2013. gadā izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā saskaņā ar ESSPROS metodoloģiju bija 3,276 miljardi eiro, kas ir par 188,4 miljoniem eiro vairāk nekā 2012. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.
2013. gadā lielākais izdevumu pieaugums (par 22,7%) bija bezdarbnieku atbalsta pasākumiem – galvenokārt bezdarbnieku pabalstiem un aktīvās nodarbinātības pasākumiem. Izdevumi bezdarbnieku pabalstam pieauga no 58,1 miljona 2012. gadā līdz 74,2 miljoniem 2013. gadā, ko ietekmēja likumdošanā veiktās izmaiņas pabalsta apmēra piešķiršanas nosacījumos.
Kopš 2009. gada izdevumi ģimenes un bērnu atbalstam ir samazinājušies, kas skaidrojams ar 2009. gada 16. jūnijā pieņemtajā likumā par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam noteiktajiem pabalstu apmēra ierobežojumiem. Savukārt 2013. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, izdevumi pieauga par 19,5%. To sekmēja vecāku, maternitātes un paternitātes pabalstu izmaksas ierobežojumu samazināšana, kā arī bērna kopšanas un minimālā vecāku pabalsta apmēra palielināšana.
Pērn samazinājās izdevumi sociālās atstumtības mazināšanai, kas galvenokārt saistīts ar pašvaldību izmaksājamā pabalsta garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai (turpmāk GMI pabalsts) izdevumu samazināšanos. Salīdzinot ar 2012. gadu, kad izdevumi GMI pabalstam bija 23,8 miljoni eiro, 2013. gadā tie samazinājās par 45,8% un bija 12,9 miljoni eiro. Labklājības ministrijas dati liecina, ka 2013. gada laikā GMI pabalsta saņēmēju skaits samazinājās no 39 tūkstošiem personām janvārī līdz 26 tūkstošiem personu decembrī.
Sociālās aizsardzības izdevumi 2013. gadā veidoja 14,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 0,1 vienu procentpunktu vairāk nekā 2012. gadā (14,0% no IKP). 2012. gadā sociālās aizsardzības izdevumi Igaunijā bija 15,4% no IKP, Lietuvā – 16,5% no IKP, savukārt Eiropas Savienībā – vidēji 29,5% no IKP.