Kādreiz esi gribējis uzlauzt tēvoci Semu? Ja esi ASV pilsonis un drošības pārbaudēs esi atzīts par derīgu, tev ir tiesības to darīt, trešdien uzrunājot potenciālos interesentus, apliecināja Pentagons.

ASV Aizsardzības ministrija aicina atbilstošu atļauju saņēmušos hakerus federālās valdības pirmās šādas pilotprogrammas ietvaros pārbaudīt Pentagona kiberdrošību.

Programmas Uzlauz Pentagonu dalībniekiem, kas spēs atrast Pentagona publisko mājaslapu vājās vietas, tiek solītas naudas balvas un cita veida atzinība.

«Es vienmēr esmu izaicinājis mūsu cilvēkus domāt ārpus šīs piecstūru kastes, kas ir Pentagons, ietvara,» sacīja ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters.

«Atbildīgu hakeru uzaicināšana pārbaudīt mūsu kiberdrošību pavisam noteikti atbilst šim pārbaudījumam. Esmu pārliecināts, ka šī inovatīvā iniciatīva stiprinās mūsu digitālo aizsardzību un galu galā pilnveidos mūsu nacionālo drošību,» piebilda ministrs.

Pentagons martā ir piedzīvojis lielu kiberuzbrukumu, kurā «ārvalstu» hakeri nozaguši tūkstošiem dokumentu. Hakeri esot nozaguši informāciju «par visjūtīgākajām sistēmām,» norāda ASV varasiestādes, vēsta BBC.

Tikuši nozagti vismaz 24 tūkstoši failu, kas to ir padarījis par vienu no lielākajiem kiberuzbrukumiem ASV vēsturē. Pentagons uzskata, ka marta uzbrukumu sagatavojusi kādas ārvalsts valdība.

Daļa no nozagtās informācijas bija vienkārši tehniskie dati par tanku, zemūdeņu un iznīcinātāju nenozīmīgām detaļām. Tomēr daļa nozagto failu saturēja informāciju par kaujas lidmašīnu elektroniku, satelītu sakariem un tīkla drošības protokoliem, norāda Pentagons.

Uzbrucēji mēģinājuši iegūt informāciju arī par Pretraķešu aizsardzības sistēmām.

Pirms tam notikušos, līdzīgos uzbrukumos vainotas Ķīna un Krievija.

Reaģējot uz ziņām, ka ieilgušais konflikts Lībijā (kas ir viena no lielākajām pasaules naftas eksportētājām) varētu tuvoties noslēgumam, pirmdienas rītā kritusies naftas cena un analītiķi paredz, ka tā turpinās samazināties.

Brent jēlnaftas cena vienu brīdi bija pat kritusi līdz 105,62 ASV dolāriem par barelu, bet WTI jēlnaftas cena kritusi līdz 82,35 ASV dolāriem par barelu.

Pirms pilsoņkara sākuma pavasarī, Lībija ik dienu saražoja 1,6 miljonus barelu naftas. Saasinoties politiskajai situācijai valstī, samainājās arī Lībijas naftas eksporta apjomi.

Konfliktam Lībijā izbeidzoties, atjaunosies arī tās naftas eksports, paredz analītiķi, kas nozīmē, ka naftas cenas varētu turpināt samazināties, vēsta BBC.

«Tiklīdz kā viņi sāks atjaunot savu ekonomiku, pasaules naftas piegādēm pievienosies vismaz miljons barelu Lībijas naftas,» norāda analītiķi. Tas varētu pastiprināt naftas cenu kritumu.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings 21. februārī samazināja Lībijas kredītreitingu par vienu pakāpi - no BBB+ uz BBB, ziņo Bloomberg.

Lībijas kredītreitingu aģentūra samazināja sakarā ar Lībijā notiekošajām visaptverošajām demonstrācijām un politisko nestabilitāti. Kā piebilst izdevums, turpinoties pašreizējai politiskajai situācijai valstī, kredītreitings var tikt atkārtoti samazaināts.

Ja tas kritīsies vēl par divām vienībām, pēc aģentūras Fitch domām, valstī būs pārāk liels ieguldījumu risks. Kā piebilst Bloomberg, tas būtu pārsteidzošs notikums, jo Lībijai nav ārējā parāda.

Lībijas teritorijā ir lielākās Āfrikā zināmās naftas ieguves vietas. Lielākā daļa valsts ienākumu ir no naftas eksporta, kas kopā ar salīdzinoši mazo iedzīvotāju skaitu padara Lībiju par vienu no bagātākajām valstīm Āfrikā. Kā norāda Bloomberg, Lībijā strādā ļoti daudz Itālijas kompāniju.

Jēlnaftas cena aprīļa piegādēm Ņujorkas preču biržā 8. marta rītā bija 104,09 ASV dolāri par barelu, kas ir par 1,35 dolāriem mazāk nekā iepriekšējās tirdzniecības sesijas noslēgumā.

Naftas cena ir atkāpusies no 7. martā sasniegtajiem vairāk nekā 106 ASV dolāriem par barelu, taču, Lībijā turpinoties sadursmēm starp līdera Muamara Kadāfi pretiniekiem un sabiedrotajiem, «melnā zelta» cena joprojām ir tuvu augstākajam līmenim kopš 2008. gada, vēsta Associated Press.

Lībijā jau ceturto nedēļu turpinās plaši nemieri, kas apturējuši valsts naftas eksportu. Citigroup analītiķi prognozē, ka protesti Lībijā, kuru mērķis ir gāzt M. Kadāfi valdību, kas pie varas ir jau 41 gadu, turpināsies vēl visu šā gada otro ceturksni.

Citas OPEC valstis gan apņēmušās palielināt naftas eksportu, lai kompensētu Lībija eksporta iztrūkumu un nepieļautu, ka augstā naftas cena kavē ekonomisko izaugsmi.

Jēlnaftas cena marta piegādēm Ņujorkas preču biržā 23. februāra rītā bija 95,58 ASV dolāri par barelu, kas ir par 0,16 dolāriem vairāk nekā iepriekšējās tirdzniecības sesijas noslēgumā.

Naftas cenu joprojām galvenokārt ietekmē notikumi Lībijā, kur prezidents Muamars Kadāfi (Moammar Gadhafi) aicinājis savus atbalstītājus apspiest protestētājus, kuri savā varā pārņēmuši teju visu valsts austrumu pusi, ieskaitot vairākus reģionus, kuros notiek naftas ražošana, raksta Associated Press.

Investori bažījas, ka Lībijā varētu izcelties pilsoņkarš, kā rezultātā, visticamāk, tiktu traucēta naftas piegāde. Lībija dienā eksportē aptuveni vienu miljonu barelu naftas.

Db.lv jau ziņoja, ka lielās pasaules naftas kompānijas, kas nodarbojas ar «melnā zelta» ieguvi Lībijā, jau evakuējušas no valsts daļu savu darbinieku.

Eni SpA, Itālijas naftas ražotājs, kas strādājis Lībijā visu Muamara Kadāfi valdīšanas laiku, ir ārvalstu kompānija, kas, režīmam sairstot, zaudēs visvairāk, vēsta Bloomberg.

Itālija ir lielākais investors Lībijā, un Romā bāzētā Eni abu valstu attiecībās spēlē galveno lomu.

Itālijas lielākā kompānija Ziemeļāfrikas valstī sūknē gandrīz 250 tūkstošus barelu dienā, kas veido 14% no tās kopējās ražošanas. Nemieriem pastiprinoties, vakar Eni akcijas piedzīvojušas lielāko vērtības kritumu 19 mēnešu laikā.

Kadāfi dēls Saifs vakar brīdināja par pilsoņu kara draudiem. Sacelšanās pret politiskajām represijām un ekonomiku stagnāciju jau gāzušas autokrātiskos režīmus Tunisijā un Ēģiptē.

Eni gan vakar izplatījusi paziņojumu, kurā norāda, ka ražošana turpinās kā parasti, lai gan tā no valsts evakuē daļu darbinieku un viņu ģimenes locekļus.

Jēlnaftas cena aprīļa piegādēm Ņujorkas preču biržā 7. marta rītā bija 106,32 ASV dolāri par barelu, kas ir par 1,90 dolāriem vairāk nekā iepriekšējās tirdzniecības sesijas noslēgumā.

Naftas cenas palielināšanos līdz augstākajam līmeni pēdējo 29 mēnešu laikā veicināja Citigroup jaunākais ziņojums, kurā banka palielinājusi savu prognozi attiecībā uz vidējo naftas cenu šogad no 90 ASV dolāriem līdz 105 dolāriem par barelu, vēsta Associated Press.

Citigroup norāda, ka, visticamāk, nemieri Lībijā naftas piegādes kavēs vēl visu šā gada otro ceturksni, taču, pēc bankas analītiķu domām, protesti neizplatīsies tālāk Saūda Arābijā, kas ir pasaulē lielākais naftas eksportētājs. Saūda Arābija arī apņēmusies kompensēt naftas piegāžu iztrūkumu, kas radies nemieru dēļ Lībijā.

Pagājušajā nedēļas nogalē Lībijā joprojām notikušas vairākas sadursmes starp valsts līdera Muamara Kadāfi atbalstītājiem un pretiniekiem. Jau ziņots, ka pasaules lielās naftas kompānijas, kas darbojas Lībijā, evakuējušas savus darbiniekus no valsts.

Jēlnaftas cena marta piegādēm Ņujorkas preču biržā 22. februāra rītā bija 92,94 ASV dolāri par barelu, kas ir par 1,52 dolāriem vairāk nekā iepriekšējās tirdzniecības sesijas noslēgumā.

Naftas cena pēdējās dienas laikā ir palielinājusies par vairāk nekā 6 dolāriem, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2008. gada septembra. To veicinājuši notikumi Lībijā, kur valsts prezidents Muamars Kadafi, neskatoties uz plašajiem nemieriem, stingri nolēmis palikt pie varas, raksta Associated Press.

Notikumi Lībijā uz naftas cenām atstāj lielāku iespaidu nekā teju trīs nedēļu ilgstošie protesti Ēģiptē, jo Lībija ir nozīmīgs naftas ražotājs un eksportētājs. Investorus satrauc ziņas par to, ka ārvalstu naftas kompānijas no valsts evakuē savus darbiniekus, kas nozīmē, ka tiek kavēta naftas ražošana un, iespējams, būs traucētas arī piegādes.

Pirmdien Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena saruka līdz vairāk nekā trīs nedēļu zemākajam līmenim, jo izskanēja ziņas, ka Lībija plāno audzēt eksporta apjomus, savukārt Irākas jēlnaftas piegādēm nav traucējuši konflikti, raksta Bloomberg.

ASV vieglās jēlnaftas WTI cena saglabājās esošajā līmenī.

Brent cena augusta piegādēm turējās pie 110,68 dolāriem par barelu. Pagājušajā piektdienā līguma cena saruka par 36 centiem līdz 110,64 dolāriem par barelu, kas ir zemākā cena kopš 11. jūnija. Pagājušajā nedēļā Brent cena samazinājās par 2,4%, mazinoties spriedzes situācijai Lībijā un Irākā.

Savukārt WTI cena augusta piegādēm saruka par 24 centiem līdz 103,82 dolāriem par barelu.

Kā liecina Bloomberg dati, Lībija pagājušajā mēnesī saražoja 300 tūkstošus barelu dienā, kas ir ievērojami mazāk nekā pērnā gada attiecīgajā jūnijā, kad tā saražoja 1,13 miljonus barelu. Tādējādi tas bija mazākais apjoms starp Naftas eksportētājvalstu organizācijas dalībvalstīm.

Jau trešo nakti turpinās Lībijas bombardēšana, apkarotjot tās dikatatora Muamara Kadafi bruņotos spēkus. Operācijas laikā tehnisku iemeslu dēļ ir nogāzies ASV iznīcinātājs F-15E Strike Eagle, lidmašīnas piloti nav cietuši un ir izglābti, vēsta pasaules ziņu aģentūras.

ASV iznīcinātājs nogāzās netālu no nemiernieku kontrolē esošās Bengāzi pilsētas, kur abus pilotus sagaidīja līksmojoši vietējie iedzīvotāji, kuri pateicās tiem par sabiedroto militārajām operācijām. Gaisa triecienu rezultātā ir ievērojami samazinātas M. Kadafi spēku kaujas spējas un koalīcija ir ieguvusi faktisku kontroli pār Lībijas debesīm, kā rezultātā ASV prezidents Baraks Obama ir paziņojis, ka ASV drīzumā varētu nodot kampaņas vadību Francijai, Lielbritānijai vai NATO.

Tikmēr Lībijas televīzija pārraidīja M. Kadafi uzrunas, kurās tas klāstīja, ka ASV iznīcinātāja nogāšanās ir «uzvara pār krustnešiem,» kā arī lamāja Dāniju, ka tās iznīcinātāji ir iznīcinājuši viņa komandcentru.

Patlaban Lībijā ir koncentrējušies aptuveni miljons cilvēku, kuri, visticamāk, jau šajā pavasarī vai vasarā pārcelsies uz Eiropu, pamatā caur Itāliju, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

Viņš uzsvēra, ka migrācija nav apstājusies un tā principā nevar tikt apturēta nekad, taču ir samazinājusies bēgļu plūsma pa tā saucamo Balkānu ceļu. «Mūs šobrīd vairāk uztrauc tas, kas notiek Vidusjūrā, Lībijā. Pēc mūsu datiem, Lībijā varētu būt koncentrējušies ap miljons cilvēku, kas vēlētos, iespējams, šī gada pavasarī, vasarā pārcelties uz Eiropu, pamatā jau caur Itāliju.»

Par minēto problēmsituāciju esot runāts pēdējā Eiropas Savienības (ES) ārlietu un aizsardzības ministru sanāksmē. Galvenie risināmie jautājumi ir ES sadarbības iespējas ar Lībiju, lai stiprinātu tās kapacitāti, un cīņa ar nelegālo cilvēku pārvadājumu organizētājiem, kā arī bēgļu dzīvības glābšana Vidusjūrā, sacīja Rinkēvičs.

Pastāv iespēja, ka Francija, kas palīdzēja Lībijas nemiernieku Nacionālajai pārejas padomei (NPP) pārņemt varu savās rokās, ir vienojusies par Lībijas naftas rezervju apguvi, ceturtdien, atsaucoties uz Francijas laikraksta Liberation rakstīto, vēsta pasaules mediji.

Ar 3. aprīli datētajā vēstulē teikts, ka Lībijas nemiernieki ļauj Francijai piekļūt 35% no valsts naftas atradnēm apmaiņā pret tās pilnīgu un pastāvīgu atbalstu NPP, tomēr Francijas ārlietu ministrs Alans Žipē (Alain Juppe) norādījis, ka viņs nav informēts par oficiālu vienošanos. «Neesmu informēts par oficiālu vienošanos, tomēr NPP ir oficiāli norādījusi, ka valstīm, kas palīdzējušas NPP pārņemt varu savās rokās, vajadzētu piedalīties arī Lībijas atjaunošanā,» viņš pavēstījis medijiem.

Krievija un Ķīna – valstis, kas bija kritiski noskaņotas NATO iejaukšanās Lībijas nemieru risināšanā – cīnīsies par savu ekonomisko ietekmju saglabāšanu Lībijā. Šīm valstīm būs jāiestaistās konkurences cīņā ar Lielbritāniju un Franciju. «Mēs vēlamies arī turpmāk aizstāvēt Krievijas ekonomiskās intereses Lībijā. Es nedomāju, ka jaunā Lībijas valdība vērtēs līgumus ar Krieviju no politiskā, nevis tehniskā un ekonomiskā skatupunkta,» norādīja Mihails Margelovs (Mikhail Margelov), Krievijas sūtnis Āfrikā.

Turpinoties nemieriem un vardarbībai Lībijā, kas ir krietni sašūpojis naftas cenas un arī citus pasaules tirgus, investori arvien vairāk pievēršas valūtām, kuras šādos mirkļos tiek uzskatītas par drošu patvērumu, un tādēļ valūtas tirgos ir pieaugusi Šveices franka un Japānas jenas vērtība, bet ASV dolārs piedzīvo kritumu.

Tostarp jena pret dolāru ir piedzīvojusi šogad straujāo nedēļas vērtības kāpumu.

«Toni nosaka naftas cenas. Tirgus dalībnieki ir sadalījušies divās frontēs - agresīvi noskaņotie sola milzīgu cenu kāpumu, piesardzīgie runā, ka Lībijas faktors ir pārvērtēts. Katrā ziņā globālajai ekonomikai ir par ko satraukties, ja krīze Lībijā ieilgs,» uzsvr Nordea Markets analītiķis Andris Lāriņš.

Lībijā jau kopš 15.februāra notiek plaši protesti pret Kadafi režīmu, kuri tiek apspiesti, izmantojot militāru spēku, un gājuši bojā simtiem cilvēku.

Tikmēr arī Eiropas eiro ir pakāpies attiecībā pret ASV dolāru, jo tirgus dalībnieki prognozē, lai mēģinātu iegrožot naftas cenu dēļ augošo inflāciju, Eirpopas Centrālā banka varētu palielināt eiro procentu likmes pirms dolāra likmes palielinās ASV Federālo rezervju sistēma.

Jēlnaftas cena aprīļa piegādēm Ņujorkas preču biržā 3. marta rītā bija 101.27 ASV dolāri par barelu, kas ir par 0,96 dolāriem mazāk nekā iepriekšējās tirdzniecības sesijas noslēgumā.

Naftas cenas samazināšanos veicina ziņas, ka Lībijā tiek apspriesta iespēja īstenot Venecuēlas prezidenta Hugo Čavesa piedāvātu miera plānu, kas varētu izbeigt Lībijā notiekošos nemierus, vēsta Reuters.

H. Čavess ierosinājis izveidot starptautisku komisiju, kuru pārstāvētu Latīņamerika, Eiropa un Tuvo Austrumu valstis, lai izstrādātu plānu, kurš paredzētu atrisināt Lībijas problēmas mierīgā ceļā.

Jau ziņots, ka Lībijā norisinās plašas protesta akcijas, kuru mērķis ir mainīt valsts iekārtu. Valsts armijai, kas cenšas apspiest protestētājus, pretī stājušies bruņotas protestētāju vienības, kas kļūst aizvien organizētākas.

Pieaugot bažām par plaša apmēra bēgļu krīzi uz Lībijas un Tunisijas robežas, ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos kopā ar Starptautisko Migrācijas organizāciju ir izplatījis aicinājumu pasaules valstu valdībām palīdzēt organizēt «plašu un visaptverošu desmitiem tūkstošu ēģiptiešu un citu trešo valstu pilsoņu evakuāciju».

ANO aicināja valstis nodrošināt naudas līdzekļus, loģistikas atbalstu, lidmašīnas, kuģus un pieredzējušu personālu, lai tiktu galā ar krīzi. «Situācija uz robežas ar katru mirkli pasliktinās, tāpēc ir svarīgi, lai šāda veida palīdzība tiktu nodrošināta pēc iespējas ātrāk. Mums ir nepieciešams veikt plašu evakuāciju», skaidroja ANO pārstāvji.

Tūkstošiem Lībijā strādājošie ēģiptieši, vjetnamieši, turki, ķīnieši un taizemieši, bēgot no vardarbības Lībijā, ir šķērsojušu Tunisijas robežu, kur situācija draud izvērsties milzīgā bēgļu krīzē. No Lībijas uz Tunisiju jau ir aizbēguši ap 75 tūkstošiem cilvēku un ap 40 tūkstošiem ir sapulcējušies robežas otrā pusē, kur izmisīgi cenšas darīt visu, lai nokļūtu Tunisijā. Vairāki no tiem atrodas pilnīgā spēku izsīkuma stāvoklī un tiek sabradāti pūlī, novēroja BBC.

Nav iespējas atbalstīt demokrātiju un ar izpratni skatīties uz diktatoru Muamaru Kadāfi, tā par tiem, kas skeptiski noskaņoti pret atbalsta paušanu rezolūcijai, kas paredz uzlidojumus Lībijas diktatora militārajām vienībām, raidījumā 900 sekundes norādīja ārlietu ministrs Artis Pabriks.

Viņš sacīja, ka Latvija ir paudusi savu politisko nostāju un atbalstu, kas patlaban ir simbolisks un morāls. Ja Latvija sāks šaubīties par vienoto Eiropas virzību, tad tās ceļš ved tikai uz austrumiem. Arī tie, kas norāda, ka šis uzlidojumi Lībijai sākušies tikai naftas dēļ, kuru izmanto arī Eiropa, mēģinot diskreditēt ES un rietumu valstis. Latvija Lībijas konflikta risināšanā varēs iesaistīties kā NATO dalībvalsts pēc tam, kad tiks pieņemts vienots lēmuma.

Runājot par militāro darbību, kas notiek Lībijā, ministrs norāda, ka rezolūcija atļauj arī pret M.Kadafi sauszemes spēkiem vērsties no gaisa, taču ievest karaspēku šajā valstī atļauts neesot. A.Pabriks skaidro, ka tiks darīts viss, kas ir nepieciešams, taču nepietikšot tikai ar militāru spēku vien. Viņš piebilda, ka tuvākā pusgada laikā Vidusjūras reģionam būšot jāpievērš pastiprināta uzmanība.

Naftas ieguvēju valstu iedzīvotājiem vajadzētu saņemt vairāk labuma no to dzimtenes resursiem, BBC stāstīja miljardieris un investors Džordžs Soross.

Revolūcija Lībijā ir «revolūcija pret korupciju, ko baro naftas naudas ļaunprātīga izmantošana». Ir vajadzīga lielāka «caurredzamība un atbildība» arī no citiem naftas produktu ražotājiem, kā, piemēram, Krievijas un Saūda Arābijas.

«Lībijas revolūcija ir valdības ļaunprātīgās dabas resursu izmantošanas sekas. Resursu izlietošanas procesa caurspīdīgums un atbildība ir tas, kas ir vajadzīgs cilvēkiem, lai tie gūtu labumus no savas valsts resursiem. Lībijas nafta radīja neizmērojamas bagātības, kuras baudīja tikai Kadafi», skaidroja Dž. Soross.

Lībija dienā iegūst ap 1,6 miljoniem barelu naftas un ir 17. lielākā naftas ieguvēja pasaulē. Tās diktatora Muamara Kadafi vara lielākoties ir atkarīga no naftas pārdošanas ienākumiem.

NATO ir pārņēmusi militārās operācijas Lībijā vadību, tomēr tikai neliela daļa no 28 dalībvalstīm veiks uzlidojumus Muamara Kadafi lojālajiem spēkiem, vēsta pasaules ziņu aģentūras. Līdz šim operāciju vadīja ASV.

«Ceturtdien, sešos no rīta pēc Griničas laika, NATO pārņēma starptautiskās operācijas vadību,» paziņoja NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens. «Saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūciju 1973. NATO turpinās aizsargāt civiliedzīvotājus no uzbrukumiem,» skaidroja A. Rasmusens.

Uzlidojumos Lībijā no NATO valstīm piedalās Lielbritānijas, Francijas, Kanādas, Dānijas, ASV un Beļģijas iznīcinātāji. Gaisa triecienus ir kritizējusi Turcija, kas ir vienīgā NATO musulmaņu valsts. Arī Vācija ir atteikusies piedalīties operācijās, savukārt Nīderlande piedalīsies tikai lidojumiem slēgtās zonas uzturēšanā un neveiks uzbrukumus M. Kadafi sauszemes spēkiem.

Kāds Latvijas politiķis, «uzlecošā zvaigzne», pirmdien bija ļoti sašutis. Viņu ne reizi nav intervējusi LTV 1 Rīta panorāma kaut arī reitingi aug, un viņš noteikti būs nākamajā Saeimā, un, ļoti iespējams, valdībā, bet intervē Lolitu Čigāni par to, ka viņa nekandidēs vēlēšanās. Dziļa ir neizpratne, kādēļ tā ir tik svarīga ziņa sabiedriskajai televīzijai!?

Taču ziņa ir svarīga. Runa nav par personību. Tas ir svarīgs simptoms, kas iezīmē kāda liela procesa galu. Lolita Čigāne ir viens no tiem cilvēkiem, kurus sabiedrībā mēdz saukt par «sorosītiem». Saeimā Čigāne nonāca caur Vienotību, bet pirms tam viņas karjera pārsvarā veidojās Džordža Sorosa finansētajās struktūrās – Delnā un Providus. Visticamāk, Vienotība neiekļūs nākamajā Saeimā, tāpēc Čigānes lēmums ir loģisks. Citi, kā Artis Pabriks, izmēģina veiksmi caur Attīstībai/PAR jaunveidojumu. Taču šīs fake partijas ir tikai sīki kuģīši, kreiseris vai, drīzāk, aviācijas bāzes kuģis, ir aizšauts, kuģis grimst.

Džordžs Soross Latvijas politikas ietekmēšanā 20 gados ir iztērējis 80 miljonus dolāru, kas ir vidēji četri miljoni dolāru gadā. Iedziļinieties šajos skaitļos!

ASV un to NATO sabiedrotie uzskata, ka spriedze attiecībās ar Krieviju saglabāsies ilgu laiku, žurnālistiem atzina ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters.

Krievijas politiskais kurss var palikt nemainīgs kā Krievijas prezidenta Vladimira Putina varas gados, tā arī pēc tam, tāpēc NATO ir jāpieturas pie stigras un līdzsvarotas pieejas attiecībām ar Krieviju, tiekoties ar žurnālistiem Eiropas vizītes sākumā, norādīja ministrs.

Atbildot uz jautājumu, vai Putins varētu mainīt savu politiku, Kārters atzina, ka uz to cer, tomēr nevar būt par to pārliecināts.

Krievija cenšas atjaunot ārpolitiskās ietekmes zonas, kā tas bija padomju laikos, pirmdien Berlīnē sacīja Kārters, uzsverot, ka ASV un to sabiedrotie neļaus Kremlim aizsviest tos atpakaļ pagātnē.

NATO sabiedrotie ir gatavi uzlabot attiecības ar Maskavu, bet lēmums šajā jautājumā ir jāpieņem tieši Kremlim, norādīja ministrs.

ASV armijas bāzu personāls vairs nevar iegādāties Ķīnas firmu «Huawei» un ZTE ražotos telefonus un citu aprīkojumu, jo Pentagons atzinis, ka šīs ierīces rada «nepieņemamu» drošības risku, ziņoja ASV mediji.

ASV Aizsardzības ministrijā ir pieaugušas bažas par patēriņa elektronikas izmantošanu karavīru izspiegošanai vai izsekošanai.

««Huawei» un ZTE ierīces var radīt nepieņemamu risku [armijas] personālam, informācijai un misijai,» piektdien paziņoja Pentagona preses sekretārs majors Deivs Īstbērns.

«Ņemot vērā šo informāciju, nav prātīgi turpināt tās pārdot [Aizsardzības] ministrijas veikalos» ASV bāzēs visā pasaulē, viņš piebilda.

Īstbērns sacīja, ka pavēle izņemt «Huawei» ierīces no tirdzniecības šajos veikalos tikusi dota 25.aprīlī.

«Ņemot vērā ZTE mobilo tālruņu un ar tiem saistīto produktu drošības riskus, [Pentagona] veikalos no tirdzniecības izņemti arī ZTE ražojumi,» sacīja Pentagona preses sekretārs.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.

Koalīcijas partijas ir vienojušās atcelt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumu pašnodarbinātajiem, 20.martā pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes sacīja Saeimas deputāts Artūrs Butāns (NA) un "Apvienotā saraksta" (AS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.

Butāns akcentēja, ka tas ir svarīgs lēmums radošajai nozarei un visiem, kas strādā pašnodarbināto režīmā.

Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pieļāva, ka Finanšu ministrija (FM) varētu sagatavot grozījumus, un tos jau šo ceturtdien skatīt Saeimā divos lasījumos steidzamības kārtā.

Finanšu ministrijas (FM) speciālisti jau sagatavojuši grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN likums), lai saimnieciskās darbības veicējiem – iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājiem atceltu pienākumu veikt IIN avansa maksājumus.

VID jau aprēķinājis avansa maksājumus

Diena jau vēstīja, ka VID saimnieciskās darbības veicējiem, kas lielā vairumā gadījumu ir pašnodarbinātās personas, šonedēļ jau izsūtījis automātiskus aprēķinus no VID sistēmas par IIN avansa maksājumu, kas jāveic līdz 23. martam. Attiecīgu informāciju par šo pienākumu 13. martā VID izplatīja arī plašsaziņas līdzekļiem.