Pēdējo astoņu gadu laikā to uzņēmumu skaits, kuros pašvaldības ieguldījums ir vismaz 51%, samazinājies par trešdaļu. Vienlaikus, baudot piederību vietvarām un iespēju strādāt īpašos konkurences apstākļos, vidējais apgrozījums audzis par 40%
To rāda Lursoft pētījums. Pašvaldībām piederošo uzņēmumu skaits kopš 2009. gada samazinājies 45 pašvaldībās. Jaunākais piemērs – šā gada pavasarī lēmumu likvidēt pašvaldības uzņēmumu Ogres Svēte pieņēma Ogres novada dome. Kapitālsabiedrību likvidēšanas galvenie iemesli minēta darbības nerentabilitāte un spēcīgi privātie pakalpojumu sniedzēji.
Lūgts vērtēt šādu praksi un to, vai tā nediskriminē privātos uzņēmējus, Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas izpilddirektors Armands Nikolajevs atbild noliedzoši. Tiesa, viņš gan atzīst, ka ir gadījumi, kad pašvaldības šajā biznesā ir iesaistījušās nepamatoti. Taču vairākas pašvaldības šādus uzņēmumus izveidojušas tādēļ, ka nav izdevies atrast privātu sadarbības partneri. Asociācijas izpilddirektors pauž viedokli, ka atkritumu apsaimniekošanā vislabākais būtu iedzīvināt publiskās privātās partnerības (PPP) principu, kāds šajā jomā ir ļoti izplatīts Rietumeiropas valstīs. PPP kā pievilcīgu modeli vairāku pakalpojumu sniegšanā min arī ekonomiste Raita Karnīte.
Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs stāsta, ka pašvaldību iesaistei uzņēmējdarbībā pamatoti iemesli pārsvarā ir nelielās teritorijās ar zemu iedzīvotāju blīvumu un salīdzinoši nelielu maksātspēju, jo tur iztrūkst ekonomisku stimulu darboties privātajiem uzņēmējiem. Cita situācija ir lielajās pašvaldībās, kur teju visās jomās ir pietiekama privātā sektora iesaiste un konkurence. Izņēmums ir slimnīcas un izglītības iestādes, kas ir pašvaldību īpašumā. Līdz ar to, protams, pamatots ir jautājums, vai Rīgas pašvaldībai ir nepieciešams savs uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks, kas nodarbojas ar namu apsaimniekošanu, jo galvaspilsētā ir gana daudz privāto namu apsaimniekotāju.
Lursoft dati liecina, ka pēc krituma 2009. gadā pašvaldību kapitālsabiedrību kopējais apgrozījums uzrādījis pieaugumu, pēdējo piecu gadu laikā palielinoties par 30,14% un 2015. gadā sasniedzot 828,41 milj. eiro. Jānorāda gan, ka teju pusi šīs summas jeb 45,29% veido TOP 10 lielākie pašvaldību uzņēmumi, piemēram, Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme, SIA Rīgas ūdens, SIA Daugavpils reģionālā slimnīca un SIA Liepājas reģionālā slimnīca.
Lursoft pētnieki secina, ka pēdējo astoņu gadu periodā pašvaldībām piederošo uzņēmumu vidējais apgrozījums palielinājies par 40,06%. Teicamos apgrozījuma rādītājus nodrošinājusi nevis pakalpojuma unikalitāte, inovācijas vai izcils mārketings, bet gan piederība pašvaldībai un darbošanās minimālas konkurences vai bezkonkurences apstākļos, skaidrots pētījumā. Par to vislabāk liecina apstāklis, ka Latvijā reģistrēto uzņēmumu vidējais apgrozījums 2015. gadā bijis 21,5 tūkst. eiro, kamēr pašvaldību uzņēmumu vidējais rādītājs – 745,17 tūkst. eiro uz vienu uzņēmumu.
Plašāk lasiet rakstā Pašvaldību kapitālsabiedrību skaits sarūk, apgrozījums – trekni pieaudzis piektdienas, 7. jūlija, laikrakstā Dienas Bizness!
