Pagaidām arī īsti nevar rast nopietnus argumentus tam, lai inflācijas pieaugums vismaz īstermiņā sabremzētos.
Kopumā valdību un centrālo banku pandēmijas stimuli pasaulē palīdzējuši raisīt gandrīz visa cenu pieaugumu. Tajā nekāds izņēmums nav bijis arī nekustamā īpašuma tirgus. Būtībā pandēmija vēl nebūt nav beigusies, lai gan šajā tirgū jau tiek spriests par potenciāla burbuļa izveidošanos.
Piemēram, mājokļu cena pasaulē 12 mēnešos līdz šā gada martam vidēji bija pieaugusi par 7,3%, kas ir straujākais kāpums kopš 2006. gada ceturtā ceturkšņa, liecina Knight Frank’s Global House Price indeksa dati. Jeb – mājokļu cenas pieaug visātrāk kopš brīža pirms iepriekšējās globālās finanšu krīzes.
Raksti par tēmu
Visstraujāk gada laikā mājokļu cena palēkusies Turcijā – par trešo daļu. Strauji – par 13,2% – tā augusi arī, piemēram, ASV. Mūsu pašu Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijas mājokļu cenu indeksa vērtība pagājušā gada ceturtajā ceturksnī gada skatījumā palielinājusies par 3,1% (pirmajā ceturksnī kāpuma procenti varētu būt lielāki). Attiecībā uz mājokļu tirgu gan tiek cerēts, ka tajā brīdī, kad izbeigsies valdību stimuli, šī tirgus dalībnieku galvas kļūs nedaudz vēsākas.
Bez mājokļiem ļoti straujš cenu pieaugums arī pārtikai. Apvienoto Nāciju apkopotā globālā pārtikas cenu FAO indeksa vērtība maijā izrādījās palēkusies teju par 40%.
Visu rakstu lasiet 15.jūnija žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
