Nacionālās programmas Mūžizglītības stratēģijas izstrāde un ieviešana projekta Latgales reģiona mūžizglītības atbalsta sistēmas veidošana un kapacitātes stiprināšana ietvaros Latgales reģiona attīstības aģentūra, sadarbībā ar SIA Konsultanti šī gada laikā Latgalē veica divus pētījumus: Darba devēju vajadzību izpēte personālpolitikas un darba tirgus politikas jautājumos un Iedzīvotāju apmācību vajadzību un iespēju izpēte, biznesa portālu Db.lv informēja projekta vadītāja Sarmīte Teivāne.
Šis projekts vērsts uz izglītības kvalitātes un tās pieejamības palielināšanu un tālākizglītības iespēju paplašināšanu Latgales reģionā, un abu pētījumu mērķis bija noskaidrot nepieciešamo pamata informāciju mūžizglītības un cilvēkresursu attīstības plāna izstrādei.
Abi pētījumi bāzējās uz aptaujām, kas tika veikti visos Latgales rajonos un divās lielākajās pilsētās - Daugavpilī un Rēzeknē, aptverot iedzīvotājus vecumā no 15-75 gadiem. "Iegūtie dati gan deva jaunas atziņas par situāciju Latgalē, gan arī savā ziņā apstiprināja jau iepriekš nojausto", apliecina SIA Konsultanti eksperte Ināra Stalidzāne.
Vairāk nekā trešā daļa - 34,6 % aptaujāto pētījumā Iedzīvotāju apmācību vajadzību un iespēju izpēte atzina, ka ir gatavi pārkvalificēties, ja vien būtu tāda iespēja vai nu lai atrastu labāk apmaksātu darbu, labāku darbu vai darbu vispār. Tas nozīmē, ka pašreizējā kvalifikācija salīdzinoši lielai Latgales iedzīvotāju daļai neatbilst darba tirgus pieprasījuma reģionā.
Latgales iedzīvotāji gan izteica gatavību tālākapmācībām, ko atbalsta 64% respondentu. Piektajai daļai apmācības ir nepieciešamas, lai iegūtu darbu. Nepiedāvājot šādas iespējas Latgalē, liela daļa no šiem cilvēkiem ir gatavi doties projām no Latgales- vai nu uz Rīgu, citiem Latgales reģioniem, vai arī uz ārzemēm.
Patlaban iedzīvotāji kā galveno faktoru, kas kavē viņu tālākizglītošanos min naudas trūkumu. 73% aptaujāto atzinuši, ka viņi izmantotu iespēju apgūt jaunu profesiju vai paaugstināt esošo kvalifikāciju, ja būtu pieejamas bezmaksas apmācības. Skeptiskāk gan uz apmācībām skatās Latgales vīrieši, kuri atzinuši savu neprasmi mācīties un nespēju ieplānot laiku mācībām.
"Ceturtā daļa lauku teritorijās dzīvojošo vispār atteicās no anketu aizpildīšanas," piebilst Ināra Stalidzāne, "tas norādot uz to, ka cilvēki laukos netic, ka var ietekmēt politiku un veikt kādas pozitīvas izmaiņas sev interesējošos jautājumos".
Savukārt, lai noskaidrotu darba devēju vajadzības personālpolitikas un darba tirgus politikas jautājumos, SIA Konsultanti aptaujāja 700 Latgales uzņēmējus. Pētījuma rezultāti parādīja, ka lielākā daļa darba devēju- 59% Latgalē uzskata, ka esošais darbinieku skaits viņiem patlaban esot pietiekams, bet būs nepieciešams darbinieku skaitu palielināt. Vēl 10% respondentu atzīmē, ka jau patlaban darbinieku trūkst. Tas nozīmē, ka Latgalē tuvāko trīs gadu periodā aptuveni 40% darba devēju būs nepieciešami jauni darbinieki.
Tomēr, kā liecina aptaujas dati, darba devēju vidū pastāv nevienlīdzīga attieksme pret noteiktām iedzīvotāju grupām kā potenciālajiem darba ņēmējiem. 58% nepieņemtu darbā bijušos ieslodzītos, 43% nepieņemtu darbā personu ar īpašām vajadzībām, 18%- pirmspensijas vecuma bezdarbnieku, 13%- vientuļo māti. Zināmi aizspriedumi daļai darba devēju ir arī pret jauniešiem praktikantiem (nepieņemtu darbā 9% darba devēju) un jauniešiem līdz 24 gadu vecumam (nepieņemtu darbā 10% darba devēju).
Vērtējot esošo darbinieku kvalifikāciju, tikai 30% darba devēju uzskata, ka tā ir darbam atbilstoša un to nav nepieciešams pilnveidot.
Visbiežāk darba devēji norādījuši, ka kvalifikācijas paaugstināšana būtu nepieciešama grāmatvežiem, inženieriem, tehniskajiem speciālistiem, pakalpojumu sfēras darbiniekiem, tai skaitā pārdevējiem, pavāriem/konditoriem uc.
49% darba devēju Latgalē paši nodrošina savu darbinieku kvalifikācijas celšanu, bet 43% atzinuši, kas tas ir pašu darbinieku ziņā.
Kopumā darba devēji – 84% savu darbinieku konkurētspēju darba tirgū vērtē optimistiski, tomēr tie ir piesardzīgi, izsakot vērtējumu vai esošā kvalifikācija ļaus viņa uzņēmuma darbiniekiem veiksmīgi konkurēt darba tirgū arī pēc 3- 5 gadiem.
Abu pētījumu rezultāti palīdzēs Latgalē nodrošināt mūžizglītības attīstību, atbilstoši iedzīvotāju interesēm, spējām un reģionu ekonomiskās attīstības plāniem.
Paralēli aptaujām notikusi arī Latgales reģiona cilvēkresursu attīstības plāna (2007-2013) sabiedriskā apspriešana, kurā piedalījās Latgales izglītības iestādes, īpaši- profesionālās ievirzes izglītības iestādes.
Šobrīd visi dokumenti par mūžizglītbas stratēģijas izstrādi un ieviešanu Latgalē pieejami portālā www.latgale.lv .
Mūžizglītības stratēģijas izstrāde Latgalē ilgs līdz 2007. gada 31. decembrim un kopumā izmaksās 90000 LVL. No tiem 67500 LVL tiks finansēti no Eiropas Sociālā Fonda un 22500 Ls no Latvijas Valsts budžeta.
