Apbalvošanas ceremonijā pasludināti Zemkopības ministrijas Gada balvas zivsaimniecībā "Lielais loms 2024" laureāti - zivsaimniecības nozares labākie uzņēmēji un darbinieki.

"Lielajam lomam" 2024.gads ir īpašs - jubilejas gads, jo "Lielais loms" notika 10. reizi.

Zemkopības ministrs Armands Krauze: "Zivsaimniecība izsenis Latvijā ir labi zināma un tradicionāla vērtība. Taču, lai mēs visi varētu baudīt zivju labumus, ir svarīgi mūsu cilvēki, kuri ar sirdi un dvēseli nepagurdami strādā nozarē. Viņi nodrošina, lai zivis vienmēr būtu pieejamas gan mums, gan citiem zivju cienītājiem ārvalstīs, kur Latvijas uzņēmējus jau gadu desmitiem pazīst kā ļoti nopietnus un uzticamus zivju produkcijas ražotājus un tirgus partnerus. "Lielā loma" konkurss jau desmito gadu iepazīstina sabiedrību ar nozares spožākajiem profesionāļiem un sekmīgākajiem uzņēmumiem, kā arī sniedz iespēju labāk izprast nozares specifiku un devumu valstij. Tāpēc arī šogad godinām un sveicam nozares izcilniekus. Es ceru, ka konkurss turpināsies, un ar aktīvu darbu, veiksmi un centību šodienas laureātiem nākamajos gados spēs pievienoties arī citi nozarē jau esoši un jauni pārstāvji."

Zivsaimniekiem šogad būs pieejami 30 miljoni eiro, uzņēmējiem jāsasparojas

Projektu iesniegumus septiņos pasākumos, kuros atbalsts tiks sniegts investīcijām zivsaimniecībā, sāks pieņemt no 19. februāra.

Kā informē Zemkopības ministrija (ZM), turpinās Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gadam īstenošana, arī šogad nodrošinot publisko atbalstu investīcijām zivsaimniecībā – ražošanas attīstībā, inovāciju izstrādē, ūdens vides resursu ilgtspējā u.c. Kopumā zivsaimniekiem 2018. gadā būs pieejami vairāk nekā 30 miljoni eiro.

Latvijas Zivsaimnieku asociācijas (LZA) prezidents Inārijs Voits sarunā ar DB norādīja, ka jau pērn tika izsludinātas vairākas kārtas, kur pieteikumu aktivitāte bija aptuveni 50%, līdz ar to daļa naudas netika apgūta. Savukārt pievienotās vērtības pasākumā iesniegto projektu finansējums pārsniedza pieejamo. Viņš paredz, ka šogad pretendentu aktivitāte varētu būt vēl mazāka, jo, piemēram, zivju apstrādes uzņēmumi saskaras ar kredītu pieejamības problēmu. Voits uzskata, ka nauda būtu jāpārdala par labu tiem pasākumiem, kam naudas trūkst.

2021. gada sākumā Latvijā bija 877,1 tūkst. nodarbināto jeb 55,2 % no visiem darbspējas vecumu sasniegušajiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšanas dati.

No visiem nodarbinātajiem 296,9 tūkst. (33,9 %) dzīvoja Rīgā, 181 tūkst. (20,6 %) dzīvoja Pierīgā, 106,5 tūkst. (12,1 %) Latgalē, 104,7 tūkst. (11,9 %) Kurzemē, 103,4 tūkst. (11,8 %) Zemgalē un 84,5 tūkst. (9,6 %) Vidzemē.

Visaugstākais nodarbinātības līmenis 15 un vairāk gadu vecu iedzīvotāju vidū bija Pierīgā – 58,8 %, it īpaši Mārupes, Ādažu un Ķekavas novados, kur nodarbināti ir attiecīgi 65,7 %, 64,4 % un 64,1 % iedzīvotāju 15 un vairāk gadu vecumā, kas saistāms ar lielāku īpatsvaru arī darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitā. Savukārt zemākais nodarbināto īpatsvars bija Latgalē – 48,8 % (Ludzas novadā nodarbināti ir vien 46,6 % iedzīvotāju šajā vecumā).

Neskatoties uz ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos un gausāku nodarbinātības pieaugumu, situācija darba tirgū turpina uzlaboties. Latvijā vidējā bruto alga pērn uzrādīja visstraujāko kāpumu salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm, palielinoties par 6,8%. secinājuši SEB bankas eksperti jaunākajā Baltijas mājsaimniecību finanšu apskatā.

Vidējās bruto algas pieaugumu visās trīs Baltijas valstīs ietekmēja minimālās algas palielināšana. 2014.gada pēdējā ceturksnī vidējā alga Igaunijā bija 826 eiro, Latvijā 575 eiro, bet Lietuvā - 554 eiro.

Igaunijā pēc straujā kāpuma 2013. gadā, algas palielinājuma temps pagājušajā gadā samazinājās. Lietuvā vidējā bruto alga pieauga par 4,6% — lēnāk nekā pārējās Baltijas valstīs, tomēr gada otrajā pusē pieauguma tempos bija straujāks nekā gada pirmajos ceturkšņos.

Statistikas pārvaldes dati liecina, ka visstraujāk algas pēdējo 6 gadu laikā Latvijā pieaugušas citu pakalpojumu sniegšanā (vidējā alga pieauga par 49% salīdzinājumā ar 2008. gadu), lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā (par 25%), kā arī nekustamo īpašumu jomā (par 24%).

Zemkopības ministrija (ZM) aicina zivsaimniecības nozares uzņēmējus un jaunos darbiniekus pieteikties balvai Lielais loms – 2015, informē ministrijā.

«Lai īpaši izceltu zivsaimniecības nozares svarīgo lomu valsts tautsaimniecības attīstībā, vēlamies ieviest jaunu tradīciju – pasniegt gada balvas labākajiem zivsaimniecības nozarē strādājošajiem,» norāda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Viņš uzsver, ka ZM balva Lielais loms būs augstākā atzinība par nozīmīgiem sasniegumiem un ieguldījumu nozares labā.

2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 2,6 %, bet deviņu mēnešu laikā IKP ir samazinājies par 4,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 7,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP palielinājās par 7,1 %.

2020. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu viena no veiksmīgākajām nozarēm bija lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība – pieaugums par 6,3 %. Lauksaimniecībā produkcijas pieaugums novērtēts 5,5 % apmērā – labvēlīgo klimatisko apstākļu ietekmē augkopībā kāpums par 7,9 %, bet lopkopībā kritums par 0,9 %. Mežsaimniecībā savukārt pieaugums par 5,9 %, bet zivsaimniecībā – par 2,1 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība palielinājusies par 0,1 % – pieaugums bija vērojams 11 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm. Būtiskākie pieaugumi vērojami datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē (par 16,1 %) un koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 8,2 %). Pārtikas produktu ražošana palielinājās par 0,2 %. Savukārt ražošanas apjomu kritums vērojams nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 4,0 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 4,8 %.

atvijas zivsaimniecība ir kļuvusi daudz atklātāka pasaules tirdzniecībai, secina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development/OECD) ikgada analītiskais pārskats par zivsaimniecības un akvakultūras nozari, kurā Latvija iekļauta pirmo reizi.

Pētījumā OECD Zivsaimniecības pārskats: politika un statistikas kopsavilkums 2015 tiek uzsvērts, ka Latvijas zivsaimniecībā ir pieliktas vērā ņemamas pūles, lai paplašinātu tirdzniecības iespējas, raksta Undercurrent News.

Pārskatā norādīts, ka lielākā daļa - aptuveni 90% - Latvijā nozvejotā ir reņģes un brētliņas.

Nodarbinātība zivsaimniecības nozarē Latvijā raksturota kā stabila. Atzīmēts, ka lielākā daļa zvejnieku veic mazas nozvejas piekrastes ūdeņos.

Pārskats atzīmē arī Latvijas amatpersonu centienus labāk pārvaldīt krājumus un kvotas. Tas attiecināms uz Zvejniecības likumu, kas ticis grozīts, lai mainītu piekrastes zivsaimniecības pārvaldi, definējot visas piekrastes kvotas kā daļu no Latvijas kopējām kvotām. Tas ļauj neizlietotas piekrastes zvejniecības kvotas pārcelt zvejniecībai, kas notiek dziļāk Baltijas jūrā.

Jūras atjaunojamie energoresursi, pārtika no sālsūdens un saldūdens resursiem, ilgtspējīgs piekrastes un jūras tūrisms un citi faktori, kas veido zilo bioekonomiku, palīdz Vidzemes reģionam transformēties un radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību. Kādas iespējas jau tiek izmantotas un kas vēl gaida potenciālos ieguldītājus?

Lai gan līdz šim zilā bioekonomika Vidzemē tiek saistīta galvenokārt ar tradicionālām darbībām, piemēram, zveju vai transportu, nozarē ienāk inovācijas, darbojas arī novatoriski uzņēmumi. Zilajai bioekonomikai kā jaunai pieejai nozarē šajā Latvijas reģionā saredz lielu potenciālu, kas aptver krietni plašākas jomas par tradicionālo zivsaimniecību un zvejniecību Rīgas jūras līča piekrastē un reģiona iekšējos ūdeņos.

“Zilā bioekonomika ietver visu, kas ir saistīts ar ūdeņiem: sākot no enerģijas ražošanas (ar vēja ģeneratoriem, no viļņiem, no aļģu biomasas) un ūdenstilpju resursu izmantošanas, visbeidzot ar tūrismu pie ūdens. Ja ūdenstilpēs iegūto biomasu apvieno ar biotehnoloģijām, rodas inovācijas: zināšanu ietilpīgā zilā bioekonomika. Šai nozarei svarīgs ir pārtikas sektors, jo zilā biomasa var nākt palīgā risināt globālo pārtikas iztrūkumu, un tas ir līdz šim neizmantots potenciāls,” atzīst Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) zināšanu ietilpīgas bioekonomikas vadošā eksperte un vadības grupas koordinatore Inese Skapste.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 6,7%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālajā statistikas pārvaldes dati.

Savukārt, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP 2022.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 6,4%.

Vienlaikus šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2021.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, audzis par 3,6%.

2022.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 8,136 miljardi eiro.

Šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozarē bija kāpums par 5,3%, tostarp augkopībā pieaugums bija par 11%, bet lopkopībā - par 2,3%. Zivsaimniecībā pieaugums šogad pirmajā ceturksnī bija 3,6% apmērā, savukārt mežsaimniecībā un mežizstrādē bija samazinājums par 7,9%.

“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde finanšu ministram Arvilam Ašeradenam ir šāda – rokas nost no lauksaimniecības nozares!” informē “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

11. decembra raidījuma “Kas notiek Latvijā?” diskusijas laikā par tālāko virzību saistībā ar projektu "Rail Baltica", finanšu ministrs Arvils Ašeradens minēja, ka viens no finansējuma avotiem neveiksmīgajam “Rail Baltica” projektam varētu būt lauksaimniecības nozare, kurai būšot “jāsaspiežas”.

Atbildot uz šo ministra redzējumu, biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš uzsver, ka Ašeradena piedāvātais risinājums nozarei nav un nebūs pieņemams:

“Lauksaimniecības nozarei nav jāuzņemas atbildība par atsevišķu politiķu un ierēdņu nespēju realizēt šo projektu. Mēs jau vairāk nekā 20 gadus esam tikuši pazemoti Eiropas līmenī ar viszemākajiem tiešajiem maksājumiem starp visām dalībvalstīm. Par vienādu prasību izpildi Eiropas Savienības (ES) lauksaimniekiem būtu jāsaņem vienāds atbalsts, bet tā diemžēl nav. Atbalsta lejasgalā, kā vienmēr, ir Latvija.

Lai runātu par ēnu ekonomiku, vispirms ir jāprecizē, ka šobrīd visbiežāk tiek pieminēta pelēkā ekonomika, lai gan pastāv arī melnā un arī paralēlā ekonomika, jeb «balto apkaklīšu» ekonomika. Pamatā darbs ministrijās dažādās darba grupās ēnu ekonomikas mazināšanā ir vērsts uz pelēkās ekonomikas mazināšanu. Šī brīža situācija, kad uzņēmēji cenšas izdzīvot, valsts budžeta ieņēmumi ir nepietiekami, liela daļa darbinieku ir gatavi strādāt par niecīgu atalgojumu, pat bez darba līgumiem un garantijām, ko sniedz sociālā nodokļa maksājumi par darbinieku, ir ļoti labvēlīga pelēkās ekonomikas uzplaukumam.

Pelēkā ekonomika ir saistīta ar oficiāli nereģistrētu legālu preču un pakalpojumu tirdzniecību. Notiek izvairīšanās no oficiālās uzskaites ar mērķi samazināt izmaksas uz nodokļu nomaksas rēķina un ne tikai. Tai pat laikā valsts pārvalde nesteidzas samazināt izdevumus, reorganizējot un racionalizējot valsts pārvaldi. Nevienai no grupām – ne valsts pārvaldei, ne darba devējiem, ne darbiniekiem šai situācijā neklājas viegli un katra no minētajām grupām cenšas savas problēmas risināt, galvenokārt, domājot par savām interesēm. Bet bez savām interesēm pastāv arī visas sabiedrības kopējās intereses.

Tikko kā tika izstrādāts pasākumu plāns ēnu ekonomikas samazināšanai un godīgas konkurences veicināšanai ir vērsts uz ēnu ekonomikas cēloņu novēršanu. Tika meklēti ilgtermiņa risinājumi sekojošās tautsaimniecības nozarēs: būvniecība, transports un loģistika, metālapstrāde, mazumtirdzniecība, lauksaimniecība, mežniecība, zivsaimniecība, veselības aprūpe, izložu un azartspēļu joma. Galvenais princips, kurš tika īstenots, iekļaujot konkrētos pasākumus plānā, ir pēc iespējas padarīt neizdevīgāku darbošanos ēnu ekonomikā un izdevīgāku legālajā ekonomikā, radot motivāciju arī turpmāk darboties legāli. Diemžēl pasākumu plānā netika iekļauti pasākumi tādās jomās kā, piemēram, veselības aizsardzība, kur liela daļa privātā biznesa uzņēmumu, neveicot uzskaiti par savu darbību, rada negodīgu konkurenci nozarē.

Pirmajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa (tautā tiek saukta «alga uz papīra») Latvijā bija 742 eiro (521,48 lati) un, salīdzinot ar 2013.gada 1.ceturksni, tā pieauga par 7,7%.

2014.gada 1.ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī salīdzinājumā ar 2013.gada 1.ceturksni pieauga par 7,7% no 689 līdz 742 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Vidēji valstī šajā periodā bruto darba samaksas fonds palielinājās par 9,2%, kamēr algoto darbinieku skaits, pārrēķināts normālā darba laika slodzē, ko pielieto vidējās darba samaksas aprēķinam – tikai par 1,4%.

Privātajā sektorā algas augušas nedaudz straujāk – par 8,7% gadā, savukārt sabiedriskajā – par 6,1%. Vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā 2014.gada 1.ceturksnī bija 770 eiro, bet privātajā – 727 eiro. Vispārējās valdības sektorā algas pieauga par 6,5% no 668 līdz 711 eiro.

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Šogad uz konkursa Jaunais vilnis koncertiem ieradīšoties vairāk uzņēmēju nekā iepriekšējos gadus, turklāt Jūrmalā ieradīšoties arī vismaz septiņi Krievijas miljardieri, kuri papildus koncerta apmeklējumam arī apspriedīšot uzņēmējdarbības iespējas Latvijā, šodien raksta laikraksts Diena.

Viņi braukšot ar ģimenēm, lai savienotu patīkamo ar lietderīgo - izbaudītu lielisko laiku, Jūrmalas pludmali un apspriestu uzņēmējdarbības iespējas Latvijā. Ar šādu mērķi uz jauno izpildītāju konkursu Jūrmalā sabraukuši un tuvākajās dienās atbrauks daudz uzņēmēju.

Lielākā daļa konkursa ikgadējo apmeklētāju atzīst, ka uz koncertu dodas ne tikai, lai baudītu muzikālo sniegumu, bet lielākoties tādēļ, lai dibinātu lietišķus kontaktus un pārrunātu biznesa lietas ar jau esošiem sadarbības partneriem.

«Šis konkurss ir lieliska iespēja investīciju piesaistīšanai. Pateicoties tam, par Jūrmalu tagad zina visas postpadomju valstis, Kuveita, Vācija un pat ASV,» norāda Meļņiks, kurš sola tuvākajās dienās ierodamies ietekmīgu uzņēmēju pulku no Krievijas. Viņš gan neatklāj, kuri uzņēmumi tiks pārstāvēti, vien norāda uz nozarēm – tranzīts, zivsaimniecība un enerģētika. Atbraukušie uzņēmēji tikšot vesti arī uz zivrūpniecības uzņēmumu Kaija, lai apsvērtu iespēju eksportēt Latvijas produkciju uz savām mītnes zemēm.

Pērn visaugstākais vidējās algas līmenis bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumos, enerģētikas nozarē un valsts pārvaldē, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Savukārt zemākais vidējais atalgojums vērojams izmitināšanas, ēdināšanas un citu pakalpojumu nozarēs, izglītībā, mākslas, izklaides un atpūtas, nekustamo īpašumu nozarē, kā arī tirdzniecībā.

2014. gadā vidējā bruto darba samaksa straujāk augusi nekustamo īpašumu nozarē – par 11%, finanšu un apdrošināšanas nozarē – par 9,8%, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – par 9,4%, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā – par 8,6%, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – par 8,3%.

Gan nekustamo īpašumu, gan finanšu un apdrošināšanas nozarē gada laikā darba samaksas fonds pieauga, bet darbinieku skaits, pārrēķināts normālā (pilna) darba laika slodzē, samazinājās. Savukārt pārējās minētajās nozarēs darba samaksas fonds pieauga straujāk nekā darbinieku skaits.

Vietējās rīcības grupām zivsaimniecības jomā nākamajā plānošanas periodā būs pieejams atbalsts vairāk nekā 70 miljonu eiro apmērā, paredz valdības akceptētais noteikumu projekts Valsts un ES atbalsta piešķiršanas kārtība sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju sagatavošanai un īstenošanai.

Noteikumu projekts nosaka atbalsta piešķiršanu vietējās attīstības stratēģijas sagatavošanai zivsaimniecībā, tostarp mazo ostu attīstībai. Kopējais pieejamais publiskais finansējums būs 320 000 eiro apmērā, no kā 217 600 eiro ir Eiropas Savienības (ES) Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai finansējums un 102 400 eiro - Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam (LAP) valsts līdzekļu finansējums. To saņems vietējās rīcības grupas, kurām tiks apstiprināts projekta iesniegums.

Savukārt vietējās attīstības stratēģiju īstenošanai LAP pasākumā būs pieejams publiskais finansējums 69,58 miljonu apmērā, no kura 47,31 miljons ir ES fonda (ELFLA) finansējums un 22,26 miljoni eiro - valsts finansējums.

Attīstības finanšu institūcija Altum biznesa uzsācējiem visā Latvijā šī gada pirmajos deviņos mēnešos uzņēmējdarbības uzsākšanai aizdevumus piešķīrusi vairāk nekā 8,2 miljoni eiro apmērā, kas ir lielākais apjoms pēdējo piecu gadu laikā, informē Altum.

Salīdzinot ar 2017. gada deviņiem mēnešiem gan pēc izsniegto aizdevumu kopskaita, gan pēc piešķirtā finansējuma apjoma pieaugums ir 40%.

Jauno uzņēmēju aktivitāte, izmantojot valsts atbalsta programmu aizdevumus, pieaugusi teju visos Latvijas reģionos. Lielākais aizdevumu skaita pieaugums šā gada 9 mēnešos fiksēts Zemgalē (+45%), savukārt liels atbalstīto biznesa projektu kopsummas pieaugums ir Vidzemē (+89%), Zemgalē (+69%) un Kurzemē (+60%), kas liecina par lielāka apjoma biznesa ideju īstenošanu. Uzņēmēju aktivitāte, izmantojot valsts atbalstu, pieaugusi arī Latgalē (aizdevumu skaits pieaudzis par 8%), vienlaikus nedaudz samazinoties kopējam piešķirtā finansējuma apjomam, kas liecina, ka jaunie uzņēmēji šajā reģionā biznesu sāk ar mazāka apjoma projektiem. Pretēja aina ir Rīgas un pierīgas reģionā, kur kopējais piešķirtā finansējuma apjoms audzis par 26%, taču projektu skaits samazinājies par 7%.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 4,7%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP audzis par 3% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 1%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 17,7 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 9,52 miljardi eiro.

2022.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozares darbība novērtēta ar 3,2% izaugsmi , tostarp augkopībā pieaugums bijis par 4,6%, bet lopkopībā bijis samazinājums par 0,5%. Mežsaimniecības un mežizstrādes nozares pieaugums bija 14,9% apmērā, savukārt zivsaimniecībā bija samazinājums par 1,6%.

Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā šā gada jūlija beigās bija 15,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati.

Bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2010.gada jūniju samazinājies par 0,3% punktiem.

5602 NVA reģistrētie bezdarbnieki jūlijā iekārtojušies darbā. NVA organizētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos 2010.gada jūlijā kopumā piedalījušies 49465 bezdarbnieki.

Saskaņā ar NVA direktores vietnieces nodarbinātības politikas jautājumos Anitas Jākobsones sacīto reģistrētais bezdarbs jūlijā samazinājies visās lielākajās Latvijas pilsētās un gandrīz visos reģionos, izņemot Latgali, kur tas palicis iepriekšējā mēneša līmenī. Turpinot palielināties arī NVA reģistrēto vakanču skaits - jūlija beigās datu bāzē bija reģistrētas 3279 aktuālās vakances, tas ir par 607 vakancēm vairāk nekā jūnija beigās.

2018. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 4,7 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 7,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP pieauga par 1,7 %.

2018. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 3. ceturksni, mežsaimniecības un mežizstrādes pievienotā vērtība palielinājās par 27 %. Šis ievērojamais pieaugums kompensēja kritumu lauksaimniecībā un zivsaimniecībā.

Salīdzinoši zemos pieaugumu novērtējumus vairākās nozarēs ietekmēja patēriņa, ražotāju un biznesa pakalpojumu cenu kāpumi.

Apstrādes rūpniecība pieaugusi par 1 %. Nozīmīgākais kāpums bija koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 6 %. Savukārt kritums vērojams pārtikas produktu ražošanā un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 5 %,datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 4 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā (izņemot mašīnas un iekārtas) – par 3 %.

Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA) šī gada astoņos mēnešos par plānoto darbinieku kolektīvo atlaišanu paziņojuši 22 uzņēmumi.

No tiem augustā par kolektīvo atlaišanu paziņojuši trīs darba devēji, kuru uzņēmumi darbojas transporta un uzglabāšanas, apstrādes rūpniecības un būvniecības jomā.

Kopumā šogad paziņots par 1548 darbinieku plānoto kolektīvo atbrīvošanu no darba, tostarp par 116 darbinieku plānoto atlaišanu paziņots augustā.

Lietuvā uzņēmumi aizvien vairāk masveidā atlaiž darbiniekus

Lietuvas Nodarbinātības dienests šogad saņēmis 52 paziņojumus par masveida darbinieku atlaišanu...

Uzņēmumi, kas iesnieguši paziņojumus par darbinieku plānoto kolektīvo atlaišanu, pārstāv tādas darbības jomas kā apstrādes rūpniecība, būvniecība, transports un uzglabāšana, finanšu un apdrošināšanas darbības, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, automobiļu un motociklu remonts, lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība, izglītība, kā arī elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana.

Deviņi paziņojumi iesniegti NVA Rīgas reģionālajā filiālē, četri - NVA Daugavpils filiālē, trīs NVA pārvaldē, divi - NVA Cēsu filiālē, pa vienam - NVA Rēzeknes filiālē, Valmieras filiālē, Jēkabpils filiālē un Jelgavas filiālē.

NVA informē, ka no 1. līdz 12.septembrim darba devēju jauni paziņojumi par plānoto kolektīvo atlaišanu nav iesniegti.

Pēdējo trīs gadu laikā visvairāk paziņojumu par kolektīvajām atlaišanām bija 2020.gadā, kad NVA saņēma 79 šādus paziņojumus. Pērn NVA tika iesniegti 32 darba devēju paziņojumi par kolektīvajām atlaišanām.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Pagājušā gada laikā Latvijā vidējā neto darba samaksa, ieskaitot prēmijas, pieaugusi par 6%, sasniedzot 948 eiro, secināts interneta personāla atlases uzņēmuma «CV-Online Latvia» ikgadējā atalgojuma pētījumā.

Salīdzinājumā ar oficiālajiem statistikas datiem, pētījums demonstrē atšķirīgas atalgojuma tendences – pētījumā atklātā vidējā neto darba samaksa ir par aptuveni 22% augstāka nekā oficiālajos datos.

«Lai arī algu un atlīdzību pētījumā uzrādītā darba samaksa joprojām būtiski atšķirības ar oficiālajiem statistikas datiem, ir vērojama pozitīva tendence – jau par 3 procentpunktiem mazāka atšķirība nekā pirms diviem gadiem, kas varētu liecināt par iedarbīgiem ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumiem,» stāsta «CV-Online Latvia» vadītājs Aivis Brodiņš. «Tāpat arī analizējot neto samaksu Latvijas lielākajās pilsētās un reģionos, jāsecina, ka algas ārpus Rīgas pērn ir pieaugušas straujāk nekā galvaspilsētā, tādējādi arī ir mazinājusies atšķirība iedzīvotāju ienākumos. Pērn atalgojums Rīgā ir bijis vidēji par 34% augstāks nekā citās pilsētās un reģionos, gada laikā šai atšķirībai samazinoties par 7 procentpunktiem.»

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

No šogad trīs mēnešos Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla (EURES) speciālistu sniegtajām konsultācijām visvairāk bijušas par darba iespējām, dzīves un darba apstākļiem Vācijā, aģentūru LETA informēja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Informācijas nodaļā.

Līdz aprīlim EURES konsultanti snieguši 197 individuālās konsultācijas par darbu Vācijā, kas ir 31,6% no kopējā individuālo konsultāciju skaita. Tāpat salīdzinoši daudz Latvijas iedzīvotāji interesējušies par darba iespējām, dzīves un darba apstākļiem Norvēģijā, Lielbritānijā un Somijā.

Savukārt no nozarēm Latvijas iedzīvotāji visvairāk interesējušies par darbu lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā - 44,8%, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu jomā - 17,3%, būvniecībā - 12,8%, apstrādes rūpniecībā - 11,7%, veselības un sociālās aprūpes nozarē - 7,9%.

Par Austriju interese ir pavisam maza - šogad par darbu šajā valstī tika sniegtas tikai trīs individuālās konsultācijas.