Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons svētdien prezentējis savas Konservatīvās partijas manifestu pirms decembrī gaidāmajām britu parlamenta ārkārtas vēlēšanām, kurā sola pabeigt valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), lai tā varētu izbeigt taupības pasākumus un veicināt uzplaukumu.

Jūlijā Džonsons sāka vadīt mazākuma valdību, bet tā arī nespēja panākt Brexit vienošanās apstiprinājumu britu parlamentā. Tagad viņš vēlas pārliecinošu uzvaru 12.decembrī gaidāmajās vēlēšanās.

"Kā jums zināms, ir atlikušas nepilnas trīs nedēļas līdz visizšķirošākajām vēlēšanām mūslaiku vēsturē," Džonsons sacīja, Telfordā prezentējot toriju priekšvēlēšanu manifestu.

"Izvēle nekad nav bijusi skaidrāka," viņš teica. "Pabeigt Brexit, un tad mēs varam atjaunot uzņēmēju un ģimeņu pārliecību un uzticību," Džonsons piebilda.

"Pabeigt Brexit, un tad mēs varam koncentrēt savas sirdis un prātus uz Lielbritānijas iedzīvotāju prioritātēm," viņš uzsvēra, sakot, ka "ir laiks atbrīvot visas valsts potenciālu un kalt jaunu Lielbritāniju".

Anglijā no nākamās nedēļas tiks atcelta lielākā daļa ierobežojumu, kas noteikti cīņā ar Covid-19, trešdien paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

Cilvēkiem vairs nebūs jāvalkā maskas iekštelpās, jāstrādā no mājām un jāuzrāda pierādījums par vakcinēšanos pret Covid-19, lai iekļūtu sabiedriskās vietās, piemēram, naktsklubos, parlamentā paziņoja Džonsons.

Premjers norādīja, ka, pateicoties balstvakcinācijas kampaņai, Anglijā iespējams atgriezties pie plāna A, pārtraucot ierobežojumus, ko paredz plāns B.

Pagājušajā mēnesī Anglija pārslēdzās uz plānu B, lai ierobežotu lipīgākā koronavīrusa omikrona paveida izplatīšanos.

Taču Džonsons sastapās ar lielu pretestību savā partijā, daudziem konservatīvo kolēģiem uzskatot plāna B ierobežojumus par pārmērīgiem.

Ierobežojumu atvieglošana tiek uzskatīta par piekāpšanos kritiķiem, ko sadusmojušas ziņas, ka pats Džonsons un viņa darbinieki pārkāpuši karantīnas noteikumus, rīkojot ballītes Dauningstrītā.

Lielbritānijas valdība drīzumā nāks klajā ar jaunu breksita vienošanās projektu, otrdien paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

«Mēs nāksim klajā ar ļoti labu piedāvājumu. Mēs to oficiāli iesniegsim pavisam drīz,» intervijā BBC televīzijai paziņoja Džonsons, kurš pašlaik piedalās viņa vadītās Konservatīvās partijas kongresā Mančestrā.

Lielbritānijas un Īrijas mediji ziņoja, ka Džonsons vēlas, lai preču pārbaudes nenotiktu tieši pie Īrijas robežas, kā arī lai būtu brīva lauksaimniecības produktu plūsma.

Spriežot pēc mediju ziņotā, priekšlikums izstrādāts tā, lai paturētu robežu starp Ziemeļīriju un Īriju atvērtu pēc breksita, kuru Džonsons plāno ne vēlāk kā 31.oktobrī.

Īrijas vicepremjers Saimons Kovenijs pauda viedokli, ka Džonsona valdības priekšlikumam nav izredžu.

«Pienācis laiks, kad ES jāsaņem nopietns priekšlikums no Lielbritānijas valdības, ja oktobrī gribam panākt breksita vienošanos,» tviterī paziņoja Kovenijs, piebilstot, ka Īrija un Ziemeļīrija ir pelnījušas ko labāku.

Izskatās, ka politiķi vadošajiem pasaules finanšu tirgiem pasnieguši agrīnu Ziemassvētku dāvanu, un cenu rekordu birums tajos šā gada beigās un nākamā gada sākumā var turpināties.

Britu velēšanās pārliecinoši triumfējusi Konservatīvā partija, kas nozīmē, ka šīs valsts parlaments beidzot izskatās gatavs kādiem laicīgiem un izšķirīgiem lēmumiem saistībā ar ieilgušo Brexit procesu. Tādējādi sagaidāms, ka to pašu Konservatīvo partiju pārstāvošais britu premjers Boriss Džonsons varēs strādāt pie tā, lai Apvienotā Karaliste Eiropas Savienību (ES) pamestu jau nākamā gada janvāra beigās. Būtībā britu "bezvienošanās" scenārija iespējamība vairs netiek nopietni apsvērta. Kopējā sajūta ir – sliktākais Brexit frontē jau ir aiz muguras, ko attiecīgi svin arī, piemēram, akciju tirgus dalībnieki.

Jāteic, ka britu vēlēšanas nav bijis vienīgais iemesls, kādēļ šīs nedēļas laikā vērojams riska aktīvu mijēju optimisms. Tiek ziņots, ka arī ASV prezidents Donalds Tramps varētu būt piekritis sākotnējam tirdzniecības darījumam ar Ķīnu. Tādējādi šo svētdien spēkā varētu nestāties iepriekš paredzētie jaunie ASV tarifi pret šo Tālo Austrumu lielvalsti. Šīs darba nedēļas beigās pieejamā informācija liecināja, ka Ķīna 2020. gadā varētu būt piekritusi uzpirkt ASV lauksaimniecības produkciju 50 miljardu ASV dolāru vērtībā. Savukārt ASV – mazināt esošos tarifus savam Ķīnas importam.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons trešdien paziņoja, ka gadījumā, ja Eiropas Savienība (ES) noraidīs Londonas galīgos priekšlikumus jaunas Brexit vienošanās noslēgšanai, Lielbritānija 31.oktobrī izstāsies no bloka bez vienošanās.

Runā Konservatīvās partijas kongresā Mančestrā Džonsons saglabāja stingru nostāju Brexit jautājumā, atklājot tikai dažas detaļas par šo priekšlikumu, ko raksturojis kā «taisnīgu un saprātīgu kompromisu».

«Mēs izstāsimies no ES 31.oktobrī, lai kas arī nenotiktu,» partijas biedriem solīja Džonsons, kurš teica, ka mīlot Eiropu.

Savā runā Džonsons galvenokārt koncentrējās uz iekšpolitikas jautājumiem, tostarp, veselības aprūpes jomu, ekonomiku un noziedzību.

Premjerministrs pauda pārliecību, ka Briselei iesniegtais priekšlikums ir konstruktīvs un saprātīgs un nodrošina kompromisu abām pusēm.

Tomēr viņš uzsvēra, ka alternatīva šajā situācijā ir bezvienošanās Brexit un kavēties vēl vairāk būtu bezjēdzīgi un dārgi.

Boriss Džonsons, kurš ir viens no galvenajiem kandidātiem uz Lielbritānijas premjerministra amatu, trešdien pauda uzskatu, ka Eiropas Savienība (ES) būtu daļēji atbildīga par iespējamu bezvienošanās Brexit.

Bijušais Londonas mērs Džonsons savu kampaņu par Terēzas Mejas nomaiņu premjera amatā ir pamatojis ar solījumu, ka Lielbritānija izstāsies no ES 31.oktobrī, kā plānots, pat ja neizdosies panākt vienošanos ar Briseli par šo izstāšanos.

Džonsons trešdien piedalījās pēdējā kampaņas pasākumā Londonā pirms nākamnedēļ gaidāmā paziņojuma par to, kurš kandidāts izraudzīts premjera amatam Konservatīvo partijas balsojumā.

Viņš sacīja, ka vasarā mēģinās vienoties ar ES par jauniem izstāšanās nosacījumiem.

Ja ES tomēr atteiksies būt elastīga vai piekrist kompromisam attiecībā uz Mejas panākto Brexit vienošanos, «ja viņi nemainīs ne punktu vai komatu (..) tad mums acīmredzot nebūs citas izvēles, kā gatavoties uz izstāšanos ar atšķirīgiem noteikumiem», teica Džonsons.

Nule kā par Lielbritānijas premjerministru kļuvušais toriju jeb konservatīvo līderis Boriss Džonsons britu ietekmīgāko laikrakstu slejās netiek novērtēts kā spilgts līderis, kurš varētu izvest Lielbritāniju no ieilgušās krīzes saistībā ar Brexit. Gluži pretēji, tiek prognozēts, ka situācija tikai saasināsies, jo, kā apgalvo vairums britu politisko komentētāju, Džonsona kļūšana par valdības vadītāju ir būtiski paaugstinājusi risku, ka notiks bezvienošanās izstāšanās no ES.

Pesimistiskākie apgalvo, ka tas ir gandrīz nenovēršami. Pats Boriss Džonsons savā pirmajā runā ir uzsvēris, ka Lielbritānija jebkurā gadījumā no ES izstāsies līdz 31. oktobrim, jo to vēlas iedzīvotāju vairākums, kas nobalsoja par Brexit. Līdz ar to B. Džonsons arī kategoriski ir noraidījis atkārtota referenduma iespējamību. Lai gan jaunais premjerministrs bravūrīgi apgalvo, ka atšķirībā no līdzšinējās valdības vadītājas Terēzas Mejas viņš panāks jaunu, daudz labāku izstāšanās līgumu ar ES, bloka līderu līdzšinējie apgalvojumi ir bijuši ļoti cieti: līguma saturs pēc būtības pārskatīts netiks, tā ka par to B. Džonsons, izskatās, var aizmirst. Vēl jo vairāk tādēļ, ka viņš ir paziņojis, ka atcels antidemokrātisko Īrijas atbalsta plānu. Proti, pašreizējais līgums paredz, ka līdz tirdzniecības sarunu noslēgšanai starp Lielbritāniju un ES nebūs cietas robežas starp Ziemeļīriju un Īriju, kas de facto nozīmē, ka Lielbritānija paliek kopējā ES muitas savienībā. Šis punkts līdz šim ir bijis lielākais klupšanas akmens sarunās par izstāšanās līgumu.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons ceturtdien paziņojis par atkāpšanos no Konservatīvās partijas līdera amata, kas nozīmē arī premjerministra amata zaudēšanu.

Taču 58 gadus vecais Džonsons turpinās pildīt premjera pienākumus, līdz tiks ievēlēts jaunais toriju līderis.

"Tāda nepārprotami ir parlamentārās Konservatīvās partijas griba, lai šai partijai būtu jauns līderis un līdz ar to arī jauns premjerministrs," pie Dauningstrītas rezidences paziņoja Džonsons.

Džonsona demisiju izraisīja viņa valdības ministru masveida atkāpšanās, tādējādi izrādot savu neapmierinātību ar Džonsona rīcību saistībā ar pēdējā laika dažādajiem skandāliem, arī par ballītēm Dauningstrītā, kas pārkāpa Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus.

Jaunā Konservatīvās partijas līdera vēlēšanu grafiks tiks paziņots nākamnedēļ. Džonsons premjerministra amatā atradās trīs gadus, kurus visspilgtāk raksturoja breksits un Covid-19 pandēmija.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons trešdien iesniegs Eiropas Savienībai (ES) «galīgos» priekšlikumus jaunas breksita vienošanās noslēgšanai, otrdienas vakarā paziņoja Lielbritānijas amatpersonas.

Ja ES nepieņems šos priekšlikumus, Lielbritānija šī mēneša beigās aizies no ES bez vienošanās, brīdināja amatpersonas.

Džonsons sniegs «godīga un saprātīga kompromisa» detaļas savā noslēguma runā Konservatīvās partijas gada konferencē, paziņoja premjera kanceleja Londonas Dauningstrītā.

Otrdienas vakarā publicētā paziņojumā tomēr bija uzsvērts, ka šis ir «galīgais piedāvājums» un ka Džonsons turēs savu solījumu par to, ka Lielbritānija izstāsies no ES ne vēlāk kā 31.oktobrī neatkarīgi no tā, vai būs panākta vienošanās par izstāšanās nosacījumiem.

«Ja Brisele nepiekritīs piedāvājumam, kas tiks izteikts rīt, tad šī valdība tālāk nerisinās sarunas, līdz mēs būsim aizgājuši no ES,» teikts šajā paziņojumā.

Apvienotās Karalistes premjerministrs Boriss Džonsons pirmdien izklāstījis Londonas nostāju gaidāmajās sarunās par jauno tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienību (ES), savā runā uzsverot, ka Lielbritānijai nav nepieciešamības turpmāk pakļauties ES normām.

Viņš noraidīja prasību, lai Lielbritānija pakļautos ES normām attiecībā uz "konkurences politiku, subsīdijām, sociālo aizsardzību, vidi vai ko citu tamlīdzīgu".

Džonsons sacīja, ka Londonai nav jāievēro šie noteikumi vairāk kā ES ievēro Lielbritānijas noteikumus.

Lielbritānijas premjers aicināja ES piekrist līgumam, kas būtu līdzīgs ar Kanādu noslēgtajam brīvās tirdzniecības līgumam, un paziņoja, ka gadījumā, ja šāda vienošanās netiks panākta, tirdzniecība ar ES notiks saskaņā ar pašreizējo līgumu par Lielbritānijas izstāšanos no bloka un tas vairāk līdzināsies Austrālijas gadījumam.

Saskaņā ar ES un Kanādas līgumu vairumam preču netiek piemēroti importa tarifi, bet pakalpojumu plūsma, piemēram banku pakalpojumos, ir ierobežotāka.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons paziņojis, ka ievēros likumu, bet nodrošinās valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) līdz oktobra beigām - ar vai bez vienošanās.

Lielbritānijas parlaments ir pieņēmis likumu, kas pieprasa premjerministram lūgt ES atlikt Brexit, ja līdz 19.oktobrim netiks panākta vienošanās par izstāšanos.

Taču britu mediji vēsta, ka Džonsona komanda pēta, kā iespējams šo likumu apiet.

Jautāts, kā viņam tas izdosies, Džonsons intervijā britu raidorganizācijai BBC sacīja, ka ievēros konstitūciju un pakļausies likumiem, bet Brexit notiks 31.oktobrī.

Premjerministrs uzsvēra, ka cilvēkiem jāsaprot, ka Lielbritānija nepagarinās Brexit un izstāsies 31.oktobrī - ar vai bez vienošanās.

Taču Džonsons neatklāja, kā izvairīsies no nepieciešamības lūgt pagarinājumu, ja vienošanās par Brexit netiks panākta.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons otrdien noraidīja aicinājumu rīkot vēl vienu Skotijas neatkarības referendumu, norādot, ka tādējādi tiktu "turpināta politiskā stagnācija, ko Skotija pieredzējusi pēdējās desmitgades laikā".

Džonsons Lielbritānijas valdības lēmumu darījis zināmu vēstulē Skotijas pirmajai ministrei Nikolai Stērdženai. Skotijas līdere iepriekš paudusi, ka vēlas referendumu sarīkot vēl šogad.

Džonsons norādīja, ka Stērdžena iepriekš esot solījusi, ka 2014.gada referendums būs balsojums, kas notiek "reizi paaudzē".

Kā skaidro Skotijas neatkarības atbalstītāji, situācija pilnībā mainījusies pēc 2016.gada breksita referenduma, kurā Skotija balsoja par palikšanu Eiropas Savienībā (ES), kamēr vairums vēlētāju Lielbritānijā kopumā nobalsoja par izstāšanos.

Turklāt 2014.gada neatkarības referendumā tika balsots par turpmāko dalību valstī, kas ir ES sastāvā, tomēr Lielbritānija jau mēneša beigās bloku pametīs.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons otrdien noraidīja aicinājumu rīkot vēl vienu Skotijas neatkarības referendumu, norādot, ka tādējādi tiktu "turpināta politiskā stagnācija, ko Skotija pieredzējusi pēdējās desmitgades laikā".

Džonsons Lielbritānijas valdības lēmumu darījis zināmu vēstulē Skotijas pirmajai ministrei Nikolai Stērdženai. Skotijas līdere iepriekš paudusi, ka vēlas referendumu sarīkot vēl šogad.

Džonsons norādīja, ka Stērdžena iepriekš esot solījusi, ka 2014.gada referendums būs balsojums, kas notiek "reizi paaudzē".

Kā skaidro Skotijas neatkarības atbalstītāji, situācija pilnībā mainījusies pēc 2016.gada Brexit referenduma, kurā Skotija balsoja par palikšanu Eiropas Savienībā (ES), kamēr vairums vēlētāju Lielbritānijā kopumā nobalsoja par izstāšanos.

Turklāt 2014.gada neatkarības referendumā tika balsots par turpmāko dalību valstī, kas ir ES sastāvā, tomēr Lielbritānija jau mēneša beigās bloku pametīs.

Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona vadītie konservatīvie ceturtdien notikušajās parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās izcīnījuši pārliecinošu uzvaru, nodrošinot sev absolūto vairākumu un beidzot paverot ceļu Apvienotās Karalistes aiziešanai no Eiropas Savienības (ES).

Saskaņā ar gala rezultātiem pēc biļetenu saskaitīšanas visos 650 vēlēšanu apgabalos, toriji, kas kopumā ieguvuši aptuveni 43,6% balsu, izcīnījuši 365 mandātus, savu pārstāvniecību salīdzinājumā ar iepriekšējo parlamenta sasaukumu palielinot par 48 vietām.

Tikmēr lielākā opozīcijas partija - leiboristi - ar 32,2% balsu izcīnījuši tikai 203 vietas parlamenta apakšnamā, zaudējot 59 mandātus.

Savu pārstāvniecību izdevies ievērojami palielināt arī Skotu Nacionālajai partijai (SNP), kas izcīnījusi 48 no Skotijai atvēlētajām 59 vietām, papildus iegūstot 13 mandātus.

Savukārt liberāldemokrāti, kas iebilst pret izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), vienu mandātu zaudējuši, izcīnot tikai 11 vietas.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons trešdien deputātiem pavēstījis, ka Anglijā noteiktā Covid-19 karantīna atsevišķās vietās var palikt spēkā līdz marta beigām.

Uzrunājot Pārstāvju palātas deputātus pirms balsojuma par karantīnas režīma apstiprināšanu Anglijā, premjers sacīja, ka likumprojekts pieļauj karantīnas režīma saglabāšanu līdz 31.martam, ja nepieciešams.

Nepilnas 24 stundas pirms tam Džonsons sacīja, ka karantīnas režīms tiks pārskatīts februāra vidū.

Premjers skaidroja, ka datumi mainīti, jo likumprojekts pieļauj ierobežojumu atvieglošanu reģionu līmenī.

Džonsons norādīja, ka ierobežojumi tiks pārvērtēti ik pēc divām nedēļām un atcelti, ja vairs netiks uzskatīti par vajadzīgiem.

Viņš arī solīja, ka pirmajām četrām grupām, kuras plānots vakcinēt pirmās, līdz 15.februārim būs nodrošināta iespēja vakcinēties.

Eiropas Savienības (ES) līderiem pulcējoties Briselē uz kārtējo samitu, Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers un Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons ceturtdien paziņojuši, ka beidzot panākta Brexit vienošanās.

«Mēs esam panākuši lielisku vienošanos, kas atdod kontroli» pār mūsu valsti mūsu rokās, tviterī pavēstījis Džonsons, mudinot Lielbritānijas parlamenta deputātus sestdien paredzētajā ārkārtas sēdē to atbalstīt.

«Kur ir griba, tur ir vienošanās. Mums tāda ir? Tā ir godīga un līdzsvarota vienošanās gan ES, gan Apvienotajai Karalistei, un tas ir apliecinājums mūsu apņēmībai rast risinājumus,» savukārt tviterī paziņojis Junkers.

Viņš arī aicinājis Eiropadomi, kuras sanāksme paredzēta vēlāk ceturtdien, vienošanos apstiprināt.

Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam adresētajā vēstulē Junkers norādījis, ka Džonsons «demonstrējis piekrišanu» saskaņotajam tekstam, kurā pārskatīta iepriekš noslēgtā breksita vienošanās, kuru trīskārt noraidījis Lielbritānijas parlaments.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons piektdien paziņojis, ka Londona ir gatava pārtraukt sarunas ar Eiropas Savienību (ES) par abu pušu turpmākajām attiecībām pēc breksita, ja vien Brisele nemainīs savu nostāju.

Džonsons apsūdzējis Briseli nespējā iesaistīties nopietnās sarunās un paziņojis, ka Lielbritānijai jābūt "gatavai" no janvāra attiecībās ar ES darboties saskaņā ar Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem, ja vien no bloka puses nebūs "fundamentāla pieejas maiņa".

Kā ziņots, ES dalībvalstu līderi, kas pulcējušies uz kārtējo samitu Briselē, ceturtdien atzinuši, ka pēcbreksita sarunās nav panākts "pietiekams progress", un izvirzījuši Londonai faktisku ultimātu, aicinot Lielbritāniju piekāpties svarīgākajos jautājumos, par kuriem joprojām pastāv domstarpības, jeb rēķināties ar strauju savstarpējo tirdzniecības saišu saraušanu.

"Esmu izlēmis, ka mums jābūt gataviem 1.janvārim ar līgumiem, kas vairāk līdzīgi Austrālijas līgumiem, kuri balstīti vienkāršajos globālās tirdzniecības principos," norādījis Džonsons.

Ja vienošanās par brīvo tirdzniecību ar Eiropas Savienību (ES) netiks panākta līdz 15. oktobrim, Lielbritānijas un ES sarunas turpināt nav jēgas, paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

"Jāpanāk vienošanās par brīvo tirdzniecību ar mūsu draugiem no Eiropas Savienības līdz Eiropadomes sanāksmei 15. oktobrī, ja [gribam], lai tā stājas spēkā līdz gada beigām," sacījis Džonsons, kura izteikumus izplatījusi Lielbritānijas premjera kanceleja. "Nav jēgas domāt par termiņu pēc tam. Ja mēs nespēsim vienoties līdz šim termiņam, tad es neredzu, ka starp mums būs brīvās tirdzniecības līgums, un mums abiem tas jāpieņem un jāvirzās uz priekšu," uzsvēris Lielbritānijas valdības vadītājs.

Arī Brisele iepriekš likusi saprast, ka vienošanās par tirdzniecību jāpanāk līdz 15. oktobrim, ņemot vērā laiku, kas nepieciešams tulkošanai un ratifikācijai. Džonsons sacījis, ka arī gadījumā, ja vienošanās ar ES netiks panākta, Lielbritānija "vareni uzplauks", pat ja savstarpējā tirdzniecība starp Lielbritāniju un ES notiks ar tādiem pašiem noteikumiem kā starp ES un Austrāliju.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena paudusi nopietnas bažas par iespējām nākamā gada laikā noslēgt Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas vienošanos par tirdzniecības attiecībām pēc Brexit.

Gaidāms, ka Lielbritānija no ES izstāsies 31.janvārī, bet līdz nākamā gada beigām būs spēkā pārejas laika nosacījumi, lai pusēm būtu iespēja vienoties par turpmākām tirdzniecības attiecībām.

"Mani ļoti bažīgu dara īsais laika sprīdis, kas mums dots," Leiena teikusi Francijas laikrakstam "Les Echos" piektdien publicētā intervijā. "Tās nav tikai sarunas par brīvās tirdzniecības līgumu, bet arī daudziem citiem jautājumiem. Man šķiet, ka abām pusēm sev ir nopietni jāpajautā, vai tik īsā laikā ir iespējamas visas šīs sarunas," viņa paudusi.

"Uzskatu, ka būtu prātīgi gada vidū pārskatīt lietas, lai nepieciešamības gadījumā redzētu, vai termiņš ir jāpagarina," pauda EK vadītāja.

Pastiprinoties migrantu vēlmei kļūt «neredzamiem», latviešu valoda Lielbritānijā izskan aizvien retāk, veicot pētījumu, secinājis Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns.

M. Kaprāns 2018.gada sākumā uzsāka pētījumu «Gaidot Brexit: Baltijas migranti Lielbritānijā: adaptācijas stratēģijas un nākotnes scenāriji», kura ietvaros pētnieks tikās ar vairāk nekā 3000 respondentiem - migrantiem Lielbritānijā no Latvijas un Lietuvas, lai noskaidrotu, kā Lielbritānijas iespējamā izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) varētu ietekmēt latviešu dzīvi.

Latvieši vidū valdot sajūta, ka Lielbritānija ir ekonomiski atkarīga no migrantu darbaspēka. Cilvēki jūtas nepieciešami un apzinās, ka tikpat, cik viņi paļaujas uz Lielbritānijas ekonomisko situāciju, tās pilsoņi paļaujas uz migrantiem.

Pētījuma dati liecina, ka 48% latviešu un 57% lietuviešu neatbalsta Lielbritānijas izstāšanos no ES, 44% Latvijas un 48% Lietuvas valstspiederīgo sagaida, ka Brexit varētu veicināt negatīvas sekas viņu ikdienā.

Lielbritānijas parlamenta apakšpalāta otrdienas vakarā nobalsojusi par to, ka tā apspriedīs likumprojektu, kas bloķēs valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās.

Par to nobalsoja 328 deputāti, bet 301 deputāts bija pret. Starp deputātiem, kas balsoja par, bija arī 21 politiķis no premjerministra Borisa Džonsona vadītās Konservatīvās partijas. Džonsons iepriekš draudēja, ka konservatīvie, kuri pāries opozīcijas pusē, tiks izslēgti no partijas.

Šis balsojums ir trieciens Džonsonam, kurš ir apsolījis, ka Lielbritānija izstāsies no ES 31.oktobrī neatkarīgi no tā, vai ar ES būs panākta vienošanās par izstāšanās nosacījumiem.

Likumprojekts, par kuru parlamenta apakšpalāta balsos trešdien, paredzēs, ka gadījumā, ja līdz 19.oktobrim ar ES nebūs panākta vienošanās par izstāšanās nosacījumiem un to nebūs apstiprinājis parlaments, Džonsonam būs jālūdz ES pagarināt Lielbritānijas izstāšanās termiņu līdz 31.janvārim.

Lielbritānijas Konservatīvās partijas deputāti brīdināti, ka tiks izslēgti no partijas, ja mēģinās nobloķēt Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, pirmdien ziņo mediji.

Mediji vēsta, ka premjerministrs Boriss Džonsons svētdien ticies ar Konservatīvās partijas organizatoriem.

Džonsons ir solījis, ka Lielbritānija izstāsies no ES 31.oktobrī - ar vienošanos vai bez, bet vairāki konservatīvo politiķi, kā arī opozīcijas deputāti vēlas panākt likuma pieņemšanu, kas nepieļautu valsts izstāšanos no bloka bez vienošanās. Viņi vēlas panākt šāda likuma pieņemšanu pirms parlamenta darbības apturēšanas. Balsojums paredzēts otrdien.

Visi konservatīvo deputāti, kas otrdien nebalsos saskaņā ar valdības rekomendācijām, tiks izslēgti no partijas un būs spiesti turpināt darbu parlamentā kā neatkarīgie un nevarēs kandidēt partijas sarakstā nākamajās vēlēšanās, atsaucoties uz augsta ranga avotu Konservatīvo partijas organizatoru birojā, vēsta telekanāls «Sky News».

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons trešdien paziņoja, ka sagaidīs Briseles atbildi par Lielbritānijas lūgumu atlikt Brexit termiņu, pirms lemt par tālākajiem soļiem.

Likumdevēju izvaicāts, Džonsons uzsvēra, ka pieprasījums par termiņa atlikšanu bijis «no parlamenta», nevis viņa. Premjers uzstāja, ka joprojām grib, lai Lielbritānija no Eiropas Savienības (ES) izstājas 31.oktobrī.

«Mēs nevaram zināt, ko ES būs izdarījusi atbildē uz parlamenta lūgumu. Mēs gaidām atbildi,» viņš sacīja. "Man nešķiet, ka šīs valsts tauta vēlas atlikšanu. Es nevēlos atlikšanu,» piebilda Džonsons.

Premjers otrdien vēlu vakarā paziņoja, ka «ieturēs pauzi» attiecībā uz svarīgajiem likumdošanas aktiem, kad likumdevēji bija noraidījuši viņa piedāvāto trīs dienu grafiku, lai iepazītos ar tiem.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons un Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena svētdien nolēmuši turpināt pēcbreksita sarunas.

"Mums šorīt bija noderīga telefona saruna. Mēs apspriedām galvenos neatrisinātos jautājumus," teikts Leienas un Džonsona kopīgajā paziņojumā.

"Pēc gandrīz gadu ilgām sarunām, neskatoties uz to, ka termiņi atkal un atkal nokavēti, mēs domājam, ka šajā brīdī būtu atbildīgi pacensties vēl mazliet," paziņoja abi līderi.

Viņi pavēstīja, ka uzticējuši saviem sarunvedējiem turpināt pēcbreksita sarunas un noskaidrot, vai vienošanos vēl iespējams panākt.

ES delegācijas vadītājs Mišels Barnjē un viņa britu kolēģis Deivids Frosts sestdien veda sarunas līdz vēlam vakaram un turpināja svētdien. Kāda ES amatpersona sacīja, ka pagaidām sarunas notiks Briselē.

Pārejas periods pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES beidzas 31.decembrī, un palicis ļoti maz laika, lai panāktu vienošanos par turpmākajām attiecībām, jo abām pusēm vēl vajadzēs to ratificēt.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru un eiro ceturtdien pieauga pēc tam, kad Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons paziņoja par atkāpšanos no Konservatīvās partijas līdera amata, kas nozīmē arī premjerministra amata zaudēšanu.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pieauga, un palielinājās arī naftas cenas.

Džonsons paziņoja par savu demisiju pēc viņa valdības ministru masveida atkāpšanās, ministriem šādi izrādot savu neapmierinātību ar Džonsona rīcību saistībā ar pēdējā laika dažādajiem skandāliem.

"Valūtu tirgus ir atvieglots par to, ka Džonsons beidzot atkāpjas, izbeidzot daļu no politiskās neskaidrības," sacīja "Interactive Investor" investīciju vadītāja Viktorija Skolara.

Akciju cenas pieauga, bet "Tower Bridge Advisors" analītiķe Marisa Oga atzina, ka ir pāragri pasludināt tendences maiņu akciju tirgū.

Naftas cenas pieauga, tirgiem fokusējoties uz naftas piegāžu riskiem. Nedēļas sākumā tiesa Krievijā deva rīkojumu uz 30 dienām apturēt naftas pieņemšanu Novorosijskas ostas terminālī no 1500 kilometru garā cauruļvada, kas savieno Kazahstānas naftas atradnes ar Novorosijsku. Spriedums tika pamatots ar vides prasību pārkāpumiem, bet ir izteikti pieņēmumi, ka Kremlis tādā veidā soda savu Vidusāzijas sabiedroto par tās neitrālo pozīciju Ukrainas kara jautājumā.