Lielākā daļa lielajos uzņēmumos strādājošo personāla daļas vadītāju nepiedalās uzņēmumu valdes darbā, viņiem tiek atvēlēta izpildītāja, nevis vadības komandas sadarbības partnera loma .
Šādi secinājumi izriet no Cranet pētījuma, kuru Latvijā pirmo reizi veica Banku augstskolas (BA) un Rīgas Tehniskās (RTU) universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātes Uzņēmējdarbības inženierijas un vadības institūta pasniedzēji un studenti.
Nepielaiž 70% Pētījumā piedalījās 67 uzņēmumi jeb 21% no Latvijas lielajiem uzņēmumiem, kuros strādā vairāk nekā 200 darbinieku. BA un RTU sadarbība cilvēkresursu vadīšanas izpētē uzskatāma par unikālu, jo, pirmo reizi sadarbojoties divām konkurējošām izglītības iestādēm, tika iegūts vēlamais rezultāts – aptaujāts ievērojams skaits lielo uzņēmumu un iegūts priekšstats par cilvēkresursu vadīšanas tendencēm šādās Latvijas kompānijās, norāda BA studiju prorektore, asociētā profesore Līga Peiseniece. Viens no galvenajiem pētījuma secinājumiem ir fakts, ka Latvijā joprojām nepietiekami ir novērtēts personāla vadītāja ieguldījums uzņēmuma darbībā. «Lielākā daļa – 70% respondentu, lielo uzņēmumu personāla vadītāju – nepiedalās uzņēmuma valdes darbā, tas norāda uz to, ka personāla vadītājam joprojām tiek atvēlēta izpildītāja – administratora loma, nevis vadības komandas sadarbības partnera loma,» konstatē BA pētniece.
«Esmu vienisprātis ar pētījuma autoriem, ka spēcīgs personāla vadītājs uzņēmuma augstākajā vadībā var sniegt būtisku ieguldījumu un radīt ilgtermiņa pozitīvu efektu uz biznesa rezultātiem,» atzīst Pedersen & Partners partnere Evita Lune. Ja personāla vadītājam lielā uzņēmumā ir atvēlēta tikai administratora loma, tas varētu liecināt par vienu no divām situācijām, proti, vai nu pats personāla vadītājs nav pietiekami ieinteresēts vai kvalificēts, lai piedalītos biznesa lēmumu pieņemšanā, vai arī uzņēmumā cilvēka – gan vadītāja, gan darbinieka – faktoram tiek pievērsta mazāka uzmanība nekā procesiem, tehnoloģijām un citiem biznesu ietekmējošiem faktoriem, secina E.Lune. Kā praktisku soli situācijas uzlabošanā Latvijas lielajos uzņēmumos viņa iesaka iespēju robežās izmantot augstākās vadības pozīciju rotēšanu, piemēram, bijušais pārdošanas, finanšu vai ražošanas vadītājs varētu pārkvalificēties par personāla vadītāju, tādējādi lielajos uzņēmumos ar spēcīgiem stereotipiem šādam personāla vadītājam būtu daudz vieglāk piedalīties uzņēmuma valdes darbā. Ja personāla vadītājs nav valdes sastāvā, tas nebūt nenozīmē, ka viņš ir mazāk novērtēts vai viņa loma uzņēmumā nav svarīga, savukārt uzsver Latvijas Personālvadīšanas asociācijas prezidente Eva Selga. «Personāla vadība Latvijā ir pazīstama apmēram 20 gadus un šajā laikā esam ļoti strauji attīstījuši šo jomu, un šobrīd ne funkciju ziņā, ne risināmo jautājumu ziņā ne ar ko neatšķiramies no Eiropas kolēģiem, es pat teiktu, ka risinām līdzīgas problēmas,» saka E.Selga.
Plašāk lasiet rakstā Personāla vadītājs - joprojām līdz galam nenovērtēts trešdienas, 26.maija laikrakstā Dienas Bizness (11.,12.lpp)!