Ja uzņēmumi par pāreju no latiem uz eiro sāks domāt pēdējā brīdī, tiem var nākties maksāt par informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumiem dārgāk nekā patlaban.
«Decembrī noteikti pakalpojumi būs dārgāki, septembrī arī,» Nozare.lv rīkotajā diskusijā par eiro ieviešanu prognozēja Tieto Latvia valdes priekšsēdētājs Elmārs Gengers.
Patlaban uz eiro ieviešanas rēķina pakalpojumu cenas nav kāpušas. «Cenu celt nebūtu prātīgi, jo tā var ļoti ātri pazaudēt klientu,» sacīja Gengers. Viņš skaidroja, ka Tieto apjoms pieaugs, bet likmes nē. Pakalpojumu sniedzējiem rentabilitāte aug, ja uzlabojas nodarbinātība, ja neviens nesēž bez darba. «Vienības cenu noteikti nepaaugstinām,» teica uzņēmuma pārstāvis.
Viņš skaidroja arī, ka ļoti liela daļa ir fiksētas izmaksas, proti, klients nevēlas katru mēnesi saņemt rēķinu par konkrētajā mēnesī izdarīto, tāpēc tiek panākta vienošanās par cenu. «Par darījuma cenu notiek tirgošanās. Klientiem ir izvēles iespējas - jo ātrāk sāk par to domāt, jo ir labāka izvēle. Vēlāk jau vairs izvēles nebūs, tad būs jāpērk pakalpojums par tik, cik par to prasīs,» sacīja Gengers.
Taujāts, vai IT nozarei pietiks resursu un prasmju pārejai uz eiro, Gengers atzina, ka pīķa veidošanās atkarīga no klientiem un nebūs tik traki, ja vien visi nenogaidīs līdz pēdējam brīdim. Patlaban jau uzņēmumi sāk domāt par pāreju no latiem uz eiro. Lielākie Latvijas uzņēmumi rīkojas kā pēc grāmatas un dara visu sistemātiski - jautājums tiek skatīts valdēs, tiek prasīti plāni IT direktoriem, par finansēm atbildīgajiem, vērtēja uzņēmuma pārstāvis.
Viņš atzina, ka Tieto nepārstāv maza un ļoti vidēja līmeņa uzņēmumu segmentu, tāpēc nezina, kas notiek ar tiem. «Lielajām organizācijām ir lielas IT struktūras, tām ir atbildīga plānošana, jau laikus tiek aicināti pakalpojumu sniedzēji, un viss notiek. Neziņas avots ir mazie uzņēmumi - vai tie nepamodīsies pašā pēdējā brīdī, jo tad būs pīķis,» situācijas attīstību iezīmēja Gengers.
Viņš teica, ka pārejas no latiem uz eiro dēļ Tieto neplāno pieņemt darbā papildu cilvēkus. «Turklāt IT speciālistu Latvijā ir tik, cik ir, un vienā brīdī viņu vairāk nekļūs,» atzīmēja uzņēmuma pārstāvis.
Viņš skaidroja, ka biznesā jāizvēlas prioritātes. «Ja tuvojas pāreja uz eiro, varbūt var kaut ko citu pārlikt uz vēlāku. Jāņem vērā, ka ar eiro saistītās izmaiņas sistēmās arī pašiem uzņēmumiem ir jāpārtestē. Nepietiek ar to, ka atnāk IT cilvēki un paknibinās. Tā var pārprogrammēt kases aparātu, bet ne sistēmas, ko izmanto daudzi darbinieki. Šīs sistēmas ir jāiztestē. Piemēram, sistēmu darbība jāpārbauda pirms 1.oktobra, kad būs jāsāk izsūtīt paralēlie rēķini, un pirms 1.janvāra, kad visur jābūt eiro,» veicamos darbus iezīmēja uzņēmuma pārstāvis.
Viņš atzīmēja arī, ka programmu ražotāji arī gatavo «ielāpus» jeb tā saucamos pačus - programmas korekcijas iepriekš neparedzētu trūkumu novēršanai - un lielā daļā gadījumu var tikt galā ar tiem. Taču lieliem uzņēmumiem viss ir pielāgots individuālām vajadzībām, un tad ir nepieciešams veikt sistēmu labojumus, ar «pačošanu» jeb ielāpiem vien nepietiek, sacīja Gengers.
Savukārt Finanšu ministrijas eiro projekta vadītāja Dace Kalsone atzina, ka maziem uzņēmumiem pāreja uz Eiropas vienoto valūtu tiks atvieglota, ja par nepieciešamajām IT sistēmu izmaiņām tiks sagatavotas rokasgrāmatas, soli pa solim skaidrojot veicamos darbus. «Ar šādu rokasgrāmatu uzņēmumos varētu daudz ko izdarīt pašu spēkiem,» sacīja eiro projekta vadītāja.
