Izveidojot savu atbilstības novērtēšanas laboratoriju, a/s Latvijas valsts meži sākusi minerālo materiālu un to maisījumu ražošanu un piegādes to izmantotājiem būvniekiem un būvmateriālu ražotājiem.
Šādu ainu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē ieskicēja a/s Latvijas valsts meži (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks. Viņš pastāstīja, ka uzņēmums izveidojis savu minerālo maisījumu atbilstības novērtēšanas laboratoriju, jo nevarēja paļauties uz tām, kuras jau tirgū piedāvāja attiecīgos pakalpojumus.
«Lai nodrošinātu produktu (minerālo materiālu un to maisījumu) kvalitāti atbilstoši ES standartiem, ir nepieciešams veikt materiālu testēšanu vairākiem simtiem paraugu. Diemžēl nepieciešamos testēšanas rezultātus no laboratorijām, kas ir nesaistītas ar citiem būvniecības tirgus dalībniekiem, nereti nācās gaidīt četrus līdz sešus mēnešus, un tas nav savietojams ar kontrolējamas kvalitātes nodrošināšanu pārdodamajiem produktiem,» uzsvēra R. Strīpnieks. Saeimas deputāte Iveta Benhena-Bēkena pauda bažas, vai šādas laboratorijas izveide nav uzskatāma par sava veida konkurences kropļošanu un arī problēmām tieši atbilstības novērtēšanas segmentā. R. Strīpnieks vērsa uzmanību uz uzņēmuma laboratorijas otro pielietojuma jomu – LVM būvējamajos un rekonstruējamos ceļos iestrādāto materiālu kvalitātes kontroli. «Tikai «paspēlējoties» ar minerālo materiālu (kas tiek iebūvēti ceļa neredzamajā daļā) kvalitāti, ieguvums uz vienu vai otru pusi var būt ar piecām un pat vairāk nullēm,» uzsvēra R. Strīpnieks. Viņš norādīja uz vēl kādu problēmu, proti, lielākā daļa laboratoriju pieder vai ir saistītas ar citiem būvniecības un būvmateriālu tirgus dalībniekiem, un tādējādi var rasties šaubas par laboratoriju ietekmējamību un testēšanas rezultātu ticamību, kā rezultātā LVM nevar paļauties uz to sniegtajiem datiem.
Vispirms paši sev
Jāatgādina, ka savulaik, 2005. gadā, LVM aizsāka apsaimniekošanā esošo smilts un smilts-grants karjeru izmantošanu, lai nodrošinātu pašiem nepieciešamos materiālus meža ceļu būvniecībai un uzturēšanai. Tolaik tika lēsts, ka LVM ik gadu varēs ietaupīt simtiem tūkstošu, meža ceļu remontā un būvniecībā izmantojot savos karjeros iegūtos materiālus, salīdzinājumā ar situāciju, ja tie visi jāpērk tirgū. Minēto iemeslu dēļ arī tika izveidots karjeru tīkls, lai LVM apsaimniekojamajās platībās nodrošinātu ekonomiski efektīvu minerālo materiālu pievešanas attālumu – 30 līdz 50 km.
Visu rakstu lasiet 9. augusta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!