Aktualizējoties darbaspēka pieejamības problēmām, līdz šim diskusiju centrā kā iespējamais risinājums nonākusi imigrācija. Neskatoties uz lielo no Latvijas aizbraukušo iedzīvotāju skaitu (desmit gadu periodā 213 tūkstoši), reemigrācija nav tikusi nopietni aplūkota.
Tomēr tieši aizbraukušo iedzīvotāju atgriešanās Latvijā jābūt galvenajai atbildei uz darba tirgus un attiecīgi arī ekonomikas attīstības izaicinājumiem. Emigrējušo iedzīvotāju atgriešanās Latvijā ir ne vien ekonomisks, bet arī valsts nācijas ilgtermiņa pastāvēšanas jautājums, uzskata ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
«Cilvēks ir ikvienas valsts vērtība, tāpēc nevaram pieļaut situāciju, ka šos cilvēkus Latvija pazaudē uz visiem laikiem. Lai tas nenotiktu, mums ir nepieciešama proaktīva, pārnozariska pieeja, lai ne vien nestu ziņu, ka šie cilvēki ir gaidīti atpakaļ Latvijā. Mums ir jāizstrādā reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns ar skaidriem pasākumiem, to īstenošanai nepieciešamajiem līdzekļiem, atbildīgajiem un laika grafiku,» uzsver D.Pavļuts.
Demogrāfiskās tendences liecinot, ka Latvijā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits samazināsies, norāda Ekonomikas ministrija (EM). Savukārt darba tirgus prognozes rāda, ka, turpinoties ekonomikas attīstībai un pārorientācijai uz eksportspējīgajām nozarēm, līdz ar strukturālā bezdarba problēmām var veidoties arī darbaspēka deficīts. Ministrija akcentē, ka šie jautājumi jau patlaban ir aktuāli vairākās nozarēs, piemēram, metālapstrādē, IKT, būvniecība u.c.
EM norāda, ka jaunas darbavietas Latvijā veidosies pakāpeniski un attiecīgi arī esošo bezdarbnieku un emigrējušo iedzīvotāju integrācija darba tirgū iespējama tikai ilgākā laika periodā. Darbavietas pieejamība lielai daļai aizbraukušo nebūs vienīgais stimuls atgriezties Latvijā, tāpēc ir jāpieaug arī algām, un tas ir katras nozares produktivitātes pieauguma jautājums, proti, cik efektīvi tiks izmantoti ražošanas resursi. Uzņēmumiem ir jāturpina pilnveidot, modernizēt savu ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, lai virzītos uz augstākas pievienotās vērtības preču ražošanu, un attiecīgi varētu celt algas darbiniekiem, nevis konkurētspēju noturēt uz salīdzinoši zemu algu rēķina.
«Ņemot vērā, ka emigrācija ietver virkni aspektu un plašu jautājumu loku, pasākumu plāna izstrādei nepieciešama projekta komanda, kurā būtu jāstrādā nozaru ministriju, kā arī nevalstiskā sektora pārstāvjiem no uzņēmēju un ārvalstu latviešu organizācijām. Projekta komandu Ekonomikas ministrijas vadībā plānots izveidot līdz jūlija beigām. Savukārt reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns jāsagatavo līdz šā gada beigām un tam jāparedz gan ilgtermiņā veicamus uzdevumus, gan tūlīt īstenojamus pasākumus,» skaidro EM.