Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukcijas projekta - Nākotnes nama - apturēšanas gadījumā muzejs piecu gadu laikā varētu «izčākstēt», nespējot veikt savu darbu, preses konferencē uzsvēra Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs.

Reaģējot uz 20 Latvijas arhitektu iesniegto vēstuli, kurā izklāstīti iebildumi pret Nākotnes nama būvniecību, muzeja biedrības pārstāvji uzsver, ka, apturot projektu, tiktu pazaudēts ne tikai jau ieguldītais darbs un līdzekļi, bet arī padarīta neefektīva muzeja darbība, kas jaunajos ģeopolitiskajos apstākļos ir nozīmīga Latvijas un ārvalstu sabiedrības informēšanai par vēstures notikumiem.

Okupācijas muzejs ir privāta institūcija. Tikai viena ceturtā daļa no tā finansējuma ir valsts līdzekļi. Pārējo nodrošina ziedojumi, kuru apmērs ir atkarīgs gan no apmeklētāju skaita, gan ārzemju latviešu ziedotāju uzticības, stāstīja Nollendorfs. Viņš uzsvēra, ka pagaidu atrašanās vietā, Raiņa bulvārī, muzeju apmeklē tikai viena trešā daļa no tā skaita, ko muzejs piedzīvoja, atrodoties Strēlnieku laukumā.

Latvijas Okupācijas muzeja kompleksa pārbūves gaitā Strēlnieku laukumā 1, Rīgā muzejs ieguvis jaunu ārējo veidolu, saskaņā ar arhitekta Gunāra Birkerta skicēm, veidojot stāstu "no tumšās pagātnes līdz apskaidrotai nākotnei". Norit pēdējie darbi, lai sagatavotu vides objektu – memoriālu padomju okupācijas upuru piemiņai "Vēstures taktīla" nodošanai ekspluatācijā, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Vides objekts – padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāls "Vēstures taktīla" 10 metru augstumā un 18 metru platumā ir kā simbolisks apliecinājums saiknei starp šodienu un mūsu tautas traģēdiju.

Piemiņas memoriāls tiks atvērts plašākai sabiedrībai līdz ar Okupācijas muzeja kompleksa pārbūves darbu pabeigšanu. Pēc kompleksa atvēršanas sabiedrībai memoriāls tiks aprīkots ar speciālām audiovizuālām iekārtām, kas veido skaņas, vibrācijas un gaismas efektus un iekļausies Rīgas pilsētas vidē.

Okupācijas muzeja kompleksa būvniecības darbi nonākuši finiša taisnē. Pabeigta ēkas ārējā apdare - esošajai ēkai saglabāta oriģinālā apdare tumšos toņos, simbolizējot pagātni, bet jaunā piebūve "Nākotnes nams" veidota gaiša, simbolizējot tagadni, kas Grēcinieku ielas pusē noslēdzas ar stikla sienu, vēstot par apskaidrotu nākotni. Šobrīd pilnā sparā turpinās Okupācijas muzeja pārbūve iekštelpās. Nama priekšpagalmā uz Daugavas pusi pēc kompleksa darbu pabeigšanas paredzēti bērzu stādījumi, atspoguļot ideju par bērzu birzi, kas raksturo latvisko ainavu, kā arī īpašs apgaismojums. Atjaunotu Okupācijas muzeja kompleksu plānots nodot ekspluatācijā tuvāko mēnešu laikā, ja darbu izpildes procesā izmaiņas neradīsies COVID-19 pandēmijas un tās radīto ierobežojumu dēļ.

Latvijas Okupācijas muzeja piebūvi - Nākotnes namu - varētu sākt būvēt septembrī, preses konferencē par piebūves projekta īstenošanu stāstīja VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pārstāvji.

Kā norādīja VNĪ būvniecības projektu vadītājs Aivars Mirkšs, līgumu ar būvnieku, kurš būs uzvarējis konkursā par Nākotnes nama būvniecību, plānots noslēgt septembrī, un tā ilgs 14 mēnešus.

Mirkšs norādīja, ka Okupācijas muzeja rekonstrukcijā pašlaik VNĪ iekļāvušies valdības piešķirto līdzekļu robežās līdz 4,5 miljoniem eiro. Tomēr, ja būvniecība neiekļausies noteiktajos termiņos, tāme var pieaugt. Jo ātrāk sākas būvniecība, jo izmaksas ir mazākas, komentēja VNĪ pārstāvis Arnis Blodons.

Pašlaik tiek gaidīts, kad Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) būs pabeigusi savu izvērtēšanu, lai projektu varētu iesniegt Rīgas pilsētas būvvaldē un iegūt atļauju būvniecības sākšanai. Šķērslis būvniecības sākšanai varētu būt, ja VKPAI Okupācijas muzeja ēkas kultūrvēsturisko vērtību novērtētu augstāk, nekā tas bijis iepriekš. Arī Rīgas pilsētas arhitekta viedoklis varētu būt izšķirošs, lai būvvalde saskaņotu projektu, stāstīja Mirkšs.

Latvijas Okupācijas muzeja kompleksa pārbūves gaita Strēlnieku laukumā 1, Rīgā tuvojas finišam - aktīvi norit darbi iekštelpās, paralēli gatavojot ēku nodošanai ekspluatācijā.

Pabeigts un ekspluatācijā pieņemts vides objekts – memoriāls padomju okupācijas upuru piemiņai “Vēstures taktīla”, kuru plašākai sabiedrībai darīsim pieejamu 14. jūnijā, pieminot 80. gadadienu kopš traģiskā notikuma Latvijas vēsturē, kad 1941. gadā padomju režīms izsūtīja vairāk kā 15 tūkstošus Latvijas pilsoņu, norāda VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Piemiņas memoriāls “Vēstures taktīla” 10 metru augstumā un 18 metru platumā ir kā simbolisks apliecinājums saiknei starp šodienu un mūsu tautas traģēdiju. Atceroties šo noziegumu, 14. jūnijā visā Latvijā notiks Valsts prezidenta kancelejas, Kultūras ministrijas, Latvijas Nacionālās bibliotēkas un visu Latvijas pašvaldību organizēts virtuāls atceres pasākums “Aizvestie. Neaizmirstie. 80 gadi kopš 14.jūnija deportācijām”, kurā no plkst. 11.00 vienlaikus visā valstī lasīs izsūtīto iedzīvotāju vārdus.

Valdība otrdienas Ministru kabineta sēdē konceptuāli kā variantu atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) informatīvajā ziņojumā iekļauto scenāriju, kas paredz Tetera nama jeb "Stūra mājas" virzīšanu uz atsavināšanu un pārdošanu atklātā izsolē.

Kā informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļā, kultūras ministre Agnese Logina (P) uzsver, ka Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbība "Stūra mājā" ir KM prioritāte. Viņa atzīmē, ka politiķu dienaskārtībā jautājums par turpmāko "Stūra mājas" izmantošanu ir bijis arī pirms vairākiem gadiem, tomēr konkrēts lēmums netika pieņemts.

"Muzeja ekspozīcija aizņem 8% no kopējās ēkas platības un ir jādara viss, lai pārējā ēkas daļa nepārvēršas par graustu un muzejs turpina darbu. Arī turpmākajos gados KM nodrošinās dotāciju Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbības nepārtrauktībai," akcentē ministre.

"Stūra māja" ir septiņu stāvu mūra ēka ar veikala telpām pirmajā stāvā, kas celta 1912.gadā pēc arhitekta Aleksandra Vanaga izstrādāta projekta. Laika posmā no 1944.gada līdz 1991.gadam "Stūra mājā" atradās Latvijas PSR Valsts drošības komiteja.

Valdība šodien lems par līdzekļu piešķiršanu Kultūras ministrijai no akustiskās koncertzāles projektam paredzētajiem līdzekļiem 146.9 tūkst. latu atvēlēt Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa skiču un tehniskā projekta izstrādei.

Valsts akciju sabiedrībai Valsts nekustamie īpašumi tiks uzdots veikt Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa - Latvijas Okupācijas muzeja ēkas rekonstrukcijas un Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla būvprojektēšanas sagatavošanu un būvprojektu izstrādāšanu, kā arī ne vēlāk kā līdz 2010.gada 30.oktobrim iesniegt Kultūras ministrijai informāciju par plānoto būvdarbu veikšanu, to termiņiem un detalizētus aprēķinus par nepieciešamo finansējumu.

Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla izveide ir paredzēta deklarācijā par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību. Pirmajā posmā paredzēts veikt okupācijas piemiņas vietu sakārtošanu – rekonstruēt Latvijas Okupācijas muzeju.

Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa būvniecībai tiks piešķirts 7 392 743 eiro finansējums, šodien nolēma valdība.

Tāpat Ministru kabinets nolēma, ka kompleksa pirmā kārta jeb Latvijas Okupācijas muzeja ēkas rekonstrukcija un tā piebūves - Nākotnes nama - celtniecība jāpabeidz līdz 2016.gada 1.oktobrim. Pagājušā gada novembrī valdība bija lēmusi, ka celtniecība jāpabeidz līdz 2015.gada 1.aprīlim.

Savukārt kompleksa otrā kārta jeb Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla Latviešu strēlnieku laukumā būvniecība jāpabeidz līdz 2017.gada 1.jūlijam, vienojās valdība.

Ministri arī nolēma, ka Finanšu ministrijai, sagatavojot priekšlikumus likumprojektam Par valsts budžetu 2015.gadam, būs jāparedz ilgtermiņa saistības par ēkas Latviešu strēlnieku laukumā 1, Rīgā, rekonstrukciju un piebūves Nākotnes nams būvniecību, kā arī Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla Latviešu strēlnieku laukumā, Rīgā, būvniecību saistīto kapitālieguldījumu izdevumu segšanai VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) 2017.gadā 2 354 997 eiro apmērā, 2018.gadā 2 354 997 eiro apmērā, 2019.gadā 2 682 749 eiro apmērā.

Vienlaikus ar atjaunoto Okupācijas muzeju un tā "Nākotnes namu" top memoriāls Padomju Okupācijas upuru piemiņai, kā arī tiks pilnībā sakārtota un labiekārtota Strēlnieku laukuma teritorija, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

Šobrīd Okupācijas muzeja pārbūvē tuvojas noslēgumam būvkonstrukciju izbūve, turpinās inženierkomunikāciju izbūve un uzsākts darbs pie telpu iekšējās apdares. Par 90% pabeigta vēsturiskās Okupācijas muzeja ēkas siltināšana, noņemot esošās tumšās vara skārda loksnes un montējot tās atpakaļ pēc fasādes siltināšanas darbu pabeigšanas. Augustā tiks uzsākta fasādes apšūšana ar granīta plāksnēm, kas pasūtītas no Somijas, no jauna projektētajā ēkas daļā jeb "Nākotnes namā", to papildinot ar stiklotu fasāžu sistēmu.

Saskaņā ar arhitekta Gunāra Birkerta skicēm muzeja komplekss veido stāstu no tumšās pagātnes līdz apskaidrotai nākotnei – esošajai ēkai tiek saglabāta oriģinālā apdare tumšos toņos, simbolizējot pagātni, jaunā piebūve tiek veidota gaiša, simbolizējot tagadni, bet piebūve Grēcinieku ielas pusē noslēdzas ar stikla sienu, vēstot par apskaidrotu nākotni.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Strēlnieku laukuma seguma atjaunošanu līdz Strēlnieku piemineklim par 209 038 eiro veiks SIA "Kvinta BCL", informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

VNĪ un Rīgas pilsētas pašvaldības iepirkumā seguma atjaunošanai Strēlnieku laukumā 3, Rīgā, kas atrodas līdzās topošajam Okupācijas muzeja kompleksam un memoriālam līdz Latviešu strēlnieku piemineklim starp 4 pretendentiem par saimnieciski izdevīgāko atzīts SIA "Kvinta BCL" piedāvājums par 209 038,95 eiro. Darbus plānots uzsākt tuvāko mēnešu laikā un pabeigt līdz rudenim.

Daļa Latviešu Strēlnieku laukuma pieder valstij, daļa pašvaldībai. Līdz ar Okupācijas muzeja kompleksa atjaunošanu VNĪ uzņēmies iniciatīvu organizēt seguma atjaunošanu topošajam kompleksam līdzās esošajai Rīgas pašvaldības teritorijai, kas ir viens no pirmajiem piemēriem, kur valsts un pašvaldība sadarbojas kopējam mērķim.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) un Rīgas pilsētas pašvaldība aicina būvuzņēmējus pieteikties iepirkumam, lai uzsāktu seguma atjaunošanu Strēlnieku laukumā 3, Rīgā, kas atrodas līdzās topošajam Okupācijas muzeja kompleksam un memoriālam līdz Latviešu strēlnieku piemineklim, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Daļa Strēlnieku laukuma pieder valstij, daļa pašvaldībai. VNĪ un Rīgas domes panāktā vienošanās paredz kopā renovēt pusi laukuma. Saskaņā ar iepirkumu Strēlnieku laukuma daļai līdz piemineklim tiks veikti labiekārtojuma darbi, t.sk. bruģa un lietus ūdens kanalizācijas sistēmas atjaunošana esošajai, bet otru pusi pašvaldība sola sakārtot pati tuvāko gadu laikā.

“Lai radītu iedzīvotājiem pievilcīgu un sakārtotu vidi, valstij svarīgi sadarboties ar pašvaldību. Līdz ar Okupācijas muzeja kompleksa atjaunošanu VNĪ uzņēmies iniciatīvu organizēt seguma atjaunošanu topošajam kompleksam līdzās esošajai Rīgas pašvaldības teritorijai, kas ir viens no pirmajiem piemēriem, kur valsts un pašvaldība sadarbojas kopējam mērķim. Paralēli sadarbojamies ar pilsētu arī Dailes teātra priekšlaukuma atjaunošanas projektā,” norāda R. Griškevičs.

Nav vairs nekāds noslēpums, ka tirgus dalībnieka, kas sodīts par konkurences tiesību pārkāpumu, nedienas ar Konkurences padomes vai citas Eiropas Savienības konkurences iestādes nosodošu lēmumu vien nebeidzas. Jebkurš šāds lēmums paver plašas iespējas zaudējumu prasībām pret nosodīto uzņēmumu. Tomēr, neskatoties uz to, ka Konkurences padome arvien uzstājīgāk vērš sabiedrības uzmanību uz tiesībām prasīt zaudējumu atlīdzināšanu, pie tiesām nebūt nav vērojamas zaudējumu prasītāju rindas. Kāda tad īsti ir realitāte, ar kuru tirgus dalībniekiem un patērētājiem nākas saskarties šobrīd un vai tuvākajā laikā sagaidāmas būtiskas pārmaiņas?

Konkurences likuma 21.pants paredz, ka persona, kura ir cietusi zaudējumus šā likuma pārkāpuma dēļ, ir tiesīga prasīt no pārkāpēja zaudējumu atlīdzību un likumiskos procentus; pēc prasītāja lūguma tiesa var noteikt zaudējumu atlīdzības apmēru pēc saviem ieskatiem. Tāpat tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzību par Eiropas Savienības (turpmāk – ES) un nacionālo konkurences tiesību pārkāpumiem jau vairākus gadu desmitus ir atzītas ES tiesu judikatūrā.

Jānorāda, ka Latvijā zaudējumu atlīdzināšanu ir iespējams prasīt vispārējās jurisdikcijas tiesā neatkarīgi no tā, vai konkurences pārkāpumu ir konstatējusi Latvijas Konkurences padome vai jebkura cita konkurences iestāde ES.

Pabeigti demontāžas darbi Latvijas Okupācijas muzeja pārbūvei un Nākotnes nama būvniecībai, tādējādi noslēdzot nozīmīgu būvniecības posmu. Šodien būvnieki Skonto Būve uzsāk pāļu izbūvi, informē projekta pasūtītājs VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ).

Projekta darbu ietvaros ir jau veikta mūra un betona konstrukciju demontāža aptuveni 1540 tonnu apmērā. Lai nodrošinātu pēc iespējas mazāka materiālu daudzuma nonākšanu izgāztuvēs, otrreizējai pārstrādei nodotas aptuveni 50 tonnas metāla konstrukciju, kā arī lielākā daļa mūra un betona konstrukciju.

«Okupācijas muzeja pārbūve un Nākotnes nams būvniecība ir valstiski nozīmīgs projekts un viena no VNĪ prioritātēm. 2017. nogalē darbu sākot jaunajai VNĪ valdei sadarbībā ar projekta uzraudzības padomi, projekta virzība pēc 11 gadu ieilgušas plānošanas un saskaņošanas īsā laikā ir nonākusi līdz būvniecībai. Vienlaikus tas ir arī ļoti tehniski sarežģīts projekts, tādēļ būvuzraudzību veicam paši. Tas mums ļauj sekot līdzi būvniecības procesa norisei un dod papildu pārliecību, ka būvdarbi tiks veikti termiņos un kvalitātē, kā esam solījuši sabiedrībai,» uzsver VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis, norādot, ka līdz šim būvniecības darbi norit pēc plāna un tiek veikti atbilstošā kvalitātē.

Sadūmojums Latvijas Okupācijas muzeja ēkā radās metāla griešanas laikā, un patlaban tas ir novērsts, informēja būvuzņēmumā SIA «Skonto būve», tomēr ugunsdzēsēji joprojām turpina darbu notikuma vietā, lai pārliecinātos, ka gruzdēšana neturpinās.

Uzņēmuma pārstāvji skaidroja, ka Okupācijas muzeja rekonstrukcijas laikā tiek veikti arī ugunsbīstami darbi. Ceturtdien, konstatējot pastiprinātu sadūmojumu darbu veikšanas vietā, «Skonto būves» vadība pieņēma lēmumu notikuma vietā piesaistīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) speciālistus. Atklāta liesma notikuma vietā netika konstatēta.

«Metāla griešanas darbu laikā izveidojās pastiprināts sadūmojums. Lai mazinātu aizdegšanās riskus, nolēmām piesaistīt VUGD speciālistus, kuriem ir atbilstošs tehniskais nodrošinājums. Situācija tika kontrolēta. Ugunsdzēsējus piesaistījām preventīvi un šobrīd sadūmojums ir novērsts,» norādīja «Skonto būves» valdes loceklis Juris Pētersons.

VAS «Valsts Nekustamie īpašumi» (VNĪ) uzsākusi Latvijas Okupācijas muzeja (LOM) pārbūves projekta «Nākotnes nams» būvdarbu iepirkuma 2.posmu. Tajā savus piedāvājumus būvdarbu veikšanai iesniegt uzaicināti 14 pretendenti, kuri kvalificējās būvdarbu iepirkuma 1. posmā, informē VNI Komunikācijas daļa.

2016. gada sākumā norisinājās būvdarbu iepirkuma konkursa 1. posms. Pēc izvērtēšanas tika pieņemts lēmums 2. posmā virzīt 14 pretendentus. VNĪ pretendentiem piedāvājumus konkursā aicinājis iesniegt līdz 2017. gada 29. decembrim.

Uzaicinājumā VNĪ noteicis, ka būvdarbu īstenošanas termiņš ir ne ilgāk kā 12 mēneši no līguma par būvdarbu veikšanu noslēgšanas.

Vienlaikus ar būvdarbu iepirkuma 2. posma izsludināšanu VNĪ 27. novembrī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) atzīmes saņemšanai būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi iesniedza «Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa Latviešu strēlnieku laukumā, Rīgā» būvprojektu.

Okupācijas muzeja pārbūves un «Nākotnes nama» būvniecības gaitā pabeigta tehniskā pārbaude vēsturiskajai muzeja ēkai Strēlnieku laukumā, Rīgā, informē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ).

Vēsturiskajā daļā notiek jumta demontāža un uzsākta fasādes vara plākšņu demontāža, savukārt jaunajā daļā darbi notiek ātrāk nekā paredzēts.

Jau vēstīts, ka Okupācijas muzeja pārbūves un «Nākotnes nama» būvniecības gaitā šaubas radīja padomju laikā būvētā muzeja konstrukciju drošība, un tika izlemts veikt papildu tehnisko pārbaudi.

«Būvējam Okupācijas muzeja ēku ar pārliecību, ka tai jākalpo nākamajām paaudzēm vēl simtiem gadu, tādēļ apņemamies veikt visus nepieciešamos darbus, lai būtu pilnībā pārliecināti par ēkas konstrukciju drošību. Plānots, ka, pamatojoties uz tehniskās pārbaudes atzinumā norādīto, mēneša laikā taps nepieciešamās būvprojekta izmaiņas. Esošā situācija liecina, ka papildu darbu īstenosim paralēli būvniecības gaitai un iekļaujoties kopējā projekta budžetā. Pārbūvēto Okupācijas muzeju un «Nākotnes namu» VNĪ plāno nodot ekspluatācijā nākamā gada pavasarī,» norādīja VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica.

Līdztekus Okupācijas muzeja pārbūvei un "Nākotnes nama" būvniecībai Strēlnieku laukumā 1, Rīgā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" vadībā SIA "Skonto būve" uzsāk darbu pie padomju Okupācijas piemiņas memoriāla- mākslas objekta "Vēstures taktīla" izveides, kurš piekļausies muzejam laukumā uz Daugavas pusi, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis – Pigits.

Memoriāla ideja ir pieminēt tautas upurus, iesaistot pilsētas ikdienas dzīvās skaņas piemiņas kompleksa funkcijās un arhitektoniskajā formā. Tas ir simbolisks apliecinājums saiknei starp šodienu un mūsu tautas skumjākajiem vēstures brīžiem. Metu "Vēstures taktīla" 2007. gadā par labāko atzina starptautiska žūrija. Tās autori ir arhitekte Ilze Miķelsone, komponists, sonologs Voldemārs Johansons un mākslinieks Kristaps Ģelzis.

"Šogad uzsāksim sagatavošanās darbus, nākamgad tiks ielikti piemiņas memoriāla pamati, kā arī strādāsim pie memoriāla ārējā veidola un mākslinieciskā noformējuma. Plānots, ka līdz ar pārbūvēto Okupācijas muzeju, piemiņas memoriāls tiks pabeigts līdz nākamā gada nogalei," norādīja VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.

Šogad desmit mēnešos saimnieciskā darbība apturēta 3,5 tūkstošiem uzņēmumu, liecina Lursoft veiktais pētījums.

Ja salīdzina ar 2019.gada datiem, šogad saimnieciskā darbība apturēta par 22,30% uzņēmumu mazāk nekā pērn. Lielāks apturēto saimniecisko darbību skaits nekā aizvadītajā gadā reģistrēts vien janvārī. Ja šī gada janvārī saimnieciskā darbība apturēta 266 uzņēmumiem, tad pagājušajā gadā tie bijuši 228 uzņēmumi.

Padziļināti analizējot tos uzņēmumus, kuriem saimnieciskā darbība apturēta pēdējo divu mēnešu laikā, redzams, ka 2019.gada pārskatu iesnieguši vien 8,39% uzņēmumu. To vidējais apgrozījums pagājušajā gadā bijis 39,81 tūkst. eiro. Tiesa, starp uzņēmumiem, kuriem pēdējo divu mēnešu laikā apturēta saimnieciskā darbība, 11 komersantiem 2019. gada apgrozījums pārsniedzis 100 tūkst. eiro.

AS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) īstenotā centralizēta valsts īpašumu pārvaldība nav sevi attaisnojusi, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Melbārde nav pārsteigta par VNĪ vēstuli, kurā norādīts, ka Latvijas Okupācijas muzeja pārbūvi nevarēs pabeigt iepriekš noteiktajā termiņā. Ministre uzskata, ka nekustamo īpašumu pārvaldības centralizācija VNĪ ir neefektīva.

«Muzeja pārbūvi sākotnēji bija plānots pabeigt jau 2013.gada nogalē, taču VNĪ neizdarības dēļ būvniecības process nav uzsākts pat četrus gadus vēlāk. Tā kā līdzīga situācija ar termiņu pārlikšanu ir visos lielajos kultūras objektos, VNĪ paziņojums un vēlme novelt savu vainu uz citiem iesaistītajiem partneriem vairs nepārsteidz,» sacīja Melbārde.

Politiķe piebilda, ka teju katrā kultūras objektā pārbūve un restaurācija aizkavējas par vidēji trīs gadiem. Kā piemēru Melbārde minēja Jauno Rīgas teātri, kas augusta vidū pagaidu mājvietu atrada Tabakas fabrikā.

Simbolizējot nozīmīga būvniecības posma pabeigšanu, nosvinēti Latvijas Okupācijas muzeja «Nākotnes nama» spāru svētki.

Šobrīd muzeja jaunajā daļā – «Nākotnes namā» - paveikti aptuveni 80% darbu, savukārt vecajā muzeja daļā – ap 20% darbu. Jaunajā daļā notiek inženiertīklu izbūve, bet vecajā daļā saskaņā ar tehniskās pārbaudes rezultātiem notiek demontāžas darbi, antikorozijas pasākumi un būvkonstrukciju stiprināšana. Visā kompleksā turpinās darbs pie jumta izbūves, kā arī notiek labiekārtošanas darbi – kāpņu izbūve un ārējo inženiertīklu izbūve.

Latvijas Okupācijas muzeja pārbūves projektā «Nākotnes nams» saglabāta latviešu arhitekta Gunāra Birkerta ideja – arhitekta 2001. gadā dāvinātās Okupācijas muzeja pārbūves skices. Muzeja jaunā koncepcija paredz 1970. gadā būvēto ēku papildināt ar baltu piebūvi un stikla sienu, kā arī piešķirt muzejam mūsdienu funkcionalitāti.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izvērtējusi VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) iesniegtos dokumentus un lēmusi izsniegt būvatļauju Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa būvniecībai, informē ministrijā.

VNĪ sākotnēji iesniegtajos dokumentos tika konstatētas nepilnības. Tāpēc VARAM lūdza iesniegt būvniecības ieceres iesniegumu un to pavadošos dokumentus atbilstoši pašreiz spēkā esošo normatīvo aktu prasībām līdz 2017.gada 3.aprīlim, pēc VNĪ lūguma pagarinot šo termiņu līdz 7.aprīlim.

«Esmu personīgi iesaistījies šī jautājuma risināšanā, un varu apgalvot - esam izdarījuši visu, lai Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa būvniecība tiktu sākta nekavējoties. Šī memoriāla, kas ir nacionālo interešu objekts un kas vienlaikus ir gan muzejs, gan arī represēto piemiņas vieta, būvniecība ir jāpabeidz līdz Latvijas simtgadei. Aicinu visus projektā iesaistītos operatīvi un ar lielu atbildību sākt tā realizāciju. Muzejs un piemiņas memoriāls ir latviešu tautai ļoti nozīmīgi projekti, jebkāda kavēšanās ar darbu sākšanu ir nepieļaujama un necienīga pret mūsu tautas vēsturi un cilvēkiem,» uzskata Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

PSRS okupācijas radīto zaudējumu kopsumma varētu krietni pārsniegt 300 miljardus eiro, šodien pēc Ministru kabineta PSRS okupācijas zaudējumu apzināšanas komisijas sēdes žurnālistiem sacīja tās locekle Ruta Pazdere.

Komisijas darba ilgums būs atkarīgs no pieejamā finansējuma un varētu būt apmēram pieci gadi, skaidroja Pazdere. Šogad darbam ir atvēlēti apmēram 35 000 eiro, bet nākamajā gadā plānotais finansējums paredzēts apmēram 50 000 eiro. Naudu paredzēts tērēt juridiskā pamatojuma sagatavošanai, nepieciešamo datubāzu un metodoloģiju izveidošanai, pauda komisijas locekle un komisijas priekšsēdētājs vēstures doktors Edvīns Šnore (VL-TB/LNNK). Komisijas locekļi atalgojumu par darbu nesaņem.

Pazdere sacīja, ka padomju laikā Latvijas iedzīvotāji zaudējuši apmēram 10 miljonus cilvēkgadu un nepieciešams izveidot metodoloģiju, kā zaudētās cilvēkstundas pārvērst ekonomiskās vienībās. Komisijas priekšsēdētājs norādīja, ka nepieciešams aprēķināt arī zaudējumus par cilvēku nelikumīgu iesaukšanu PSRS armijā, kas izraisīja vairāku personu sakropļošanu un nāvi. Krievijai par to ir jāuzņemas atbildība kā PSRS tiesiskajai mantiniecei.

Rīgas pilsētas būvvalde šodien pieņēmusi lēmumu noraidīt pērn maijā iesniegto Latvijas Okupācijas muzeja piebūves ieceri, par kuru pilsētas arhitekts Gvido Princis izteica negatīvu atzinumu.

Būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs žurnālistiem pastāstīja, ka būvvalde, tā arī nesaņemot precizētā projekta tehnisko risinājumu dokumentāciju, izvērtējusi iepriekš iesniegtos dokumentus un ieceri noraidījusi.

Viņš skaidroja, ka būvvalde nevar akceptēt projektu, par kuru negatīvu atzinumu sniedzis Princis, norādot uz ieceres nepieņemamiem arhitektoniskās kvalitātes principiem, un iecere neesot respektējusi pašreizējās muzeja ēkas kultūrvēsturisko vērtību.

Vircavs uzsvēra, ka ar šo lēmumu stāsts nebeidzas, pilsētas teritorijas plānojumā muzeja paplašināšanas plāni ir un paliek, un ieceres attīstītāji aicināti iesniegt būvvaldē koriģētu būvprojektu. Cik ātri šie dokumenti varētu tikt sagatavoti, atkarīgs no attīstītājiem, taču būvvalde varēs akceptēt vien tādu piebūves risinājumu, par kuru pozitīvu atzinumu būs sniedzis Rīgas galvenais arhitekts Princis. Tāpat šai iecerei jābūt saskaņotai visās attiecīgajās institūcijās likumā noteiktā kārtībā, piemēram, Rīgas Vēsturiskā centra padomē.