#Grāmatvežiem gads sācies revolucionāru pārmaiņu zīmē līdz ar nodokļu reformu, tam turpinājums būs grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju licencēšanas jautājums.
Grāmatvežiem gads sācies revolucionāru pārmaiņu zīmē līdz ar nodokļu reformu, tam turpinājums būs grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju licencēšanas jautājums
To intervijā DB stāsta Grāmatvežu asociācijas valdes locekle un grāmatvedības pakalpojumu sniedzēja SIA Numeri līdzīpašniece Lilita Bērziņa. Viņa atzīst, ka 2018. gads varētu būt par lūzuma punktu daudzus gadus iekrāto problēmu sakārtošanā.
Fragments no intervijas, kas publicēta 13. februāra laikrakstā Dienas Bizness:
Kāds ir nodokļu reformas darbības pirmais mēnesis grāmatvežiem?
Izaicinošs, kaut arī nodokļu reformu paredzošie likumprojekti Saeimā tika akceptēti jau pērnā gada jūlija nogalē, tātad bija pieci mēneši, lai šīm pārmaiņām visi – grāmatveži, uzņēmēji, nodokļu administrācija, grāmatvedības programmu izstrādātāji – būtu gatavi. Protams, nodokļu reformu skaidrojošie Ministru kabineta noteikumi parādījās salīdzinoši vēlu, turklāt tajos tika veiktas korekcijas. Grāmatveži ir pietiekami aizņemti, tāpēc tuvojošās pārmaiņas apzinājās, taču visās specifiskajās piemērošanas niansēs neiedziļinājās, jo darbs dzen darbu, un paļāvās, ka ir taču grāmatvedības sistēmas, kas grāmatvežiem palīdz tikt galā ar aprēķiniem.
Par uzņēmumu ienākuma nodokļa jauno kārtību grāmatveži pagaidām nedomā.
Diemžēl šīs sistēmas šo iespēju vairs nedod, vismaz attiecībā uz darba algas aprēķināšanai nepieciešamo informāciju, un pateicoties tam, ka tagad katram cilvēkam individuāli nosaka neapliekamo minimumu, kā arī ieviestas diferencētās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes. Rezultātā grāmatvedim, kuram jārēķina darba alga pieciem darbiniekiem, darba kļuvis vairāk, jo daudz kas jādara manuāli, taču tas ir paveicams. Problēmas, aprēķinot darba algu, rodas tiem grāmatvežiem, kuru uzņēmumos ir daudz strādājošo un kur ir salīdzinoši sarežģīta algas aprēķināšanas kārtība, piemēram, piemaksas un dažādas amatu kategorijas. Šai situācijai sagatavoties nebija iespējams.
Par uzņēmumu ienākuma nodokļa jauno kārtību grāmatveži pagaidām nedomā, jo pirmā šī nodokļa deklarācija pēc jaunajām prasībām jāiesniedz tikai jūlijā – par pirmo pusgadu. Protams, vairākas izdevumu kategorijas ir jāsaliek pareizajos lodziņos – ja to nedara uzreiz, tad var prognozēt kreņķus jūlija sākumā. Lai arī noteikts, kuras izmaksas tiek pielīdzinātas dividenžu izmaksai, tomēr interpretācijas un neskaidrības saistībā ar to, kas tad ir ar saimniecisko darbību nesaistītie tēriņi, vēl ir priekšā. Šī ir tā daļa, no kuras valsts var «paņemt» naudu, jo nodokļu administrācija, atnākot pārbaudē, vērtē arī darījuma ekonomisko būtību, nevis tikai juridisko formu, un te var tikt lauzti šķēpi, jo Valsts ieņēmumu dienests uzskatīs attiecīgos tēriņus par tādiem, kas pielīdzināmi dividenžu izmaksai, savukārt uzņēmējs šīs izmaksas būs atzinis, piemēram, kā darbinieku saliedēšanas un motivēšanas izmaksas. Var veidoties situācija, ka uzņēmējam no šīs summas būs jāsamaksā attiecīgais uzņēmuma ienākuma nodoklis, vai arī jāiet taisnību meklēt tiesā.
Vai skrūve ir vai nav būvizstrādājums, vai transporta pakalpojumam, pārvadājot būvizstrādājumus, ir vai nav reversā PVN maksāšanas kārtība.
Liela šķēpu laušana, kas gan notiek salīdzinoši klusi, ir par reversā PVN maksāšanas piemērošanu būvizstrādājumu piegādēm un arī metālapstrādē. Problēmas rada neskaidrības, kuros gadījumos un kādām precēm vai pakalpojumiem piemēro reverso PVN un kuros ne. Piemēram, vai skrūve ir vai nav būvizstrādājums, vai transporta pakalpojumam, pārvadājot būvizstrādājumus, ir vai nav reversā PVN maksāšanas kārtība. Ja metāls pieder pasūtītājam un metālapstrādes uzņēmums veic tā apstrādi, tad jāstrādā ar parasto PVN maksāšanas kārtību, bet, ja uzņēmējs ir iegādājies metālu un no tā gatavo izstrādājumu, tad ir reversā PVN maksāšanas kārtība. Var uzskatīt, ka nodokļu reformas pirmais gads nevienam – ne grāmatvežiem, ne uzņēmējiem, ne arī nodokļu administrācijai – nebūs viegls. Protams, vieglāk būs tiem, kuriem ir profesionāli grāmatveži, bet tā Latvijā ir liela problēma, jo pašlaik par grāmatvedi var būt jebkurš un bez izglītības – kaut vai ar grāmatvedības kursa noklausīšanos bezdarbnieku apmācībās.
Visu interviju Pārmaiņu vēji grāmatvedībā lasiet 13. februāra laikrakstā Dienas Bizness.
#1/2
Lilita Bērziņa
#2/2
Lilita Bērziņa
