"Paysera" akcionārs Kostas Noreika (pa kreisi) un "Paysera LT" vadītājs Vītenis Morkūns

Foto: Edijs Pālens/LETA

Starptautiskā elektroniskās naudas iestāde "Paysera" neveido biznesu, lai ienāktu tirgū, piesaistītu maksimāli daudz klientu un dārgi pārdotu kompāniju. Uzņēmums nestrādā ar mērķi piesaistīt jebkuru klientu, arī riskantos, lai tikai strauji audzētu ienākumus, bet cenšas skatīties, kā var mainīt finanšu sektoru.

Tā intervijā žurnālam "Dienas Bizness" stāsta "Paysera" akcionārs Kostas Noreika un "Paysera LT" vadītājs Vītenis Morkūns.

"Kopš kompānijas dibināšanas katrs gads mums ir bijis labāks nekā iepriekšējais, un arī šis gads nav izņēmums," teic V. Morkūns. "Pēdējā gada laikā vērojama īpaši izteikta tendence, ka pie mums pārnāk daudz klientu no Latvijas – gan privātpersonas, gan uzņēmumi, un to var saistīt ar norisēm banku tirgū. Piemēram, oktobrī "Paysera" kontu atvēra aptuveni 400 uzņēmumiem no Latvijas," viņš atklāj.

"Pašlaik "Paysera" vairāk fokusējas uz darbību citās valstīs, nevis Lietuvā, kas ir mūsu mājas tirgus un kur pašreiz aptuveni 90% interneta veikalu sadarbojas ar mums," stāsta K. Noreika.

Šā gada 29. septembrī Viļņā, izstāžu centrā “Litexpo”, jau desmito reizi norisināsies e-komercijas gadatirgus, kas šogad ir atjaunots un mainījis nosaukumu. Šogad konference un izstāde būs vēl plašāka, un dalībniekiem no visām Baltijas valstīm to būs iespējams vērot gan klātienē, gan tiešraidē internetā angļu valodā. Šā gada galvenā pasākuma tēma un fokuss ir e-komercijas eksports.

“E-komercija pandēmijas laikā pacēlās nebijušos augstumos, taču situācija gan pasaulē, gan Baltijas valstīs ir sākusi normalizēties un atgriezties pirmspandēmijas līmenī. Tas nozīmē, ka daudziem tirgotājiem pārdošanas apjomi ir samazinājušies. Šādā situācijā svarīgākais ir meklēt veidus, kā tos atdzīvināt, un viens no instrumentiem ir ģeogrāfiskā paplašināšanās,” stāsta “Ecomexpo’22“ organizators un "All Digital group" uzņēmumu grupas vadītājs Deivids Talijūnas.

“Tāpēc šā gada konferenci veltām e-komercijas eksportam. Konferencē pieredzē dalīsies lielie tiešsaistes tirgi, kas eksportē e-komerciju, uzņēmumi un digitālā mārketinga eksperti. Paralēli konferencei notiek arī gadatirgus, kas ar katru gadu piesaista arvien lielāku uzmanību un kļūst arvien veiksmīgāks. Gadatirgus ir lieliska platforma, lai dibinātu jaunus kontaktus un atrastu pakalpojumu sniedzējus, jo dalībnieku vidū ir lielākie e-komercijas uzņēmumi un ar tirdzniecību saistīti Baltijas un Eiropas zīmoli,” piebilst D.Talijūnas.

Šī gada 12. septembrī Lietuvas Ugunsdrošības asociācija NGSA kopā ar Igaunijas un Latvijas kolēģiem organizē ceturto ugunsdrošības tehnoloģiju forumu – Baltic Fire Forum 2024. Šajā konferencē-izstādē tiks demonstrēti ugunsgrēku novēršanas nodrošināšanas līdzekļi, kā arī ugunsgrēku ierobežošanas un dzēšanas sistēmu jaunumi, un arī tiks apspriestas gan tehnoloģiskās inovācijas, gan labākā prakse aizsardzības sistēmu projektēšanā, ekspluatācijā, testēšanā un uzturēšanā.

Ugunsdrošības eksperts Martīns Matulevičius stāsta, ka foruma mērķis ir pulcināt ugunsdrošības profesionāļu kopienu lielākajā ugunsdrošības jomai veltītajā pasākumā Baltija, kurā piedalīsies gan profesionāli ugunsdzēsēji, gan ugunsdrošības inženierijas speciālisti. "Šis būs pasākums, kurā ugunsdrošības projektētāji uzzinās par problēmām, ar kurām saskaras ugunsdzēsēji viņu projektētajās ēkās. Kādas jaunas tehnoloģijas tiek izmantotas, lai ātri un efektīvi dzēstu ugunsgrēkus. Tas būs arī pasākums, kurā ugunsdzēsēji glābēji uzzinās par tehniskajiem līdzekļiem, ko izmanto ugunsgrēka izplatīšanās ēkā ierobežošanai, par jaunākajām sistēmām, ko izmanto ugunsgrēka lokalizēšanai, kā arī par to, kā tās var izmantot glābšanas darbu laikā."

Iesaldētās naudas apjoms Latvijā aug no gada uz gadu. 2019. gada pirmajos deviņos mēnešos iesaldēti 212,50 miljoni eiro, 2017. gadā – 35,52 miljoni eiro. Ir skaidrs, ka uzņēmums ar slēgtu kontu ir rīcībnespējīgs. "Dienas Bizness" šajā numurā ieskicē pamatproblēmas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā.

Tēma aktuāla, un par to tiks runāts arī konferencē "Bankas mainīgajā pasaulē", ko šā gada aprīlī rīkos Tiesību zinātņu pētniecības institūts sadarbībā ar Banku Augstskolu, Latvijas Universitāti un žurnālu "Dienas Bizness".

7. janvāra numurā:

*Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasības un to izraisītās sekas

*Kontu iesaldēšanas politika Latvijā

*Cik Latvijai varētu izmaksāt ātrgaitas ceļu izveidošana

*Starptautiskās elektroniskās naudas iestādes "Paysera" skatījums uz finanšu sektoru

*10 lielākie naftas ražotāji un patērētāji pasaulē

*Naudas tramplīns sociālo uzņēmumu izaugsmei

Montonio nepilna pusgada laikā adoptēja 1300 tirgotāju visā Baltijā. Uzņēmums tikko piesaistīja vairāk nekā 2,5 miljonus eiro riska kapitāla finansējumu no lielākajiem riska kapitāla uzņēmumiem reģionā un ir viens no visstraujāk augošajiem fintech uzņēmumiem Baltijā. Bet ko viņi dara?

Montonio ir vienas pieturas aģentūra tiešsaistes uzņēmumiem, kuri vēlas paaugstināt savu e-komercijas līmeni. Uzņēmums izstrādā maksājumu risinājumus, kas var samazināt izmaksas no 10 līdz 40x salīdzinājumā ar tādiem pazīstamiem milžiem kā MakeCommerce, Paysera vai Everypay. Pakalpojumus izmanto tādi klienti kā iDeal un Elisa.

Pakalpojums ļauj e-komercijas veikaliem saņemt maksājumus no Baltijas bankām ar vienkāršu integrāciju. Uzņēmums ir izstrādājis viegli lietojamus spraudņus populārākajām e-komercijas platformām.

Papildus maksājumu produktam, kas jau ir pieejams Latvijas tirgū, uzņēmums plāno vēlāk, tā paša gada laikā, Latvijas tirgū ieviest savu unikālo nopirkt tagad maksā vēlāk produktu, kas ļauj klientam reāli saņemt kredītu piedāvājumus no vairākiem aizdevējiem uzreiz, salīdzināt tos un iegūt to, kas viņiem šķiet vispiemērotākais.

Starptautiskajām sankcijām pakļauto Krievijas banku klienti nevarēs izmantot maksājumu pakalpojumu "Google Pay" un "Apple Pay", paziņojusi Krievijas centrālā banka.

Tas attiecas uz starptautiskajām sankcijām pakļauto banku VTB, "Sovkombanka", "Novikombanka", "Promsvjazbanka" un banka "Otkritija" izdotām kartēm.

"Šo banku kartes nevar izmantot pakalpojumus "Apple Pay", "Google Pay", bet standarta kontakta vai bezkontakta maksājumu veikšana ar šīm kartēm ir pilnībā pieejama visā Krievijas teritorijā," skaidroja centrālā banka.

Tajā pašā laikā sankcijām pakļauto banku izdotās kartes nevar izmantot maksājumiem ārvalstīs, tiešsaistes veikalos, kā arī izmantot pakalpojumus, kuru sniedzēji reģistrēti sankcijas noteikušajās valstīs.

Jau vēstīts, ka solidarizējoties ar Ukrainu, Lietuvas kapitāla maksājumu pakalpojumu kompānija "Paysera", kas darbojas arī Latvijā, vairs neapkalpos darījumus Krievijas rubļos, slēgs Krievijas uzņēmumu kontus un ierobežos naudas pārskaitījumus uz un no bankām Krievijā.

Vairāk nekā 70 pasaules uzņēmumu ir pārtraukuši sadarbību ar Krieviju, protestējot pret tās plašo iebrukumu Ukrainā, paziņoja Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centrs.

No Krievijas "aizgājuši un aiziet: "Apple", "Audi", "Chevrolet", "Cadillac", "Coca Cola", "Danone", "Dell", DHL, "Ericsson", "Ford", HP, "Harley Davidson", "General Motors", "Jaguar", "Lenovo", "LinkedIn", "Maersk" (ardievu, "Ali express" un ASOS), "Nike", "Scania", "Porsche", "Renault", "OnlyFans", AMD, "Adobe", BMW, "Dropbox" (pēc dažām dienām), "FedEx", "Intel", "Mercedes", "Nestle"," teikts paziņojumā.

Krieviju bloķējuši uzņēmumi "Apple Pay", "Amazon", "Cex Io", "Etsy", "Facebook" (slēgti Krievijas mediju konti), "Google Pay", "Google Maps", "Instagram" (Krievijas propagandas bloķēšana), "Paysera", "Samsung pay".

Krievijas dalību dažādos pasākumos atcēluši to rīkotāji "Cannes Festival", "Eurovision", "Formula 1", FIFA, MOK, "Mobile World Congress", NHL, bet uzņēmums "Adidas" atteicies strādāt ar Krievijas futbola izlasi.

Šobrīd mēs esam nonākuši pārspīlētā un birokratizētā finanšu sektora kontrolē, kur dabīgais banku bizness un risku pārvaldība ir transformējusies par noguldījumu un kontu administrēšanu.

Rezultātā jaunā Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja primārajam mērķim jābūt situācijas normalizēšanai finanšu sektorā, “nelecot” no viena grāvja otrā.

Cerības jāliek uz Platača FID vadību

Lai izpildītu visas šobrīd spēkā esošās Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML) prasības, uz uzņēmējiem gulstas pārspīlēts administratīvais slogs, kā rezultātā radīta zināma "pelēkā" zona, paverot iespējas esošās prasības apiet.

Šī gada sākumā Saeimā tika izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija, lai izvērtētu “kapitālā remonta” ietvaros ieviestās finanšu un kapitāla tirgus stiprināšanas sistēmas samērību ar leģitīmo mērķi – novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu caur Latvijas finanšu sistēmu, kā arī izvērtēt uzraugošo iestāžu darbību pamatotību. Komisija nu savā vērtējumā atzinusi, ka līdz 2018. gadam valsts nepietiekami uzraudzīja ar nerezidentu klientu apkalpošanu saistītos riskus - Latvija ar risku pārvaldību strādāja vāji. Tāpēc likumsakarīgi, ka Eiropas Padomes (EP) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas “Moneyval” vērtējumā 2018. gadā Latvija saņēma “sarkano kartīti”.

No Baltijas privātā kapitāla fondu pārvaldnieka "BaltCap" infrastruktūras fonda, kuru pārvaldīja bijušais partneris Šarūns Stepukonis, varētu būt pazuduši apmēram 40 miljoni eiro, paziņojis kompānijas advokāts Darjus Raulušaitiis.

Viņš norādīja, ka Stepukoņa piesavinātā naudas summa būtu mazāka, ja 2022.gadā Lietuvas tiesībsargājošās iestādes nebūtu izbeigušas pirmstiesas izmeklēšanu par iespējamu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

"Ja 2022.gadā šī izmeklēšana nebūtu izbeigta un Šarūns Stepukonis būtu apturēts, iespējams, mēs šodien nerunātu par piesavinātiem 40 miljoniem, varbūt summa būtu mazāka," Raulušaitis teica Lietuvas sabiedriskajam radio.

Arī Lietuvas parlamenta Komisijas cīņai pret korupciju priekšsēdētājs Aļģirds Stončaitis sacīja, ka no fonda pazudusī summa varētu pārsniegt 40 miljonus eiro.

"Vismaz pagaidām runa ir, ka viens cilvēks potenciāli varēja piesavināties un kaut ko no tā pazaudēt, bija 30, un tagad mēs runājam par iespējamiem 40 vai pat vairāk no šiem miljoniem," Stončaitis sacīja sabiedriskajam radio.