Schneider Electric, ieguldot aptuveni 200 tūkstošus eiro, izveidojis vienu no modernākajiem birojiem Latvijā, kuru uzņēmums tostarp izmantos kā jaunāko produktu izstāžu zāli. Daļa no esošajiem risinājumiem, kas izmantoti biroja izveides ietvaros, Latvijas tirgū būs pieejami tikai pēc biroja atklāšanas pasākuma.

Schneider Electric Baltijas valstu vadītāja Sohvi Rajameki (Sohvi Rajamäki) uzsver, ka galvenais iemesls pārcelties uz jaunām biroju telpām ir Schneider Electric vēlme palielināt klātbūtni Latvijas tirgū. «Tā kā mums bija nepieciešams vairāk vietas un mēs esam tehnoloģiju līderis, vēlējāmies izveidot jauno biroju kā piemēru tam, kā roku rokā mijas energoefektivitāte, dizains un komforts.»

«Lai atrastu mums piemērotu biroju, bija nepieciešams samērā ilgs laiks, jo tirgū esošais piedāvājums patiesībā ir ļoti ierobežots. Mēs zinājām, ka ar mūsu tehnoloģiju palīdzību vēlamies izveidot vienu no modernākajiem birojiem Latvijā, kas būtu mūsu darbiniekiem mājīgs,» saka Igors Golubevs, Schneider Electric tirdzniecības direktors.

Kvalificēta darbaspēka trūkums ir ilgstoša problēma Latvijā. Gadu no gada par to sūdzas uzņēmēji un arī politiķi pēdējā laikā ir sākuši atzīt, ka darbaspēka trūkums jau sāk negatīvi ietekmēt valsts ekonomisko izaugsmi.

Kamēr politiķi domā, ko darīt valstiskā līmenī, daudzi uzņēmumi aktīvi piemērojas šai situācijai, meklējot efektīvākos risinājumus gan kvalificētu darbinieku piesaistīšanai, gan noturēšanai.

Jaunas un inovatīvas biznesa idejas, tehnoloģiski augsti attīstīti uzņēmumi nevar veidoties vidē, kur nav cilvēku ar atbilstošām zināšanām. Gudras un ilgtspējīgas ekonomikas veidošanai ir nepieciešams arī pietiekoši liels skaits izglītotu un kvalificētu cilvēku. Bez atbilstošiem speciālistiem neviena biznesa ideja nebūs dzīvotspējīga. Tā, piemēram, ikgadējā Eurochambres aptaujā par galvenajiem ekonomikas izaicinājumiem 2023. gadā Latvijas uzņēmumi līdzās tādiem aktuāliem ārējiem faktoriem kā enerģijas un izejmateriālu cenas, norādījuši ilgstošās problēmas, kā darba spēka izmaksas un kvalificēta darba spēka trūkumu.

Francijas ārējās tirdzniecības un ekonomikas veicināšanas valsts ministrs Franks Rīsters (Franck Riester) un Francijas uzņēmēju asociācijas MEDEF delegācija 15. septembrī apmeklēja Schneider Electric Rīgas rūpnīcu, kas ir viena no Latvijas lielākajām elektronikas un elektroinstalācijas produktu ražotnēm.

Rūpnīcas īpašnieks ir Francijā dibinātais starptautiskais koncerns Schneider Electric.

“Mūsu rūpnīca ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas tautsaimniecības modernizācijā un abu valstu ekonomisko saišu nostiprināšanā. Ir radītas modernas darba vietas kvalificētiem vietējiem elektroinstalācijas nozares speciālistiem, tiek ražots moderns elektroaprīkojums, kas ir pieprasīts visā pasaulē. Šobrīd Schneider Electric rūpnīca jau ir izaugusi par nozīmīgu nozares spēlētāju visā reģionā, pie tam uzņēmums katru gadu aug un paplašina ražoto produktu sortimentu. Apgrozījums pērn palielinājās par 11%, sasniedzot 72 miljonus eiro, bet šogad tiek plānots pat 26% pieaugums, sasniedzot 91 miljonu eiro. Galvenie rūpnīcas ražojumi ir iespiedshēmas un to montāžas risinājumi, kas gandrīz pilnībā (99,9%) tiek eksportēti. Rīgas rūpnīcai ir izveidojusies cieša sadarbība ar Schneider Electric ražotnēm Francijā, Vācijā, Šveicē un citās Eiropas valstīs,” stāsta Schneider Electric Rīgas rūpnīcas vadītājs Lorāns Gerū (Laurent Gueroux)

«Schneider Electric Latvija finansiālā situācija ir stabila, un uzņēmumam ir plāni paplašināt savu darbību vietējā tirgū,» komentē uzņēmums, skaidrojot SIA Atspulga projekti (agrāk SIA Lumo Reflect) pieteikumu par maksātnespējas ierosināšanu.

Schneider Electric Latvija ir daļa no Schneider Electric SA, ar biznesa aktivitātēm vairāk kā 100 pasaules valstīs un grupas apgrozījumu 2008. gadā - 18.3 miljardi eiro (12.86 miljardi latu). Latvijas tirgū Schneider Electric oficiālā filiāle veiksmīgi darbojas jau vairāk kā 10 gadus, Schneider Electric Latvija finansiālā situācija ir stabila, un uzņēmumam ir plāni paplašināt savu darbību vietējā tirgū.

Db jau ziņoja, ka Rigas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa ierosināja Schneider Electric Latvija maksatnespēju pēc Atspulga projekti pieteikuma. Lieta tika ierosināta 4. janvārī.

Schneider Electric Latvija 2008. gadā strādāja ar 8.5 miljonu latu apgrozījumu un cieta 638.5 tukstošu latu zaudējumus, liecina Lursoft datubazē publicētais uzņēmuma finanšu gada pārskats.

Starptautiskais energopārvaldības uzņēmums “Schneider Electric” uzsācis celt piebūvi esošajai rūpnīcai Rīgā, tādējādi divas reizes paplašinot tās izmērus. Jaunās piebūves platība būs 20 000 m2, un to plānots pabeigt jau šā gada beigās.

Līdz ar paplašināšanos, “Schneider Electric” Rīgas rūpnīca tiecas kļūt par lielāko “Schneider Electric” elektronisko produktu ražotāju Eiropā, turpinot ražot arvien sarežģītākas pakāpes elektroniskos produktus.

25. aprīlī notika pamatakmens un laika kapsulas svinīga ielikšana jaunās piebūves pamatos Krustpils ielā 35A, Rīgā. Kā stāsta uzņēmuma pārstāvji, jaunās rūpnīcas paplašināšana šobrīd tiek pilnībā finansēta no “Schneider Electric” mātes uzņēmuma, cenšoties piesaistīt Eiropas fondu finansējumu.

“Schneider Electric” Rīgas ražotnes vadītājs Pēteris Zavadskis stāsta, ka, paplašinoties rūpnīcai, tiek plānots arī dubultot esošo ražošanas jaudu. “Šobrīd Rīgas rūpnīca jau ir izaugusi par nozīmīgu nozares spēlētāju visā reģionā. Tā kā pieprasījums pēc elektroiekārtām tikai pieaug, katru gadu uzņēmums aug un paplašina produkcijas sortimentu. Pērn mūsu apgrozījums palielinājās par 30%, sasniedzot 112 miljonus eiro, bet šogad tiek plānots pat 65% pieaugums, sasniedzot 186 miljonus eiro,” norāda P. Zavadskis.

Uzņēmums Schneider Electric Liepājas Valsts tehnikumam piegādās pasaules klases aprīkojumu - jauno elektriķu apmācībām uzņēmums uzstādīs 40 mācību stendus, padarot Liepājas Valsts tehnikuma elektriķu darbnīcas par modernākajām Baltijā, informē Schneider Electric Mārketinga komunikāciju vadītāja Baltijas valstīs Santa Rutka.

Liepājas Valsts tehnikums sadarbībā ar Valsts Izglītības Attīstības aģentūru veic modernizācijas un infrastruktūras projektu, kas paredz apmācības ēku rekonstrukciju un jaunu iekārtu un aprīkojuma iegādi līdz šī gada beigām.

Liepājas Valsts tehnikuma direktors Agris Ruperts atzīmē, ka jaunais aprīkojums ļaus tehnikumam piesaistīt talantīgākos audzēkņus no visas Latvijas, ievērojami uzlabot mācību kvalitāti un sagatavot augstākās raudzes elektriķus, kuri varēs ieviest patiešām modernus, energoekonomiskus un augstvērtīgus risinājums.

Schneider Electric uzvarēja atklātā konkursā un piegādās 40 mācību stendus, kuri komplektējas no vairākiem modeļiem. Mācību stendi ir paredzēti praktisko un teorētisko iemaņu apgūšanai enerģijas vadības jomā, un tajos ir izmantoti Schneider Electric produkti. Strādājot ar šiem stendiem praktikanti apgūs prasmes un zināšanas par aizsardzības iekārtu funkcionēšanu, elektroniskajiem apdraudējumiem, īsslēguma iemesliem un sekām, dzīvokļu un nelielu ēku energoefektīvām elektroinstalācijām un alternatīvās energijas ražošanas principiem ar saules baterijām un vēja turbīnām. Stendi domāti arī darbam ar industriāliem risinājumiem un industriālās automatizācijas produktiem, tādiem kā elektromotori un dažādu veidu palaidēji, industriālie sensori, frekvenču pārveidotāji.

Starptautiskais energopārvaldības uzņēmums “Schneider Electric” 25.janvārī parakstīja sadarbības līgumu ar Ogres tehnikumu.

Līgums paredz, ka abas puses apņemas līdzdarboties nozares izglītības procesa nodrošināšanā, popularizēšanā un attīstības veicināšanā. Tostarp “Schneider Electric” apņemas piešķirt stipendijas labākajiem Ogres tehnikuma audzēkņiem, kas ir nolēmuši savu nākotni saistīt ar nozari.

Sadarbības ietvaros Ogres tehnikuma audzēkņiem būs iespēja apmeklēt “Schneider Electric” rūpnīcu un uzņēmuma iespēju robežās saņemt atbalstu pētniecisko un projektu darbu veikšanā.

Ogres tehnikuma direktore Ilze Brante stāsta, ka šī sadarbība audzēkņiem pavērs plašākas iespējas praktiski pielietot iegūtās zināšanas un gūt lielāku ieskatu nākotnes profesionālajā dzīvē.

Sadarbība arī paredz, ka “Schneider Electric” sniegs ekspertu novērtējumu Ogres tehnikuma izstrādātajiem mācību materiāliem un piedāvās stipendijas labākajiem Ogres tehnikuma audzēkņiem no elektronikas un datorsistēmu tehniķa programmām, piešķirot katrai kvalifikācijai pa trim stipendijām. Līdztekus tam uzņēmums nodrošinās vieslektorus Ogres tehnikuma profesionālās izglītības programmu kvalitatīvai īstenošanai un informēšanai par nozares jaunumiem un attīstību.

ASV prezidenta Barakas Obamas izveidotā darba grupa pirmdien (30. martā) noraidīja autoražotāju General Motors un Chrysler iesniegtos restrukturizācijas plānus un brīdināja, ka abām kompānijām var nākties īstenot bankrota procesus, lai samazinātu parādus, ziņo Reuters.

"Mēs diemžēl esam secinājuši, ka neviens no abu kompāniju iesniegtajiem plāniem nav dzīvotspējīgs un tādējādi abu kompāniju lūgtās papildus investīcijas netiks nodrošinātas," paziņoja ASV Baltā nama amatpersona, kurš vēlējās palikt anonīms.

Baltā nama autorūpniecības sektora darba grupa, kuru vada bijušais investīciju baņķieris Stīvs Ratners (Steve Rattner), nolēma kompānijai General Motors nodrošināt finansējumu tikai nākamajām 60 dienām. Jāatzīmē, ka kompānija General Motors ASV valdībai lūdza 30 miljardus USD lielu aizdevumu.

General Motors vadītājs Riks Vagoners (Rick Wagoner), kurš ar Baltā nama darba grupu tikās piektdien, pēc S. Ratnera pieprasījuma svētdien atkāpās no amata. Reuters raksta, ka jau tuvāko mēnešu laikā tiks nomainīti arī vairums citu General Motors direktoru. Jāatzīmē, ka R. Vagoners un General Motors valde jau vairākkārt tika kritizēta par pārāk lēnu kompānijas problēmu risināšanu.

Pamatojoties uz tiesas spriedumu, ar 2010. gada 2. februāri SIA Schneider Electric Latvija maksātnespējas process ir izbeigts.

Latvijas Republikas Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa izlēma izbeigt SIA Schneider Electric Latvija maksātnespējas procesu, par kuru pieteikumu tiesā bija iesniedzis maksātnespējīgais uzņēmums SIA Atspulga projekti (agrāk SIA Lumo reflect).

Tiesas spriedums apstiprina to, ka SIA Schneider Electric Latvija finansiālais stāvoklis ir stabils, un uzņēmums turpinās realizēt savus attīstības plānus Latvijā, skaidro kompānija.

SIA Schneider Electric Latvija ir daļa no Schneider Electric SA, kas ir speciālists enerģijas vadības jomā, un tā apgrozījums 2008. gadā sastādīja 18.3 miljardus eiro.

SIA Schneider Electric Latvija Latvijas tirgū darbojas jau vairāk nekā 10 gadus.

#Rūpnīcā iespiedplates tiek ražotas dažādos veidos, kas aplūkoti galerijā.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas pasaules vadošā uzņēmuma enerģijas vadības un automatizācijas jomā, starptautiskā koncerna «Schneider Electric» grupas uzņēmumā Latvijā - SIA «Lexel Fabrika», kas pašlaik maina nosaukumu uz SIA «Schneider Electric Riga Plant». Db.lv vēroja iespiedplašu ražošanas procesu.

Rūpnīcā iespiedplates tiek ražotas dažādos veidos, kas aplūkoti galerijā.

«Schneider Electric Riga Plant» Elektronikas ceha vadītājs Pēteris Zavadskis stāsta, ka iespiedplašu ražošanas līnijas ir vienas no tehnoloģiski sarežģītākajām iekārtām uzņēmumā. Rīgas fabrika pašlaik vairāk koncentrējas tieši uz iespiedplašu ražošanas paplašināšanu.

Latvenergo Energoefektivitātes centrā Schneider Electric Latvijas Elektriķu čempionātā spraigā fināla cīņā tika noskaidroti Latvijas labākie elektriķi, informē Schneider Electric Latvija.

Par šī gada uzvarētājiem kļuva Jevgēņijs Goldblats un Deniss Fjodorovs no Rīgas. Otro vietu ieguva Maksims Ivancovs un Kristaps Bernāts-Bernhards no Rīgas, bet bronza tika liepājniekiem Kristapam Vistiņam un Guntaram Briljonokam.

Schneider Electric Latvijas elektriķu čempionāts notiek jau trešo gadu pēc kārtas un ir Latvijas mērogā unikāls konkurss, kur valsts labākie elektriķi sacenšas efektīvu, inovatīvu, radošu un tehniski izcilu risinājumu izstrādē.

Šī gada čempionāta atlases kārtas notika Liepājā, Daugavpilī un Rīgā, noskaidrojot attiecīgā reģiona labākos speciālistus, kas Jūrmalā, Latvenergo Energoefektivitātes centrā, klātienē cīnījās par labākā Latvijas elektriķa goda nosaukumu un naudas balvām. Konkursa ietvaros komandas izlozēja individuālos uzdevumus un visas dienas garumā, liekot lietā savas praktiskās zināšanas un radošo domāšanu, veidoja iespējami efektīvākas, tehniski precīzākas, drošākas un inovatīvas elektroinstalācijas. Dalībnieku veikumu vērtēja žūrija, kuras sastāvā bija 6 nozares profesionāļi.

Latvijā pamazām pieaug pieprasījums pēc energoefektīviem risinājumiem, atzīst energo materiālu ražotāji un tirgotāji; biznesu ietekmē arī būvniecības apjomi valstī, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējos gados privātais segments vairāk interesējas par ekonomiskajām spuldzēm, LED gaismekļiem, pieprasījumu raksturo Schneider Electric prezidents Baltijas valstīs Kaspars Rokens. Slēdžu vietā biežāk izmanto t.s. dimmera slēdžus, kas ļauj mainīt gaismas spilgtumu telpā, turklāt tas halogēnspuldžu, kvēlspuldžu un ekonomisko spuldžu gadījumā ļauj samazināt elektroenerģijas patēriņu, kā arī rada īpašu noskaņu telpā. Veidojot «gudrās mājas» elektroinstalāciju, klienti biežāk sadales skapjos iebūvē dažādus automātiskos slēdžus, kas atkarībā no dienas gaismas, ieslēdz un izslēdz āra apgaismojumu, atslēdz elektropadevi tām iekārtām, kas nebūs nepieciešamas mājās iedzīvotāju prombūtnes laikā. «Aktuālā tendence ir digitalizācija, proti, spēja gan novērot, gan vadīt elektroietaises mājās attālināti ar datora vai pat telefona palīdzību,» stāsta K. Rokens.

Ģirts Cimermans, kura pārziņā šobrīd ir viena no vadošajām medicīnas aprīkojuma impērijām pasaulē, Latviju pameta ar vidējo izglītību un 20 dolāriem kabatā, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

No 2013. gada viņš ir izpilddirektors un veselības aprūpes segmenta vadītājs HOYA Corporation.

Visās darba vietās, kurās Ģirts Cimermans ir strādājis savas mērķtiecīgās un straujās karjeras laikā, viņš ir centies ne tikai atstāt savu nospiedumu, izmainot kompānijas kultūru un filozofiju un palielinot tās tirgus vērtību, bet arī nosmelt gandarījumu. Viņa ambīcijas joprojām ir lielas – vadīt vēl lielāku kompāniju. Šobrīd viņa pakļautībā ir vairāk nekā 20 tūkstoši darbinieku.

Cik bieži jūs esat Latvijā?

Pa Ziemassvētkiem es esmu šeit, vasarā cenšos vienu, ja sanāk, divas nedēļas šeit būt. Kopumā, varētu teikt, kādas četras reizes gadā. Mana mamma dzīvo Latvijā.

Tradicionālās ekonomikas pārstāvjiem uz tehnoloģiju uzņēmumu fona grūti izskatīties nozīmīgiem

Korporatīvajā vidē, šķiet, nekas nav mūžīgs, un šā mēneša otrajā pusē pēc vairāk nekā gadsimta ritējuma no ASV Dow Jones Industrial indeksa aprēķina tika lemts izņemt ilggadējā tā dalībnieka un pēdējā palikušā oriģinālā biedra General Electric akcijas. Šī uzņēmuma akciju izmaiņas šī leģendārā 30 lielas kapitalizācijas, ļoti aktīvi tirgotu publiski kotētu uzņēmumu vērtspapīru indeksa veidošanā tika izmantotas kopš 1907. gada. Līdz ar GE aiziešanu par vecāko Dow biedru kļūst Procter & Gamble, kura vērtspapīri tā aprēķinā izmantoti kopš 1932. gada.

Laiki mainās

Šāds lēmums ataino General Electric, kura kādreiz tika uzskatīta par pašu varenāko ASV kompāniju (reiz tas kapitalizācijas ziņā bija lielākais ASV uzņēmums), norietu. General Electric pēdējā laikā negatīvi ietekmējusi izejvielu cenu samazināšanās, milzīgie uzņēmuma parādi un grūtības ar konkurētspēju. Tāpat uzņēmums ziņojis, piemēram, par dividenžu cirpšanu.

Nīderlandes luksusa auto ražotājs Spyker norādījis, ka uzņēmumam ir nepieciešamie līdzekļi, lai noslēgtu vienošanos ar General Motors (GM) par Zviedrijas autobūves kompānijas Saab iegādi.

Db.lv jau ziņoja, ka General Motors vicepriekšsēdētājas Bobs Lucs (Bob Lutz), norādīja, ka šobrīd viņš neredz iespēju, ka kāds varētu «izglābt Saab», taču piebilda, ka, ja General Motors saņems tiešām labu piedāvājumu, tad to noteikti pieņems.

Kompānijas Spyker izpilddirektors Viktors Mullers (Victor Muller) Detroitā notiekošajā auto izstādē paziņoja, ka viņa kompānija vēljoprojām cer vienoties ar General Motors par Saab iegādi. «No mūsu puses Saab iegādei ir tikai labi nodomi un ceru, ka General Motors mūsu piedāvājumu izskata ļoti nopietni,» uzsvēra V. Mullers.

Atgādinām, ka pirms nedēļas B. Lucs uzsvēra, ka General Motors labāk likvidē Saab, nekā to pārdod kādai kompānijai, kurai General Motors neuzticas.

Šodien vairums pasaules vadošo akciju tirgu indeksu vērtība saruka pēc tam, kad ASV kompānijas General Electric un Bank of America publicēja ne pārāk spožus trešā ceturkšņa pārskatus.

General Electric trešā ceturkšņa finanšu rādītāji atklāja, ka kompānijas ieņēmumi salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu iepriekš sarukuši par 20 %, līdz 37.8 miljardiem ASV dolāru. Savukārt General Electric peļņa šajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušo gadu, sarukusi par 45 %, līdz 2.45 miljardiem ASV dolāru. Tikmēr Bank of America pārskats atklāja, ka šā gada trešā ceturkšņa zaudējumi sasnieguši 1 miljardu ASV dolāru (pagājušā gada trešajā ceturksnī kompānijas peļņa bija 1.18 miljardi dolāru).

Šo kompāniju rezultāti iedragāja optimismu, kas bija radies pēc tam, kad citas kompānijas šonedēļ atklājušas, ka tām šā gada trešajā ceturksnī veicies salīdzinoši labi (labāki pārskati par prognozēm bija Google, Royal Philips Electronics, JPMorgan Chase & Co un Intel).

Schneider Electric, viens no pasaulē vadošajiem uzņēmumiem enerģijas vadības jomā, investēs gandrīz 10 miljonus eiro jaunas Lexel rūpnīcas celtniecībā Latvijā, informēja uzņēmuma pārstāve Santa Rutka.

LEXEL rūpnīca (oficiālais nosaukums SIA Lexel Fabrika) ir starptautiskās korporācijas Schneider Electric ražošanas uzņēmums, kas specializējas elektromehānisko un elektronikas produktu ražošanā, tai skaitā izgatavo gaismas regulatorus, termostatus, kustību sensorus, dūmu detektorus, gaismas slēdžus. Uzņēmums Latvijā darbojas kopš 1993.gada, patlaban nodarbinot ap 180 darbiniekiem. Lexel Fabrika apgrozījums 2013.gadā bija 38,2 miljoni eiro, ierindojot to starp nozares pelnošākajiem uzņēmumiem Latvijā, uzsver S. Rutka.

Lexel Fabrikas produkcija galvenokārt tiek eksportēta uz Ziemeļvalstu reģionu un Vāciju, piegādājot produkciju citām Schneider Electric rūpnīcām vai iekšējiem loģistikas centriem. «Veiksmes faktori, kas iepriekšējos gados pozitīvi ietekmēja biznesa attīstību, bija jaunu produktu ražošanas līniju ieviešana un papildus ražošanas līniju pārņemšana no citiem Schneider Electric grupas uzņēmumiem. Palielināto ražošanas apjomu dēļ rūpnīca jau 2005.gadā pārcēlās uz plašākām - 7900 kvm lielām telpām Bukultu ielā, kas ir rūpnīcas pašreizējā atrašanās vieta, taču tagad arī šīs telpas ir kļuvušas par šaurām,» stāsta uzņēmuma pārstāve.

Uzņēmums “Smart Electric Technology” plāno uzsākt savu uzlādes staciju izbūvi Latvijā.

Uzņēmuma komanda jau līdz šim uzstādījusi vairāk nekā 2000 sava dizaina uzlādes stacijas Igaunijā, Lietuvā, Polijā, ASV un citās valstīs, bet šobrīd plāno uzsākt savu uzlādes staciju izbūvi arī Latvijā.

““Smart Electric Technology” ienāca Latvijā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu un šobrīd gatavojas investīciju nākošajam posmam, lai savas tehnoloģijas piedāvātu gan ES valstīs gan citos tirgos. Viens no uzņēmuma pilotprojektiem tiks realizēts arī Latvijā, nodrošinot elektrouzlādes infrastruktūru degvielas uzpildes stacijās. Viedā mobilitāte ir viens no prioritārajiem virzieniem investīciju piesaistes jomā, tādēļ esam gandarīti, ka uzņēmums turpina attīstību tieši Latvijā,” stāsta LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Esam pieraduši par vieglajiem pasažieru auto, kurus darbina elektromotors. Šonedēļ Rīgā pirmo reizi tika demontrēts elektriskais IVECO Daily Electric, kurš kravu pārvadāšanai pilsētā izmanto videi draudzīgo elektromotoru.

Ecodaily electric ir ar akumulatoru darbināms auto ar 40 kW nominālo un 80 kW maksimālo jaudu. IVECO Daily Electric ir ērti vadāms ar automātisko pārnesumkārbu. Ātrums tiek regulēts ar strāvas konvertoru, atbilstoši spiedienam, kas tiek izdarīts uz akseleratora vai bremžu pedāli. Automobiļa maksimālais ātrums(elektroniski ierobežots) ir 70 km/h. Bez tam pilnībā piekrauts auto varot pārvarēt 16 % kāpumu. Ņemot vērā Daily rāmja konstrukciju, atkarībā no riteņu bāzes un versijas tiek uzstādīti 2,3 vai 4 akumulatori, kuri novietoti aizsargātā vietā, neizmantojot automobiļa iekštelpu. Akumulatoru uzlādēšanas ilgums ir astoņas stundas. IVECO Daily Electric ir nokomplektēts ar Zebra Z5 kausēta sāls akumulatoriem, kuru tehnoloģija ir bāzēta uz niķeli un vārāmo sāli. Tie ir 100 % utilizējami hermētiski akumulatori, kuri neveido gāzu emisiju un kuriem neesot vajadzīga apkope. Ar uzlādētu akumulatoru var nobraukt 130 km pilsētas režīmā ar pilnībā piekrautu auto. Bremzējot akumulatori kinētisko enerģiju transformē elektroenerģijā, kas šajā gadījumā darbojas kā strāvas avots. IVECO Daily Electric ir reāli nopērkams auto, taču ir jārēķinās, ka salīdzinājamā ar parasto Daily modeli, kurš aprīkots ar iekšdedzes motoru videi draudzīgais Daily būs aptuveni 2 līdz 3 dārgāks prieks.

Par atkāpšanos no amata paziņojis līdzšinējais automašīnu ražotāja Opel vadītājs Karls Frīdrihs Strake (Karl-Friedrich Stracke). Tajā pašā laikā viņš pametīs arī Opel mātes kompānijas General Motors Eiropas reģiona vadītāja amatu, informē kompānija Opel.

Līdz mirklim, kamēr tiks atrasts jauns kompānijas vadītājs, K. F. Strakes pienākumus turpinās pildīt General Motors vadītāja vietnieks Stīvs Girskijs (Steve Girsky).

Mātes kompānijas General Motors vadītājs Dens Ekersons (Dan Akerson) pauda, ka 56 gadus vecais K. F. Strake «spriedzes apstākļos strādāja nenogurdams, lai stabilizētu šo biznesu».

Šā gada jūnijā Opel padome apstiprināja nopietnu pārstrukturēšanas plānu, lai ASV automašīnu ražotāja General Motors zaudējumus nesošā daļa atkal sāktu pelnīt.

Pēdējo desmit gadu laikā General Motors Eiropas reģiona daļa uzkrājusi vairāku miljardu zaudējumus. Kopš 1999. gada Opel tā mātes kompānijai izmaksājis 16 miljardus ASV dolāru.

Autoražotājs General Motors tuvākajā laikā varētu darīt zināmu, vai tas vēlas paturēt savu Eiropas struktūrvienību Opel nevis to pārdot, atsaucoties uz kompānijas Vācijas darbaspēka pārstāvja Armīna Šilda (Armin Schild) sacīto, ziņo Reuters.

A. Šilds sacījis - fakts, ka šī versija par Opel nākotni nākusi atklātībā pirms oficiāla General Motors paziņojuma, varētu liecināt, ka kompānija šo iespēju apsver ļoti nopietni.

Viņš gan to redzot kā sliktu zīmi Opel nākotnei.

Reuters avoti iepriekš informēja, ka General Motors apsver plānu piesaistīt papildus līdzekļus, lai paturētu Opel struktūrvienību, nevis to pārdotu vienam no diviem gribētājiem: Magna International - Kanādas autodetaļu ražotājam, kas apvienojis spēkus ar Krievijas Sberbank - vai RHJ International - Briselē bazētai privātā kapitāla grupai.

Pagājušās nedēļas piektdienā General Motors atteicās nosaukt, kuram no pretendentiem Opel tiks pārdots.

General Motors Co. pārstāvji mudinājuši Vācijas valdību izdarīt spiedienu uz Magna International Inc., lai tā, pretendējot uz General Motors struktūrvienības Opel iegādi, atteiktos no sadarbības ar Maskavā bazēto Sberbank, atsaucoties uz izdevumu Spiegel, vēsta Bloomberg.

General Motors pārstāvji Vācijas amatpersonām sacījuši, ka būtu lielākas izredzes iegūt ASV valdības apstiprinājumu pārdot Opel kompānijai Magna, ja nebūtu iesaistīti krievi.

Vācija šo aicinājumu esot noraidījusi, sakot, ka tā ir devusi solījumu Krievijas prezidentam Dmitrijam Medvedevam.

Db.lv jau rakstīja, ka Opel māteskompānija pašlaik izsver Magna International - Kanādas autodetaļu ražotāja, kas apvienojis spēkus ar Krievijas Sberbank - piedāvājumu un RHJ International - Briselē bazētas privātā kapitāla grupas, piedāvājumu. Vācijas kanclere Angela Merkele ir centusies panākt, lai General Motors apstiprinātu Magna International piedāvājumu, kuram Vācija arī piedāvājusi finansiālu palīdzību, bet General Motors vairāk sliecas uz RHJ piedāvājuma pusi, baidoties, ka Magna un Sberbank varētu izmantot Opel tehnoloģijas Krievijas autoindustrijas vajadzībām.

Krievijas investors un Latvijas Krājbankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs, kuram bija jāatstāj Spyker Cars, pirms kompānija no General Motors nopērk Saab, sacījis, ka pirmais maksājums 25 miljonu dolāru apmērā saņemts no viņa, raksta Bloomberg.

«Pirmo iemaksu nodrošināja mūsu bankas,» apgalvojis V. Antonovs. «Varu apliecināt, ka 25 miljoni dolāru tiks izlietoti iegādes izmaksām.»

General Motors piekrita pārdot Saab kompānijai Spyker ar nosacījumu, ka V. Antonovs pārdod savas Spyker akcijas un atstāj vadītāja amatu pēc darījuma beigām, kas var noslēgties nākamnedēļ. Šāds General Motors pieprasījums sekoja pēc tam, kad decembrī pieauga bažas par V. Antonova pagātni.

Nīderlandes C8 Aileron sporta automašīnu ražotājs Spyker pagājušajā mēnesī piekrita iegādāties Saab par 74 miljoniem dolāru skaidrā naudā un 326 miljonu dolāru vērtām priekšrocību akcijām. Visi lielākie akcionāri, ieskaitot General Motors, ir pārliecināti, ka pirmo maksājumu finansējis V. Antonovs.

Neskatoties uz to, ka jau pēc diviem gadiem plānots desinhronizēt Baltijas elektrotīklu no Krievijas un Baltkrievijas, sinhronizējoties ar pārējo Eiropu, Latvija ir iestigusi divus gadus ilgā iepirkumu procedūrā par sinhrono kompensatoru iegādi un uzstādīšanu.

Divi no trīs iepirkuma dalībniekiem SIA Reck un Grieķijas kompānija Mytilineos S.A., nupat iesniegušas sūdzību IUB par AS Augstsprieguma tīkls veikto iepirkumu, jo uzskata, ka iepirkuma veicējs nav organizējis atklātu un pārskatāmu procedūru, nodrošinot tajā vienlīdzīgu attieksmi un godīgu konkurenci.

Uz interviju par notiekošo Dienas Bizness aicināja RECK valdes priekšsēdētāju Viesturu Kaģi.

Sākšu no vispārīgā. Kāda šobrīd ir situācija energobūvniecībā?

Enerģētikas nozare nav atrauta no tautsaimniecībā aktuālajiem procesiem. Atzīšu, ka tik nedroša un neprognozējama situācija enerģētikas tirgū kā šobrīd nav bijusi. Ņemot vērā karu Ukrainā un ieviestās sankcijas pret Krieviju, protams, izjūtam lielu izmaksu sadārdzinājumu, jo daudzas izejvielas (piemēram, melnais un krāsainais metāls) ienāca no Krievijas un Baltkrievijas. Mums jāiepērk ne tikai kabeļi, bet arī jābūvē dažādas konstrukcijas no metāla un dzelzsbetona. Protams, mūsu nozarē primārās ir vara un alumīnija cenas. Un atkal – lielākā daļa ražotāju atradās tieši Krievijā, tāpēc jau šobrīd strādājam ar piegādātājiem no citām valstīm. Līdz ar cenu sadārdzinājumu nākamā problēma ir nespēja prognozēt cenas. Ja agrāk saņēmām cenu piedāvājumus produkcijai, kuriem derīguma termiņš ir mēnesis, tad tagad – nedēļa. Visā būvniecības nozarē šobrīd ir krīze, un mēs gaidām operatīvu rīcību valdības līmenī, pabeidzot un apstiprinot cenu indeksācijas modeli. Šī ir normāla prakse citās valstīs, ka, slēdzot līgumus, tiek iestrādāta indeksācijas formula gan cenu kāpuma, gan arī samazinājuma gadījumā. Tas ir ļoti labs veids, kā abām līgumslēdzējām pusēm izvairīties no riskiem, ar ko saskaramies šobrīd. Piekrītu arī Latvijas Būvuzņēmēju partnerības paustajam, ka nepieciešama reālistiska vismaz 12 mēnešu valsts pasūtījumu prognoze. Diemžēl līdz šim valsts pārvalde nav spējusi izveidot caurspīdīgu un centralizētu publiskā pasūtījuma prognozi. Vēlos uzsvērt, ka gan ierēdniecībai, gan valdībai ir jāapzinās, ka mēs visi esam vienā laivā. Ja valsts sektors nespēs operatīvi un pragmatiski pieņemt lēmumus, roku rokā sadarbojoties ar visu nozaru (ne tikai būvniecības) pārstāvjiem, valsts ekonomika jeb mūsu kopējā laiva sāks grimt.