Izsludināts konkurss uz AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitassabiedrības SIA "LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatu ar atbildību finanšu, korporatīvās pārvaldības un personāla jomā, liecina kompānijas publiskotā informācija.

"LDz Cargo" valdes priekšsēdētājam mēneša bruto atlīdzība paredzēta 10 000 eiro, bet valdes loceklim - 9000 eiro.

Pretendenti pieteikties konkursā uz "LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja amatu, kā arī uz kompānijas valdes locekļa amatu var līdz 2023.gada 19.oktobrim.

"LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja amata kandidātiem tostarp prasīta akadēmiskā augstākā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība inženierzinātņu, ekonomikas, uzņēmējdarbības, vadības zinātņu, tiesību zinātņu, finanšu vai citā pielīdzināmā jomā, kā arī darba pieredze pēdējo 10 gadu laikā vismaz trīs gadus kā valdes loceklim līdzvērtīgā vadošā amatā vai šim amatam tieši padota vadības līmeņa darbinieka amatā, kas nodrošina valdes priekšsēdētāja amata uzdevumu izpildei nepieciešamās kompetences un zināšanas.

Brīvdienu intervija ar SIA OlyBet Latvia mārketinga un tirdzniecības nodaļas vadītāju Mariju Žuku-Dživagu.

Par ko Jūs sapņojāt kļūt bērnībā? Kāpēc?

M.Žuka-Dživaga: Man īsti nebija tāds klasisks sapnis par nākotnes profesiju. Vismaz nedz es, nedz mani vecāki neatceras, ka es par kaut ko tādu būtu runājusi. Taču vidusskolā es nopietni nodarbojos ar vieglatlētiku un tad vienā vakarā, skatoties kāda liela sporta notikuma TV tiešraidi, es diezgan spontāni mammai teicu, ka gribu kļūt par sporta komentētāju.

Tagad atskatoties uz šo sarunu, es pieņemu, ka jau tad es sapratu, ka par lielu/slavenu sportiski es nekļūšu, taču sports mani diezgan aizrāva un komentēšana būtu bijusi laba alternatīva kā palikt tuvu lielajam sportam. Skaidrs, ka šis nekad nav realizējies.

Konkursā uz Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) sekretariāta direktora amatu uzvarējusi biedrības «Ascendum» vadītāja Zaiga Pūce, informēja Valsts kancelejā.

Pūce ieguvusi visaugstāko vērtējumu visās trīs konkursa kārtās, kā arī guvusi vienbalsīgu pretendentu atlases komisijas atbalstu. Viņas kandidatūra vēl tiks virzīta apstiprināšanai SIF padomē.

Konkursa uzvarētājai ir ilggadēja pieredze nevalstisko organizāciju (NVO) sektorā - trīs gadus Pūce bijusi ievēlēta NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda padomē, un no tiem divus gadus bijusi Memoranda padomes vadītāja vietniece. Kopš 2016.gada viņa ir Latvijas Pilsoniskās alianses padomes locekle, savukārt no 2017.gada - valdes locekle Laikmetīgās kultūras NVO asociācijā. Pašlaik Pūce ir biedrības «Ascendum» valdes priekšsēdētāja, un šajā amatā strādā jau kopš 2011.gada.

AS Sadales tīkls izsludinājis konkursus uz vakantajām valdes priekšsēdētāja/ izpilddirektora, kā arī valdes locekļa/ attīstības direktora amata vietām, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Starp galvenajiem pienākumiem ir minēts efektīvi un laicīgi nodrošināt «Sadales tīkla» sekmīgu darbību un attīstību, tās īstenošanas ietvaros pievēršot īpašu uzmanību ilgtspējai, rentabilitātei, likviditātei, konkurētspējai un drošībai; atbilstoši apstiprinātajai stratēģijai attīstīt «Sadales tīkla» saimniecisko, tehnisko, ekonomisko un sociālo darbību.

Valdes priekšsēdētājam būs jāatbild par «Sadales tīkla» valdes izvirzīto mērķu sasniegšanu, valdes uzdevumu izpildi uzņēmumā; jāvada, jāplāno un jākoordinē uzņēmuma darbs kopumā. Savukārt valdes loceklim jāatbild par stratēģisko aktīvu pārvaldību, tīkla attīstību, kapitālieguldījumu projektiem.

Ar publikāciju oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» Valsts kanceleja piektdien izsludinājusi pieteikšanos uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja amatu.

Atklātajā konkursā pretendenti var pieteikties līdz 12.augustam.

Galvenās pretendentiem izvirzītās prasības ir nevainojama reputācija, pretendents nedrīkst būt sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kā arī viņam jāatbilst normatīvajos noteiktajām prasībām, lai saņemtu pielaidi valsts noslēpumam. FKTK padomes priekšsēdētāja amatam var pretendēt Latvijas pilsonis, kurš ieguvis vismaz maģistra vai tam pielīdzināmu grādu ekonomikas, finanšu vadības vai tiesību zinātņu jomā.

Tāpat tiek prasīta vismaz piecu gadu darbības pieredze organizācijas vadītāja vai tā tiešā padotībā esošā amatā, kā arī finanšu un kapitāla tirgus vai tā uzraudzības jomā vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadības meklēšanā uzrunāti daudzi starptautiskajās institūcijās strādājošie, šorīt intervijā LTV raidījumā «Rīta Panorāma» teica finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Viņš uzvēra, ka FKTK vadības atrašana šobrīd ir svarīgākais Finanšu ministrijas (FM) uzdevums. To plānots izdarīt līdz 1.oktobrim.

Reirs bija optimistisks par FKTK vadītāja atrašanu noteiktajā termiņā un atklāja, ka konkursam ir uzrunāti daudzi starptautiskajās institūcijās strādājošie, piemēram, no Pasaules Bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas. Tāpat uzrunāti privātajā sektorā strādājošie.

Finanšu ministrs arī atzīmēja, ka Latvija veiksmīgi pilda Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas jeb «Moneyval» ieteikumus, pieņemot virkni likumu grozījumu, kā arī reformējot FKTK, lai tā galvenokārt koncentrētos uz naudas atmazgāšanas izskaušanu. «Riski ir būtiski mazinājušies, taču ir vēl daudz darāmā,» teica Reirs.

Līdz jauna valdes priekšsēdētāja/-as iecelšanai elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes priekšsēdētāja pienākumus pildīs viens no AST valdes locekļiem Imants Zviedris, informēja AST pārstāve Elīna Grīvāne.

Šobrīd norisinās konkursā saņemto pieteikumu izvērtēšana un kandidātu atlases process. Kandidātu atlase notiek kopumā četrās kārtās un to ietvaros padziļināti tiek vērtētas šādas kompetences - stratēģiskais redzējums, pārmaiņu vadīšana, orientācija uz rezultātu sasniegšanu, orientācija uz attīstību, komandas vadīšana, lēmumu pieņemšana un atbildība.

AST valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone atstās amatu 

No 2023. gada 1. augusta AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) valdes priekšsēdētājas amatu...

Kandidātu atlases procesu sadarbībā ar personāla atlases kompāniju "Amrop" nodrošina AST padomes izveidotā nominācijas komisija piecu locekļu sastāvā. Komisijas priekšsēdētājs ir AST padomes priekšsēdētājs Kaspars Āboliņš, nominācijas komisijas locekļi - AST padomes loceklis Aigars Ģērmanis, Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas vadītāja Dzintra Gasūne, Biedrības "Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts" vadītāja Dace Helmane un Latvijas arodbiedrības "Enerģija" priekšsēdētājs Aivars Āboliņš.

Jau ziņots, ka konkursā uz AST valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatiem saņemti kopumā 53 pieteikumi

No tiem 26 iesniegti uz valdes priekšsēdētāja amatu, savukārt 27 uz valdes locekļa amata pozīciju.

AST padome 24.maijā izsludināja publisku kandidātu pieteikšanās procedūru uz AST valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa (Juridiskais un atbilstības virziens) amatiem, nosakot pieteikšanās termiņu līdz 13.jūnijam.

Tāpat ziņots, ka no 1.augusta AST valdes priekšsēdētājas amatu atstās Gunta Jēkabsone. Lūgta komentēt ar amata atstāšanu saistītos iemeslus, Jēkabsone sacīja, ka to sīkāk nekomentēs.

Jēkabsone par AST valdes priekšsēdētāju iecelta 2021.gada 15.jūlijā, iepriekš sešus gadus vadījusi Latvijas lielāko degvielas mazumtirdzniecības uzņēmumu "Circle K Latvia".

AST koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 351,128 miljoni eiro, kas ir par 92,7% vairāk nekā 2021.gadā, bet koncerna peļņa pieauga par 60,1% un sasniedza 16,165 miljonus eiro.

Vienlaikus mātessabiedrība AST 2022.gadā strādājusi ar 295,997 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 2,3 reizes vairāk nekā 2021.gadā, kamēr tās peļņa samazinājusies piecas reizes un bija 11,017 miljoni eiro.

AST ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina elektroenerģijas pārvades tīkla darbības un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu, elektroenerģijas pārvadi pārvades sistēmā. AST pieder valstij. Kompānijas obligācijas kotē "Nasdag Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

AST ir vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") lielākais akcionārs - kompānijai pieder 68,46% "Conexus" akciju.

Valdība otrdien Valsts kancelejas direktora amatā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāru Raivi Kronbergu.

Plānots, ka Kronbergs darbu Valsts kancelejas direktora amatā sāks 12.augustā.

Kronbergs valdības sēdē pauda pateicību par sava darba novērtējumu un norādīja, ka pašam personīgi ir izaicinājums būt nepārtrauktā attīstībā, kā arī valsts pārvaldi negaida viegli darbi un izaicinājumi.

Kā viena no prioritātēm Kronbergam būšot atjaunot sadarbību gan ar darba devēju konfederāciju padomi, konkurences padomi un Valsts kontroli.

Zemkopības ministrs pauda, ka Kronberga aiziešana no ZM būs zaudējums, bet viņš būs ieguvums valsts pārvaldei kopumā.

Kronbergs norādīja, ka ierēdniecība savu uzticību sabiedrībai var atjaunot, ja tā sniegs pakalpojumus tādā kvalitātē, kā paši tos vēlētos saņemt. "Ja būsim efektīvi, atklāti, pieejami, nebūs pārmetumu, ka ierēdniecība ir neefektīva," pauda Kronbergs.

AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) padome par atbilstošāko valdes priekšsēdētāja amata kandidātu izraudzījusies Guntu Jēkabsoni, savukārt par valdes locekli attīstības jautājumos – Arni Dauguli.

Plānots, ka valdes priekšsēdētāja un valdes loceklis darbu uzsāks jūlijā.

Guntas Jēkabsones līdzšinējā profesionālā darba pieredze, tai skaitā pēdējos sešus gadus izpilddirektores amatā, saistīta ar lielāko degvielas mazumtirdzniecības tīklu Latvijā SIA "Circle K Latvia", kas ir daļa no starptautiska, Toronto biržā kotēta uzņēmuma. Vienlaikus Gunta Jēkabsone kā valdes priekšsēdētāja aktīvi darbojusies arī Ārvalstu investoru padomē Latvijā (FICIL). Ieguvusi maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā, kā arī papildinājusi savas zināšanas dažādās biznesa vadības programmās Rīgas Ekonomikas augstskolā, Kornela universitātē (Cornell University) ASV, kā arī Londonas Biznesa skolā (London Business School).

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam virza apdrošināšanas kompānijās pieredzi guvušo Ilzi Cīruli.

To šodien pēc tikšanās ar Cīruli žurnālistiem pavēstīja ministre. Tikšanās laikā finanšu ministre izklāstījusi Cīrulei savu redzējumu par VID galvenajiem uzdevumiem, proti, nodrošināt straujākus nodokļu ieņēmumus, cīnīties ar ēnu ekonomiku un nodrošināt klientu apmierinātību. «VID jāpanāk, ka nodokļu administrēšana kļūst ātra, ērta, efektīva un klientiem draudzīga. Savukārt noziedzības apkarošanai ir jābūt efektīvai, bez tolerances pret blēžiem. VID jāparāda, ka protam blēžus apkarot,» uzsvēra Reizniece-Ozola.

Pēc ministres teiktā, Cīrulei vēl daudz kas ir jāapgūst, piemēram, VID darba specifika, bet ministre ir pārliecināta, ka Cīrule ar VID darbinieku atbalstu to varēs izdarīt. Tāpat Cīrulei jaunajā amatā noderēs iepriekšējā darba pieredze, vadot lielu kompāniju.

8. martā Cēsīs, Vidzemes koncertzālē Cēsis norisināsies nākotnes izaicinājumu konference Cilvēkfaktors. Tajā pulcēsies augstākā līmeņa vadītāji, personāla un komunikācijas vadītāji kā arī citi interesenti no visas Latvijas, lai kopīgi spriestu par uzņēmumos gaidāmajām pārmaiņām, kuras tuvākajā nākotnē ieviesīs digitalizācija un jaunas menedžmenta metodes. 16 lektori dalīsies pieredzē ne vien par darbu nākotnē, bet arī par darbinieku motivācijas vairošanu, vadītāju izaugsmi, darbavietas nozīmi produktivitātē, sastrādāšanos ar sarežģītiem cilvēkiem, stratēģisku lēmumu pieņemšanu un citām tēmām, kuras apvienotas trīs tēmu blokos – vadīšana, darīšana un ekosistēma.

Kā lektori uzstāsies 16 uzņēmumu vadītāji, līderi, inovāciju ieviesēji, kā arī vadības zinātņu pētnieki, to vidū Mārtiņš Ķibilds (žurnālists, raidījumu veidotājs un vadītājs), Zane Daudziņa (aktrise, runas pasniedzēja), Jānis Caune (KIC biznesa treneris, Dokumeds sistēmu attīstības direktors), Trūdija Žagare (pārdošanas konsultante ar plašu pieredzi uzņēmumu vadībā un pakalpojumu sfērā), Uldis Pāvuls (organizāciju psihologs, personāla vadības konsultants un treneris), Rita Ruduša (žurnāliste un redaktore, bijusī Latvijas Žurnālistu asociācijas un Baltijas Mediju izcilības centra vadītāja), Roberts Ķīlis (sociālantropologs), Gatis Ulinskis (Structogram Baltic pārstāvniecības vadītājs), Dana Narvaiša (Cēsu Jaunās pamatskolas attīstības vadītāja un skolotāja), Dāvis Siksnāns (Printful izpilddirektors un līdzdibinātājs) u.c.

Ar tieslietu ministra Jāņa Bordāna rīkojumu ir ierosināta disciplinārlieta pret Valsts zemes dienesta ģenerāldirektori Solvitu Zvidriņu, informē ministrijā.

Lai nodrošinātu Valsts zemes dienesta (VZD) darbības nepārtrauktību un izvērtētu situāciju iestādē, tai skaitā, iestādes personāla reorganizāciju bez saprotama pamatojuma, strukturālo izmaiņu nepieciešamību un lietderību, jaunu amatu izveides un esošo amatu likvidācijas pamatojumu ir izveidota Tieslietu ministrijas komisija, kuras uzdevums ir izvērtēt strukturālo un personālvadības jomā veikto izmaiņu nepieciešamību, lietderību un samērīgumu un to iespējamo ietekmi uz Valsts zemes dienestam normatīvajos aktos noteikto funkciju nepārtrauktību un iestādei uzticēto valdības uzdevumu izpildi.

Tieslietu ministrija ir konstatējusi, ka Valsts zemes dienesta ģenerāldirektores vadībā netiek īstenota laba pārvaldība iestādes vadīšanā, plānošanā un personāla un iestādes strukturālo izmaiņu veikšanā. Kā, piemēram, reģionālās nodaļas likvidēšana, bez atbilstoša izvērtējuma, kā arī Informācijas tehnoloģiju sturktūrvienības likvidēšana un funkciju nodošana citiem pakalpojuma sniedzējiem, kas var negatīvi ietekmēt IT sistēmu pilnvērtīgu funkcionēšanu. Tāpat arī konstatēti saimnieciskas dabas pārkāpumi un pilnvērtīgas informācijas nesniegšana ministrijai.

Par Valsts zemes dienesta (VZD) ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju iecelta ģenerāldirektora vietniece Ineta Baldiņa, aģentūra LETA noskaidroja Tieslietu ministrijā (TM).

Jau vēstīts, ka ar tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) rīkojumu ierosināta disciplinārlieta pret VZD ģenerāldirektori Solvitu Zvidriņu, atstādinot viņu no amata.

TM ir konstatējusi, ka Zvidriņas vadībā netiek īstenota laba pārvaldība iestādes vadīšanā, plānošanā un personāla un iestādes strukturālo izmaiņu veikšanā.

Tostarp, piemēram, reģionālās nodaļas likvidēšana, bez atbilstoša izvērtējuma, kā arī Informācijas tehnoloģiju sturktūrvienības likvidēšana un funkciju nodošana citiem pakalpojuma sniedzējiem var negatīvi ietekmēt IT sistēmu pilnvērtīgu funkcionēšanu. Tāpat konstatēti saimnieciskas dabas pārkāpumi un pilnvērtīgas informācijas nesniegšana ministrijai.

Pašreizējais studiju vietas izmaksu bāzes modelis neietver visas augstākās izglītības iestāžu faktiskās izmaksas studiju programmu nodrošināšanai, secināts AS "KPMG Baltic" veiktajā pētījumā par studiju programmu izmaksām.

Kā secina KPMG, Latvijā 67% no faktiskajām studiju programmu īstenošanai attiecināmajām izmaksām veido akadēmiskā personāla un pārējo darbinieku atalgojums, kas ir augstāks par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidējo rādītāju - 60%.

Pētījuma autori saskata nepieciešamību izveidot jaunu, pārskatāmu studiju vietas bāzes izmaksu modeli, kas būtu gan ar aktuālākajām izmaksām katrā izmaksu grupā, gan būtu vieglāk atjaunojams turpmāk.

Sekojoši pētījumā tiek piedāvāta studiju vietas bāzes izmaksu modeļa alternatīva. Jaunajā modelī KPMG piedāvā izmaksu sadalījumu, kas būtu salīdzināms ar OECD valstu augstskolu izmaksām darbinieku atalgojumam.

Tā kā Latvijā ir efektīva gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) sistēma, tā var ieņemt vadošo lomu kompetenču un tehnoloģiju pārneses projektu veicināšanā Eiropas Savienībā, Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) piektajās brokastīs norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars.

Ieintersētās puses diskutēja par aeronavigācijas pakalpojumu konkurētspējas paaugstināšanu, kā arī aeronavigācijas pakalpojumu kompetenču centra izveidi. Latvijas gaisa telpas satiksmes vadību un ar to saistītos aeronavigācijas pakalpojumus Latvijā nodrošina VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS). Tā kā pasažieru skaita straujais pieaugums Rīgas lidostā nav bijis iespējams bez kvalitatīvas aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas gaisa kuģiem, LAD uzskata, ka LGS ir moderns, attīstīts un ekonomiski efektīvs aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs. Kvalitatīvu, drošu un efektīvu aeronavigācijas pakalpojumu pieejamība ir būtisks priekšnoteikums Latvijas aviācijas infrastruktūras attīstībai, un patlaban LGS sniedz atšķirīgus pakalpojumus un tehnoloģisko nodrošinājumu vairākām gaisa satiksmes vadības pakalpojumu lietotāju grupām. Runa ir par tranzīta pārlidojumiem, Rīgas lidostas aeronavigācijas nodrošinājumu, aeronavigācijas nodrošinājumu reģionālajos lidlaukos, vispārējās aviācijas lidojumu apkalpošanu un militāro aviāciju. Tāpat strauji attīstās tālvadības gaisa kuģu jeb dronu izmantošana, un tuvāko gadu laikā būs jārod tehniskie, kā arī tiesiskie risinājumi, lai droni vienlaikus ar pilotējamo gaisa kuģu aviāciju kopīgi varētu izmantot vienoto gaisa telpu. Tā kā dronu izmantošana paredzēta plašam lietotāju lokam, būs nepieciešama lietotājiem draudzīga informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju infrastruktūra, un ar to saistītajām procedūrām ir jābūt iespējami vienkāršām.

Kopēju projektu realizēšana veicinās aviācijas nozares konkurētspēju

To Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) piektajās brokastīs secināja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Nozares spēlētāji diskutēja par aeronavigācijas pakalpojumu konkurētspējas paaugstināšanu, kā arī aeronavigācijas pakalpojumu kompetenču centra izveidi.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Satiksmes vadību Latvijas gaisa telpā un ar to saistītos aeronavigācijas pakalpojumus mūsu valstī patlaban nodrošina viens spēlētājs ‒ VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS). LAD ieskatā pastāvīgais pasažieru skaita pieaugums Rīgas lidostā, kas šogad varētu pārsniegt 15% (ap septiņiem miljoniem pasažieru), nebūtu iespējams bez kvalitatīvas aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas gaisa kuģiem. Tas savukārt liecina par LGS darbības efektivitāti. Patlaban uzņēmums sniedz pakalpojumus un tehnoloģisko nodrošinājumu vairākām lietotāju grupām: tranzīta pārlidojumiem, Rīgas lidostai, reģionālajiem lidlaukiem, vispārējai, kā arī militārai aviācijai. Taču LGS jārēķinās, ka strauji attīstās tālvadības gaisa kuģu jeb dronu izmantošana, līdz ar ko tuvāko gadu laikā būs jārod tehniskie un tiesiskie risinājumi, lai droni varētu izmantot vienotu gaisa telpu vienlaikus ar pilotējamo gaisa kuģu aviāciju.

Uz energoapgādes kompānijas Latvenergo valdes locekļa amatu pieteicies 31 pretendents, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma pārstāve Ivita Bidere.

Viņa norādīja, ka tuvākajās dienās Latvenergo padomes Cilvēkresursu komisija sāks 31 pretendenta vērtēšanu trijās kārtās. Pēc tām vienu līdz trīs labākos kandidātus virzīs padomei gala lēmuma pieņemšanai.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka konkurss uz Latvenergo valdes locekļa amatu tika izsludināts 29.oktobrī.

Latvenergo valdes locekļa amata kandidātiem obligāti tika prasīta augstākā izglītība inženierzinātnēs vai dabaszinātnēs; valsts valodas un angļu valodas prasmes C1 līmenī; ne mazāk kā triju gadu pieredze darbā ar liela apjoma projektiem ražošanas, enerģētikas vai būvniecības uzņēmumos; zināšanas par korporatīvās pārvaldības principiem; pieredze organizācijās ar daudzpakāpju vadības struktūru; izpratne par uzņēmuma ilgtermiņa finanšu, risku un personāla vadību; vismaz triju gadu pieredze vadošā amatā, kas nodrošina kompetences un zināšanas, kuras nepieciešamas, lai profesionāli pildītu valdes locekļa uzdevumus konkrētajā amatā; kā arī pieredze komandu darbā - komandu veidošanā, vadīšanā, iekļaušanās jaunās komandās, komandas darba produktivitātes paaugstināšanā.

No 6. janvāra darbu "Swedbank" sāk Gundega Genca, kas būs Atbilstības kontroles vadītāja Latvijā, un darbosies arī bankas vadības komandas sastāvā. Pēc Eiropas Centrālās bankas piekrišanas saņemšanas, Genca pildīs arī "Swedbank" Latvijā valdes locekļa pienākumus.

Gundegai Gencai ir vairāk nekā 20 gadu ilga juridiskā darba pieredze, tostarp, atbilstības kontroles vadīšanā, kā arī plašas zināšanas klientu izpētes un darījumu novērtēšanā, informē "Swedbank". Iepriekš viņas pieredze bijusi saistīta ar atbilstības kontroles vadīšanu "SEB" un "Luminor" bankās, kā arī juridisko konsultāciju sniegšanā klientiem dažādās jomās.

Atbilstības kontrole Latvijā ir daļa no Grupas Atbilstības kontroles funkcijas, kuras vadītājs ir tieši pakļauts "Swedbank Grupas" prezidentam. Atbilstības kontroles atbildība ir pārliecināties, ka banka un tās darbinieki darbojas saskaņā ar ārējiem un iekšējiem normatīviem. Tas tiek īstenots, veicot pārbaudes, novērtējot un ziņojot neatbilstības bankas un Grupas vadībai, kā arī sniedzot eksperta padomus vairākās jomās. Kā Atbilstības kontroles vadītāja Latvijā Gundega Genca vadīs Atbilstības kontroles komandu Latvijā, nodrošinās sadarbību ar uzraugošajām iestādēm, kā arī būs daļa no vadības komandas Latvijā.

Lai gan 2020. gads nesis izaicinājumus, par kuriem iepriekš pat nenojautām, Covid-19 radītās pārmaiņas ļāvušas mums katram ieraudzīt arī jaunas izaugsmes iespējas.

Šis ir bijis ļoti vajadzīgs grūdiens, lai daudzās jomās lietas sāktu virzīties straujāk, priekšplānā noliekot efektivitāti un ierastās kārtības pārskatīšanu. Kā jebkura krīze, arī šī, vissāpīgāk atklājusi iepriekš zem tepiķa paslaucītos trūkumus. Ir skaidrs, ka prioritātes ir mainījušās un 2021. gadam liekami citi uzsvari mūsu kopīgajā attīstībā.

Fokuss nr. 1: Jāpalielina investīcijas Latvijas iedzīvotāju digitālo prasmju uzlabošanā

Darbs no mājām, attālināta komandu vadīšana, mācības un pat sportošana šogad bijusi mūsu visu ikdiena. Redzam, ka pārorientēšanās uz digitālo vidi kopumā notikusi aktīvi, taču nenoliedzami atkailinājušās arī iepriekš piemirstās aisberga šķautnes. Nepietiekamo sabiedrības digitālo prasmju jautājums nu kļuvis daudz redzamāks. Nevaram izlikties, ka šajā ziņā viss ir kārtībā.

Diskusijas par algas apmēru, motivēšanas rīkiem un citām ērtībām atkal pabīdījušas malā būtiskāko jautājumu – kuram būs pa spēkam vadīt Valsts ieņēmumu dienestu

VID jaunā vadītāja atkārtotie meklējumi nu jau līdzinās tai rosībai, kas notiek mājokļos, gatavojoties bērna dzimšanai. Tiek nopūsti putekļi no dzimtas šūpulīša, pirkti ratiņi, autiņi, knupīši un citas vajadzīgas un, kā vēlāk izrādās, arī daudzas nevajadzīgas lietas. Ir viegli savās rūpēs pārcensties, jo runa taču ir par savu bērnu. Var vilkt paralēles ar VID vadītāja amata plāksnes spodrināšanu, algas līmeņa un motivēšanas latiņas pārbīdes ieskaitot. Varbūt VID vadītāja atalgojums nevis jāskrūvē uz augšu, jo redz, Igaunijā šāda līmeņa vadītājs – amatpersona – nopelnītu vairāk, bet gan jāsasaista ar darba atdevi, svarīgajā amatā esot un, piemēram, ēnu ekonomiku apkarojot. Tas nozīmētu, ka VID vai citas valsts institūcijas ne tikai augstākā līmeņa vadītāja, bet arī ierindas darbinieka atalgojums būtu atkarīgs no sasniegtajiem rezultātiem – pēc līdzīga modeļa, kāds dabiski pastāv uzņēmējdarbībā. Arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola intervijā DB atzina – lai VID vadītājs varētu saņemt vairāk, būtu jāpiepildās dažiem visai viegli kontrolējamiem nosacījumiem – iekasēto nodokļu pieaugumam jābūt straujākam nekā tautsaimniecības attīstībai, ēnu ekonomikai jāsamazinās un jāpaaugstina VID klientu – nodokļu maksātāju – apmierinātības līmenis. Vakar prezentētais pētījums par atalgojumu valsts pārvaldē un privātajās struktūrās atkārto jau zināmo – darbinieku motivācijas veicināšana un produktivitātes paaugstināšana ir lielākais darba devēju izaicinājums abās frontēs. Pētījums brēc, ka valsts pārvaldē atalgojums ir ievērojami zemāks nekā privātajā sektorā nodarbinātajiem, turklāt – jo vadošāks amats, jo lielāka atalgojuma plaisa. To, ka šādas pīles klibošanas sekas ir nespēja aizpildīt vakantos augstākā līmeņa vadītāju amatus, gan redzam arī bez pētīšanas.

Mobilo sakaru operatora “Tele2” un “Norstat” veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja liecina, ka katram piektajam iedzīvotājam ir mainījušies darba pienākumi vai amats kopš pandēmijas sākuma.

Visvairāk amata pienākumi mainījušies vai darba vietu mainījušas ir sievietes vecumā no 18 līdz 34 gadiem.

Aptaujas dati arī atklāj, ka 63% darbinieku ar sapratni uztvēra faktu, ka viņiem mainās darba pienākumi, un turpināja darbu uzņēmumā.

“Pandēmijas laiks ir pamatīgi mainījis darba vidi faktiski visos Latvijas uzņēmumos. Tas ir saistīts ar darba pienākumu izmaiņām, strādāšanu attālināti, intensitāti u.c. darba aspektiem. Skatoties uz pētījumu datiem, satraucoši ir tas, ka tikai pusei no darbiniekiem, kuriem mainījās amata pienākumi, tika nodrošinātas pienācīgas apmācības, lai kvalitatīvi varētu veikt jaunos darba pienākumus. Tas samazina ne tikai motivāciju strādāt, bet var arī būtiski ietekmēt darbinieku mainību,” stāsta “Tele2” personāla vadītāja Aija Bite-Ozere.

Pēdējā laikā publiskajā telpā izskanējuši dažādi viedokļi gan par AS “Latvijas valsts meži” (LVM) pārvaldi, gan tālāko nākotni, gan Valsts meža dienesta vadības maiņu.

Kā Zemkopības ministrijas (ZM), kas ir LVM akciju turētājs, Meža departamenta vadītājs varu skaidri un droši teikt: LVM nav plānots privatizēt, LVM ir un būs stratēģiski nozīmīgs uzņēmums valsts, tātad visas Latvijas sabiedrības, īpašumā.

Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā, sākot zemes reformu Latvijā, Saeima nolēma, ka Latvijas vēsturiskie valsts meži paliek valsts īpašums un tie nav privatizējami. Šis princips tika nostiprināts likumā. 1999. gadā šā valsts īpašuma apsaimniekošanai un aizsardzībai tika nodibināta LVM. Saeima arī noteica, ka šī akciju sabiedrība nav privatizējama un tās akcijas nav atsavināmas. Ir izveidota skaidra sistēma, kur valsts mežus – visas sabiedrības neprivatizējamu īpašumu – apsaimnieko valstij piederoša, neprivatizējama akciju sabiedrība un peļņa no šī īpašuma apsaimniekošanas arī ir valsts īpašums.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) padome šodien, 31.augustā, pamatojoties uz Nominācijas komisijas vērtējumu, iecēla jaunu uzņēmuma valdi. Valdes locekļu amatos iecelta Kitija Gruškevica, Sigita Janvāre un Andris Vārna. Darbu VNĪ valdē turpinās Līga Ermane, kura valdes locekles amatā stājās 2016. gada septembrī, savukārt par jauno VNĪ valdes priekšsēdētāju ievēlēts Ronalds Neimanis, informē VNĪ Komunikācijas daļa.

Publiskais atlases konkurss uz vakantajām VNĪ valdes amata vietām tika uzsākts 2017.gada martā, piesaistot personāla atlases kompāniju SIA Fontes Executive Search. Amatu pretendentus izvērtēja nominācijas komisija, kurā darbojās VNĪ Padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis, VNĪ Padomes locekle Inta Komisare, Pārresoru koordinācijas centra Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas vadītāja vietnieks Vladislavs Vesperis, Latvijas Būvnieku Asociācijas prezidents Normunds Grinbergs.

«Kandidātu atlases process bija gana apjomīgs. Tika saņemti un izvērtēti vairāk kā 500 pretendentu pieteikumi. Atklāta konkursa ietvaros kandidātiem bija iespēja pieteikties vakancēm pašiem, kā arī potenciālos kandidātus uzrunāja atlases kompānija Fontes. Atlases process tika organizēts 4 kārtās.» stāsta VNĪ Padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis.