Pārtikas ražošana pašlaik iet cauri vēl nepieredzētam laikam un neko iedrošinošu par pārtikas cenām tuvākajā laikā Eiropā, Baltijā un Latvijā teikt nevar, jo aug visu ražošanas komponenšu izmaksas, atzina SIA "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

"Ikviens pārtikas produkts nosacīti sastāv no lauksaimniecības produkta, vai tās būtu olas, ogas, labība, kartupeļi vai kas cits, kas iziet cauri apstrādei un tiek iepakots. Visos šajos posmos ir vajadzīga enerģija un darbs. Mēs nevaram teikt, ka kāds no šiem elementiem kļūst lētāks vai tuvākajā nākotnē kļūs lētāks. Jautājums pašlaik ir tikai par to, par cik kārtām katra no šīm komponentēm ir palikusi dārgāka," sacīja Didrihsons.

Viņš stāstīja, ka pirmo šoku pārtikas industrija piedzīvoja, sākoties karam Ukrainā, jo pēkšņi sastapās ar dažādu pārtikas izejvielu nepieejamību. Kā piemēru viņš minēja saulespuķu eļļu, kuru Ukraina ražoja 80% apjomā no visa pasaules patēriņa. Tagad alternatīvas piegādes ir atrastas, bet risināmie jautājumi ir kļuvuši vēl sarežģītāki, jo ir saistīti ar energocenām.

Nosvinēti «Laimas» jaunās ražotnes spāru svētki, godinot pēdējā celtniecības posma uzsākšanu.

«Jau pavisam drīz – 2020. gada otrajā pusē – Laimas ielā 6 atklāsim ražotni, kas zīmīgi notiks gadā, kad atzīmēsim arī zīmola «Laima» 150. jubileju. Patiess lepnums un prieks par to, kas paveikts līdz šim, kā arī to, kas mūs vēl sagaida!» «Laimas» ražotnes spāru svētkos sacīja «Orkla Latvija» valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Kopējās investīcijas projektā veido 20 miljonus eiro, par ko veikta sākotnējās infrastruktūras izbūve, komunikāciju ierīkošana un noslēgts līgums ar būvkompāniju «Merks» 8,9 miljonu eiro apmērā. Šajā summā ietilpst arī investīcijas, kas tiks ieguldītas tālākā zīmola attīstībā un jaunu ražošanas iekārtu iegādei, norāda «Orkla Latvija» komunikācijas direktore Lineta Mikša.

Spēcīgas un uzticamas komandas veidošana ir viens no veiksmīga vadītāja pamatuzdevumiem, uzskata SIA Orkla Latvija valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Darbs ar komandu ir viena no manām galvenajām prioritātēm – man ir svarīgi, lai cilvēki, ar kuriem strādāju, ir uzticami, drosmīgi un iedvesmojoši, teic T. Didrihsons, piebilstot, ka šīs īpašības atspoguļo gan viņa personīgās, gan Orklas Latvijas pamatvērtības. Viņš domā, ka uzņēmuma kultūru lielā mērā veido tieši darbinieki, tāpēc kopīgas dzīves vērtības ir ļoti svarīgs aspekts.

Karjeru veido pats

Būtu sarežģīti vadīt uzņēmumu, kura vērtības krasi atšķiras no manām personīgajām, domā T. Didrihsons. “Tas pats attiecas uz komandu. Es veltu daudz darba, lai komanda būtu uz viena viļņa. Protams, mūsu uzskati atšķiras, taču mūsu pamatvērtības ir līdzīgas. Tieši šī iemesla dēļ es ļoti uzticos saviem cilvēkiem, bez savstarpējas cieņas un uzticēšanās strādāt ilgtermiņā nav iespējams. Ne velti teic, ka uzņēmuma kultūra jebkuru stratēģiju apēd brokastīs. Esmu šī apgalvojuma piekritējs: tu vari izveidot labāko plānu, bet, ja darbinieki to neatbalstīs, nekas nesanāks. Kopīga redzējuma veidošana nav viena mēneša vai gada darbs, tas ir nepārtraukts process, kas sākas ar katra indivīda uzvedību,” secina T. Didrihsons, kurš profesionālajā jomā ir bijis uzticīgs pārtikas industrijai un Orklai.

Elektrības un degvielas pieaugošo izmaksu dēļ Baltijas reģions cieš un cietīs visvairāk, tādējādi konkurētspēja reģionā kritīsies, informē SIA "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Tāpat viņš uzsver, ka vidējā un ilgtermiņā šī situācija ir ļoti nopietna, norādot, ka ir nepieciešams skaidrs valdības un attiecīgo ministriju redzējums un plāns, kā kopā ar uzņēmējiem tiks risinātas tuvojošās problēmas.

"Pašlaik neesam neko konkrētu dzirdējuši, un arī mūsu viedokli neviens nav vaicājis, neskatoties uz to, ka esam viens no lielākajiem pārtikas ražotājiem, eksportētājiem un nodokļu maksātājiem valstī," norāda Didrihsons.

Atbildot uz jautājumu, kā "Orkla Latvija" plāno pārdzīvot elektrības un degvielas cenu kāpumu, valdes priekšsēdētājs komentēja, ka iespēju robežās ir jau akumulējuši un pārņēmuši to uz saviem pleciem, bet vairs nav citu variantu, kā pārnest uz gala produktu un celt cenas.

Ņemot vērā Krievijas karadarbību Ukrainā, pārtikas cenas turpinās augt arī 2023.gadā, atzina pārtikas koncerna "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Viņš skaidroja, ka Ukraina un Krievija jau vēsturiski ir bijušas lielākās vairāku pārtikas izejvielu, piemēram, saulespuķu eļļas, kartupeļu, kukurūzas un kviešu, kā arī dabasgāzes un minerālmēslu ražotājas un piegādātājas pasaulē. Karš Ukrainā ļoti lielā mērā ietekmēs visas pasaules pārtikas piegādes ķēdi, tādējādi liekot pārorientēties un meklēt jaunus risinājumus ikvienā nozarē.

Pēc Didrihsona sacītā, īstermiņā šī situācija rada nepieejamību pēc dažādām izejvielām, tādējādi veidojas apjukums globālā tirgū un krasi aug izejvielu cenas.

Tāpat viņš norādīja, ka papildus tam arī ar pārtikas nozari netieši saistītās industrijas, piemēram, iepakojuma materiālu ražošana ir ietekmēta, jo tās lielā mērā ir atkarīgas no energoresursu cenām. Savukārt degvielas cenu straujais pieaugums ietekmē transporta pakalpojumu cenas un gala rezultāta atstāj ietekmi arī uz gala produktu cenām.

Jaunā "Orkla" šokolādes ražotne Ādažos sāks darbu nākamā gada vidū, nevis šā gada ceturtajā ceturksnī kā iepriekš tika plānots, jo tās izveides darbos korekcijas ir ieviesis Covid-19, sacīja pārtikas koncerna "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

"Vēl ārkārtējās situācijas laikā mēs paspējām nodot ekspluatācijā ražotnes ēku Ādažos. Nākamais posms bija ražošanas līniju pārvietošana un jaunu līniju uzstādīšana, kur bija nepieciešama ražotāju pārstāvju piedalīšanās, bet starptautisko ceļojumu ierobežošanas dēļ tas tika atcelts," sacīja Didrihsons.

Lasi arī:

Video: Lielāks dabas resursu nodoklis paaugstinās pārtikas cenas Latvijā 

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija ir aprēķinājusi, ka dabas resursu nodokļa palielināšana...

Viņš norādīja, ka ražošanas līnijas bija jāpaspēj pārvietot pirms sākas ražošana Ziemassvētku sezonai, proti, līdz augusta beigām.

"Ņemot vērā, ka to nevarēja izdarīt, mēs diemžēl pieņēmām lēmumu līniju pārvietošanu atlikt līdz janvārim, kad būs beigusies Ziemassvētku produkcijas ražošana. Tas nozīmē, ka jaunā ražotne pilnībā sāks strādāt nākamā gada pirmās puses beigās vai otrās puses sākumā," skaidroja Didrihsons.

Viņš arī norādīja, ka savukārt jaunajai "Orkla" cepumu un vafeļu ražotnei ir izstrādāts projekts, un pašlaik notiek būvnieku izvēles process.

Tāpat "Orkla Latvija" vadītājs atzina, ka šogad ir vieglāk atrast sezonas darbiniekus, taču darbaspēka pieejamības jautājums kā tāds joprojām ir nopietna problēma.

"Kā jau minēju, tad augusta beigās mums sākas Ziemassvētku sezonas ražošana, kad darba apjoms aug "Laimas" un "Selgas" cepumu ražotnē, un šajā laikā mēs vienmēr piesaistām papildu darbiniekus. Jā, šogad darbinieku pieejamība ir lielāka nekā pēdējos gados, bet te uzreiz ir jāsaka, ka pēdējos gados tā ir bijusi katastrofāla. Tādēļ es nebūt neteikšu, ka tagad viss ir ļoti labi un darbinieki ir brīvi atrodami. Tā nav, un darbiniekus piesaistīt joprojām ir gana grūti," pauda Didrihsons.

Viņš uzsvēra, ka pandēmija agrāk vai vēlāk beigsies, tāpēc ir jārisina viesstrādnieku jautājums. "Šim jautājumam ir liela nacionālā pieskaņa, bet neviens jau neaicina aizvērt acis un pilnībā atvērt robežas. Taču tajā pašā laikā ir jāsaprot, ka mēs esam daļa no Eiropas Savienības, daļa no globālajiem procesiem darba tirgū. Nav jau tā, ka kāds gribētu aizvietot mūsu darbiniekus. Taču situācija ir tāda, ka darbs ir, bet darba roku nav," uzsvēra "Orkla Latvija" vadītājs.

Līdz ar jaunās "Laimas" fabrikas izveidi ražošanas apmērus būs iespējams dubultot salīdzinājumā ar esošajiem, ja būs atbilstošs pieprasījums. Sākotnēji bija plānots, ka ražošanas procesu jaunajā "Laimas" ražotnē varētu sākt 2020.gada ceturtajā ceturksnī. "Laimas" ražotnes celtniecībā Ādažos tika ieguldīti 8,9 miljoni eiro.

Blakus "Laimas" ražotnei būs otra "Orkla Latvija" ražotne, kas specializēsies cepumu un vafeļu ražošanā. To plānots atklāt 2022.gadā. Abu ražotņu Ādažos izveidei tika iegādāti kopumā 13 hektāri zemes, no kuriem cepumu un vafeļu ražotne aizņems lielāko daļu.

"Orkla Latvija" kopējais apgrozījums pērn, pēc provizoriskiem datiem, bija 117,3 miljon eiro, kas ir par 3,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompāniju peļņa veidoja 6,7 miljonus eiro. "Orkla Latvija" pārstāv un attīsta "Laima", "Selga", "Staburadze", "Ādažu Čipsi", "Taffel the Original Snacks", "Pedro", "Spilva", "Gutta", "Everest", "Latplanta" un citus zīmolus. Uzņēmums iekļaujas Norvēģijas koncernā "Orkla".

Tev varētu interesēt arī:

Kā top? Torte Cielaviņa 

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties "Staburadzes"...

«Jāsaprot, ka Latvijā labākajā gadījumā raža ir vienreiz gadā, bet Turcijā – trīsreiz gadā,» jautāts, ko atbild tiem, kuri brīnās, ka daļa Spilvas gurķu produktu ir ražoti Turcijā, sarunā ar laikrakstu Dienas Bizness akcentē SIA Orkla Confectionery & Snacks Latvija un SIA Orkla Foods Latvija valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

«Jāsaprot, ka Latvijā labākajā gadījumā raža ir vienreiz gadā, bet Turcijā – trīsreiz gadā. Tajā pašā laikā Latvijas patērētājam garšo mazie gurķīši – trīs līdz sešus centimetrus gari. Neviens Latvijā nespēj izaudzēt tik daudz tieši tādu produktu, jo apjomi, ko mēs tirgojam, ir daudz lielāki. Tāpat – cik daudz varam izaudzēt papriku vai saldos piparus?» viņš jautā.

«Otrs ir specializācija. Lieli uzņēmumi specializējas tajā, ko prot vislabāk. Spilva ir Orkla mērču ekselences centrs, kas nozīmē, ka investējam lielas summas šajās tehnoloģijās un radām produktus, ko mūsu konkurenti reģionā nespēj. Visā investēt nav iespējams – tas nebūs rentabli, un bizness pazudīs. Ir jāsaprot, kas ir uzņēmuma spēcīgās kategorijas, un uz tām jākoncentrējas,» skaidro T. Didrihsons. Spilvas gurķu produkti tiek ražoti arī Latvijā un Igaunijā.

Plaša patēriņa zīmolu preču ražošanas un izplatīšanas uzņēmuma “Orkla Latvija” 2020. gada konsolidētais apgrozījums veido 104,2 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Pērn uzņēmums investējis vairāk nekā 4 miljonus eiro, savukārt nodokļos samaksājis vairāk nekā 18 miljonus.

SIA “Orkla Latvija” un tās meitas uzņēmumu kopējā peļņa pēc nodokļu nomaksas pērn bija 4,6 miljoni.

“Ņemot vērā visus 2020. gada izaicinājumus ar gada finanšu rezultātiem esam apmierināti. Pērn noslēdzām uzņēmumu apvienošanas procesu, kā arī turpinājām mūsu zīmolu pozīciju stiprināšanu tirgū, investējot ražošanas pilnveidē, ilgtspējas stratēģijas īstenošanā, kā arī jaunos un inovatīvos produktos. Mūsu prioritāte ir darbinieku un klientu drošība un veselība, tādēļ esmu gandarīts, ka spējām pielāgoties pārmaiņām, kas sekmēja biznesa nepārtrauktību,” saka “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Pēc rūpīga izvērtēšanas procesa ir pieņemts lēmums, ka jaunā Laima ražotne tiks celta Ādažos. Kopējās investīcijas jaunās ražotnes būvniecībā un turpmākā Orkla Confectionery & Snacks Latvija attīstībā nākamo trīs gadu laikā sasniegs līdz pat 20 miljoniem eiro, informē Orkla Confectionery & Snacks Latvija Sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja Lineta Mikša.

Ražotnes celtniecību plānots sākt 2018. gada pirmajā pusē, pabeigt līdz 2019. gada pirmajam ceturksnim un uzsākt pilnvērtīgu ražošanu 2019. gada nogalē. Jaunās ražotnes platība būs aptuveni 6500m2.

«Es priecājos paziņot par nākamo nozīmīgo soli mūsu stratēģiskajā plānā jaunas, mūsdienīgas un multifunkcionālas šokolādes un citu saldumu ražotnes būvniecībai Latvijā. Izvēlētā vieta ideāli atbilst mūsu vajadzībām, ņemot vērā infrastruktūras un investīciju līmeni, izmēru, loģistiku, ilgtspējību un, pats svarīgākais - tā neierobežo mūsu turpmāko attīstību nākotnē,» uzsver Toms Didrihsons, Orkla Confectionery & Snacks Latvija valdes priekšsēdētājs.

Saldumu un sāļo uzkodu ražotājs Orkla Confectionery & Snacks Latvija 2017. gadā plāno investēt trīs miljonus eiro, no kuriem 75% paredzēti inovācijām, kapacitātes palielināšanai, darba un pārtikas drošības uzlabojumiem, bet 25% iekārtām un ēku, kā arī telpu uzlabojumiem.

«Mēs ejam līdzi laikam un attīstāmies, izmantojot 21. gadsimta ražošanas vides un procesu pilnveides iespējas, lai nodrošinātu nemainīgi augstu kvalitāti, jaunus produktus un to konkurētspēju gan vietējā, gan eksporta tirgū,» skaidro Orkla Confectionery & Snacks Latvija valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Uzņēmuma šī gada prioritāte ir tirgus pozīciju nostiprināšana Latvijā un eksporta tirgos, investējot Laima, Selga, Staburadze, Old Town bakery, Ādažu Čipsi, The Original Taffel Snacks un Pedro zīmolos, jaunu produktu ieviešanā, ražošanas procesu pilnveidē un nemainīgi augstas produktu kvalitātes nodrošināšanā.

Konditorejas un uzkodu ražotāja «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» izsludinājusi jaunu iepirkumu konkursu par «Laima» šokolādes fabrikas celtniecību Ādažos, kura plānotā līgumcena ir deviņi miljoni eiro, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Pērn kompānija jau bija izsludinājusi konkursu par jaunas šokolādes fabrikas būvniecību Ādažos, kura paredzamā līgumcena bija 6,5 miljoni eiro, taču konkursa pieteikšanās termiņu pagarināja, precizējot tā pretendentu kvalifikācijas prasības, kā arī kvalitātes kritērijus. Vēlāk iepirkumu konkurss tika pārtraukts.

Kompānijas sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja Lineta Mikša skaidroja, ka pērn «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» izlēma atcelt izsludināto iepirkumu, ņemot vērā lēmumu par cepumu un vafeļu kompetenču centra būvniecību. «Mēs vēlējāmies aptvert abu projektu kopējo attīstību, lai izmantotu tās iespējas, ko var gūt no infrastruktūras sinerģijām,» skaidroja Mikša. Tas garantēs, ka «Laimas» ražotnes un jaunās cepumu un vafeļu ražotnes projekti tiek izstrādāti atbilstoši vienādiem standartiem.

Stiprinot savas pozīcijas Latvijas tirgū, nolemts apvienot «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» un «Orkla Foods Latvija», izveidojot vienotu plaša patēriņa zīmolu preču organizāciju «Orkla Latvija,» informē uzņēmumā. Vienlaikus uzņēmums informē, ka darbu tajā atstās ilggadējā vadītāja, «Orkla Foods Latvija» valdes priekšsēdētāja Lolita Bemhena.

Uzņēmumi kā apvienota «Orkla Latvija» organizācija sāks strādāt šī gada otrajā pusē. Par jaunās organizācijas «Orkla Latvija» valdes priekšsēdētāju apstiprināts līdzšinējais «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons. Jaunā vadības komanda darbu sāks 29. martā.

«Apvienojot abus uzņēmumus, mēs radām spēcīgu platformu nākotnes izaugsmei. Mēs kļūsim par līderi plaša patēriņa zīmolu preču segmentā Latvijā ar daudzveidīgu sortimentu, radot arvien jaunus, inovatīvus un augstākās kvalitātes produktus. Apvienošana mums sniegs iespēju strādāt efektīvāk kā vienotai komandai, vienlaikus nodrošinot pamatu straujākai izaugsmei un veicinot sinerģijas,» stāsta T.Didrihsons.

"Orkla" Latvijā izveido jaunu uzņēmumu, kas būs atbildīgs par cepumu un vafeļu ražošanu visiem "Orkla" grupas uzņēmumiem Eiropā – SIA "Orkla Biscuit Production".

SIA "Orkla Biscuit Production" nodibināšana ir daļa no procesa, lai "Orkla" cepumu un vafeļu ražošanu koncentrētu vienā vietā un uzbūvētu jaunu ražotni Ādažos.

Līdz ar to cepumu un vafeļu ražošana no Kungelvas (Zviedrijā) un Rīgas (Artilērijas ielas) tiks pārcelta uz jauno ražotni. Šīs izmaiņas tiks veiktas līdz 2023. gadam.

Par jaunā uzņēmuma valdes priekšsēdētāju iecelts Toms Didrihsons, kurš turpinās darbu arī "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētāja amatā, bet SIA "Orkla Biscuit Production" darbība tiks organizēta ārpus "Orkla Latvija" uzņēmuma.

Kā top? Torte Cielaviņa 

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties "Staburadzes"...

""Orkla Latvija" un jaunajam cepumu un vafeļu ražošanas uzņēmumam ir atšķirīgas pilnvaras. "Orkla Latvija" koncentrēsies uz Latvijas tirgu, bet jaunā "Orkla Biscuit Production" organizācija fokusēsies uz cepumu un vafeļu ražošanu vairākām valstīm – Zviedrijai, Norvēģijai, Igaunijai, Somijai un Latvijai," skaidro T. Didrihsons.

Kā jau ziņots iepriekš, "Orkla Latvija" mātes uzņēmums nolēmis būvēt vēl vienu jaunu ražotni Latvijā, Ādažos, blakus "Laimas" jaunajai ražotnei. Tā specializēsies tikai cepumu un vafeļu ražošanā un būs lielākā šāda veida ražotne Baltijas valstīs un Skandināvijā. Šīs būs pēdējos gados lielākās investīcijas Latvijas pārtikas ražošanas nozarē, kas radīs ap 250 jaunu darba vietu, eksportējot ap 80% no saražotajiem apjomiem.

Plānots, ka jaunā ražotne sāks darbu 2023. gadā.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija ir aprēķinājusi, ka dabas resursu nodokļa palielināšana vidēji paaugstinās pārtikas cenas Latvijā par 3% līdz 5%, intervijā "Dienas Biznesam" norāda "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons, žurnālam ciemojoties "Ādažu Čipsu" ražotnē.

Uzņēmums rēķina, ka jaunais nekustamā īpašuma nodokļa modelis prasīs divas līdz trīs reizes vairāk līdzekļu nekā līdz šim, lai segtu šo nodokli. Kā stabilu tendenci Orkla Latvija valdes priekšsēdētājs min patērētāju vēlmi aizvien vairāk un vairāk pievērst uzmanību savai veselībai, tostarp arī, ēdot čipsus.

"Jāteic, ka Ādažu Čipsu ražotne Ādažos ir viena no tām, kurā pēdējo gadu laikā ir ievērojami investēts ražošanas procesos, darba drošībā, jaunos produktos, inovācijās. Šī ir viena kārtīga pārtikas ražotne Latvijā, kas daudziem ir un var būt paraugs. Pēdējos gados aizvien vairāk investējam robotizācijā, automatizācijā. Ja pirms 2–3 gadiem mums nebija neviena pakošanas robota, tad tagad ir virkne, un tie tiek vēl papildināti. Līdz šim tikai automatizācijas procesos vien esam investējuši 1,3 miljonus eiro un investēsim vēl aptuveni 500 tūkstošus eiro šogad," stāsta T. Didrihsons.

Izvērtējot kopumā 49 šogad pieteiktos darbus, paziņoti "Latvijas Arhitektūras gada balvas 2022" laureāti un galveno balvu saņēmis atbalsta centrs "Pērle" Cēsīs (SIA "ĒTER" sadarbībā ar SIA "Rīgers", autoru komanda: Dagnija Smilga, Kārlis Bērziņš, Niklāvs Paegle, Emīls Garančs, Līga Ganiņa, Toms Ūdris.).

Atbalsta centrs “Pērle” ir pilotprojekts deinstitucionalizācijas norisēm Cēsu novadā, lai cilvēkiem ar dažādiem traucējumiem palīdzētu iekļauties sabiedrībā. Telpas (darbnīcas, terapijas, sensorā telpa un multifunkcionālā zāle) ir organizētas vienstāva koka konstrukciju ēkā visas zem viena trijstūra formas jumta. Kompaktā ēka atrodas ainaviskā nogāzē, bet iekštelpas rada gaišuma un plašuma sajūtu. Dienvidu fasāde ar lieliem logiem pret ainavu pagarināta āra terasēs, ko noēno īpaša pergola.

Starptautiskā žūrija atzīmēja, ka ēkai piemīt īpašais gars – kā Gesamtkunstwerk mūsdienīgā veidā. Labā stāstā vienmēr ir nedaudz mistērijas, un šī ir neliela budžeta arhitektūra ar mistēriju. Tajā pašā laikā šī ēka ir radīta cilvēkiem un tā ir labi iekārtota.

Šokolādes un konditorejas izstrādājumu, kā arī uzkodu ražotājs Orkla Confectionery & Snacks Latvija pērn sasniedzis lielāko apgrozījumu un peļņu uzņēmuma vēsturē, informē uzņēmumā.

Orkla Confectionery & Snacks Latvija konsolidētais apgrozījums pērn bija 81,1 miljons eiro, kas ir par 3,3 miljoniem eiro vairāk salīdzinājumā ar gadu iepriekš, bet uzņēmuma konsolidētā peļņa sasniegusi 3,1 miljonu eiro, sasniedzot pozitīvu rentabilitātes rādītāju pieaugumu.

«Esam gandarīti, ka 2017. gads aizvadīts ar rekorda izaugsmi, kāpinot gan peļņu, gan apgrozījumu. Pērn turpinājām fokusēties uz ražošanas un darba procesu modernizāciju un pilnveidi, kā arī attīstījām mūsu produktu portfeļus, padarot tos konkurētspējīgākus gan lokālajam, gan eksporta tirgiem,» uzsver Orkla Confectionery & Snacks Latvija valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Gandrīz 33% Latvijas uzņēmēju pēdējo trīs gadu laikā ir veikuši ieguldījumus energoefektivitātes paaugstināšanā

Visbiežāk uzņēmumu veiktie pasākumi saistīti ar pāreju uz efektīvākām iekārtām, kā arī degvielas un siltum- enerģijas taupīšanu, liecina AS Attīstības finanšu institūcijas Altum veiktā uzņēmēju aptauja. Ieguldījumus enerģijas taupīšanas pasākumos visbiežāk veic lielie ražošanas uzņēmumi un būvniecības nozares pārstāvji, tuvākā gada laikā ieguldīt energoefektivitātē plāno katrs piektais uzrunātais uzņēmējs. Plašāk par energoefektivitātes priekšrocībām, trūkumiem un ilgtspējīgiem ieguldījumiem šodien tiešraidē portālā db.lv diskutēs un pieredzē dalīsies uzņēmēji, nozares pārstāvji un eksperti.

Būtisks ietaupījums

Lai gan situācija uzlabojas un energoefektivitāte pakāpeniski kļūst par uzņēmēju ikdienu, pieredze rāda, ka šie jautājumi joprojām nav komersantu prioritāte, atzīst Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, piebilstot, ka nereti cilvēkiem trūkst izpratnes par energoefektivitātes uzlabojumos veikto investīciju atmaksāšanos. «Uzņēmēji bieži vien labprātāk paliek savā komforta zonā, nosedzot izmaksas un sarūpējot peļņu, taču nedomājot par tālāku attīstību. Tajā pašā laikā to komersantu pieredze, kuri jau ir veikuši ieguldījumus, piemēram, enerģijas patēriņa samazināšanā, liecina, ka ietaupījums šajā izmaksu pozīcijā salīdzinoši īsā laikā var sasniegt pat 50%, tāpēc jāsecina, ka energoefektīvi uzņēmēji ir krietnu soli priekšā saviem konkurentiem,» pauž R. Bērziņš.

"Orkla Latvija" sadarbībā ar ēdienu piegādes uzņēmumu "Wolt" sākusi piedāvāt iespēju pasūtīt uz mājām "Laimas", "Selgas", "Staburadzes", "Ādažu Čipsu", "Spilvas", "Pedro" un "Everest" produktus. Savukārt AS "Cēsu alus" uzsācis ražot roku un virsmu dezinfekcijas līdzekli.

Produkcija ar "Wolt" starpniecību tiek piegādāta Rīgā un Mārupē no trim "Laimas" saldumu tirdzniecības veikaliem Rīgā.

"Paplašinot mūsu sadarbības partneru loku ar "Wolt", mēs speram nozīmīgu soli mūsu produkcijas iegādes iespēju daudzveidībā. Tagad tortes "Cielaviņa", "Ādažu Čipsu" un citu mūsu produktu piegāde ar "Wolt" pie jūsu durvīm ir realitāte," stāsta "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Kā top? Torte Cielaviņa 

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties "Staburadzes"...

Šobrīd ir pieejami vairāk nekā 60 "Orkla Latvija" zīmolu "Laima", "Selga", "Staburadze", "Ādažu Čipsi", "Spilva", "Pedro" un "Everest" produkti, kurus iespējams pasūtīt, izmantojot "Wolt" ēdienu piegādes platformu, taču laika gaitā plānots piedāvāto produktu klāstu paplašināt, balstoties uz klientu pieprasījumu.

Lai veiktu pasūtījumu, nepieciešams reģistrēties "Wolt" ēdiena piegādes platformai telefona aplikācijā vai mājaslapā – https://bit.ly/Orkla_Wolt. Papildus tam "Orkla Latvija" produkcija ir pieejama pasūtīšanai arī dažādos sadarbības partneru internetveikalos "Barbora", "Nuko", kā arī "Rimi" e-veikalā un citos.

"Wolt" veic visus nepieciešamos pasākumus, lai mazinātu cilvēku tiešo kontaktu iespējamību, un nodrošinātu klientu, kurjerpartneru un restorānu darbinieku drošību. "Wolt" ir ieviesis iespēju pasūtītājam izvēlēties bezkontakta piegādi, kas nozīmē, ka kurjers piegādāto pasūtījumu atstāj pie durvīm.

"Orkla Latvija" pārstāv tādus zīmolus kā "Laima", "Selga", "Staburadze", "Ādažu Čipsi", "Taffel the Original Snacks", "Pedro", "Spilva", "Gutta", "Everest", "Latplanta" un citus.

Savukārt cits Latvijas ražotājs - AS "Cēsu alus", pielāgojoties jaunajai tirgus situācijai un vajadzībām, uzsācis ražot roku un virsmu dezinfekcijas līdzekli. "Santizer Forte" ir spēcīgs dezinfekcijas līdzeklis uz etilspirta (sastāvā 70%) un glicerīna bāzes, pildīts 500 ml tilpuma pudelē. Pirmajā partijā plānots saražot 70 000 pudeles dezinfekcijas līdzekļa.

Visas Cēsu alus skārdenes būs ar vāciņiem 

"Cēsu alus" turpmāk visiem saražotajiem dzērieniem skārdenēs izmantos folijas vāciņus. Reaģējot...

Eva Sietiņsone, "Cēsu alus" valdes priekšsēdētāja, informē: "Laikā, kad dezinfekcijas līdzekļi ir akūti nepieciešami, mēs vēlamies sniegt savu ieguldījumu un, izmantojot "Cēsu alus" speciālistu kompetenci un spēcīgo laboratorijas bāzi, nodrošināt dezinfekcijas līdzekļa pieejamību valstī. Daļu no saražotā dezinfekcijas līdzekļu apjoma – 5000 pudeles - mēs ziedosim Cēsu klīnikai, Vidzemes slimnīcai un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Cēsu filiālei."

Izstrādājot dezinfekcijas līdzekli "Sanitizer Forte" ņemtas vērā "Pasaules Veselības organizācijas" norādes un to ir akreditējušas valsts uzraugošās iestādes - "Pārtikas Veterinārais dienests" (PVD) un "Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (LVĢMC) - apstiprinot līdzekļa efektivitāti un atbilstošu etilspirta daudzuma koncentrāciju sastāvā vīrusu un baktēriju apkarošanai.

Iedzīvotājiem būs iespēja dezinfekcijas līdzekli "Sanitizer Forte" iegādāties attālināti "Cēsu alus" internetveikalā www.veikals.cesualus.lv, ar piegādi uz mājām visā Latvijas teritorijā, kā arī to varēs iegādāties mazumtirdzniecības vietās.

Investējot 32 miljonus eiro, "Orkla" uzsākusi jaunas cepumu un vafeļu ražotnes celtniecību Ādažos. Tuvāko dienu laikā tiks pabeigti būvlaukuma iekārtošanas darbi un sākta sagatavošanās ražotnes pamatu izbūvei, informē uzņēmums.

"Investīcija ir brīvas tirgus ekonomikas fundaments, un mūsu tautsaimniecībā būtisks ir ikkatrs ieguldījums. Man ir patiess gandarījums, ka laikā, kad pandēmija ir sašūpojusi ekonomiku visā pasaulē, Latvijā tiek īstenoti projekti nākotnes izaugsmei un starptautiskai konkurencei. "Orkla" grupa ar ilgtermiņa ieguldījumu projektiem gādā par papildu darba vietu nodrošināšanu un ekonomikas attīstību ne tikai Rīgā, bet arī ārpus galvaspilsētas robežām. Mēs redzam spilgtu piemēru tam, ka tieši Latvija ir vieta, kur ieguldīt ilgtermiņā," norāda Latvijas Republikas ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Kas uzņēmējus piesaista Ādažiem  

Investīciju piesaistē svarīgs ir ne tikai vietas ģeogrāfiskais novietojums, sakārtota infrastruktūra,...

"Šī ir jau otrā reize, kad "Orkla" sagaida viesus uz zemes gabala, uz kura jau tuvākajā nākotnē tiks uzbūvēta vairāk nekā 30 000 m2 plaša un ilgtspējīga ražotne. 2022. gadā durvis šeit vērs lielākā cepumu un vafeļu ražotne Baltijas valstīs un Skandināvijā, veidojot šī segmenta kompetenču centru šajā reģionā. Tā būs ne tikai ilgtspējīgas ražotnes piemērs "Orkla" grupā un citiem, bet arī sniegs pozitīvu pienesumu Latvijas ekonomikas izaugsmei, radot 250 jaunas darba vietas," uzsver SIA "Orkla Biscuit Production" un "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Kā jau ziņots iepriekš, "Orkla Latvija" mātes uzņēmums nolēmis būvēt vēl vienu ražotni Ādažos, blakus "Laimas" jaunajai ražotnei, tādējādi Latvijā būs jau septiņas "Orkla" ražotnes, no kurām trīs atradīsies Ādažos.

Par 32 miljoniem eiro Ādažos taps jauna pārtikas ražotne 

Par jaunās “Orkla Biscuit Production” cepumu un vafeļu ražotnes būvnieku konkursa kārtībā...

Jaunā ražotne specializēsies tikai cepumu un vafeļu ražošanā, un būs lielākā šāda veida ražotne Baltijas valstīs un Skandināvijā. Papildus būvniecībai sekos vēl būtiskas investīcijas jaunās iekārtās un ražošanas līnijās, kopumā veidojot pēdējos gados lielākos ieguldījumus Latvijas pārtikas ražošanas nozarē, kas radīs ap 250 jaunu darba vietu. Kopumā ap 75% "Orkla Biscuit Production" ražotnē izgatavoto produktu tiks eksportēti. Plānots, ka jaunā ražotne sāks darbu 2022. gadā.

2020. gada maijā tika dibināts jauns uzņēmums SIA "Orkla Biscuit Production", kas ir daļa no procesa, lai "Orkla" cepumu un vafeļu ražošanu koncentrētu vienā vietā un uzbūvētu jaunu ražotni Ādažos. Līdz ar to cepumu un vafeļu ražošana no Kungelvas (Zviedrijā) un Rīgas (Artilērijas ielas) tiks pārcelta uz jauno ražotni. Šīs izmaiņas tiks veiktas līdz 2022. un 2023. gadam.

Šī gada 25. septembrī par jaunās "Orkla Biscuit Production" cepumu un vafeļu ražotnes būvnieku izvēlēta būvkompānija "Merks".

Pārtikas ražotājs “Orkla Latvija” noslēdzis līgumu ar SIA “Arhitekta G. Vīksnas birojs” par “Spilvas” ražotnes paplašināšanas projektēšanu.

Šim posmam paredzēti seši mēneši un plānots, ka būvniecība tiks uzsākta 2022. gada martā un projekts veiksmīgi noslēgsies 2023. gadā.

Db.lv jau iepriekš vēstīja, ka ražotnes paplašināšanā uzņēmums plāno investēt 4 miljonus eiro.

Spilvas ražotnes paplašināšanā investēs 4 miljonus eiro  

Nākamo gadu laikā “Orkla Latvija” plāno investēt 4 miljonus eiro, lai attīstītu...

“Investīciju projekts paredz esošo ražotni palielināt par 1500 m2, pilnveidojot un automatizējot esošās ražošanas līnijas, kā arī uzstādīt jaunas, atbilstoši aktuālām energoefektivitātes tendencēm. Pateicoties šīm pozitīvajām izmaiņām, mēs kļūsim vēl efektīvāki, ar lielākām ražošanas jaudām un vēl videi draudzīgāki, turklāt tas mums pavērs iespējas izstrādāt jaunus produktus ,” norāda Toms Didrihsons, “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Orkla Latvija uzņēmumu apgrozījums pērn bija 104,2 miljoni eiro 

Plaša patēriņa zīmolu preču ražošanas un izplatīšanas uzņēmuma “Orkla Latvija” 2020. gada...

“Šis ir jau otrais projekts sadarbībā ar “Orkla” koncernu. Industriālie objekti vienmēr ir raksturīgi ar to, ka būtiskākā ir to funkcionalitāte, tehnoloģisko plūsmu optimāls risinājums, protams, arī izmaksas un mazāka nozīme ir arhitektūras risinājumiem. Mēs vienmēr esam centušies izdarīt maksimāli daudz, piedāvājot samērīgus dizaina risinājumus, kurus pasūtītājs atzinīgi vērtē. Plānoto “Spilvas” ražotnes jaunbūves daļu esam piedāvājuši skatīt kontekstā ar visu ražotnes kopskatu Zvaigžņu ielas notinumā un risināt to saderīgi ar šajā ielā jau esošajām ražotnes veikala un caurlaides ēkām un jaunbūves fasādē izmantot “Orkla” korporatīvā dizaina krāsas un apdares materiālus, līdzīgi, kā tas ir jau darīta abās minētajās ēkās Zvaigžņu ielā,” stāsta Gundars Vīksna, “Arhitekta G. Vīksnas birojs” valdes priekšsēdētājs.

Paplašinātajā ražotnē tiks uzstādītas jaunas automatizētas līnijas, kur ražošanas līnijas sākumā robots izvietos produktu iepakojumus, savukārt līnijas finišā jau uz paletēm saliks iepakotās preces. Pateicoties šai robotizētajai sistēmai, tiks paaugstināta ražošanas jauda, nodrošinot nemainīgi augstu kvalitāti un drošību.

“Spilvas” ražotne atrodas Babītē kopš 1992. gada, kad tā darbu uzsāka kā neliels konservu cehs. Kopš 2008. gada strādā jaunais ražošanas korpuss, kuram līdzās vēlāko gadu gaitā ir izbūvētas un iekārtotas darbinieku sadzīves telpas, ražošanas laboratorijas un telpas mehāniskajām darbnīcām. Darbinieku ērtībām ir plašas un ērtas ēdināšanas telpas, ģērbtuves, drēbju un apavu žāvētava. Vienas ēkas ietvaros iekārtotas arī speciālas, augstākajiem standartiem atbilstošas higiēnas slūžas, jauna ražošanas analīžu laboratorija un plašas, moderni aprīkotas mehāniskās darbnīcas ar noliktavu.

“Spilvas” ražotnē top vairāki simti produktu dažādās ēdienu un ēdiena piedevu kategorijās: tomātu mērces un kečupi, majonēzes, dresingi jeb salātu mērces, konservēti dārzeņi, ievārījumi un deserti, mārrutki un sinepes, zupas un otrie ēdieni.

Koncerns Orkla Latvija turpina investēt, veidojas jaunas darba vietas, top vēl viena jauna cepumu ražotne Ādažos, kas vairos eksportu. Ziemu grupas uzņēmumi pārdzīvos, tomēr pavasarī biznesam ir nepieciešama nākotnes skaidrība veiksmīgai plānošanai.

Tādu padomu jaunajai valdībai intervijā Dienas Biznesam dod Orkla Latvija valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Fragments no inervijas

Iezīmējiet uzņēmuma nākotnes cerības, kad iziesim no krīzes! Ir skaidrs, ka ziemā strauji samazināsies iedzīvotāju pirktspēja. Kā tas ietekmēs kopainu? Galvenais - ko sagaidāt no valdības? Kad būsim ārā no krīzes?

Man nav maģiskās kristāla bumbas, un nevienam tās nav! Tas, ko mēs labi varam redzēt pēdējo trīs gadu laikā, ir globālās saiknes. Visi pasaules būtiskie notikumi visus ietekmē. No pārtikas ražošanas perspektīvas pandēmija bija pirmais nezināmais. Daudz produkcijas realizējām tūristiem, viesnīcās, kafejnīcās. Tas ietekmēja mūsu biznesu, pat ļoti. Tad bija cerības, ka pandēmija ar visiem ierobežojumiem tūdaļ beigsies un dzīve atsāks ierasto gaitu, bet seko nākamais pārsteigums – Krievijas-Ukrainas karš, kas patiesībā pēc apjoma un ietekmes nelīdzinās nekam iepriekš. Pirmajos kara mēnešos ietekme bija uz izejvielu tirgu. Kā Krievija, tā Ukraina ir lieli pārtikas izejvielu spēlētāji, un bija nopietnas problēmas ar piegādēm. Produkciju nevar saražot, un ir nepieciešamas piegādes alternatīvas jau rīt, jo ražošana apstājās jau vakar. Cenas cēlās nebijušos apmēros un nebijušos ātrumos, piemēram, saulespuķu eļļai. Tad seko energokrīze, kas ietekmē faktiski visas industrijas. Līdzīga inflācija ir bijusi tikai 90-to gadu sākumā. Mēs redzam, ka centrālās bankas ceļ bāzes likmes gan ASV, gan Eiropā, gan Ķīnā. Tie ir lielie spēlētāji. Ja no šīm trīs ekonomikām kaut vai viena sāk iet recesijā, tad tas ietekmē visu pasauli. Šobrīd visas iet recesijā apzināti.

Šā gada martā Orkla Confectionery & Snacks Latvija saņēmis Orkla pārtikas drošības standarta (Orkla Food Safety System – OFSS) augstāko zaļo novērtējumu Staburadze cepumu ražotnei Artilērijas ielā.

«Tādējādi esam stiprinājuši uzņēmuma konkurētspēju gan vietējā, gan eksporta tirgū. Šis novērtējums mums paver plašākas sadarbības iespējas ar citiem Orkla grupas uzņēmumiem Skandināvijā un Eiropā,» skaidro Orkla Confectionery & Snacks Latvija valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Auditori no Skandināvijas vērtēja visus produktu aprites posmus un procesus Artilērijas ielas cepumu ražotnē. OFSS standarts bāzēts uz BRC (British Retail Consortium) standartu, bet dažos punktos OFSS prasības esot stingrākas nekā BRC standartam. Piemēram, OFSS definē prasības ne tikai auditējamai organizācijai, bet arī saistītajiem piegādātājiem, tas nosaka stingras prasības attiecībā uz vadības apņemšanos un iesaistīšanos, kvalitātes vadības sistēmām, atbilstību HACCP, labu ražošanas un laboratorijas praksi, produktu un procesu vadību, kā arī nosaka specifiskas, uz rūpnīcu attiecināmas papildu prasības.

Šokolādes un konditorejas izstrādājumu, kā arī uzkodu ražošanas uzņēmums Orkla Confectionery & Snacks Latvija investējis vairāk nekā 53 tūkstošus eiro Artilērijas ielas cepumu un vafeļu ražotnes pilnveidē, uzstādot līdz šim nebijušu pūdercukura dozēšanas katlu.

«Uzstādot jauno cukura dozēšanas iekārtu cepumu un vafeļu ražotnē, esam uzlabojuši gan ražošanas procesa efektivitāti, gan darba apstākļus ražošanas komandai. Līdz šim šis process tika veikts manuāli, bet tagad, automatizējot cukura malšanas un dozēšanas procesu, mēs esam raduši iespēju risināt darbinieku trūkumu ražotnē, kā arī minimizēt potenciālos šī ražošanas procesa riskus, kas saistīti ar pūdercukura putekļu nonākšanu telpā un smagumu pārvietošanu ražotnē,» stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Jaunā iekārta ir integrēta jau esošā sistēmā, dodot iespēju precīzi dozēt pūdercukuru uz cepumiem, izmantojot vadības pulti. Nākotnē ražošanas iekārta var tikt izmantota vairākiem ražošanas procesiem, kā arī pārvietota uz jauno cepumu un vafeļu ražotni Ādažos.

«Orkla Latvija» uzņēmumu «Orkla Foods Latvija» un «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» kopējais apgrozījums 2018. gadā pieauga par 3,5 miljoniem eiro, veidojot 116,1 miljonu eiro.

Kopējā abu uzņēmumu peļņa pērn bijusi 6,6 miljoni eiro, bet nodokļos uzņēmums samaksājis vairāk nekā 14,9 miljonus eiro.

«Orkla Confectionery & Snacks Latvija» konsolidētais apgrozījums 2018. gadā sasniedza 82,2 miljonus eiro, kas ir par 1,1 miljonu eiro vairāk nekā 2017. gadā. Savukārt «Orkla Foods Latvija» apgrozījums sasniedza 33,9 miljonus eiro, kas ir par 2,4 miljoniem vairāk nekā pērn.

«2018. gadā abi «Orkla Latvija» uzņēmumi turpināja ilgtspējīgu izaugsmi, stiprinot zīmolu konkurētspēju gan Latvijā, gan eksporta tirgos, kā arī turpinot investēt uzņēmuma ražošanas procesu attīstībā. Pateicoties rūpīgi plānotiem investīciju projektiem un mērķtiecīgai zīmolu produktu sortimenta pilnveidei, esam spējuši stiprināt līdera pozīcijas tirgū. Latvijas pārtikas ražošanas nozarē ieņemam spēcīga inovatora pozīciju, gada laikā laižot klajā vairākus desmitus jaunu produktu gan saldumu, gan sāļo uzkodu, gan ēdienu un ēdienu piedevu segmentā. Kopumā esam gandarīti par pagājušā gada rezultātiem, kas norāda uz stabilu, tirgus segmenta specifikai atbilstošu, attīstību,» norāda «Orkla Latvija» valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Ekspluatācijā nodota jaunā "Laimas" ražotne Ādažos, kuras izveidē un zīmola turpmākā attīstībā investēti 20 miljoni eiro.

Ražotni veido piecas būves - divstāvu ražotnes ēkas un vairākām būvēm tehniskām vajadzībām ar kopējo platību 7 820m2.

Tās būvniecībā izvēlēti un izmantoti augstākās kvalitātes materiāli, lai realizētu pasūtītāja uzstādīto mērķi - uzbūvēt pēc augstākajiem kvalitātes standartiem energoefektīvu un drošu ražotni. "Viens no lielākajiem izaicinājumiem projektā bija inženiersistēmu izbūve. Tās ir ļoti apjomīgas, darbietilpīgas un pielāgotas četriem dažādiem temperatūras un mitruma režīmiem, kas nepieciešami konfekšu ražošanas procesam. Lai gan no ārpuses ēka var šķist vienkārša, tās infrastruktūra ir komplicēta un maksimāli digitalizēta. Ražotnei piešķirta arī A energoefektivitātes klase," stāsta "Merks" projektu vadītājs Mihails Peščinskis.