Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpmāk nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu neuzsāks, ja piedzenamā parāda kopsumma būs mazāka par VID izmaksām, kas saistītas ar lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu pieņemšanu un piedziņas sākšanu, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām".

Minētais ietver arī izmaksas primāro izpildes darbību veikšanai. Nodokļu administrācijas izmaksas ir naudas summa, kas vienādā apmērā tiek piemērota visiem nodokļu maksātājiem parāda atgūšanas procesā, neatkarīgi no konkrētā nodokļu maksātāja parāda summas.

Pēc VID aprēķiniem, 2023.gada 11 mēnešos vidēji viena nodokļu parāda piedziņas procesa izmaksas bija 38,67 eiro. Lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu pieņemšanas un primāro izpildes darbību veikšanas laiks ir 2,5 stundas, vienas cilvēkstundas izmaksas - 15,47 eiro.

Izmaksas ir aprēķinātas pēc 2023.gada atlīdzības 11 mēnešos un saimnieciskajiem izdevumiem proporcionāli darbinieku skaitam VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldē.

Latvijā arvien ir augstākais kopējo darbaspēka nodokļu slogs Baltijā, neskatoties uz nodokļu reformām, kuru mērķis bija vienkāršot nodokļu sistēmu un uzlabot Latvijas konkurētspēju reģionā, norādīja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz bankas Finanšu institūta veikto Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumu.

Kopējais darbaspēka nodokļu slogs, ko samaksā gan darba ņēmējs, gan devējs, visaugstākais joprojām ir Latvijā.

"Swedbank" aprēķini rāda, ka nodokļu reformas rezultātā lielākā daļa darba ņēmēju Latvijā šogad saņems vairāk un nodokļu sistēma pret strādājošajiem kļuvusi labvēlīgāka. Savukārt uzņēmēju ietaupītie līdzekļi no mazākiem darbaspēka nodokļu maksājumiem paredzēti kā iespēja tos novirzīt investīcijām un ekonomikas izaugsmes veicināšanai. Ņemot vērā, ka arī pārējās Baltijas valstīs pēdējos gados notikušas nodokļu sistēmas izmaiņas, joprojām aktuāla ir Latvijas konkurētspējas veicināšana.

Kā norāda "Swedbank", Lietuvā nodokļu reformas bijušas mērenākas, pakāpeniski palielinot diferencēto neapliekamo minimumu līdz 747 eiro un minimālo algu līdz 1038 eiro pirms nodokļu nomaksas, savukārt Igaunijā reformas bijušas visaptverošākas - no 20% uz 22% palielināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, atcelts atvieglojums par apgādājamo (ko reizi gadā varēja saņemt kā pārmaksāto nodokli pēc deklarācijas iesniegšanas), līdz 654 eiro palielināts diferencētais neapliekamais minimums un minimālā alga līdz 886 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Nodokļu nomaksas disciplīna uzlabojas, ir mazāk tiesvedību, vienlaikus pieaudzis piešķirto nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu skaits, pašlaik uzmanības fokusā domāšanas maiņa nodokļu administrācijā un administratīvā sloga mazināšanā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe. Viņa norāda, ka tiek ieviesta jauna politika, kuras pamatā ir uzstādījums — nodokļu administrācija ir neliela, bet efektīva, jēgpilna valsts pārvaldes iestāde, kuras uzdevums nav tikai un vienīgi nodokļu iekasēšana, bet arī servisa sniegšana nodokļu un muitas jomā.

Fragments no intervijas

Kāda ir nodokļu nomaksas disciplīna, kā tā mainījusies pēdējo gadu laikā?

Lai arī pēdējo sešu gadu laikā ir bijušas dažādas pārmaiņas, tomēr nodokļu saistību labprātīga izpilde ir saglabājusies 60% līmenī. Jā, ir bijušas svārstības, jo 2020. gadā šis rādītājs saruka līdz 58%, taču jāņem vērā, ka tajā gadā ieradās Covid-19 pandēmija, kuras apturēšanai tika ieviesti dažādi ierobežojumi, vairākām sfērām saimnieciskā darbība bija pat pilnībā aizliegta. Savukārt jau pēc gada — 2021. gadā -nodokļu saistību labprātīga izpilde bija 61% līmenī, ko 2022. gadā atkal uz leju novilka Krievijas invāzija Ukrainā un ar to saistīto sankciju ieviešana tirdzniecībai ar attiecīgo preču un pakalpojumu grupām, kā arī sekojošais inflācijas straujais kāpums. 2024. gadā nodokļu saistību labprātīga izpilde ir atgriezusies 60% līmenī, kādā tā bija arī 2019. gadā. Būtībā nodokļu saistību izpildes līmenis rāda, ka 60% spēj sekmīgi samaksāt paredzētos nodokļus, savukārt 40% ir tādi, kuriem ir nodokļu parādi — ir kādas īslaicīgas problēmas, ir piešķirti nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumi un ne tikai. Jāuzsver, ka minētie 40% nenozīmē, ka tie nemaksā nodokļus, bet gan to, ka viņiem ir radušies kādi sarežģījumi samaksāt paredzētos nodokļus likumos paredzētajos termiņos pilnā apmērā.

“Workation” jeb attālinātais darbs no jebkuras vietas pasaulē kļūst par arvien iecienītāku praksi, īpaši starp digitālajā vidē strādājošiem profesionāļiem.

Piemēram, viens no lielākajiem starptautiskā tūroperatora "TUI" pētījumiem liecina, ka vairāk nekā 70% darbinieku vēlētos izmantot “workation” iespēju, ja darba devējs to atbalstītu, savukārt 80% darba devēju atzīst, ka elastīgākas darba formas palielina darbinieku lojalitāti un apmierinātību. Lai gan šī darba forma var veicināt radošumu, novērst nodarbināto izdegšanu, kā arī stiprināt to lojalitāti darba devējam, uzņēmumiem jābūt uzmanīgiem. Ilgstoša darbinieka uzturēšanās ārvalstīs var radīt nodokļu dubultās nomaksas risku, prasību reģistrēties vietējās iestādēs vai pat izraisīt datu aizsardzības un IT drošības pārkāpumus. Tāpēc uzņēmumiem, pirms ieviest “workation” programmas, ir jāveic izpēte un jāizstrādā ieviešanas un arī uzraudzības stratēģija, tādējādi izvairoties no nevajadzīgas un rūgtas pieredzes, sniedzot darbiniekiem attālināta darba privilēģijas.

2025. gadā Lietuvā ir vislielākā minimālā darba alga Baltijā, tomēr darba devējiem šajā valstī ir zemākās darbaspēka nodokļu izmaksas, savukārt darba ņēmējiem visvairāk makā iekrīt Igaunijā.

Tā liecina a/s BDO Latvija pētījums, kurā tika vērtētas darba devēja kopējās izmaksas pie bruto algas 2000 eiro mēnesī, kā arī tas, cik liela summa no tās pēc visa veida nodokļu maksājumiem ienāk darba ņēmēja kontā.

Lietuva interesantāka darba devējiem

Ja raugās tikai uz minimālas algas izmaiņu dinamiku, tad 10 gadu laikā Lietuva no Baltijas arjergarda ir kļuvusi par līderi, jo 2025. gadā tieši Lietuvā ir vislielākā minimālā alga pirms nodokļu nomaksas. Lai arī lielās algas var vērtēt kā šķērsli ekonomiskai attīstībai un konkurētspējai, jāpiebilst, ka šajā valstī strādājošajiem darba devējiem darbaspēka izmaksas ir ievērojami zemākas nekā analogu algu maksājošajiem darba devējiem Igaunijā vai Latvijā. Proti, tāda ir nodokļu politika – salīdzinoši liela minimālā alga, bet faktiski zems nodokļu slogs darba devējam. Tieši šis paradokss varētu būt viens no iemesliem dienvidu kaimiņvalsts pēdējo gadu straujajai ekonomiskajai attīstībai.

Latvijā aptuveni 25% būvniecības nozares uzņēmumu pastāv nedeklarētais apgrozījums un attiecīgi - nodokļu plaisas, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji, atsaucoties uz kopīgi ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētniekiem un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) veikto pētījumu "Ēnu ekonomikas apmēra būvniecības nozarē novērtējums".

Pētījumā secināts, ka šo uzņēmumu apgrozījuma plaisa, uz kuru ir attiecināmi atbilstoši pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) apjomi, sasniedz 35%.

Pēc finanšu plūsmas modeļu novērtējuma kopējā PVN plaisa tiek lēsta no 24,1 miljona eiro līdz 35,5 miljoniem eiro gadā, savukārt pēc kapitāla pieejamības modeļa rezultātiem plaisa veido apmēram 64,8 miljonus eiro.

UIN plaisas aplēses ir mazākas, svārstoties no četriem miljoniem eiro līdz 5,8 miljoniem eiro pēc finanšu plūsmas novērtējumiem, vai sasniedzot 11,3 miljonus eiro pēc kapitāla pieejamības novērtējumiem.

FM informē, ka VID ir iesniegti dati par katram būvniecības uzņēmumam aplēsto nedeklarētā apgrozījuma apmēru. Šos datus plānots analizēt citas VID rīcībā esošās informācijas kontekstā, lai vairāk saprastu ēnu ekonomikas parādību būvniecības nozarē un uzlabotu līdzīgu modeļu precizitāti nākotnē.

Nodokļu sistēmu revīzija Baltijā turpinās jau otro gadu pēc kārtas, un tās pagaidu fināla akordi būs redzami vien 2026. gadā, vienlaikus aug vajadzība pēc lielākiem nodokļu ieņēmumiem, un līdz ar to arī būs liels spiediens uz nodokļu likmju paaugstināšanu un to maksāšanas nosacījumu maiņu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ZAB Sorainen partneris nodokļu un muitas jautājumos Jānis Taukačs. Viņš uzsver, ka darbaspēka nodokļi ir būtisks uzņēmējdarbības konkurētspējas faktors, taču šo nodokļu slogs daudzu potenciālo investoru skatījumā nebūt nav nozīmīgākais faktors, lai pieņemtu lēmumu par ieguldīšanu Latvijā.

Kas notiek Baltijā ar pārmaiņām nodokļu sistēmā? Vai tas ir naudas trūkums valstu makos vai recesijas sekas?

Tāpat kā jebkurā sfērā, arī nodokļos nekas nestāv uz vietas, situācija mainās. Arī valstu budžetos ir pieaugusi vajadzība pēc finansējuma, kur pēdējos gados nozīmīgākais pieaugums ir saistīts tieši ar drošību, kur pamatā ir ģeopolitiskās situācijas maiņa, līdz ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Vienlaikus jāņem vērā, ka nodokļu pārmaiņām Baltijā nav tikai lokāls raksturs, jo tādas ir arī, piemēram, Somijā, kur PVN septembrī paaugstināja par 2% uz 25,5%. Jā, šķiet, ka Baltijas mērogā nozīmīgākas nodokļu sistēmas pārmaiņas notikušas Latvijā, taču jārēķinās, ka tādas ir arī Igaunijā, kaut arī par tām bija zināms jau vairāk nekā pirms gada. Tikai Lietuvā šīs pārmaiņas ir vismazākās, un kopumā Latvijas dienvidu kaimiņvalsts tieši nodokļu segmentā pašlaik kopumā, šķiet, ir vispievilcīgākā. Jāatceras, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir būtisks uzņēmējdarbības atbalsta instruments, kas ir nepieciešams eksportējošo uzņēmumu konkurētspējai, taču tas nebūt nav vienīgais, ko izvērtē potenciālie investori. Piemēram, pašlaik Latviju kā potenciālo bāzes vietu Austrumeiropā, izvērtē liels Kanādas investors, jo mūsu zemē, pēc potenciālā investora skatījuma, ir lieliska vide IT jomas straujai izaugsmei, neraugoties uz darbaspēka un patēriņa nodokļu likmju pieaugumu un konkurētspējas jautājumu salīdzinājumā ar Baltijas kaimiņvalstīm.

Tiesneses darbnespējas dēļ Rīgas apgabaltiesa līdz 11.jūnijam plkst.13 atlikusi bijušā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča un būvuzņēmēja Māra Martinsona apelācijas sūdzības izskatīšanu par pirmās instances spriedumu, ar kuru viņi atzīti par vainīgiem kukuļošanas noziegumos un sodīti ar reāliem cietumsodiem, aģentūru LETA informēja tiesā.

Rīgas rajona tiesa Jūrmalā 2023.gada beigās Rimšēvičam piesprieda cietumsodu uz sešiem gadiem, kā arī probācijas uzraudzība uz vienu gadu. Tāpat tiesa Rimšēvičam noteica mantas konfiskāciju, tajā skaitā konfiscējot viņam vairākus nekustamos īpašumus Garkalnes novadā, dzīvokli Jūrmalā un īpašumu Ventspils novadā.

Par vainīgu tika atzīts arī būvuzņēmējs Martinsons, kuram tiesa piesprieda cietumsodu uz pieciem gadiem, kā arī lēma piedzīt no viņa vairāk nekā 150 000 eiro. Martinsonam piederošajam uzņēmumam "MM Investīcijas" piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis, proti, no tā tiks piedzīts 3,1 miljons eiro.

Tāpat tiesa pieņēma blakus lēmumu lūgt Valsts policiju sākt kriminālprocesu pret bijušo "Trasta komercbankas" valdes locekli Viktoru Ziemeli par nepatiesu liecību sniegšanu tiesā.

SIA Lursoft IT pētījums liecina, ka biznesa demogrāfija, proti, jaundibinātie uzņēmumi, gadu no gada Latvijā ir teju vienā un tajā pašā līmenī, turpretī Lietuvā un Igaunijā aug.

Igaunijā, lai gan pēdējos gados tur tiek paaugstinātas nodokļu likmes, biznesa demogrāfija ir izcila. Pēc iedzīvotāju skaita Igaunija ir mazākā no Baltijas valstīm, toties jaunus uzņēmumus pēdējo deviņu gadu laikā tajā reģistrē 1,5–3 reizes biežāk nekā ar cilvēkiem bagātākajās Lietuvā un Latvijā. To parāda SIA Lursoft IT pētījums pēc Latvijas, Igaunijas un Lietuvas uzņēmumu reģistru datiem.

Faktiski Igaunijā pēdējos gados dzimst visvairāk jauno potenciālo nodokļu maksātāju, kuri nākotnē varētu kļūt par nozīmīgu ekonomikas dzinējspēku.2024. gads parāda skarbāku ainu. Igaunijā reģistrēti 23 503 jauni uzņēmumi, kamēr Lietuvā – 16 078, bet Latvijā – tikai 9320, kas gan ir nedaudz vairāk nekā gadu iepriekš, bet mazāk nekā 2022. gadā. Kopumā jaundibināto uzņēmumu skaits Latvijā rūk.

Jau četrus gadus personālvadības konsultāciju uzņēmums ERDA koordinē Pasaules Ekonomikas foruma aptauju “Nākotnes darbs” Latvijā un Lietuvā. Aptaujā tiek aicināti piedalīties uzņēmumi ar vairāk kā 500 nodarbināto, un pērn Latvijā savas atbildes sniedza 35 organizācijas. Tagad ir gatavs detalizēts ziņojums par nākotnes darba tendencēm pasaulē.

Darba tirgus prognozes

Saskaņā ar darbu devēju prognozēm globālo darba tirgu nākamajā piecgadē visvairāk ietekmēs tehnoloģiju attīstība, demogrāfiskās tendences, ģeopolitiskā sadrumstalotība, ekonomiskā nenoteiktība un klimata izmaiņas. Šo faktoru ietekmē 59% darbiniekiem visā pasaulē būs jāapgūst jaunas prasmes, lai turpinātu strādāt esošā profesijā vai arī lai mainītu līdz šim iesākto karjeru.

Baltijā paredzamas vēl lielākās pārmaiņas. Piemēram, Latvijas darba devēji paredz, ka kvalifikācijas celšana un jauno prasmju apgūšana līdz 2030. gadam būs nepieciešama 70% darba ņēmēju. Turklāt 79% organizāciju Baltijā nosauc plaisu starp esošajām un nākotnē nepieciešamajām prasmēm par galveno šķērsli sava biznesa izaugsmei. Pat izaicinājumi kandidātu piesaistīšanā biedē mazāku darba devēju skaitu.

Iespējamie ASV ievedmuitas tarifi Eiropas Savienības (ES) produkcijai var radīt nopietnus izaicinājumus starptautiskajai tirdzniecībai un globālajām piegādes ķēdēm farmācijas un citās nozarēs, sacīja Latvijas zāļu ražotāju asociācijas izpilddirektore Raina Dūrēja-Dombrovska, komentējot ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumu par potenciālu ievedmuitas tarifu noteikšanu ES eksporta produktiem.

Taču viņa atzīmēja, ka ir pāragri precīzi prognozēt, kā ASV tarifu politika ietekmēs Latvijas zāļu ražošanas nozari un ekonomiku kopumā.

Dūrēja-Dombrovska norādīja, ka Latvijā ražotās zāles tiek eksportētas uz vairāk nekā 100 valstīm visā pasaulē, tāpēc izmaiņas tirdzniecības nosacījumos ar ASV varētu negatīvi ietekmēt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un iespējas paplašināt darbību šajā tirgū.

"Tas var ietekmēt arī globālos ekonomikas procesus un starptautisko sadarbību," viņa uzsvēra.

Dūrēja-Dombrovska atklāja, ka daži Latvijas ražotāji jau ir sākuši attīstīt produktus tieši ASV tirgum, ieguldot būtiskus resursus, un jaunie tarifi var apgrūtināt šo uzņēmumu izaugsmes plānus.

Latvijā situācija ar nodokļu parādiem patlaban ir stabila un nav nepieciešamas kādas ekstrēmas metodes, lai to risinātu, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča.

Viņa vērsa deputātu uzmanību, ka pirms desmit gadiem nodokļu parādi veidoja apmēram 1,5 miljardus eiro jeb 25% no kopējiem valsts budžeta ieņēmumiem, savukārt patlaban tie ir apmēram 860 miljoni eiro jeb 5,6% no budžeta ieņēmumiem.

Tāpat Garanča norādīja, ka nodokļu parādu īpatsvars pret iekšzemes kopproduktu (IKP) samazinājies no 5,9% pirms 10 gadiem līdz 2,1% pērn.

Garanča informēja, ka pērn ar lēmumiem par bezstrīda piedziņu atgūti nodokļu parādi 100,5 miljonu eiro apmērā, uzrunājot parādniekus - 569 miljonu eiro apmērā, novēršot uzņēmumu pāreju - 3,04 miljonu eiro apmērā, bet piemērojot atbildību valdes locekļiem - 0,64 miljonu eiro apmērā. Tāpat pērn dzēsti parādi par 120,7 miljoniem eiro.

Finanšu ministrija, ņemot vērā Valsts kases datus par konsolidētā kopbudžeta izpildi 2024. gada janvārī-decembrī, ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances novērtējumu 2024. gadam.

Pēc Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijas vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 849,6 miljoni eiro jeb 2,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Budžeta deficīts bija par 0,3 procentpunktiem zemāks nekā 2023. gadā un 0,7 procentpunktiem zemāks nekā prognozēts pagājušā gada rudenī. Zemāku nekā prognozēts deficītu pamatā noteica lielāki ieņēmumi, kas sagaidāmi šā gada janvārī un atbilstoši EKS ir attiecināmi uz 2024. gadu, un mazāki faktiskie izdevumi gan Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem, gan valsts pamatfunkcijām, kas netika izlietoti plānotajā apmērā.

Savukārt vispārējās valdības parāds atbilstoši Valsts kases operatīvajam novērtējumam 2024. gada beigās bija 19 miljardi eiro jeb 47,7% no IKP, gada laikā palielinoties par 1,5 miljardiem eiro, ko noteica pagājušajā gadā veiktie aizņemšanās pasākumi kopējās finansēšanas nepieciešamības nodrošināšanai, tai skaitā lai finansētu valsts budžeta deficītu un dzēstu valsts parāda saistības. Zemāks vispārējās valdības budžeta deficīta līmenis 2024. gadā samazinās turpmāk sagaidāmo vispārējās valdības parāda pieaugumu, pozitīvi ietekmējot valsts parāda apkalpošanas izdevumus.

Būvniecības investīcijas Liepājā 2024.gadā veido 100,8 miljonus eiro, kas ir par 26% vairāk nekā 2023.gadā - liecina Liepājas būvvaldes apkopotie būvniecības nozares rezultāti.

Aizvadītajā gadā lielākie ieguldījumi veikti ražošanas objektu būvniecībā, kur kopējās investīcijas veido 79,5 milj. eiro.

"Izvērtējot pagājušā gada būvniecības datus, redzams, ka Liepājā būvniecības apjomi pieauguši par 20,6 miljoniem eiro jeb 26% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tas ir labs rādītājs, ja papildus ņem vērā, ka kopējās būvniecības izmaksas valstī gada laikā palielinājušās vidēji par 2%. Pašvaldībai šis laiks - starp diviem Eiropas Savienības fondu plānošanas periodiem - ar būvniecību saistīto projektu īstenošanu aizvadīts salīdzinoši mierīgi, savukārt ražošanas nozarē ieguldījumi būtiski auguši - par 58,8 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. 2025.gadā sagaidām vismaz divu lielu projektu īstenošanu - Liepājas cietuma un vēja elektrostaciju būvniecību Karostā. Paredzams, ka abus objektus šogad pabeigs un nodos ekspluatācijā, kas būs būtiski ieguldījumi kopējā pilsētas būvniecības sektorā," norāda Liepājas būvvaldes vadītājs Arvīds Vitāls.

Ikviens uzņēmējs un ikviens cilvēks 2025. gadā savos maciņos izjutīs nodokļu reformas sekas: lielāka minimālā alga, fiksēts neapliekamais minimums, taču būtiski lielākas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, paaugstināti auto nodokļi, kā arī akcīzes nodokļu likmes degvielai, dabasgāzei, cukurotiem un arīdzan alkoholiskajiem dzērieniem.

Nodokļu likmju izmaiņas un vēl jo vairāk to ietekmi uz savu pirktspēju realitātē cilvēki sāks saprast, tikai sākoties jaunajam gadam, kā arī saņemot pirmo algu par 2025. gadā nostrādāto janvāri, kopējo nodokļu pārmaiņu ietekmes atskārsmes brīdi prognozē nodokļu eksperts Ainis Dābols. Viņaprāt, 2025. gada nodokļu reforma savā ziņā ir pielīdzināma tai, kāda Latvijā tika īstenota 2018. gadā ar vienīgo izņēmumu, ka tajā nav iesaistīts uzņēmumu ienākuma nodoklis, tā likme, aprēķināšanas metodika, kā arī maksāšanas nosacījumi.

“Valdības iecerētās un Saeimas akceptētās nodokļu sistēmas izmaiņas sadārdzinās dzīvi visiem, jo akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana degvielai atstās ietekmi teju uz visu preču ražošanu un transportēšanu, kā arī pakalpojumu sniegšanu, kas komplektā ar valstī noteiktās minimālās algas paaugstināšanu spiedīs cenas augšup, tātad ieraudzīsim valsts radītu inflāciju,” tā A. Dābols.

Augstākās tiesas (Senāta) Krimināllietu departaments otrdien, 17. decembrī, ierosinājis kasācijas tiesvedību krimināllietā, kurā apsūdzēti Aivars un Anrijs Lembergi un Ansis Sormulis, portāls Delfi uzzināja Senātā.

Lietā ir 349 sējumi. Pirmās instances tiesas spriedums ir uz 1924 lapām, savukārt apelācijas instances tiesas spriedums – uz 579 lapām. Lietā iesniegts prokurora protests un 15 kasācijas sūdzības, kopumā uz 1021 lapas.

Izanalizējot lietā esošo informāciju, Senāts ir konstatējis kasācijas kārtībā izskatāmus jautājumus, kas ir pamats kasācijas tiesvedības ierosināšanai.

Jau vēstīts, ka apelācijas instances tiesa bijušajam Ventspils mēram piesprieda četrus gadus ilgu cietumsodu, kas bija par gadu mazāk nekā sprieda pirmās instances tiesa.

Lemberga dēlam Anrijam tiesa piesprieda vienu gadu un 11 mēnešus ilgu cietumsodu, kā arī mantas konfiskāciju.

Arī Lemberga biznesa partnerim Ansim Sormulim apgabaltiesa piesprieda vienu gadu un deviņus mēnešus ilgu cietumsodu un mantas konfiskāciju.

Dānija šonedēļ izdevusi Latvijai Rīgas rajona tiesas meklēšanā izsludināto notiesāto uzņēmēju Gulamu Gulami, informē prokuratūrā.

Gulami un viņa sieva Dānijā tika aizturēti pērn vasaras beigās. Gulami šonedēļ izdots Latvijai, savukārt par viņa sievas izdošanas procesu patlaban nekādas informācijas nav.

Jau vēstīts, ka 2023.gada 26.janvārī Augstākās tiesa (AT) atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas 2021.gada 14.maija spriedumu, ar kuru Gulami un vēl divas personas atzītas par vainīgām apsūdzībā par kokvilnas kravas piesavināšanos.

Apelācijas instance Gulami piespriedusi sešus gadus un četrus mēnešus ilgu cietumsodu, viņa sievai Valentīnai Gulami - piecu gadu cietumsodu, bet Larisai Karpenko - trīs gadus un divus mēnešus ilgu cietumsodu.

Tāpat tiesa nolēma no apsūdzētajiem solidāri par labu cietušajam uzņēmumam "Logistic-Ekspress" piedzīt 9 094 238 eiro.

Igaunijā 850 cilvēki, kuri pēdējā gada laikā ir izdarījuši visvairāk satiksmes noteikumu pārkāpumu, savā pastkastītē no policijas saņems Ziemassvētku kartīti ar aicinājumu pārdomāt savu uzvedību uz ceļiem.

Tā dēvētā melnā Ziemassvētku kartīte tiek nosūtīta tiem, kuri gada laikā vismaz četras reizes pārkāpuši ceļu satiksmes noteikumus. No šiem cilvēkiem 102 šādu kartīti saņems otro gadu pēc kārtas un 22 - trešo gadu pēc kārtas. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu Policijas un robežsardzes departaments izsūtīs par 237 "melnajām Ziemassvētku kartītēm" vairāk.

Policijas pulkvežleitnante Sirle Loigo atzina - kartītes saņēmēju skaita pieaugums liecina par situācijas uz Igaunijas autoceļiem pasliktināšanos. "Šodien mums ir vairāk jābaidās no citiem ceļu satiksmes dalībniekiem nekā no laupītāja, jo mēs nekad nevaram būt droši, ka kāds ceļu huligāns mūs nenotrieks un nenogalinās vai nenodarīs mums pāri," sacīja Loigo.

Tiesa Francijā pirmdien atzina nacionālkonservatīvo līderi Marinu Lepēnu par vainīgu Eiropas Savienības (ES) līdzekļu izmantošanā Nacionālās apvienības (NR) darbības finansēšanai Francijā.

Tiesa noteica Lepēnai piecu gadu aizliegumu startēt Francijas prezidenta vēlēšanās, aizliegumam stājoties spēkā nekavējoties. Tāpat viņai piespriests četru gadu cietumsods, ka viņai būs jāizcieš, nēsājot elektronisko aproci.

Lepēna un vēl 24 NR amatpersonas tika apsūdzētas par ES naudas piesavināšanās sistēmas izveidi 2004.-2016.gadā, lai algotu darbiniekus Francijā. Tāda līdzekļu izmantošana neatbilst ES tiesību normām. Lepēna un pārējie apsūdzētie noliedz savu vainu izvirzītajās apsūdzībās.

Liegumu startēt 2027.gadā gaidāmajās Francijas prezidenta vēlēšanās Lepēna ir raksturojusi kā "politisko nāves spriedumu". Konstitucionālā padome piektdien atsevišķā lietā nosprieda, ka tūlītēja soda stāšanās spēkā, nesagaidot apelāciju izskatīšanu, atbilst valsts pamatlikumam.

Nodokļu ieņēmumos pagājušā gada 11 mēnešos iekasēti 13,168 miljardi eiro, kas ir par 224,2 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada 11 mēnešos bija par 860,2 miljoniem eiro jeb 7% lielāki nekā 2023.gada 11 mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi pērn 11 mēnešos veidoja 12,394 miljardus eiro, kas ir par 229,8 miljoniem eiro jeb 1,8% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi 11 mēnešos veidoja 10,23 miljardus eiro, kas ir par 354,7 miljoniem eiro jeb 3,4% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 2,164 miljardu eiro apmērā, kas ir par 125 miljoniem eiro jeb 6,1% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi 11 mēnešos bija 774,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 5,6 miljoniem eiro jeb 0,7% vairāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos pagājušajā gadā iekasēti 14,404 miljardi eiro, kas ir par 251,6 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gadā bija par 989,4 miljoniem eiro jeb 7,4% lielāki nekā 2023.gadā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi pērn veidoja 13,558 miljardus eiro, kas ir par 247 miljoniem eiro jeb 1,8% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi pagājušajā gadā veidoja 11,194 miljardus eiro, kas ir par 377,8 miljoniem eiro jeb 3,3% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 2,364 miljardu eiro apmērā, kas ir par 130,8 miljoniem eiro jeb 5,9% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi 2024.gadā bija 846,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,7 miljoniem eiro jeb 0,5% mazāk, nekā plānots.

Pēdējos gados novērotais straujais publisko tēriņu pieaugums komplektā ar ekonomiskās izaugsmes stagnāciju spiedīs meklēt risinājums.

Publisko tēriņu turpmāks straujš kāpums nozīmē, ka jāsāk domāt par izdevumu samazināšanu, rīkojot lietderības revīzijas un institūciju auditus. Alternatīva ir celt nodokļus, samazināt birokrātiskās prasības un atteikties no kādu sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu sniegšanas vai samazināt to kvalitāti, pieejamību. Kod, kurā pirkstā gribi, visi sāp! Diemžēl, visticamāk, visi minētie būs kā komplekss risinājums.

Kāpēc? Tā, kā bija, vairs nebūs, pasaulē sākusies, iespējams, lielākā pārbūve kopš PSRS sabrukuma, tās pamatā būs ASV noteiktie ievedmuitas tarifi, uz kuriem savu atbildi jau sniegusi Ķīna un arī ES parādā nepaliks. Līdz šim par tarifu tirdzniecības kariem runāja kā par vēsturisku reliktu, tagad jāsecina – viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Var patikt, var nepatikt, bet tarifu karš nozīmē gan tiešus triecienus ES dalībvalstu, tostarp Latvijas, ekonomikām, gan arī netiešu ietekmi. Cik liela būs ietekme – tas pašlaik ir kā kopsumma vienādojumam ar vairākiem nezināmajiem, tāpēc cerēt uz būtisku tautsaimniecības izaugsmi ir samērā naivi, būs labi, ja tā būs kaut vai neliela, turklāt budžeta deficīta maģiskie 3% tiks tik un tā «pārkāpti». Sliktākajā scenārijā – recesija. Šādos apstākļos par būtiskiem valsts izdevumu palielinājumiem bez kādas ārējās piešprices ir jāaizmirst.

Latvijas uzņēmumiem, kas gatavojas paplašināt darbību ārvalstu tirgos, Baltijas valstis bieži vien ir loģiska pirmā izvēle. Uzņēmējdarbība kaimiņu valstīs piedāvā daudz iespēju, taču tai ir arī savi izaicinājumi. Lai gan Lietuvai, Latvijai un Igaunijai ir kultūras un vēstures līdzības, juridisko un nodokļu sistēmu atšķirības var būt būtisks šķērslis uzņēmējdarbības attīstībai. Šos izaicinājumus var pārvarēt, ja uzņēmumi iepriekš sagatavojas. Apskatīsim galvenos šķēršļus, ar ko uzņēmumi saskaras, paplašinot darbību Baltijas tirgū, un kādi ir praktiski risinājumi to pārvarēšanai.

Juridiskās un nodokļu sistēmu atšķirības

Jāatzīmē, ka normatīvie akti atsevišķās jomās un nodokļu politika Baltijas valstīs ievērojami atšķiras. Piemēram, Lietuvā biežas izmaiņas nodokļu politikā prasa pastāvīgi koriģēt grāmatvedību. Latvijā algu uzskaiti sarežģī specifisks tiesiskais regulējums, savukārt Igaunijā augstās digitalizācijas prasības var radīt grūtības uzņēmumiem, kuriem nav modernizētas IT infrastruktūras.

Lai nodrošinātu veiksmīgu darbību, uzņēmumiem ir svarīgi sekot līdzi normatīvo aktu izmaiņām katrā valstī un vajadzības gadījumā piesaistīt kompetentus ārējos partnerus.

Starptautiski komunikācijas izaicinājumi

Darbošanās dažādās valstīs nozīmē ne tikai valodu barjeras, bet arī atšķirīgas darba metodes. Sadarbība ar ārpakalpojumu sniedzējiem var sagādāt grūtības, ja rodas pārpratumi, tiek zaudēta informācija vai kavējas lēmumu pieņemšana. Turklāt kopīgu korporatīvo dokumentu, piemēram, algu aprēķināšanas un grāmatvedības politikas vai darba līgumu, sagatavošana var radīt grūtības atšķirīgu normatīvo prasību dēļ.

Kamēr Latvija vēl tikai gatavojas un domā, kā veicināt un uzturēt attiecības ar jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa komandu, analītiķi jau ar bažām gaida politiku maiņas un ko tās varētu nozīmēt gan ekonomikai, gan drošībai, turklāt visā pasaulē.

Lēmām izpētīt, kas tad varētu būt Trampa administrācijas cilvēki un par kādām pārmaiņām varētu būt runa gan ekonomikā, gan citās jomās. Šis ir pirmais raksts no divu rakstu sērijas.

Baiba Braže (JV) pērna gada decembrī devās darba vizītē uz Vašingtonu, taču tur tikās ar vairākiem jau esošās administrācijas augsta līmeņa politiķiem un ekspertiem. Ar lielu varbūtību jaunajā administrācijā šo cilvēku nebūs. Cik efektīva bijusi šāda vizīte, diplomāti izsaka pretrunīgas piezīmes, tomēr nepievērst uzmanību ietekmīgiem jaunās Trampa administrācijas pārstāvjiem, varētu būt sāpīga stratēģiska kļūda. Kā DB anonīmi norādīja kāds diplomātiskā korpusa pārstāvis, tā vietā, lai piedalītos diskusijās "Atlantic Council" vai "HudsonInstitute", bija iespēja meklēt kontaktus un tikties ar cilvēkiem, kuri turpmākos četrus gadus lielā mērā noteiks notikumus ne tikai ASV, bet arī Eiropā, Ukrainā un Latvijā.

Pēdējos mēnešos aizsāktā diskusija par cenu samazināšanu pārtikai pēc būtības ir vērtējama pozitīvi, tomēr vienlaicīgi izvēlētie virzieni un instrumenti maz ticams, ka sniegs cerēto rezultātu. Ja mērķis ir padarīt pārtikas produktus pieejamākus iedzīvotājiem, ir jāizvēlas daudz racionālāki un efektīvāki instrumenti.

Pirmkārt, Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kurā nav samazināta PVN likme pamatprodukcijai kā maizei, piena produktiem, gaļai, graudaugiem, olām un zivīm. Jāsamazina PVN likme pārtikas pamatkategorijām līdz 5 – 9% kā daudzviet Eiropā. Tas provizoriski ļautu samazināt pārtikas cenas par 12 – 16%.

Otrkārt, ļoti rūpīgi jāvērtē nodokļu likmju palielināšana un to ietekme, jo tas ir pretrunā valsts amatpersonu apgalvojumam par cenu samazināšanu pārtikai. Katru gadu pieņemtais valsts budžets Saeimā ir izaicinājums gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem, kā tikt galā ar tā radītajām papildu izmaksām. Uzņēmējiem tas nozīmē būt radošiem un atrast jaunus veidus, kā būt vēl īpašāk efektīviem un darboties ar maksimālu rentabilitāti. Bet, protams, šim ir arī limiti.