Brexit ir "viena no spilgtākajām kļūdām" Eiropas Savienības (ES) vēsturē, intervijā britu laikrakstam "The Guardian" sacīja līdzšinējais Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, Lielbritānijas lēmumu par izstāšanos no ES dēvējot par "sāpīgāko" pieredzi viņa pilnvaru termiņa laikā.

Izsakoties par 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanām un Brexit kampaņu, Tusks norādīja, ka jauns elements politikā ir "bezprecedenta gatavība melot par teju pilnīgi visu, izturēties pret meliem kā pret attaisnojamu instrumentu, lai uzvarētu."

Pirmajā intervijā kopš aiziešanas no Eiropadomes prezidenta amata Tusks sacīja, ka Brexit ir "sāpīgākā un bēdīgākā pieredze" piecos amatā pavadītajos gados, kad arī tika pieredzēta Grieķijas parādu krīze, asi strīdi par migrāciju un Donalda Trampa ievēlēšana ASV prezidenta amatā.

Tusks vainoja bijušo Lielbritānijas premjerministru Deividu Kemeronu par šo "kļūdu" - sarīkot referendumu, kurā "viņam nebija nekādu izredžu uzvarēt".

Eiropadome pēc vairāku stundu ilgas sēdes izlēmusi piedāvāt Lielbritānijai divus izstāšanās termiņus, informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš skaidroja, ka Eiropadome piekritusi Brexit pagarinājumam, tam nosakot divus termiņus. Viens no termiņiem ir 22.maijs - šajā datumā Lielbritānija no Eiropas Savienības (ES) varēs izstāties gadījumā, ja nākamajā nedēļā Lielbritānijas Parlaments nobalsos par izstāšanās vienošanos.

Šāds termiņš nepieciešams, lai Lielbritānijā varētu tikt veikti nepieciešamie likumu grozījumi, lai varētu īstenot panākto vienošanos.

Savukārt gadījumā, ja Lielbritānijas Parlaments tomēr nenobalsos par vienošanos, tad tai tiks piedāvāts cits izstāšanās termiņš - 12.aprīlis, skaidroja Kariņš. «Sagaidām, ka līdz tam laikam Lielbritānija vērsīsies pie Padomes ar piedāvājumu vai redzējumu, kā virzīties uz priekšu,» teica premjerministrs.

Lielbritānijai joprojām ir iespēja izstrādāt abpusēji izdevīgu vieglo Breksitu, intervijā ziņu aģentūrai AFP piektdien atzina Eiropas Savienības (ES) eiro un finanšu pakalpojumu komisārs Valdis Dombrovskis.

Šādi komisārs izteicās dienu pēc tam, kad Eiropadomes prezidents Donalds Tusks bija brīdinājis - vienīgā alternatīva smagajam Breksitam ar vienotā tirgus pamešanu un stingras imigrācijas kontroles ieviešanu ir Breksitu neīstenot.

Nu, raugoties no Eiropas Komisijas skatu punkta, mēs tagad uzsveram, ka bumba ir Apvienotās Karalistes pusē. Apvienotās Karalistes valdībai ir jāizlemj, kādu sadarbības modeli ar ES tā vēlas paredzēt, sacīja komisārs.

Tomēr palikt iekšējā tirgū var kopā ar virkni nosacījumu. Ja Apvienotā Karaliste ir gatava respektēt šos nosacījumus, protams, tad ir iespēja diskutēt par tā dēvēto vieglo Breksitu, sacīja komisārs.

Londona un Brisele, cenšoties rast izeju no «Breksita» strupceļa, panākušas «labu progresu», pēc Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Koloda Junkera un Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas tikšanās pirmdien paziņojusi Junkera pārstāve.

Junkers un Meja, kas tikās Ēģiptē notiekošā Eiropas Savienības (ES) un Arābu līgas samita kuluāros, vienojušies, ka «šis darbs pabeidzams laikā» pirms 21.martā paredzētā ES samita, pavēstīja EK prezidenta pārstāve.

Tikmēr Eiropadomes prezidents Donalds Tusks pēc tikšanās ar Meju svētdien Ēģiptē paudis viedokli, ka «Breksita» atlikšana būtu «racionāls risinājums», piebilstot, ka neatkarīgi no risinājuma ES dalībvalstis izrādīs lielāko iespējamo sapratni un labo gribu.

Tusks atklāja, ka viņš ar Meju pārrunājis «iespējamā pagarinājuma tiesisko un procesuālo kontekstu.»

«Es uzskatu, ka šajā situācija, kurā atrodamies, pagarinājums būtu racionāls risinājums. Bet premjerministre joprojām uzskata, ka viņa spēs izvairīties no šī scenārija,» piebilda Tusks.

Runas par bezizejas stāvokli Lielbritānijas un Eiropas Savienības (ES) «Breksita» sarunās ir pārspīlētas, piektdien atzina Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

«Man ir radies iespaids, ka runas par bezizejas stāvokli starp ES un Apvienoto Karalisti ir pārspīlētas,» Briselē sacīja Tusks.

«Kaut arī progress ir nepietiekams, tas nenozīmē, ka progresa nav nemaz.»

Pie šāda slēdziena viņš nonācis, klausoties Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas runā ceturtdienas pusdienās un pēc diskusijām par «Breksita» sarunām ar pārējo 27 ES valstu līderiem.

ES 27 dalībvalstu, kas blokā būs palikušas pēc Lielbritānijas izstāšanās, līderi vienojušies gatavoties nākamajai «Breksita» sarunu fāzei, tomēr norāda, ka šobrīd nav panākts pietiekams progress, lai šādas sarunas sāktu.

««Breksita secinājumi pieņemti. Līderi devuši zaļo gaismu tam, lai notiktu iekšējā ES27 gatavošanās otrajai fāzei,» tviterī paziņoja Tusks.

Pirmdienas pēcpusdienā izcēlies ugunsgrēks slavenajā Parīzes Dievmātes katedrālē, liesmām apņemot tās jumtu, un ugunsgrēka rezultātā sabrukusi katedrāles torņa smaile. Nodedzis arī dievnama jumts un liesmo ēkas iekšiene.

Parīzes centrā sapulcējušies vietējo iedzīvotāju un tūristu pūļi, kas šokēti skatās katedrāles degšanu.

Francijas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka cīņai ar ugunsgrēku mobilizēti 400 ugunsdzēsēji. Kā pavēstīja Francijas ugunsdzēsības dienests, tas «nav drošs», vai degšanu var apturēt.

Sociālajos tīklos izliktajās fotogrāfijās un video redzams, kā gotiskās katedrāles jumtu un torni apņēmušas liesmas un milzīgi dūmu mākoņi.

Ugunsgrēka rezultātā sabrukusi 12.gadsimta katedrāles torņa smaile. Kā vēsta telekanāls BFMTV, 93 metrus augstā smaile bijusi pārāk augsta, lai ugunsdzēsēji varētu to dzēst.

Parīzes mēra vietnieks Emanuels Gregors pavēstīja, ka katedrāle ir cietusi milzīgus postījumus.

Polijas lauksaimnieki trešdien visā valstī sāka ceļu blokādes, lai protestētu pret Ukrainas lauksaimniecības produktu importu, kas, viņuprāt, samazina pašu ienākumus, un pret Eiropas Zaļo kursu.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukumu Ukrainā pirms diviem gadiem Polija bijusi nelokāma Ukrainas sabiedrotā, taču kaimiņvalstu attiecības ir saasinājuši ekonomiski strīdi, tai skaitā jautājumā par Ukrainas graudu importu.

Zemnieki ar traktoriem un lauksaimniecības tehniku trešdien sāka vairāk nekā 160 protesta akcijas uz ceļiem, bloķējot vai palēninot satiksmi, signalizējot ar skaņas signāliem un vicinot Polijas karogus.

"Mēs iebilstam pret nekontrolētu lauksaimniecības produktu importu no Ukrainas," aģentūrai AFP sacīja arodbiedrības "Lauksaimnieku solidaritāte" pārstāvis Adrians Vavžiņaks.

Lauksaimnieki vēlas, lai tiktu atjaunoti ierobežojumi tirdzniecībai ar Ukrainu, lai neļautu Ukrainas pārtikas produktiem pārpludināt Polijas tirgu.

Eiropas Savienība (ES) un Japāna otrdien parakstījušas brīvās tirdzniecības līgumu, kas atceļ 99% muitas tarifu, kuri ES un japāņu uzņēmumiem ik gadu izmaksāja gandrīz miljardu eiro.

Eiropas Komisija (EK) norādījusi, ka ES un Japānas Ekonomiskās sadarbības līgums (EPA) ir plašākais brīvās tirdzniecības līgums, kādu bloks līdz šim noslēdzis, un tas aptvers gandrīz 600 miljonus cilvēku, kuri rada trešdaļu no pasaules kopprodukta.

Līgumu ES un Japānas 25.samitā Tokijā parakstīja EK prezidents Žans Klods Junkers, Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks un Japānas premjerministrs Sindzo Abe.

Tusks pēc līguma parakstīšanas uzsvēra: «Mēs sūtām nepārprotamu vēstījumu, ka mēs kopā iestājamies pret protekcionismu.»

Četrus gadus ilgās sarunas par EPA izstrādi noslēdzās 2017.gada beigās, un plānots, ka tas stāsies spēkā vēl šī EK sastāva pilnvaru laikā līdz 2019.gada rudenim.

Polija ir sākusi būvēt aizsardzības nocietinājumus uz robežas ar Krieviju programmas "Austrumu vairogs" ietvaros, sociālo mediju platformā "X" paziņoja Polijas premjerministrs Donalds Tusks.

Tusks apstiprināja savu paziņojumu, pievienojot būvdarbu sākuma fotogrāfiju. Tajā redzams, kā ar ekskavatoriem tiek veikti rakšanas darbi pie robežas ar Krievijas pārvaldīto Kēnigsbergas (Karaļauču) eksklāvu.

Nocietinājumu pamatdaļu ir plānots pabeigt līdz 2028.gadam ar Baltijas valstu, Lielbritānijas un ASV armiju atbalstu. Ir paredzēts izveidot ievērojamu aizsardzības infrastruktūru gar robežām ar Krieviju un Baltkrieviju.

Polijas varas iestādes paziņoja, ka projekta mērķis ir paaugstināt nacionālās drošības līmeni un nodrošināt Eiropas Savienības (ES) austrumu robežu papildu aizsardzību.

Iepriekš par šo darbu sākumu pavēstīja Polijas aizsardzības ministra vietnieks Cezarijs Tomčiks. Viņš arī paziņoja, ka projekta realizācijai ir pievienojušās Baltijas valstis, kā arī Lielbritānijas un ASV militārie kontingenti. Sadarbība paredz gan finansiālu, gan tehnisku atbalstu no starptautisko partneru puses.

Lielbritānija un Eiropas Komisija (EK) piektdien beidzot panākušas vienošanos par nosacījumiem, uz kādiem Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības (ES).

Papildināts viss teksts

Sarunās panākts «apmierinošs progress» visos trijos svarīgākajos izstāšanās jautājumos, un EK iesaka ES dalībvalstīm pāriet uz «Breksita» saruna otro fāzi, kurā tiks spriests par bloka turpmākajām attiecībām ar Lielbritāniju, tostarp par pārejas periodu pēc Lielbritānijas aiziešanas no bloka un par jauno savstarpējās tirdzniecības līgumu, paziņojis EK prezidents Žans Klods Junkers.

Lai sarunās pārietu uz to otro posmu, Brisele pieprasīja vienoties par trīs izstāšanās pamatjautājumiem - par šobrīd Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām, par tā dēvēto izstāšanās rēķinu un par Ziemeļīrijas robežu ar Īriju.

Galīgo lēmumu par pāreju sarunās pie abu pušu nākotnes attiecībām jāpieņem dalībvalstu līderiem, kas nākamnedēļ pulcēsies Briselē uz kārtējo samitu.

Eiropas Savienības (ES) līderi nolēmuši par sešiem mēnešiem pagarināt ekonomiskās sankcijas, kas piemērotas Krievijai par tās jaukšanos Ukrainas konfliktā, paziņojis Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

«ES ir vienota par ekonomisko sankciju pret Krieviju pagarināšanu,» tviterī paziņojis Tusks.

Jautājumus, kas saistīti ar sankciju pret Krieviju īstenošanu, ceturtdien Briselē kopā ar pārējiem ES valstu līderiem apsprieda arī Latvijas Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS). Arī Latvijas pozīcija paredz, ka sankcijas pret Krieviju nav pārskatāmas vismaz tik ilgi, kamēr nebūs izpildīta Minskas vienošanās.

Kā informēja Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars, ES valstu un valdību vadītāji nonāca pie secinājuma, ka sankcijas pret Krieviju ir jāturpina, it īpaši ņemot vērā, ka savulaik noslēgtā Minskas vienošanās netiek pildīta.

Sankcijas pirmo reizi Krievijai tika piemērotas 2014.gada jūlijā, sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju.

Pēc trīs dienas ilgušajām mokošajām sarunām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi otrdien beidzot panākuši vienošanos par bloka augstāko amatu sadali.

Eiropadomes prezidents Donalds Tusks tviterī paziņojis, ka dalībvalstu līderi uz Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatu oficiāli izvirzījuši pašreizējo Vācijas aizsardzības ministri Urzulu fon der Leienu, kura pārstāv centriski labējo Eiropas Tautas partiju (EPP).

Tusks piebildis, ka viņa paša pēctecis būs līdzšinējais Beļģijas premjerministrs Šarls Mišels, kas pārstāv liberāļus.

Lai Leiena kļūtu par EK prezidenti, viņas kandidatūra vēl ar vienkāršu balsu vairākumu jāapstiprina Eiropas Parlamentam (EP).

Taču lielākā daļa EP frakciju līdz šim ir uzstājusi, ka deputāti šajā amatā apstiprinās vienīgi pretendentu, kurš EP vēlēšanās startēja kā kādas partijas vadošais kandidāts, bet Leiena šim kritērijam neatbilst.

Eiropas Savienības (ES) līderi piektdien apstiprinājuši Breksita sarunu otrās fāzes uzsākšanu, kurā būs jāvienojas par bloka un Lielbritānijas nākotnes attiecībām, paziņojis Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

ES līderi vienojušies virzīties uz Breksita sarunu otro fāzi, tviterī ierakstīja Tusks.

ES līderi nolēma, ka Lielbritānija ir panākusi pietiekamu progresu attiecībā uz trim svarīgiem attiecību aspektiem, kas iepriekš tika noteikti kā nosacījums tam, lai Breksita sarunās varētu pāriet pie nākotnes attiecībām ES un Apvienotās Karalistes starpā.

Pagājušajā piektdienā tika panākta vienošanās visos trijos svarīgākajos izstāšanās jautājumos: par šobrīd Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām, par tā dēvēto izstāšanās rēķinu un par Ziemeļīrijas robežu ar Īriju.

Eiropas biržu indeksi trešdien pieauga, bet ASV lielākoties kritās, tirgiem izvērtējot pretrunīgas pazīmes par ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas plāniem tirdzniecībā pēc ziņas par Baltā nama galvenā ekonomikas konsultanta Gerija Kona atkāpšanos tuvāko nedēļu laikā.

Bažas par tirdzniecības karu nomāca tirgus, tomēr Eiropas biržu indeksi pēc sākotnēja krituma noslēdza tirdzniecības sesiju ar pieaugumu.

ASV biržu indeksi sākumā krasi saruka, ziņai par Kona gaidāmo demisiju raisot bažas par ASV administrācijas nosliekšanos uz krasu protekcionismu. Kritums vēlāk kļuva mazāks un viens indekss pieauga pēc Baltā nama paziņojuma, ka tērauda un alumīnija importam no dažām valstīm Trampa rosinātos jaunos muitas tarifus varētu nepiemērot.

Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, reaģējot uz Trampa izteikumiem, trešdien sacīja, ka tirdzniecības kari ir slikti un viegli zaudējami. Tāpat Tusks ierosināja Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderiem rīkot ārkārtas debates par tirdzniecības jautājumiem 22.-23.martā Briselē plānotajā samitā.

NATO dalībvalstīm «Varbūt Amerikas prezidentam nav nekas pretī būt izolētam. Mēs neiebilstam arī būt seši, ja tas būs nepieciešams.» Šie Francijas prezidenta Emanuela Makrona vārdi, kas veltīti G7 sammita domstarpībām starp ASV prezidentu Donaldu Trampu un pārējo sešu lielvalstu līderiem, liecina, ka savstarpējais saspīlējums starp sabiedrotajiem (!) ir sasniedzis teju maksimumu.

To uzskatāmi demonstrēja arī ASV prezidents D. Tramps, pēdējā brīdī atsaucot savu parakstu kopējam G7 komunikē. Strīda iemesls ir savstarpējā tirdzniecība, proti, ASV vienpusēji noteiktie tarifi tēraudam un alumīnijam, kas tiek importēts no ES valstīm un Kanādas. Pret to kā pret pilnīgi nepieņemamu praksi iestājas gan ES valstis, gan Kanāda. E. Makrons ASV noteiktos tarifus ir nodēvējis par nelikumīgiem un kļūdainiem. Savukārt Kanādas premjers Džastins Trudo jau runā par atbildes soļiem ASV, solot paaugstināt tarifus tādām ASV precēm kā apelsīnu sula un burbons, Harley Davidson motocikli, džinsi u.c. Arī ES negrasās palikt atbildi parādā un ir gatava vērsties Pasaules tirdzniecības organizācijā.

Polija tērēs vairāk nekā 2,3 miljardus eiro savas austrumu robežas stiprināšanai, sestdien pavēstīja premjerministrs Donalds Tusks.

"Mēs esam pieņēmuši lēmumu investēt desmit miljardus zlotu savā drošībā un galvenais - mūsu austrumu robežas stiprināšanā," sacīja premjers, projektu dēvējot par "austrumu vairogu".

"400 kilometrus garās robežas nostiprināšana ar Krieviju un Baltkrieviju būs atturēšanas elements, stratēģija, lai atspiestu karu no mūsu robežām," viņš sacīja, piebilstot, ka darbs vēl nav sācies.

Kopš Krievija 2022.gada februārī sāka pilna mēroga karu pret Ukrainu, Varšava bijusi stingra Ukrainas atbalstītāja, un Polija - svarīgs tranzīta ceļš Rietumu bruņojuma piegādēm Ukrainai.

Polija ir modernizējusi savu armiju un tēriņus aizsardzībai palielinājusi līdz 4% no IKP, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja otrdien ar lielu balsu vairākumu zaudējusi izšķirošajā balsojumā par «Breksita» vienošanos.

Mejas panākto vienošanos par izstāšanās nosacījumiem no Eiropas Savienības (ES) atbalstīja tikai 202 deputāti, kamēr 432 likumdevēji to noraidīja.

Tā ir smagākā sakāve, kādu visā Lielbritānijas vēsturē piedzīvojusi jebkura pie varas esoša valdība.

«Apakšnams ir runājis, un valdība to ņems vērā,» pēc balsojuma atzina premjere. «Ir skaidrs, ka apakšnams neatbalsta šo vienošanos, taču šī vakara balsojums mums neko nepasaka par to, ko tas atbalsta.»

Viņa piebilda, ka nav skaidrs pat tas, vai parlaments cienīs britu tautas lēmumu par izstāšanos no ES.

Tikmēr opozīcijā esošo leiboristu līderis Džeremijs Korbins jau iesniedzis pieprasījumu balsot par neuzticības izteikšanu Mejai, jo viņas valdība cietusi «katastrofālu» sakāvi.

Lielbritānijas parlaments piektdien jau trešo reizi ar 58 balsu vairākumu noraidījis premjerministres Terēzas Mejas panākto «Brexit» vienošanos.

Šoreiz vienošanos atbalstīja 286 deputāti, bet 344 joprojām balsoja pret.

Meja jau norādījusi, ka šim balsojumam būs «smagas» sekas un ka Lielbritānijai draud aiziešana no Eiropas Savienības 12.aprīlī bez jebkādas vienošanās, jo nepietiks laika, lai apstiprinātu normatīvos aktus, kas ļautu izvairīties no bezvienošanās Brexit.

Savukārt opozīcijā esošo leiboristu līderis Džeremijs Korbins kārtējo reizi pieprasījis Mejas atkāpšanos un pirmstermiņa vēlēšanu izsludināšanu.

Reaģējot uz Lielbritānijas parlamenta balsojumu, Eiropadomes prezidents Donalds Tusks jau izlēmis 10.aprīlī sasaukts ārkārtas ES samitu.

Piektdienas balsojums nozīmē, ka Londona nav spējusi iekļauties iepriekšējā samitā noteiktajā termiņā, lai «Brexit» tiktu atlikta līdz 22.maijam, kad Apvienotā Karaliste varētu aiziet no bloka saskaņā ar novembrī panākto vienošanos.

Eiropadomes prezidents Donalds Tusks piedāvājis Lielbritānijai «elastīgu» 12 mēnešu ilgu Brexit procesa pagarinājumu, pavēstījis kāds augsta ranga avots Eiropas Savienībā (ES).

Tuska plāns paredz, ka Lielbritānija varēs ES pamest arī agrāk, ja parlaments apstiprinās Brexit vienošanos, taču tam vēl nepieciešama pārējo dalībvalstu līderu piekrišana nākamnedēļ paredzētajā ārkārtas samitā.

Tikmēr Lielbritānijā piektdien turpināsies premjerministres Terēzas Mejas vadīto konservatīvo un opozīcijā esošo leiboristu sarunas par iespējamo izeju no Brexit strupceļa. Valdības augstākais tieslietu padomnieks Džefrijs Kokss sarunā ar sabiedrisko raidorganizāciju BBC atzinis, ka gadījumā, ja sarunas būs neveiksmīgas, Brexit , domājams, nāksies atlikt uz ilgāku laiku.

Šobrīd paredzēts, ka Lielbritānijai no ES jāaiziet 12.aprīlī, lai gan parlaments joprojām nav apstiprinājis Mejas panākto Brexit vienošanos. Lai izvairītos no bezvienošanās Brexit, izstāšanās datums jāatliek uz vēlāku laiku, taču Meja vēlas, lai Brexit tiktu atlikts uz iespējami īsāku laiku. Lai to nodrošinātu, premjerministrei jāpanāk vienošanās ar leiboristu līderi Džeremiju Korbinu sarīkot balsojumu parlamentā par trīskārt jau noraidīto Brexit vienošanos līdz 10.aprīlim, kad Briselē paredzēts ārkārtas samits. Ja tas neizdosies, valdība parlamentam piedāvās vairākas turpmākās rīcības iespējas, lai deputāti «noteiktu, kādu kursu ievērot».

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis apsver, cik daudz papildus laika būtu nepieciešams piešķirt Londonai, lai nodrošinātu gludu Lielbritānijas izstāšanos no bloka, un tas varētu liecināt, ka bezvienošanās «Brexit» faktiski jau izdevies novērst, otrdien vēsta diplomāti.

ES dalībvalstu līderi trešdien pulcēsies ārkārtas samitā Briselē, lai lemtu, vai vēlreiz atlikt pēc trim dienām paredzēto Lielbritānijas izstāšanos no bloka. Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja lūgusi «Brexit» atlikt līdz 30.jūnijam, kamēr Eiropadomes prezidents Donalds Tusks ierosinājis «elastīgu» izstāšanās atlikšanu uz gadu. Londonai nepieciešama «Breksita» atlikšana, lai beidzot panāktu parlamenta atbalstu jau trīskārt noraidītajam izstāšanās līgumam, un Lielbritānijas aiziešana no bloka, kas sākotnēji bija paredzēta 29.martā, vienreiz jau tikusi atlikta. Šobrīd nav jālemj, vai «Brexit» atlikt, bet uz cik ilgu laiku to atlikt, pēc dalībvalstu ārlietu ministru tikšanās Luksemburgā pavēstījuši anonīmi diplomāti.

Par Eiropas Parlamenta (EP) jauno prezidentu otrdien ievēlēts Itālijas konservatīvo pārstāvis Antonio Tajāni, kurš pārspējis sociālistu izvirzīto Džanni Pitellu.

63 gadus vecais Eiropas Tautas partijas (EPP) frakcijas izvirzītais Tajāni ceturtajā kārtā ieguvis 351 balsi.

Pirms tam Tajāni guva pārliecinošu uzvaru visās trijās iepriekšējās balsošanas kārtās, uzveicot Pitellu, bet pārējie kandidāti katrā kārtā saņēma vien dažus desmitus balsu un pēc trešās kārtas atkrita.

Tajāni atbalstīja arī liberāļu frakcija Eiropas Liberāļu un demokrātu alianse (ALDE), kas ar EPP noslēdza vienošanos par sadarbību nolūkā vērsties pret populistiem un eiroskeptiķiem.

Tajāni amatā nomaina vācieti Martinu Šulcu, kurš pārstāvēja sociālistu frakciju.

Ar Tajāni uzvaru konservatīvo rokās nonākuši visi trīs augstākie Eiropas Savienības (ES) amati, jo Eiropas Komisijas prezidents krēslu ieņem Žans Klods Junkers, bet Eiropadomes prezidents ir Donalds Tusks. Viņi abi arī nākuši no EPP.

Vācijas kanclere Angela Merkele trešdien paziņoja, ka ir atvērta Brexit atlikšanai uz ilgāku laiku, nevis tikai līdz 30.jūnijam, kā to vēlas Londona.

Merkele, runājot Bundestāgā pirms Briselē gaidāmā «Brexit» veltītā samita, norādīja, ka līderi varētu piekrist «Brexit» atlikšanai uz ilgāku laikaposmu, nekā to ir pieprasījusi britu premjerministre Terēza Meja.

«Mans un Vācijas valdības uzskats ir, ka mums vajadzētu atvēlēt abām pusēm saprātīgu laikaposmu», lai tiktu panākta vienošanās par organizētu «Brexit», sacīja kanclere.

Šodien Briselē notiek ES ārkārtas samits, kurā dalībvalstu līderi lems, vai vēlreiz atlikt pēc divām dienām paredzēto Lielbritānijas izstāšanos no bloka.

Meja lūgusi «Breksitu» atlikt līdz 30.jūnijam, kamēr Eiropadomes prezidents Donalds Tusks ierosinājis «elastīgu» izstāšanās atlikšanu uz gadu.

ASV un Eiropas fondu biržās akciju cenas otrdien kritās, mazinoties cerībām uz ASV-Ķīnas vienošanos tirdzniecības kara izbeigšanai, bet breksita sarunām starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību (ES) esot tuvu izjukšanai.

Kritums ASV fondu tirgos ilga visu tirdzniecības sesiju pēc Tirdzniecības ministrijas pirmdienas vakara paziņojuma par sankciju noteikšanu pret 28 Ķīnas valsts iestādēm un privātfirmām par līdzdalību musulmaņu minoritāšu, galvenokārt uiguru un kazahu, cilvēktiesību pārkāpumos.

Kritumu sekmēja arī ASV Valsts departamenta otrdienas paziņojums par jauniem ierobežojumiem vīzu piešķiršanā Ķīnas valdības un komunistu partijas amatpersonām, kas vajājušas musulmaņus.

Mediji arī ziņojuši, ka Baltais nams apsver jaunus pasākumus ASV investīciju ierobežošanai Ķīnā.

«Nav laba zīme redzēt šāda veida pasākumu ieviešanu tieši pirms tirdzniecības sarunu atsākšanas,» sacīja «Ventura Wealth Management» analītiķis Toms Kehils.