī tika apstiprināta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (EU Pay Transparency Directive), kas paredz stiprināt juridisko regulējumu attiecībā uz taisnīgu atalgojumu ES. Direktīva nosaka konkrētus pasākumus un instrumentus, lai nodrošinātu, ka darba devēji ievēro taisnīga atalgojuma principu vienādam vai līdzīgas vērtības darbam. Gan valstij kopumā, gan uzņēmumiem ir tikai divi gadi, lai sagatavotos, jo jaunie noteikumi stāsies spēkā jau 2026. gada jūnijā. Lai izpildītu direktīvas prasības, darba devējiem jau šobrīd nepieciešams pārskatīt savu atalgojuma praksi, un pārliecināties, vai pastāv atalgojuma atšķirības starp vīriešiem un sievietēm? Jāatceras, ka, izdarot secinājumus, jāsamēro vienāds vai līdzīgas vērtības darbs. Lai gan direktīvā noteikti atšķirīgi termiņi pirmo ziņojumu publicēšanai dažādu lielumu uzņēmumiem, kopumā jau šobrīd var prognozēt, ka direktīva skars visus darba devējus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Tiesnešu atalgojuma sistēmu atzīst par neatbilstošu Satversmei

LETA,26.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) šodien atzina, ka tiesnešu atalgojuma sistēma neatbilst valsts pamatlikumam.

Papildināta visa ziņa

Savā spriedumā ST norādīja, ka tiesnešu darba samaksas faktiskā vērtība nenodrošina tiesnešu finansiālo drošību.

ST uzsvēra, ka likumdevējam, lemjot par tiesnešu darba samaksas atbilstību, ir jānodrošina tas, lai tiesnešu neatkarības principam atbilstu ikviena tiesneša darba samaksa neatkarīgi no tiesas līmeņa vai tiesneša amatā nostrādātā laika.

Spriedumā arī tika norādīts, ka apstrīdētajās normās tiesneša amats atlīdzības ziņā ir samērots ar valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja amatu. Tomēr, samērojot minētos amatus, nav ņemtas vērā tiesneša un juridiskās struktūrvienības vadītāja atšķirīgās funkcijas, statuss un atbildība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas nosaka atalgojuma pieaugumu valsts pārvaldes amatpersonām no 2023.gada, īstenojot valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformu.

Aģentūras LETA aprēķini par valdības sākotnēji virzītajiem likuma grozījumiem liecina, ka no 2023.gada Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Satversmes tiesas priekšsēdētāja mēnešalga sasniegs apmēram 7607 eiro, līdz ar to, piemēram, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam alga palielināsies par apmēram 40%.

Par apmēram trešdaļu tiks palielināta alga ministriem, kuru mēneša atalgojums sasniegs apmēram 6700 eiro. Ģenerālprokurora alga sasniegs aptuveni 7280 eiro, valsts kontroliera un tiesībsarga alga - apmēram 6700 eiro, bet Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam - apmēram 6500 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 25.oktobrī konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus, kad paredz atalgojuma pieaugumu valsts pārvaldes amatpersonām no 2023.gada, īstenojot valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformu.

Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka no 2023.gada Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Satversmes tiesas priekšsēdētāja mēnešalga varētu sasniegt apmēram 7607 eiro, kas, piemēram, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam paredzētu apmēram 40% algas palielinājumu.

Par apmēram trešdaļu plānots palielināt algu ministriem, kuru mēneša atalgojums paredzami varētu sasniegt apmēram 6700 eiro. Ģenerālprokurora alga sasniegs aptuveni 7280 eiro, valsts kontroliera un tiesībsarga alga - apmēram 6700 eiro, bet Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam - apmēram 6500 eiro.

Tikmēr Saeimas deputātiem, kuri neieņems papildu amatus, alga 2023.gadā sasniegs apmēram 3800 eiro, kas ir uz pusi mazāk nekā Saeimas priekšsēdētājam un apmēram par 10% vairāk par pašlaik saņemto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Konkurss uz VID ģenerāldirektora amatu beidzies bez rezultāta

LETA,12.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludinātais konkurss uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu ir beidzies bez rezultāta, šorīt Latvijas televīzijas raidījumā Rīta panorāma paziņoja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Neviens no konkursa otrajā kārtā izraudzītajiem četriem pretendentiem nav bijis piemērots, lai virzītu konkursa trešajai kārtai, līdz ar to konkursa komisija atzinusi, ka konkurss beidzies bez rezultāta.

Patlaban ir panākta vienošanās turpmāko divu nedēļu laikā meklēt cilvēku no iekšējām struktūrām bez konkursa, turklāt finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS) esot padomā vairāki pretendenti. Kolīdz viņa atgriezīsies no Briseles, ministre ķeršoties klāt pie šī jautājuma risināšanas, informēja Kučinskis.

Viņaprāt, konkursu nav vērts izsludināt, jo tas atkal var beigties bez rezultāta. Tāpēc vispirms mēģinās uzrunāt cilvēkus, kas strādā valsts pārvaldē un tādā gadījumā iespējams vienoties par pārcelšanu. «Ja risinājums būs neveiksmīgs, meklēsim citus variantus,» noteica Kučinskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpes joma Latvijā ilgu laiku ir izjutusi akūtu finansējuma trūkumu, un tas ir nopietns izaicinājums šo jautājumu sakārtot. Latvija nav vienīgā valsts, kas domā, kā risināt problēmas veselības nozarē. Tomēr, kamēr citas valstis domā, kā nozari attīstīt un ieviest jaunas tehnoloģijas, Latvija joprojām cīnās ar akūtajām problēmām, tā Veselības aprūpes forumā norādīja veselības ministre Anda Čakša.

Veselības aprūpes forumu organizē Dienas Bizness sadarbībā ar Domnīcu Medicīnas attīstības platforma un Veselības aprūpes un darba devēju asociāciju (VADDA).

Ministre atzīmēja, ka var runāt tikai par vidējo atalgojumu nozarē kopumā, jo katrā slimnīcā ir savas atšķirības. Pēc viņas teiktā, ārstu vidējais atalgojums ir pieaudzis par 31%, bet medmāsu - par 27%. Savukārt, ģimenes medicīnā ir iepludināti 15 milj. eiro. Kopumā medicīnas darbinieku algu paaugstināšanai novirzīti 100 milj. eiro.

«Nevar dot cerību un tad to nogalināt. Ir jāvirzās uz mērķi: divas vidējās darba samaksas tautsaimniecībā ir vienādas ar vidējo darba samaksu ārstam, māsai - 60% un jaunākajam ārstniecības personālam - 40% no vidējās ārsta darba samaksas. Jāmin, ka 2020. gadā veselības aprūpes finansējuma pieaugumam ir jāsasniedz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tā ir politiskā apņemšanās un Saeimas atbildība, lai viss virzītos uz priekšu, jo ir būtiski turpināt finanšu pieaugumu nozarē. Tas ir viens no punktiem stabilai finansēšanas sistēmai veselības aprūpē,» norāda A. Čakša. Tāpat viņa piebilst, ka tieši atalgojuma pieaugumam nākamgad nepieciešami 70 milj. eiro, bet 2020. gadā – 65 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzņēmēju pārstāvis: «Mēs vienkārši nevaram atļauties viduvēju vai sliktu VID vadītāju»

Lelde Petrāne,29.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kopā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) ir pārliecinātas, ka nekavējoties ir jāveic kardināla reforma valsts pārvaldes motivācijas sistēmā, lai iespējami ātri Latvija nonāktu pie mazas, efektīvas un uz rezultātu orientētas valsts pārvaldes. Reforma ir jāuzsāk, par pilotprojektu izvēloties Valsts Ieņēmumu dienestu (VID), paredzot, ka topošajam iestādes ģenerāldirektoram ir adekvāts, ar privāto sektoru, valsts kapitālsabiedrībām un vismaz ar Igauniju konkurētspējīgs atalgojums, kurš ir atkarīgs no organizācijas darbības rezultātiem.

Abas lielākās uzņēmēju organizācijas uzskata, ka reforma ir jāveic ar mērķi nepalielināt valsts izdevumus, vienlaikus paredzot VID vadītājam rīcības brīvību esošā budžeta ietvaros pašam veidot iestādes vadošo menedžeru komandu un viņu motivācijas sistēmu.

Līdzšinējā pieeja motivācijas sistēmā tik nozīmīga amata izpildītājiem ir bijusi zem jebkādas kritikas, tādēļ lielākās uzņēmēju organizācijas atbalstīs valdības, Finanšu ministrijas un Valsts kancelejas centienus meklēt veidus, kā aizsākt šo nozīmīgo reformu valsts pārvaldē, teikts izplatītajā paziņojumā. Uzņēmēji uzskata, ka reforma jāveic nekavējoties, lai Latvijas iedzīvotāji pēc iespējas ātrāk sagaidītu savas labklājības pieaugumu vismaz līdz Eiropas Savienības vidējam līmenim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģionu slimnīcām rezidenti ir jāuzrunā jau pašā studiju sākumā. Ārstu un medmāsu piesaistē ļoti svarīga ir nemateriālā motivācija – cik sakārtota ir darba vide un darba procesi ārstniecības iestādē

To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par personālvadību veselības aprūpē, kas notiek sadarbībā ar holdingu Repharm, uzsvēra tā dalībnieki: Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece un Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma, Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Striks, holdinga Repharm personāla vadības direktore Baiba Pedraudze, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope un personāla vadītāja farmācijas uzņēmumos Edīte Kalniņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā māsu atalgojums ir pieaudzis par 50-60%, tomēr vēl nedaudz pietrūkst, lai tas būtu konkurētspējīgs, intervijā Latvijas Radio teica Stradiņa slimnīcas galvenā māsa Eva Cela.

Ja iepriekš par vienu pilnu slodzi Stradiņa slimnīcā māsas saņēma 500 līdz 600 eiro, tad tagad tie ir 1000 līdz 1500 eiro. Vienlaikus atalgojums aizvien ir nedaudz par zemu, lai būtu konkurētspējīgs, atzina Cela, piebilstot, ka Eiropā vidējā samaksa māsām par vienu slodzi ir 3000 līdz 5000 eiro.

Celai gan radies iespaids, ka veselības ministres Andas Čakšas (ZZS) prioritāte ir meklēt šim mērķim papildus finansējumu.

Viņasprāt, ministre ir sākusi jaudīgu un lielu veselības aprūpes reformu, kas ir nepieciešama. Cela domā, ka Čakša ir vienīgā no pēdējiem veselības ministriem, kas ļoti atbalstījuši māsas profesijas prestiža celšanu un attīstību. Patlaban Veselības ministrijā strādā vairākās darba grupas, risinot jautājumus par māsu profesijas standarta izmaiņām, sertifikāciju un citiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Lidl arī Latvijā plāno nodrošināt augstu atalgojumu darbiniekiem

Elīna Pankovska,04.03.2019

Lidl Lietuva vadītājs un projekta attīstītājs Latvijā un Igaunijā Radostins Rusevs-Peine

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan mazumtirdzniecības nozarē notiek cīņa par darbiniekiem, atalgojums ir tikai viens no komponentiem to piesaistē.

Darbaspēka trūkumu Latvijā izjūt daudzas nozares. To starpā izņēmums nav arī mazumtirdzniecība, tomēr bieži vien tiek minēts, ka tirdzniecībā nodarbināto personu algas ir zemas, bet darba stundas – garas. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP), 2017. gadā regulārā mēneša vidējā bruto darba samaksa mazumtirdzniecībā, izņemot automašīnu un motociklu tirdzniecību, Latvijā bija 636 eiro.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis DB norāda, ka algas mazumtirdzniecības nozarē tiek celtas katru gadu, jo darbinieki ir vajadzīgi. Tas, par cik algas tiek palielinātas, gan ir katra uzņēmuma paša ziņā. Jāmin, ka šī gada sākumā, piemēram, mazumtirdzniecības uzņēmums Lidl paziņoja, ka Lietuvā palielinājis darbinieku algas par 7%. Lidl Lietuva vadītājs un projekta attīstītājs Latvijā un Igaunijā Radostins Rusevs-Peine DB norāda, ka arī Latvijā plāno sasniegt mērķi nodrošināt augstu atalgojumu darbiniekiem. Jāatgādina, ka minimālā alga Latvijā ir 430 eiro, Lietuvā – 400 eiro, bet Igaunijā – 540 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: Pagājušajā mācību gadā pedagogu algas pieauga 24 Eiropas valstīs

LETA,05.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā mācību gadā pedagogu algas pieauga 24 Eiropas valstīs, liecina Eiropas Komisijas Eurydice ziņojums Pedagogu un skolu direktoru atalgojums un piemaksas 2015/2016.

2015./2016.mācību gadā pedagogu atalgojuma pieaugums piedzīvots 24 Eiropas valstīs, tomēr pārsvarā tas noticis uz vispārējās algu izlīdzināšanas rēķina. 16 valstīs sektora darbiniekiem noteiktā alga palikusi nemainīga.

Pedagogu atalgojums tikpat kā nebija mainījies Beļģijā, Francijā, Horvātijā, Luksemburgā, Polijā, Somijā, Ziemeļīrijā, Bosnijā un Hercegovinā, kā arī Latvijā.

Pēdējo septiņu gadu laikā minimālais pedagogu atalgojums palicis nemainīgs vai palielinājies vairumā Eiropas valstu. Vairāk nekā 15% palielinājums piedzīvots Beļģijas vāciski runājošajā daļā, Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā, Lietuvā, Ungārijā, Slovākijā un Zviedrijā. Tomēr Maltā, Slovēnijā, Somijā, Lielbritānijā un Islandē atalgojums joprojām bijis zemāks par 2009.gadā fiksēto līmeni, turklāt Īrijā un Grieķijā atalgojuma līmenis kļuvis stipri zemāks, liecina ziņojums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc IT speciālistiem un programmētājiem pēdējos gados strauji aug ne tikai Baltijā, bet visā Eiropā, padarot šo par vienu no vislabāk atalgotajām nozarēm darba tirgū. Salīdzinot IT jomas darbinieku atalgojumu Baltijas valstīs, Latvijā šobrīd algas ir vislielākās, svārstoties pat ap 3000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija.

Līdzīgi kā citās jomās, arī IT sektorā algas atšķiras atkarībā no darbinieka specializācijas, prasmēm un pieredzes. IT speciālista atalgojums Latvijā pēdējos gados strauji audzis - Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2018.gadā programmētāji, lietojumprogrammu veidotāji un analītiķi saņēma vidēji 2644 eiro pirms nodokļu nomaksas.

"Software Development Academy" pērn visā Baltijā veikts pētījums par atalgojumu IT nozares darbiniekiem rāda, ka Latvijā atalgojums nozares speciālistiem jau pērnā gada nogalē sasniedza 3000 eiro pirms nodokļu nomaksas, tādējādi vidējā darba samaksa pēdējo divu gadu laikā pieaugusi par 13,5%. Salīdzinājumam, vidējais atalgojums, vērtējot situāciju visos sektoros kopumā, šā gada pirmajā ceturksnī Latvijā bija 1100 eiro pirms nodokļu samaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kur var atrast informāciju par atalgojumu, un kā to izvērtēt?

Anta Praņēviča, “Figure Baltic Advisory” valdes locekle un vadošā konsultante,22.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir daudz avotu, kur pieejama informācija par atalgojumu - Latvijā vislielākā atalgojuma datubāze ir publicēta Valsts ieņēmuma dienesta (VID) vietnē, vēl informācija tiek publicēta darba sludinājumos un, protams, allaž aktuāls informācijas avots ir “kaimiņš teica”.

Nereti informācija šajos avotos ir ļoti atšķirīga, tāpēc darba meklētāji var viegli apjukt. Kāpēc pastāv šādas atšķirības un kā izvērtēt katrā avotā pieejamo informāciju?

Domājot par informācijas meklēšanu par atalgojumu, joprojām atceros personāla vadības kursa uzdevumu, ko pildīju 2008. gadā, studējot Rīgas Ekonomikas augstskolā – bija jānoskaidro, kādu atalgojumu varētu saņemt amatā, kuru vēlies ieņemt pēc studiju beigšanas. Toreiz šajā uzdevumā saņēmu nesekmīgu vērtējumu un daudz mulsinošus komentārus no pasniedzējas, kura bija atbraukusi no ASV. Mierinājumam gan jāsaka, ka nebiju vienīgā, kura netika galā ar uzdevumu – informācija par atalgojumu pirms 16 gadiem Latvijā tika uzskatīta par komercnoslēpumu. Darbinieki ne tikai nerunāja par savu algu, bet bieži arī darba līgumos bija iekļauts punkts, ka par savu atalgojumu ir aizliegts runāt - darba algas netika publicētas sludinājumos un interneta rīki, kur dalīties ar savu atalgojumu, vēl neeksistēja. Šobrīd, 2024. gadā, atrast informāciju par atalgojumu ir vieglāk kā jebkad. Vadītājiem aizvien biežāk nākas skaidrot darbiniekiem, kā tiek noteikts atalgojums un atspēkot informāciju par algām, kas nāk no dažādiem avotiem. Šo iemeslu dēļ izveidoju apkopojumu par šobrīd tirgū pieejamajiem informācijas avotiem, kur var atrast informāciju par atalgojumu un kā šo informāciju izvērtēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks ir pieņēmis lēmumu, ka no 2022. gada 1. janvāra Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu pārvaldē, Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē, kā arī Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldē dienesta interesēs notiks vadības rotācija.

Ņemot vērā dienesta nepieciešamību nodrošināt Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldei, Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldei uzlikto stratēģiski svarīgo ikdienas un nākotnes uzdevumu izpildi, kā arī to, ka minēto pārvalžu šī brīža priekšnieki jau ilgstoši pilda dienesta pienākumus savos amatos, Valsts policijas priekšnieks pieņēmis lēmumu dienesta interesēs veikt šo amatpersonu rotāciju.

“Esmu pārliecināts, ka šīs būs labas pārmaiņas. Šīs amatpersonas ir spēcīgi, pārliecināti un profesionāli vadītāji, kuri savos amatos ir atradušies jau ilgstoši, spējuši savas pārvaldes attīstīt un veiksmīgi organizēt to darbu. Viņu līdzšinējo profesionālo sniegumu ir pierādījuši viņu darba rezultāti un attieksme. Novērtējot šo cilvēku pieredzi un spēju palīdzēt Valsts policijai pilnveidoties, ir jāizmanto rotācijas princips, kas tiek pielietots arī starptautiski un ir viens no efektīvākajiem instrumentiem, kā veicināt Valsts policijas attīstību kopumā,” norāda A. Ruks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, kādi steidzami risinājumi nepieciešami, lai nodrošinātu nepieciešamo skaitu autobusu šoferu, lai nenonāktu situācijā, ka nav kam vadīt pasažieru autobusus, Guntara Gūtes saruna ar Liepājas autobusu parka (LAP) valdes locekli Annu Valteri.

Šobrīd joprojām novērojamas lielākas vai mazākas, tomēr problēmas autobusu pasažieru pārvadājumu jomā – kam trūkst šoferu, kam pat attiecīgu autobusu. Tostarp jūlijā diezgan lielas grūtības piedzīvoja arī jūsu uzņēmums. Kas ir galvenie faktori, kas rada šo situāciju?

Ja runājam konkrēti par jaunajām lotēm kā tādām – daļā no tām pārvadātāji darbu uzsāka pagājušajā un šajā gadā, tagad ir paziņoti konkursa rezultāti atlikušajās lotēs, kur pārvadājumi jāuzsāk nākamajos gados. Nenoliedzami, tie, kuri ir gudrāki, gatavojoties uzsākt darbu jaunajās lotēs, mācīsies no visu mūsu kļūdām. Bet runājot par mūsu pieredzi – gatavojoties Ogres/Aizkraukles lotes izpildes uzsākšanai, bija jāpaveic ļoti liels darbs, kas sastāvēja no vairākiem lieliem blokiem, tostarp nokomplektēt attiecīgām prasībām atbilstošus autobusus. Mēs laicīgi iegādājāmies pilnīgi jaunu floti.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Nepadarīt amatpersonu par motivācijas ēzeli

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks,30.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskusijas par algas apmēru, motivēšanas rīkiem un citām ērtībām atkal pabīdījušas malā būtiskāko jautājumu – kuram būs pa spēkam vadīt Valsts ieņēmumu dienestu

VID jaunā vadītāja atkārtotie meklējumi nu jau līdzinās tai rosībai, kas notiek mājokļos, gatavojoties bērna dzimšanai. Tiek nopūsti putekļi no dzimtas šūpulīša, pirkti ratiņi, autiņi, knupīši un citas vajadzīgas un, kā vēlāk izrādās, arī daudzas nevajadzīgas lietas. Ir viegli savās rūpēs pārcensties, jo runa taču ir par savu bērnu. Var vilkt paralēles ar VID vadītāja amata plāksnes spodrināšanu, algas līmeņa un motivēšanas latiņas pārbīdes ieskaitot. Varbūt VID vadītāja atalgojums nevis jāskrūvē uz augšu, jo redz, Igaunijā šāda līmeņa vadītājs – amatpersona – nopelnītu vairāk, bet gan jāsasaista ar darba atdevi, svarīgajā amatā esot un, piemēram, ēnu ekonomiku apkarojot. Tas nozīmētu, ka VID vai citas valsts institūcijas ne tikai augstākā līmeņa vadītāja, bet arī ierindas darbinieka atalgojums būtu atkarīgs no sasniegtajiem rezultātiem – pēc līdzīga modeļa, kāds dabiski pastāv uzņēmējdarbībā. Arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola intervijā DB atzina – lai VID vadītājs varētu saņemt vairāk, būtu jāpiepildās dažiem visai viegli kontrolējamiem nosacījumiem – iekasēto nodokļu pieaugumam jābūt straujākam nekā tautsaimniecības attīstībai, ēnu ekonomikai jāsamazinās un jāpaaugstina VID klientu – nodokļu maksātāju – apmierinātības līmenis. Vakar prezentētais pētījums par atalgojumu valsts pārvaldē un privātajās struktūrās atkārto jau zināmo – darbinieku motivācijas veicināšana un produktivitātes paaugstināšana ir lielākais darba devēju izaicinājums abās frontēs. Pētījums brēc, ka valsts pārvaldē atalgojums ir ievērojami zemāks nekā privātajā sektorā nodarbinātajiem, turklāt – jo vadošāks amats, jo lielāka atalgojuma plaisa. To, ka šādas pīles klibošanas sekas ir nespēja aizpildīt vakantos augstākā līmeņa vadītāju amatus, gan redzam arī bez pētīšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Darbinieki pavada vidēji 13 stundas mēnesī, raizējoties par naudas jautājumiem

Dace Tauriņa, “Figure Baltic Advisory” vecākā konsultante,26.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskajā vidē un daudzos Latvijas uzņēmumos ir aktuāli runāt par darbinieku labbūtību, taču, nezinot, ko tas īsti nozīmē, šo jēdzienu var pārprast.

Svarīgi ņemt vērā, ka ikviena cilvēka labbūtību jeb to, kā mēs jūtamies par savu dzīvi, veido vairākas komponentes – karjeras labbūtība, proti, vai un cik ļoti mums patīk tas, ar ko ikdienā nodarbojamies, sociālā labbūtība jeb tas, vai mūsu dzīvē ir jēgpilnas attiecības ģimenē, ar kolēģiem un draugiem, finansiālā labbūtība, kas plašākus komentārus neprasa, kā arī fiziskā un arī kopienas labbūtība, kas parāda, cik labi jūtamies vietā, kurā dzīvojam. Finansiālā labbūtība ir cieši saistīta ar dzīvei nepieciešamo algu (living wage) un, lai gan tā nav pati svarīgākā no visām komponentēm, tiklīdz cilvēks nesaņem pietiekami, finansiālais aspekts kļūst par dominējošo, jo prātu nodarbina jautājums, vai man pietiks naudas. Starptautiskie dati liecina, ka cilvēki par naudas jautājumiem raizējas aptuveni 13 stundas mēnesī. Ņemot vērā, ka labbūtību veido vairākas komponentes, rodas jautājums - vai darba devējs var palīdzēt visās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Visstraujāk algas pieaugušas vidējos un lielos uzņēmumos; Rīgā un Daugavpilī tās atšķiras par 60%

Zane Atlāce - Bistere,23.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atalgojuma līmenis Latvijā pagājušā gada laikā ir mēreni pieaudzis. 2016. gadā vidējā neto darba samaksa, ieskaitot prēmijas, kopumā palielinājusies par nepilniem 5%, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia ikgadējais atalgojuma pētījums.

Lielākais atalgojuma pieaugums pagājušā gada laikā bijis vidējos un lielos uzņēmumos, sasniedzot 6%, turpretī mazos uzņēmumos strādājošajiem par 4%. Joprojām pastāv arī ievērojamas atšķirības vidējā atalgojumā starp Rīgā un reģionos strādājošajiem, kā arī dažādu biznesa sektoru uzņēmumu vidējo atalgojumu un tā pieaugumu gada laikā.

«Atalgojuma pieaugums pagājušā gada laikā vērojams lielākajā daļā amatu un biznesa sektoru, tomēr atsevišķās jomās vērojams arī tā samazinājums. Analizējot atalgojuma pieaugumu pēc uzņēmuma darbinieku skaita, jāsecina, ka straujākais kāpums bijis vidējos un lielos uzņēmumos – par 6%, kur vidējā alga bijusi attiecīgi 881 eiro un 891 eiro neto, savukārt mazos uzņēmumos – par 4%. Pētījumā iegūtie dati arī ļauj secināt, ka lielākās algas ir starptautiskos privātā sektora uzņēmumos – 969 eiro neto un vietējos privātā sektora uzņēmumos – 799 eiro, turpretī valsts un pašvaldību sektorā, tai skaitā to kapitālsabiedrībās, atalgojums sasniedzis vidēji 700 eiro neto,» stāsta CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija apsteidz Rietumvalstis valsts pakalpojumu izmantošanā tiešsaistē

Db.lv,16.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā caurmērā ir līdzīga tiešsaistes pakalpojumu intensitāte kā Baltijā un Rietumvalstīs, taču valsts pakalpojumu izmantošanā tiešsaistē Latvija jau būtiski apsteidz vadošās pasaules ekonomikas.

Tā liecina EY (agrāk Ernst & Young) jaunākais sabiedrības daudzpusējas attīstības un digitalizācijas mijiedarbības pētījums Connected Citizens, kas veikts 22 pasaules valstīs, ieskaitot Latviju. Pētījums atklāj gan aktīvus tiešsaistes lietošanas paradumus, gan cilvēku ekspektācijas pēc jauniem digitālo pakalpojumu uzlabojumiem.

Jau šobrīd Latvijā valsts pakalpojumus ar interneta starpniecību izmanto 62% iedzīvotāju, kamēr to dara tikai 23% Vācijā, 51% Francijā, 46% Lielbritānijā, 29% ASV un tikai 17% Japānā. Arī citās Baltijas valstīs valsts pakalpojumu izmantošana tiešsaistē ir augstā līmenī – Lietuvā to dara 66%, bet Igaunijā – 73%.

“Mūsu pētījuma dati skaidri parāda, ka Latvijas sabiedrība neatpaliek no Rietumvalstīm tiešsaistes pakalpojumu izmantošanā un atsevišķos gadījumos pat esam soli priekšā, kas ir likumsakarīgi, ņemot vērā būtiskus valsts ieguldījumus e-pārvaldes jomā. Tāpat redzam arī, ka cilvēki apzināti sagaida jaunus uzlabojumus, kas kopumā liek secināt, ka Latvijas iedzīvotāji ir ne tikai gatavi, bet arī vēlas jaunu digitālās transformācijas vilni. Tai pat laikā redzams, ka Latvijā vēl ir neizmantots digitalizācijas potenciāls it sevišķi veselības aprūpē un izglītības jomā, kur digitālo iespēju izmantošana nav tik attīstīta kā valsts pārvaldes vai finanšu jomās. Cilvēki vēl nezina, ko varētu gaidīt no digitālajiem pakalpojumiem veselības aprūpē, taču tas mainīsies līdz ar jaunu iespēju ieviešanu, līdzīgi kā tas bija, piemēram, finanšu sektorā” saka Nauris Kļava, EY partneris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni trešdaļa jeb 35% uzņēmēju pasaulē plāno pēc Covid-19 pandēmijas darbinieku atgriešanos pilnībā klātienes darbā, liecina auditorkompānijas EY (agrāk "Ernst & Young") jaunākais nākotnes darba vides pētījums "2021 EY Work Reimagined Employer Survey", kurā noskaidrots darba devēju viedoklis par darba procesu organizāciju pēc pandēmijas krīzes.

Pētījums parāda darba devēju un darbinieku viedokļu atšķirību, jo EY darba ņēmēju pētījums iepriekš parādīja, ka pat 88% darbinieku vēlētos elastīga darba iespējas pēc pandēmijas.

EY pētījums parāda arī citas viedokļu atšķirības starp darba devējiem un darbiniekiem, piemēram, 72% darba devēju uzskata, ka darba kultūra uzņēmumā pandēmijas laikā ir uzlabojusies, kamēr tam piekrīt vien 48% darba ņēmēju. Tāpat arī 82% darba devēju uzskata, ka produktivitāti šobrīd ir iespējams mērīt arī attālināti. Tam piekrīt 67% darbinieku.

Līdztekus arī 51% darba devēju vēlas samazināt ar uzņēmējdarbību saistītu ceļojumu apjomu, taču 66% darbinieku vēlētos biznesa braucienu atsākšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas (VP) priekšnieks Armands Ruks ir pieņēmis lēmumu veikt Valsts policijas augstākā līmeņa amatpersonu rotāciju, informē VP.

No 2020.gada 26.oktobra dienesta interesēs Valsts policijas koledžas direktora amatā tiek pārcelts Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes amatpersona Ģirts Zalāns, savukārt līdzšinējā koledžas direktore Dina Tarāne tiek pārcelta Valsts policijas koledžas direktora vietnieka amatā. Savukārt no 2020.gada 1.novembra dienesta interesēs uz trīs gadiem tiek veikta rotācija starp Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes un Zemgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja priekšniekiem Andreju Sozinovu un Juri Staļģevicu.

Saskaņā ar "Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījumu vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma" 12. panta pirmās daļas 1. punktu, lai nodrošinātu efektīvu Valsts policijas koledžas uzdevumu un darba organizācijas uzlabošanas pasākumu realizāciju, kā arī ņemot vērā Valsts policijas attīstības koncepciju un, vērtējot situāciju Valsts policijas koledžā, kontekstā ar Valsts kontroles veiktajā revīzijā konstatēto, dienesta interesēs Valsts policijas koledžas direktora amatā no 2020.gada 26.oktobra līdz 2022.gada 16.janvārim tiek iecelts Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes amatpersona Ģirts Zalāns (pārvaldes priekšnieka vietnieks). Ģ. Zalānam ir ne tikai ilggadēja praktiskā darba pieredze Valsts policijā, bet arī gūta pedagoģiskā darba pieredze Valsts policijas koledžā, Rīgas Stradiņa universitātē un biznesa augstskolā "Turība".

Komentāri

Pievienot komentāru